403. Article — 1. daļas 1. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa:

124.panta 2. daļa): a) alimentu (uzturlīdzekļu) un to parāda piedziņas lietās, b) atlīdzinot kaitējumu, kas radies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi, c) atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts izdarot noziegumu, d) ja piedziņa uz darba algu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem (CPK 403.panta 2. daļa un Darba likumu kodeksa 124. panta 2. daļa), 2. var ieturēt 20% visos pārējos gadījumos (CPK 403. panta 1. daļa 2. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa 124.panta 1.daļa), ja likumā nav noteikts citādi. 148. Piedziņa no darba algas izdarāma no summas, kuru saņem parādnieks pēc nodokļu ieturēšanas (CPK 402.p.). 149. Citi ienākumi, uz kuriem vēršama piedziņa (CPK 405.p.): 1. autora atlīdzība, 2. mācību iestādes audzēkņa stipendija, 3. pensija, 4. sociālās apdrošināšanas izmaksātie pabalsti. 150. Piedziņa uz pabalstu pārejošas darba nespējas gadījumā tiek vērsta tikai: 1. saskaņā ar izpildu dokumentiem par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu, 2. saskaņā ar tiesas spriedumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies no sakropļojuma, citāda veselības bojājuma vai sakarā ar apgādnieka nāvi (CPK 406.p.). 151. Summas, uz kurām piedziņa saskaņā ar izpildu dokumentiem nav vēršama (CPK 407.pants un Darba likuma kodeksa 125.pants). 1. Pabalsti, kurus izmaksā sekojošos gadījumos: a) atlaišanas pabalsts, b)pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, c) pabalsts sakarā ar apbedīšanu, d) sociālās nodrošināšanas izmaksātie valsts garantētie pabalsti bērnam (bērniem). 2. Kompensācijas, kuras izmaksā: a) darba devējs darbiniekam (Darba likumu kodeksa 121.pants) par viņam piederošo instrumentu nolietošanos, b) par neizmantoto atvaļinājumu, c) sakarā ar dienesta komandējumu, pārcelšanu, nosūtīšanu darbā citā apvidū (Darba likuma kodeksa 116. pants). 3. Vienreizējas prēmijas. 152. Izņēmuma gadījums, kādos ieturējumi izdarāmi no kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu (CPK 407. panta 1. apakšpunktā) ir- izmaksājot kompensāciju par vairāku gadu neizmantotiem atvaļinājumiem un piedzenot uzturlīdzekļu (alimentu) parādu. 153. Ieturējumi no pensijas saskaņā ar izpildu dokumentiem tiek izdarīti saskaņā ar CPK 405.panta 2.daļu un likuma "Par valsts pensijām" (02.11.95.) 36. panta 1.punkta 1.apakšpunktu. 154. Izpildu dokumentu tiesu izpildītājs nosūta uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai, kurā parādnieks strādā vai saņem atlīdzību, ieturējumu izdarīšanai (CPK 408.p.) par to apmēriem norādot pavadvēstulē. Par izpildu dokumentu nosūtīšanu jāinformē piedzinējs. 155. Tiesu izpildītājs sistemātiski kontrolē pareizu un savlaicīgu ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, saskaņā ar izpildu dokumentiem, kā arī ieturēto summu nosūtīšanu piedzinējam. Piezīme. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas administrācijas pienākumi un atbildība noteikti CPK 408.panta II un III daļā un CPK 413.panta III daļā. XIX. Mantojuma apsardzība un tiesas sprieduma izpildīšana mantojuma lietās 156. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir: a) mantojuma aizzīmogošana; b) tā aprakstīšana un novērtēšana; c) tā nodošana glabāšanā. 157. Mantojamo mantu aizzīmogošanu tiesu izpildītājs izdara pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieaicinot vismaz divus lieciniekus un aizzīmogojot lietu glabātavas vai pašus priekšmetus, par to sastādot aktu, kuru paraksta visas pieaicinātās personas (CPK 28510.p.). Pie aizzīmogošanas var būt klāt: a) mantinieki, b) testamenta izpildītāji vai mantojuma aizgādņi, c) mirušās personas darbavietas administrācija, bet tikai attiecībā uz valsts un sabiedrisku naudu, lietām vai papīriem, kas palikuši mirušā mantā, d) kreditori - attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Neatliekamos gadījumos pēc tiesneša lēmuma aprakstīšanu var uzsākt, negaidot, kamēr ieinteresētajām personām tiks paziņots par aprakstīšanai noteikto termiņu. 158. Stājoties pie aizzīmogošanas, tiesu izpildītājs ņem no mirušā dzīvoklī dzīvojošiem, ja tādi ir, parakstu par to, ka viņi no palikušās mantas neko nav noslēpuši un viņiem nav zināms, ka kāda šās mantas daļa būtu noslēpta, paņemta vai aiznesta. Ja domājams, ka starp mantojamām lietām atrodas pēdējās gribas rīkojums, tiesu izpildītājs vispirms to uzmeklē. Ja tāds tiek atrasts, neatverot to nosūta tiesnesim, uz kura lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana. 159. Apzīmogojot atrastie procentpapīri, skaidra nauda un vērtslietas jānodod glabāšanā kredītiestādē. 160. Priekšmeti, uz kuriem pieteikušas pretenzijas trešās personas, ir jāaizzīmogo, bet aizzīmogošanas aktā jānorāda pieteiktā pretenzija. 161. Nav aizzīmogojami priekšmeti, kas nepieciešami ikdienas lietošanai mirušā namā vai dzīvoklī palikušajām personām, lauksaimniecībai nepieciešamie rīki, kā arī priekšmeti, kurus pēc to rakstura nevar aizzīmogot. 162. Mantojamo mantu aprakstīšanu un novērtēšanu tiesu izpildītājs izdara liecinieku klātbūtnē, ievērojot instrukcijas noteikumus par kustamas un nekustamas mantas apraksti. 163. Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā mantojuma aizgādnim, bet ja tāds nav iecelts - mantas glabātāju ieceļ tiesu izpildītājs. 164. Mantojumā esošās lietas, kas ātri bojājas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, nekavējoties pārdodamas. Par tām saņemtā nauda ieskaitāma tiesu izpildītāju kantora rēķinā. 165. Tiesu izpildītāja sastādītais akts kopā ar citiem dokumentiem, ja tādi ir, iesniedzams tiesnesim, uz kura lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana. Mantojumā atrastie aizzīmogotie saiņi jānodod tiesai vai citai personai pēc tiesas norādījuma. Lietas, kuras atprasa trešās personas, tām var atdot pēc tiesneša rakstiska norādījuma. 166. Rīkojumu par zīmogu noņemšanu no aizzīmogotajām mantām dod tiesa, kura izskata mantojuma lietu. Tiesu izpildītājs noņem zīmogus vismaz divu liecinieku klātbūtnē. Visa ar zīmogu noņemšanu saistītā tiesu izpildītāja darbība atzīmējama aktā, ko paraksta visas pieaicinātās personas un, kas iesniedzams tiesai, pēc kuras rīkojuma zīmogi noņemti. XX. Piedziņas vēršana uz naudas summām un parādnieka mantu, kas atrodas pie trešām personām 167. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu uz naudas summām un parādnieka mantu, kas atrodas pie trešām personām, ja uz šo naudu un mantu pēc likuma var vērst piedziņu. Tādā pašā kārtībā piedziņa vēršama uz naudas summām un mantu, kuru parādniekam pēc izpildu dokumenta jāsaņem kā piedzinējam. 168. Vēršot piedziņu uz naudas summām un mantu, kas atrodas pie trešām personām, tiesu izpildītājs tām nosūta pieprasījumu paziņot vai pie viņiem atrodas kāda parādnieka manta, informējot, ka no tiesu izpildītāja pieprasījuma saņemšanas brīža uz parādnieka mantu un naudas summām, kas atrodas pie viņiem, tiek uzlikts arests piedziņas summas apmērā un, ka visi parādniekam pienākošies maksājumi līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai viņiem jāsamaksā piedzinējam vai jāiemaksā rajona (pilsētas) tiesu izpildītāju kantoru rēķinā. (LCPK 410.p.) 169. Saņemot atbildi, ka parādnieka manta atrodas pie trešām personām, tiesu izpildītājs apraksta atbildē norādīto mantu. Ja parādnieka manta atrodas pie trešām personām saskaņā ar rakstveida vienošanos, jautājumu par mantas izņemšanu izšķir tiesa (LCPK 411.p.). Parādnieka mantai, kas atrodas valsts iestādēs un uzņēmumos, tiesu izpildītājs arestu neuzliek (CPK 411.p.). XXI. Sprieduma izpildīšana attiecībā uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām 170. Izpildot tiesu nolēmumus attiecībā uz juridiskajām personām vispirms piedziņa tiek vērsta uz tiem parādnieka naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs.(CPK 416.p.) 171. Juridiskās personas, kurām ir rēķini kredītiestādēs, iesniedz tiesas izpildu rakstu tieši attiecīgajās kredītiestādēs parādnieka līdzekļu norakstīšanai piespiedu kārtā. (CPK 417.p.) Tādu valsts vai pašvaldību organizāciju parādus, kas ir valsts vai pašvaldību budžeta iestādes, ja šos parādus nevar segt uz to tāmes rēķina, sedz attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. 172. Ja parādniekam nav naudas līdzekļu kredītiestādē, vai to nepietiek parāda dzēšanai, kredītiestāde izdara izpildrakstā atzīmi, kāda naudas summa norakstīta parāda dzēšanai vai par to, ka naudas līdzekļu parādnieka rēķinā nav. Izpildu rakstu ar šādu kredītiestādes atzīmi piedzinējs iesniedz tiesu izpildītājam, lūdzot vērst piedziņu uz parādnieka mantu. Piedziņa nav vēršama uz valsts un pašvaldību budžeta institūciju mantu, kas nepieciešama šo institūciju pastāvīgo funkciju veikšanai (CPK 418.p.). Piedziņa vispirms vēršama uz mantu, kas nav uzņēmuma galvenā lieta, tās būtiska daļa vai piederums. Ja šādas mantas nav vai tās nepietiek parāda piedziņai, piedziņa vēršama uz uzņēmumu kopumā vai - ar īpašnieka piekrišanu uz atsevišķām lietām. Bez īpašnieka piekrišanas uz uzņēmuma sastāvā ietilpstošām lietām piedziņu var vērst gadījumos, kad tiek piedzīts parāds, kas nodrošināts ar minētām lietām. Uzņēmuma sastāvā kā galvenā lieta, tās būtiskas daļas vai piederumi ietilpst zeme, ražošanas ēkas (būves) un ražošanas palīgēkas (noliktavas, sūkņu stacijas u.c.), ražošanai vajadzīgie rīki, mašīnas un citas ražošanas iekārtas, izejvielas, darbā esošie ražojumi. Manta aprakstāma, novērtējama un pārdodama izsolē Latvijas CPK trīsdesmit devītā nodaļā noteiktā kārtībā, izņemot: 1. aprakstot uzņēmuma mantu kopumā, aprakstes aktam pievienojams uzņēmuma kreditoru saraksts pēc grāmatvedības datiem, norādot kreditora vārdu vai nosaukumu, adresi, parādu summu un izpildījuma termiņu; 2. uzņēmums kopumā pārdodams izsolē pēc nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem. Izziņojot izsoli, sludinājumā papildus Latvijas CPK 392.pantā noteiktajam norādāma arī to parādu kopējā summa, kas pārņemama kopā ar uzņēmumu. 173. Izdarot naudas parāda piedziņu par labu fiziskai personai, ja ir zināma kredītiestāde, kurā atrodas parādnieka - juridiskās personas naudas līdzekļi, tiesu izpildītājs iesniedz izpildu rakstu šajā kredītiestādē ar attiecīgu maksājuma pieprasījumu par naudas līdzekļu norakstīšanu un pārskaitīšanu kantora rēķinā. Izņēmuma gadījumos šāda kārtība piemērojama, izdarot naudas līdzekļu piedziņu par labu juridiskai personai. 174. Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju ("Kredītiestāžu likums" 65.p.). 175. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt piedzinēju, iesniedzot izpildu dokumentu, pievienot Latvijas Uzņēmumu reģistra izziņu, no kuras redzams, kad un kur juridiskā persona reģistrēta, tās dibinātāji, statūtkapitāla lielums u.c. nepieciešamās izziņas. Ja piedzinējs šādas izziņas nevar sniegt, tiesu izpildītājs pats tās pieprasa Latvijas Uzņēmumu reģistram. Tiesu izpildītājs, izdarot parādu piedziņu no juridiskas personas, ir tiesīgs lūgt Valsts Ieņēmumu dienesta nodaļai, kurā parādnieks reģistrējies kā nodokļu maksātājs, sniegt nepieciešamās ziņas par parādnieku. Tā, piemēram, kustamā un nekustamā īpašuma apjomu, tā atrašanās vietu, daudzumu saskaņā ar bilances datiem, kā arī par to, vai Ieņēmumu dienests nav veicis parādnieka mantas apraksti nodokļu parāda piedziņai. 176. Tiesu izpildītājs piedziņu vispirms vērš uz juridiskas personas kustamo mantu, izņemot to kustamo mantu, kas atzīstama par nekustamās mantas piederumu (CPK 418.p.). Kustama manta aprakstāma, novērtējama un realizējama saskaņā ar šīs instrukcijas sadaļu noteikumiem. 177. Saskaņā ar LR likumu "Par uzņēmējdarbību", ņemot vērā uzņēmējdarbības formu, tiesu izpildītājs tiesīgs vērst piedziņu uz: 1. individuālā uzņēmuma (IU), zemnieka vai zvejnieksaimniecības (ZS) visu mantu, kā arī šī uzņēmējsabiedrības īpašnieka vai īpašnieku, ja tas ir ģimenes kopīpašums, visu mantu. Individuālais uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu, izņemot gadījumu, ja viņš savu uzņēmumu nodibinājis kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA); 2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) visu tās īpašumā esošo mantu. Dalībnieki par SIA saistībām atbild tikai ar tai nošķirto mantu. SIA (kooperatīvās, paju u.c.) statūtu fonds tiek veidots no dalībnieku ieguldītā īpašuma (paju iemaksām); 3. akciju sabiedrības (AS) visu tās īpašumā esošo mantu. AS statūtu fonds tiek veidots, izlaižot par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par nominālo vērtību; 4. sabiedrības ar papildus atbildību visu tās īpašumā esošo mantu. Ja ar to nepietiek, atbildību proporcionāli ieguldītajam īpašumam uzņemas sabiedrības dalībnieki. Statūtu fondu veido dalībnieku ieguldītais īpašums (paju iemaksas); 5. līgumsabiedrības ar pilnu atbildību (pilna sabiedrība) mantu, kuru dalībnieki ieguldījuši, saskaņā ar noslēgto līgumu, sabiedrību izveidojot. Dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. 6. komandītsabiedrības mantu, kuru dalībnieki ieguldījuši saskaņā ar tās izveidošanas līgumu. Viens vai vairāki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām uzņemas pilnu solidāru atbildību ar visu savu īpašumu proporcionāli ieguldītajai daļai, citi (komandīti) atbild par sabiedrības saistībām tikai savu iemaksu apmērā; 7. sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu visu īpašumu. Par savu uzņēmumu saistībām ar visu īpašumu atbild arī sabiedriskā vai reliģiskā organizācija, kas uzņēmumu nodibinājusi, izņemot gadījumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrība ar ierobežotu atbildību. 8. valsts uzņēmuma visu mantu. (1990.g. 10.12. LR likuma "Par valsts uzņēmumu" 11.pants. Kārtību kādā valsts uzņēmuma kustamā un nekustamā manta saskaņā ar tiesas spriedumu realizējama parāda dzēšanai, nosaka Latvijas Civilprocesa kodeksa 418. pants) 9. pašvaldību uzņēmumu visu mantu. Pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus. (1991.g. 05.03. likuma "Par pašvaldības uzņēmumu" 3. pants) 178. Juridiskas personas nekustamais īpašums aprakstāms, novērtējams un pārdodams izsolē saskaņā ar šīs Instrukcijas sadaļu noteikumiem. 179. Ja izpildot tiesas nolēmumu, tiesu izpildītājs noskaidro, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek likvidēts, privatizēts vai pasludināts par maksātnespējīgu, parādi maksājami likumā noteiktā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, tiesu izpildītājs pēc tam, kad likvidācijas lēmums reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, pēc likvidatora (likvidācijas komisijas) iesnieguma izbeidz izpildīšanas lietvedību. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu, tiesu izpildītājs pēc administratora lūguma izbeidz izpildīšanas lietvedību. Par izpildīšanas lietvedības izbeigšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam, norādot paziņojumā summu, kāda nav piedzīta pēc attiecīgā tiesas sprieduma, un izskaidrojot, kam iesniedzami prasījumi nepiedzītās summas apmērā. Ja pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju, tiesu izpildītājs pēc Privatizācijas aģentūras vai attiecīgās privatizācijas komisijas iesnieguma aptur izpildīšanas lietvedību, ievērojot Latvijas CPK 369.panta otrās daļas noteikumus, noņem mantai arestu, ja tāds ir uzlikts.(CPK 422.p.) XXII. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem. Ar spriedumu izpildi saistītie izdevumi, to aprēķināšana 180. No summām, kas piedzītas no parādnieka, realizējot viņa mantu, vispirms sedz izpildīšanas izdevumus, pēc tam apmierina piedzinēju prasījumus. Summu, kas paliek pāri pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam. 181. Summas, kas piedzītas no parādnieka un kas jānodod piedzinējiem, tiesu izpildītājs ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozītā un pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktajā kārtībā. Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā attiecīgajās kredītiestādēs. Summas, kas piedzītas personu labā, kuras dzīvo ārvalstīs, pārskaita piedzinējam Latvijas Bankas un Latvijas Republikas Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.(CPK 423.p.). 182. Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās pret vienu un to pašu parādnieku, iesniedzot izpildu dokumentu kantorī, pievienojas piedziņai (CPK 424.p.). 183. Ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem Latvijas Republikas CPK 426.-429.p. noteiktajā secībā, ievērojot kārtu piedziņas. 1. Pirmās kārtas piedziņas: a) prasījumi par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu; b) strādnieku un kalpotāju prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām: c) prasījumi par advokātu juridiskās palīdzības samaksu; d) prasījumi par atlīdzības izmaksu autoriem, kas viņiem pienākas par darbu izmantošanu un atklājumu, kā arī par izgudrojumu, par kuru izdota autora apliecība, racionalizācijas priekšlikumu un rūpniecisko paraugu, par kuriem izdota apliecība; e) prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts ar sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu. 2. Otrās kārtas piedziņas: - prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumi budžetā. 3. Trešās kārtas piedziņas: - trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziegumu vai administratīvo pārkāpumu. 4. Ceturtās kārtas piedziņas: - ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja piedzītās summas nepietiek pilnīgai visu vienas kārtas piedzinēju prasījumu apmierināšanai, šos prasījumus apmierina proporcionāli katram piedzinējam piespriestajai summai. Tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par summām, kas jāizmaksā katram piedzinējam (CPK 425.p.). Šo aprēķinu nosūta pusēm zināšanai. 184. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu mantu. 1. Uz ieķīlātu kustamo mantu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar šo ķīlu. No saņemtās summas par pārdoto ķīlu vispirms sedzami sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi un pēc tam pārējie prasījumi aprēķināmi šādā secībā: a) ar ķīlu nodrošinātais prasījums; b) pārējie prasījumi saskaņā ar šā kodeksa 425.-429.panta noteikumiem (CPK 430.p.). 2. Uz ieķīlātu nekustamo īpašumu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar hipotēku, kā arī citu prasījumu apmierināšanai, ja parādniekam nepietiek citas mantas visu prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Ja uz vienu un to pašu nekustamo īpašumu ir vairāki hipotekārie prasījumi, tad vispirms apmierināms tas prasījums, kurš agrāk ierakstīts zemesgrāmatā, ja šā agrākā prasījuma kreditors nav piešķīris pirmtiesības citam, vēlāk zemesgrāmatā ierakstītam prasījumam. Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā summa tiek sadalīta šādā secībā: a) sprieduma izpildīšanas izdevumi, kas saistīti ar šā nekustamā īpašuma pārdošanu; b) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu; c) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības; d) pārējie prasījumi saskaņā ar šā kodeksa 425.-429.panta noteikumiem (CPK 431.p.). 185. Spriedumu izpildīšanai nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar parādnieka mantasglabāšanu un pārvadāšanu, mantas izsoles sludinājuma publicēšanu, samaksu ekspertiem un samaksu par tiesu izpildītāja braucienu uz sprieduma izpildīšanas vietu sedz parādnieks pēc tiesu izpildītāja izdarītā aprēķina. Pēc tiesu izpildītāja izdarītā aprēķina tiesnesis pieņem lēmumu par sprieduma izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītās summas. Tāmei tiek pievienoti izdevumus apliecinoši dokumenti (kvītis u.c.) (CPK 375.p.). 186. Ja tiesas spriedumu un lēmumu izpilde ir saistīta ar aresta uzlikšanu parādnieka mantai vai mantas realizēšanu, tiek aprēķināta atlīdzība par tiesas sprieduma izpildīšanu līdz pieciem procentiem no piedzītās un tiesu izpildītāju kantora depozītā iemaksātās naudas. Atlīdzību tiesu izpildītājam no parādnieka piedzen pēc tiesneša lēmuma. Atlīdzību par sprieduma izpildīšanu ieskaita Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā. Atlīdzības izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums. Par tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību vai protestu.(CPK 375.p.) XXIII. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesības, to aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu 187. Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie tiesu izpildītāja izdarāmajām darbībām sprieduma izpildīšanā (CPK 359.p.). Viņi var iepazīties ar izpildu lietas materiāliem un saņemt nepieciešamās izziņas, kas attiecas uz sprieduma izpildi (CPK 359.p.). 188. Piedzinējs un parādnieks izpildes gaitā var noslēgt mierizlīgumu, ko rakstveidā iesniedz tiesu izpildītājam, kurš to 3 dienu laikā nodod tiesai (tiesnesim) pēc sprieduma izpildīšanas vietas, jautājuma izlemšanai par tā apstiprināšanu un lēmuma pieņemšanai (CPK 372.p., 168.p.). 189. Puses un citas personas, kas piedalās lietā, var pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu veikt šādas darbības. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktoram sūdzība iesniedzama piecu dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms (CPK 435.p.). 190. Departamenta direktora atteikumu apmierināt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību var pārsūdzēt tiesā CPK 2391. panta kārtībā. 191. Ja tiesu izpildītājs, izdarot mantas arestu, pieļauj likuma pārkāpumu, kas ir par pamatu aresta atcelšanai, neatkarīgi no tā, vai manta pieder parādniekam vai citām personām, mantas īpašnieka, ķīlas ņēmēja un citu personu, kurām ir tiesības uz šo mantu, pieteikumus par aresta noņemšanu izskata tiesa (CPK 436.p.). 192. Citu personu pieteikto civiltiesisko strīdu par mantas piederību, uz kuru tiek vērsta piedziņa, izskata tiesa pēc prasības tiesvedības noteikumiem. Tas ir, tiesa izskata prasības pieteikumu par aresta noņemšanu mantai vai atsevišķas mantas izslēgšanu no mantas aprakstes akta. Šādas prasības tiesā tiek iesniegtas pret parādnieku un piedzinēju. Tiesu izpildītājs var tikt pieaicināts lietā kā trešā persona. Ja arestētā manta jau realizēta, prasība tiek iesniegta arī pret personām, kurām manta pārdota vai nodota (CPK 436.p.). 193. Piedzinējs un parādnieks ir tiesīgs iesniegt pieteikumu par tiesu izpildītāja noraidīšanu un izpildu dokumentu nodošanu citam tiesu izpildītājam, ja ir apstākļi, kas rada šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti vai ir pierādījumi, ka viņš personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā. Šo pieteikumu izskata vecākais tiesu izpildītājs. Pieteikumu par vecākā tiesu izpildītāja noraidīšanu izskata Tiesu izpildītāju departamenta direktors. Piedzinējs vai parādnieks kantora vadītāja vai Tiesu izpildītāja departamenta direktora lēmumu, ar kuru atstāts bez apmierinājuma viņa pieteikums par tiesu izpildītāja noraidījumu, var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas (CPK 358.pants). 194. Piedzinējs ir tiesīgs iesniegt tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildīšanas darbību atlikšanu (CPK 368.p.), par atteikšanos no piedziņas (CPK 372.p.), un par izpildu dokumenta, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta daļēji, izsniegšanu atpakaļ (CPK 374.p.). 195. Piedzinējs ir tiesīgs pārsūdzēt tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par piedzītās summas sadalīšanu starp piedzinējiem, ja tās nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas (CPK 434.p.). XXIV. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība 196. Tiesu izpildītāju kantorī tiek pieņemti un reģistrēti izpildu dokumenti, kuri ir saistoši piespiedu izpildei konkrētam tiesu izpildītāju kantorim pēc teritoriālās piekritības vai mantas atrašanās vietas. 197. Visu saņemto korespondenci tiesu izpildītāju kantora sekretārs reģistrē ienākošā pasta grāmatā. Uz dokumenta vai tā pavadraksta tiek izdarīta atzīme ar sekretāra parakstu par saņemšanas datumu un pasta grāmatas kārtas numurs. Tiesu izpildītājs, personīgi saņemot dokumentu, nekavējoties nodod to sekretāram reģistrēšanai pasta grāmatā. Pēc reģistrācijas sekretārs nodod dokumentus vecākajam tiesu izpildītājam, kurš izlemj, kuram tiesu izpildītājam dokuments tiks nodots izpildei vai izskatīšanai, atbilstoši apkalpojamam iecirknim. 198. Pēc tam sekretārs veic reģistrāciju un ierakstus kopējā kantora alfabētiskajā grāmatā un katram tiesu izpildītājam nododamo lietu uzskaites grāmatā tiek ievests izpildu dokuments. Tiek ievesta izpildu lieta ar atbilstošu numerāciju, norādot apkalpojošā iecirkņa numuru. Piemēram, 153/3 - 1996 (153 - izpildu lietas nr., 3 - apkalpojamā iecirkņa nr., 1996 - izpildu lietas reģistrācijas gads). Izpildu dokumentā sekretārs izdara atzīmi par izpildu lietas un apkalpojamā iecirkņa kārtas numuru. Par izpildu lietas saņemšanu tiesu izpildītājs parakstās uzskaites grāmatā. Visas uzskaites grāmatas atrodas pie tiesu izpildītāju kantora sekretāra, lapām jābūt numurētām. Tiesu izpildītājs, veicot darbības nolēmumu izpildē, visas atzīmes izdara izpildu lietas vākos. 199. Pēc izpildu lietas pabeigšanas tiesu izpildītājs nodod to vecākajam tiesu izpildītājam pārbaudei. Pēc pārbaudes vecākais tiesu izpildītājs izdara atzīmi izpildu lietas vākos. Kantora sekretārs izdara attiecīgu atzīmi katra tiesu izpildītāja uzskaites grāmatā par dokumenta tālāko virzību, norādot adresātu un izsniegšanas (nosūtīšanas) datumu. 200. Izsniedzot (nosūtot) izpildu dokumentu ar piedziņas neiespējamību vai uz piedzinēja iesnieguma pamata, tiesu izpildītājs izdara atzīmi izpildu dokumentā , kuru vecākais tiesu izpildītājs apstiprina ar parakstu un kantora ģērboņa zīmoga nospiedumu. Zemāk minētajos gadījumos pievieno attiecīga satura aktu: 1. ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu (CPK 374.p. 2.p.), 2. pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā, vai tur neatrodas viņa manta (CPK 374.p. 4.d.). Tiesu izpildītāja sastādītajam aktam, jābūt apstiprinātam ar kantora vadītāja parakstu un kantora zīmogu. 201. Ja sprieduma izpildīšanas gaitā parādnieks ir pārgājis dzīvot uz citu rajonu un manta, uz kuru varētu vērst piedziņu parādnieka iepriekšējā dzīves vietā nav palikusi, tiesu izpildītājs izpildu dokumentu nosūta citam tiesu izpildītāju kantorim pēc teritoriālās piekritības, pievienojot attiecīgu aktu (CPK 359.p.), obligāti nosūtot pavadraksta norakstu piedzinējam. 202. Izpildu dokumenta izpildes gadījumā, tiesu izpildītājs veic atzīmi dokumentā ar atbilstošu ierakstu (ja piedzīti naudas līdzekļi - norāda kvīts numuru, summu un datumu, kad un kur tā iemaksāta, citos gadījumos - pievieno izpildi apliecinošu akta vai cita dokumenta norakstu), kas tiek apstiprināts ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu. Izpildu dokuments ar izpildi tiek nosūtīts tā izdevējam (tiesai, policijai, administratīvajai komisijai u.c.). 203. Ja izdarāmi ieturējumi no darba algas, tad tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu izpildei uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, kurā parādnieks strādā (saņem atlīdzību, pensiju vai stipendiju), ar atbilstošu veidlapu- pavadrakstu par ieturējumu izdarīšanu, norādot ieturējumu izdarīšanas kārtību, piedzinēju, tā adresi, juridiskām personām arī rēķinu kredītiestādē (t.i. maksājuma saņēmēju). Šīs veidlapas otrs eksemplārs nosūtāms piedzinējam zināšanai, trešais eksemplārs paliek izpildu lietā. Visus pavadraksta eksemplārus paraksta tiesu izpildītājs un vecākais tiesu izpildītājs. 204. Tiesu izpildītājam pēc izpildu dokumenta saņemšanas no piedziņas izdarīšanas vietas jāpārbauda vai pareizi izdarītas atzīmes par izpildi. Ja nolēmums izpildīts - izpildu dokumentu noņem no kontroles, nosūta ar izpildi institūcijai, kas to izdevusi. 205. Pabeigtās izpildu lietas tiesu izpildītājs reizi ceturksnī nodod kantora sekretāram , sastādot arhīvā nododamo lietu sarakstu, kurš glabājas kantora lietvedības uzskaitē. Sarakstu apstiprina tiesu izpildītājs un kantora sekretārs. Tiesu izpildītāju kantoru lietvedībā izmantojamās veidlapas - instrukcijas pielikumā. XXV. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība 206. Tiesu izpildītāju kantorī visam gadam tiek iekārtota viena depozīta rēķina summu uzskaites grāmata (pieļaujams vienā grāmatā vest vairāku gadu depozīta summu uzskaiti). Tai jābūt sanumurētām lapām, caurauklotai un nostiprinātai caurauklojuma vietā ar kantora ģērboņzīmoga nospiedumu, ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un ar uzrakstu- cik lapas caurauklotas. Ieraksti depozīta grāmatā par attiecīgo periodu (gadu vai mēnesi) jāsāk ar jaunu lappusi, uzrādot perioda datumus. Summas, kas uz jaunā gada pirmo janvāri paliek depozīta rēķinā kredītiestādē, izrakstāmas kā atlikums nākošā gada depozīta uzskaites sākumā, ievērojot konkrētās prasības katras summas iereģistrēšanai. Norēķinu konta atlikumam perioda sākumā jābūt vienādam ar atlikumu iepriekšējā perioda beigās un atlikumu bankā. Katrs attiecīgā perioda maksājums vai ieņēmums jāieraksta atsevišķi, norādot numerāciju un maksājuma ienākšanas dienu, ordera, kvīts vai maksājuma uzdevuma numuru, maksātāju, maksājuma saņēmēju un mērķi, summu. 207. Depozīta grāmatā aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus. Labojumus ar parakstu apliecina vecākais tiesu izpildītājs. 208. Par depozīta rēķina kārtošanu kantorī ir atbildīgs vecākais tiesu izpildītājs, kuram jānodrošina visu operāciju apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju, čeku grāmatiņu, kvīšu grāmatiņu, iesniegumu un pilnvaru uzglabāšana. 209. Par vienības mēru depozīta rēķina uzskaitē jālieto Latvijas Republikas naudas vienība (lats, santīmi). Depozītu rēķins kredītiestādē tiek atvērts uz tiesu izpildītāju kantora vārda, noslēdzot norēķinu konta apkalpošanas līgumu un apstiprinot vecākā tiesu izpildītāja un viena tiesu izpildītāja paraksta tiesības. 210. Kredītiestāde pēc vecākā tiesu izpildītāja pieprasījuma izdod čeku grāmatiņu skaidras naudas izņemšanai. 211. Ierakstiem depozīta grāmatā jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai rekvizīti atšķiras no attaisnojuma dokumentiem vai kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem (maksājuma uzdevumiem bezskaidras naudas operāciju veikšanai, skaidras naudas izmaksai no rēķina, pilnvarām, čeku grāmatiņas pasakņiem un iesniegumiem), t.i. rēķina stāvokļa maiņas gadījumā vecākajam tiesu izpildītājam jānodrošina katra ieraksta atbilstoša iegrāmatošana uz attiecīga dokumenta pamata. 212. Fiziskām personām, kuras pilnvarojusi juridiska persona, čeku, skaidras naudas saņemšanai kredītiestādē, izsniedz tikai pēc pilnvaras iesniegšanas. 213. Vecākais tiesu izpildītājs izraksta čeku uz piedzinēja vai pilnvarotās personas vārda skaidras naudas saņemšanai bankā, čekā norādot kantora rekvizītus, saņēmēja vārdu, uzvārdu, summas apmēru ar vārdiem un skaitļiem, otrā pusē- čeka saņēmēja pases numuru, izsniegšanas laiku, izsniegšanas institūciju. Čeku paraksta vecākais tiesu izpildītājs un tiesu izpildītājs, kuram apstiprinātas paraksta tiesības. Papildus tiek aizpildīti čeku grāmatiņas pasakņa rekvizīti, kur parakstās arī čeka saņēmējs. 214. Veicot bezskaidras naudas norēķinu operāciju, vecākajam tiesu izpildītājam jānodrošina pareiza maksājuma uzdevuma noformēšana iesniegšanai bankā pārskaitījuma izdarīšanai. 215. Rēķina summu uzskaites grāmatu divas reizes gadā, t.i. apkopojot pusgada un pilna gada darba rezultātus, pārbauda Tiesu izpildītāju departaments. 216. Katram tiesu izpildītājam vecākais tiesu izpildītājs pret parakstu izsniedz kvīšu grāmatiņu skaidras naudas pieņemšanai no parādniekiem. Kantora vadītājs veic visu kvīšu grāmatiņu uzskaiti, t.i. izsniedzot tiesu izpildītājam tiek atzīmēts, no kāda līdz kādam numuram izsniegta kvīšu grāmatiņa. Visas izlietotās kvīšu grāmatiņas kantora vadītājs uzrāda Tiesu izpildītāju departamentam, kurš veic pārbaudi. 217. Tiesu izpildītājam aizliegts pieņemt skaidras naudas summas no parādniekiem bez kvīts izsniegšanas. Saņemtā nauda 24 stundu laikā iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā. Tiesu izpildītājs drīkst pieņemt naudas līdzekļus parādu segšanai no parādniekiem neierobežotā apmērā, ja spēj nodrošināt to uzglabāšanu līdz iemaksāšanai depozītu rēķinā. Ja nav iespējams nodrošināt naudas uzglabāšanu, tad parādniekam uzliek par pienākumu naudu iemaksāt kantora rēķinā ar kredītiestādes vai pasta starpniecību. 218. Kantora telpās jāatrodas seifam naudas, čeku grāmatiņas, kvīšu grāmatiņu uzglabāšanai. XXVI. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība 219. Tiesu izpildītāju kantorim ir jāpieņem izskatīšanai individuālie un kolektīvie iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi. Savas kompetences ietvaros un likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde, ievērojot valodu likuma prasības: 1. 7 dienu laikā nosūtīt iesniegumu, priekšlikumu vai sūdzību citai -šajā lietā kompetentai institūcijai, ja konkrētā jautājuma izskatīšana neietilpst tiesu izpildītāju kantora kompetencē. Par to paziņo iesniedzējam, 2. 15 dienu laikā, ja izskatīšanai nav vajadzīga papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas, 3. 30 dienu laikā, ja ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas (par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam), 4. ja 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ, par to jāziņo iesniedzējam. 220. Fizisko un juridisko personu rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus - tiesu izpildītāju kantora sekretārs saņemšanas dienā reģistrē speciāli iekārtotā Iesniegumu un sūdzību reģistrācijas žurnālā. Vecākais tiesu izpildītājs izlemj, kuram tiesu izpildītājam iesniegums nododams pārbaudei, nosakot izpildīšanas termiņu. 221. Tiesu izpildītāju kantoris ir tiesīgs neizskatīt sūdzības, iesniegumus, priekšlikumus, kuros nav norādīts iesniedzēja vārds un uzvārds (juridiskai personai- nosaukums), dzīves vai uzturēšanās vieta Latvijas Republikā (juridiskā adrese), uz kuriem nav iesniedzēja paraksta. 222. Vecākais tiesu izpildītājs rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus kopā ar parakstītu atbildi un citiem attiecīgās lietas materiāliem hronoloģiskā secībā sakārto atsevišķi no pārējās lietvedības. 223. Ja sūdzība saņemta no Tiesu izpildītāju departamenta un tajā noteikts atbildes sniegšanas termiņš, tiesu izpildītājam tas jāievēro, sniedzot atbildi iesniedzējam. Atbildes noraksts nosūtāms Tiesu izpildītāju departamentam. 224. Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi un ar tiem saistītie dokumenti jāglabā divus gadus. Ja nepieciešams, vecākais tiesu izpildītājs glabāšanas termiņu var pagarināt. 225. Apmeklētāju mutvārdos izteiktās sūdzības vai priekšlikuma saturs, ziņas par apmeklētāju tiek reģistrēti speciāli iekārtotā informācijas nesējā- žurnālā: 1. ja apmeklētāja mutiskā informācija papildus nav jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs sniedz atbildi tūlīt, par ko izdara atzīmi žurnālā; 2. ja apmeklētāja mutiskā informācija ir papildus jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs par to paziņo apmeklētājam, vienlaikus ierosinot viņam sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu un informē, kad tiks sniegta atbilde (pieņemto lēmumu fiksē žurnālā). (LR 1994.g. 27.oktobra likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" LR MK 1995.g. 18.aprīļa "Noteikumi par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību valsts un pašvaldību institūcijās".)