7. Article

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra - norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais sešu mēnešu termiņš kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanai būtu uzskatāms par saudzējošu un saprātīgu. Līdz ar Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanos zaudējumu atlīdzinājuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanai esot noteikts vienāds termiņš - seši mēneši no tiesiskā pamata rašanās brīža. Tā kā attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu šis termiņš ir īsāks nekā iepriekš noteiktais, personām objektīvi esot varējusi izveidoties tiesiska paļāvība uz iespēju savas tiesības īstenot 10 gadu termiņā. Ģenerālprokuratūra, atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatūru, norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais sešu mēnešu termiņš būtu skaitāms no Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās dienas un piemērojams attiecībā uz ikvienu personu, kurai tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu radušās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien šīm prasībām nav iestājies 10 gadu noilgums un par kaitējuma atlīdzināšanu nav ierosināta tiesvedība vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tādējādi tiktu nodrošināta tiesiskā vienlīdzība attiecībā uz ikvienu personu, kurai iepriekš noteiktās tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu 10 gadu laikā no tiesiskā pamata rašanās brīža tiek ierobežotas. Sešus mēnešus varētu uzskatīt par tādu termiņu, kurā personai ir nodrošinātas pienācīgas iespējas pieteikt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu, ja persona to vēlas. Turklāt seši mēneši esot uzskatāmi par pilnībā pietiekamu termiņu arī tam, lai persona pēc Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās varētu pārorientēties uz jauno tiesisko kārtību.