1. Article

Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas 1.1. Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana 1.1.1. Veikt regulāru novērtējumu par uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošajiem faktoriem. Identificētas nepieciešamās politikas darbības kreditēšanas vides uzlabošanai. Sniegts ziņojums Finanšu sektora attīstības padomei. FM FKTK, LB, LFNA, PTAC Katru gadu līdz 1.septembrim par iepriekšējo kalendāro gadu. 1.1.2. Vienkāršot ar pārkreditēšanu saistīto izmaiņu nostiprināšanu Zemesgrāmatā, samazinot kancelejas nodevu hipotēkām, kad pamatojošie dokumenti ir iesniegti elektroniski. Mazināti tiesiskie un faktiskie šķēršļi hipotēku nostiprināšanā; Veicināts pārkreditēšanās tirgus. Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvo aktos un iesniegti izskatīšanai MK. TM FM 31.12.2021. 1.1.3. Uzlabot informācijas par fizisku personu saistībām pieejamību kredītriska vērtēšanai. Paplašināta informācijas pieejamību par fizisku personu saistībām Sagatavots izvērtējums par iespējamiem risinājumiem un iesniegts izskatīšanai Finanšu sektora attīstības padomei EM FM, VID, LFNA, PTAC, ZTI, DVI 31.12.2021. 1.1.4. Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība. Pilnveidota publiskā un privātā sektora informētība un izpratne par iespējām piesaistīt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu, tai skaitā, tādās jomās kā zaļā pāreja, digitalizācija, inovācijas, kapitāla tirgus, PPP. Organizēti izglītojoši informatīvi pasākumi publiskā un privātā sektora dalībniekiem, sniedzot pārskatu par starptautisko finanšu institūciju investīciju piesaistes iespējām un aktuālajiem projektiem. FM EM, LIAA 2021. 2022. 2023. Izplatīta informācija par starptautisko finanšu institūciju līdzfinansētiem tiešiem un reģionāliem projektiem, kuru darbība tiek īstenota Latvijā vai kuru īstenošanā var piedalīties Latvijas tirgus dalībnieki. FM EM, LIAA 2021. 2022. 2023. Sagatavots izvērtējums par atbalsta centra izveidi centralizētas informācijas nodrošināšanai par starptautisko finanšu institūciju investīciju piesaistes un projektu plānošanas / sagatavošanas iespējām. FM CFLA, LIAA 31.12.2021. 1.1.5. Vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas turpmāka pilnveidošana. Nodrošināta efektīva vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas darbība, sniedzot atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem. Izstrādāta operacionalizācijai nepieciešamā procesu un dokumentu bāze, lai nodrošinātu instrumenta ieviešanu. FM EM, ZM, ALTUM 30.06.2022. 1.1.6. Pilnveidot finanšu instrumentu atbalsta programmas, vērtējot mezanīna instrumenta turpmākas attīstības iespējas. Sagatavots izvērtējums un nepieciešamības gadījumā sagatvoti grozījumi normatīvajos aktos. Sniegts atbalsts uzņēmumiem. EM LDDK, ALTUM, FNA, FM, LVCA 31.12.2021. 1.1.7. Augstākās izglītības pieejamības sistēmas turpmāka pilnveidošana. Nodrošināta efektīva studiju un studējošo kredītu studijām modeļa darbība, sniedzot atbalstu augstskolu studentiem. Izvērtētas nepieciešamās modeļa pilnveidošanas iespējas, lai nodrošinātu modeļa ilgtspēju IZM FM, ALTUM 31.12.2021. 1.1.8. Veicināt juridisko personu aizņēmuma, parāda atgūšanu ārpus prasības tiesvedības kārtības vai rakstveida procesā, veicinot bezstrīdus risinājumu izmantošanu, pārskatot ierobežojošos noteikumus (esošie limiti, termiņi, paziņošanas kārtība), kā arī izvērtējot komercķīlu izlietošanas efektivitāti. Mazināti šķēršļi paātrinātai parāda atgūšanai. Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. TM FM, LFNA 31.12.2021. 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana 1.2.1. Izveidot Baltijas valstu akselerācijas fondu (MVU IPO fonds). Aktīvāka mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste kapitāla tirgū; Veicināta kapitāla tirgus aktivizēšana; Paplašinātas uzņēmumu iespējas finansējuma piesaistei. Konceptuāls ziņojums iesniegts MK. FM EM 30.08.2021. Izstrādāts un MK iesniegts normatīvā regulējuma projekts. FM EM 30.12.2021. 1.2.2. Veikts regulārs novērtējums par paveikto kapitāla tirgus attīstības un investīciju kultūras veicināšanā, kā arī to joprojām kavējošajiem faktoriem. Identificētas nepieciešamās darbības kapitāla tirgus un investīciju kultūras vides uzlabošanai. Sniegts ziņojums Finanšu sektora attīstības padomei. FM FKTK, EM Katru gadu līdz 31.decembrim par tekošo kalendāro gadu. 1.2.3. Turpināt uzsākto atbalsta programmu uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū. Aktīvāka mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste kapitāla tirgū; Veicināta kapitāla tirgus aktivizēšana; Paplašinātas uzņēmumu iespējas finansējuma piesaistei. Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai MK. EM FM, FKTK 30.06.2022. 1.2.4. Ieviest nodrošinājuma aģenta institūtu uzņēmumu obligācijām un kredītiestāžu sindicētajiem kredītiem. Veicināta uzņēmumu obligāciju emisija. Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai MK. FM 31.12.2022. 1.2.5. Izstrādāt un izskaidrot sabiedrībai skaidru stratēģiju un plānu privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij piederošos aktīvos, kā arī papildu finansējuma piesaistei kapitāla tirgū, izmantojot obligāciju emisijas. Aktīvāka valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū. Izstrādāta stratēģija un iesniegta izskatīšanai MK. PKC FM, EM, FKTK 31.12.2021. 1.2.6. Izveidot attīstības un atbalsta modeli, sniedzot iespēju privātajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izvērtēt dalību kapitāla tirgū. Sekmēt MK apstiprinātās stratēģijas realizēšanu, nodrošinot valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos kapitāla tirgū. Valsts kapitālsabiedrību dalība modelī. Nodrošināts atbalsts sagatavošanās procesā dalībai kapitāla tirgos privātiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Sagatavots piedāvājums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iespējamajai ieiešanai kapitāla tirgū, kas vienlaikus atbilst VFPS līdzekļu ieguldīšanas ietvaram. FKTK, PKC FM, EM, SM, Nasdaq 01.01.2022.-31.12.2023. 1.2.7. Veikt izvērtējumu par nepieciešamiem normatīvo aktu grozījumiem, lai, ievērojot nodokļu pretizvairīšanās normas, nodrošinātu nodokļu neitralitāti vērtspapīru emisijas un vērtspapīrošanas darījumiem, kā arī izvērtēt iespējas novērsts Latvijā vērtspapīrošanas darījumus kavējošus nodokļu elementus, lai veicinātu līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos. Veicināta kapitāla tirgus aktivizēšana; Paplašinātas uzņēmumu iespējas finansējuma piesaistei. Sagatavots izvērtējums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. FM LFNA, FKTK 30.06.2021. 1.2.8. Izvērtēt administratīvo un regulatīvo slogu emitentiem, pārskatot Finanšu instrumentu tirgus likuma un citu emitentiem saistošo normatīvo aktu prasības. Veicināta regulatīvā ietvara pilnveidošana. Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos. FM FKTK, TM 30.06.2022. 1.2.9. Turpināt pilnveidot valsts fondēto pensiju regulējumu, veicinot efektīvu līdzekļu pārvaldību, pensiju plānu dalībnieku informētību un vecumam atbilstošu pensiju plāna izvēli. Veicināta augstāka ienākumu aizvietojamība valsts fondēto pensiju ietvaros; Veicināta valsts fondēto pensiju fondu plānu dalībnieku aktīva dalība plāna izvēlē Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos un iesniegti izskatīšanai MK. FM FKTK, LM, LFNA, LVCA 31.12.2021. 1.2.10. Izvērtēt iespēju izveidot augstāka riska Mūža pensijas produktu, kas paredz kapitālu ieguldīt finanšu instrumentos. Veicināta personu dalība investīciju tirgū, investīciju kultūras attīstība. Veikts izvērtējums un, ja nepieciešams, izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos. FM LAA 31.12.2022. 1.2.11. Pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku. Aktivizēts kapitāla tirgus, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus Normatīvā regulējuma projekts iesniegts MK FM FKTK, ALTUM, EM 31.12.2021. 1.2.12. Veikt izglītojošus pasākumus riska kapitāla ieguldījumu lomas un nozīmes skaidrošanā. Veicināta mazo un vidējo uzņēmumu izveide, kuru darbība atbilstu riska kapitāla finansējumam. Atbalstīti mazie un vidējo uzņēmumi. EM LVCA, ALTUM, LATBAN, FKTK, LVCA Regulāri katru gadu. 1.2.13. Turpināt attīstīt Latvijas riska kapitāla tirgu, veidojot nākamās paaudzes valsts līdzfinansētus riska kapitāla fondus. Finansējuma pieejamība agrīnas stadijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem cita finansējuma izmantošana ir apgrūtināta. Sagatavoti priekšlikumi normatīvajam regulējumam nākamās paaudzes valsts līdzfinansētu riska kapitāla fondu izveidei un iesniegti MK. EM LVCA, FM, ALTUM, LATBAN 30.06.2022 1.2.14. Turpināt uzsākto darbu pie Baltijas valstu kapitāla tirgus iekļaušanu starptautiskajos finanšu indeksos. Baltijas kapitāla tirgus turpmākās darbības plāna izstrāde iekļaušanai starptautiskajā finanšu indeksā. Izvērtēts kā iespējams novērst šķēršļus Baltijas kapitāla tirgus neesamībai starptautiskajā finanšu indeksā un iespējas tos novērst. FM FKTK 31.12.2022 1.2.15. Izveidot korporatīvās pārvaldības reitingu par kapitāla tirgū esošiem emitentiem esošu emitentu un vienoties par reitinga uzturētāju Izveidota reitinga metodoloģija un veikts pirmais izvērtējums. Publicēts korporatīvās pārvaldības reitings. FKTK BICG 31.12.2022 1.2.16. Veicināt tiesībaizsardzības iestāžu izpratni tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā. Izpratnes uzlabošana tiesībaizsardzības iestādēm. Sagatavots apmācību plāns. Sagatavots mācību kurss. FKTK FM, TM 30.06.2022 Veiktas apmācības iesaistītajām tiesībaizsardzības iestādēm. TM FM, FKTK 30.06.2023 1.2.17. Izstrādāt priekšlikumus un mehānismus kā ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji var aktīvāk piesaistīt ieguldītājus, izmantojot digitālās iespējas iesaistei kapitāla tirgū. Nodrošināta aktīvāka ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un ieguldītāju iesaiste kapitāla tirgū. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju izstrādāti digitālie rīki, kas paredzēti ieguldītājiem. LFNA ALTUM, FKTK 31.12.2022 1.2.18. Izstrādāt priekšlikumus un atbalsta mehānismus aktīvākai investīciju banku iesaistei kapitāla tirgū. Aktīvāka ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesaiste emisiju organizēšanā kapitāla tirgos. Pakalpojuma klāsta diversifikācija ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem (investīcijas banku pakalpojumu sniegšana), aktīvāk pievēršoties MVU dalības atbalstam kapitāla tirgos. FM, LFNA FKTK, FM 31.12.2022 1.2.19. Izstrādāt priekšlikumus, kas veicinātu ieguldījumus pasīvā formā. Izstrādāts pasīvās formas alternatīvais ieguldījumu fonds. Iespējas veikt investīcijas pasīvā formā. Izstrādāts kopējo ieguldījumu fonds. EM ALTUM, LFNA, FKTK 31.12.2022 1.3. Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana 1.3.1. Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamākus datus par uzkrāto pensiju uzkrājumu un paredzamo pensijas apmēru. Padarīt pieejamāku informāciju par 3.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu un iemaksu apjomu. Apkopot visu pensiju uzkrājumu vienkopus. Informēt par sagaidāmo pensiju apmēru atkarībā no veiktajām iemaksām. Izveidota elektroniska pieeja, informācijai par 3.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu un iemaksu apjomu, nodrošinot, ka vienkopus pieejami dati par 1., 2. un 3.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu un iemaksu apjomu, izvērtējot efektīvāko informācijas nodošanas veidu, kas nodrošina mazāku administratīvo slogu. VARAM FM, LM 31.12.2023. 1.3.2. Veicināt un popularizēt jau izstrādāto satura un metodikas materiālu par finanšu pratību plašāku izmantošanu esošajās mācību programmās. Veicināta finanšu pratība. Sagatavots izvērtējums un iesniegts MK. IZM FKTK, LB, FM, PTAC 31.12.2021. 1.3.3. Veicināt izpratni par ieguldījumu nepieciešamību, tai skaitā kapitāla tirgū. Veicināt uzkrājumu kultūras attīstību, sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem ieguldīt valstij piederošajos aktīvos caur publiskajiem piedāvājumiem. Veicināta mājsaimniecību ieguldījumu veidošana. Izstrādāts un ieviests mūsdienīgs risinājums, lai uzskatāmā veidā informētu par riskiem, kas saistīti ar dažādiem ieguldījumu veidiem, un palīdzētu privātajiem ieguldītājiem izvērtēt konkrētu ieguldījumu veidu atbilstību ieguldītāja riska tolerancei un finanšu pratības līmenim. FKTK Nasdaq 01.06.2022. 1.3.4. Veicināt fokusētas, dažādām mērķauditorijām piemērotas informācijas sniegšanu par atbildīgu aizņemšanos. Veicināta izpratne par atbildīgu aizņemšanos, mazināts mājsaimniecību kredīta slogs. Īstenoti pasākumi FKTK finanšu pratības stratēģijas ietvaros, tai skaitā regulāri informatīvi pasākumi, publikācijas. FKTK, PTAC FNA, LB Regulāri 1.3.5. Veicināt regulāru uzkrājumu veidošanas paradumus un izpratni par to nepieciešamību. Veicināta izpratne par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību un palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas veic uzkrājumus. Īstenoti pasākumi FKTK finanšu pratības stratēģijas ietvaros, tai skaitā regulāri, informatīvi pasākumi, publikācijas. Palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri veido uzkrājumus (vismaz 30%, saskaņā ar finanšu pratības aptauju). FKTK FNA, LAA Regulāri 1.3.6. Veicināt dažādu institūciju iesaisti Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas īstenošanā, lai palielinātu finanšu pratības aktivitāšu skaitu un uzlabotu kopējo iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Palielināta institūciju iesaiste finanšu pratības stratēģijas īstenošanā. Pieaudzis finanšu pratības aktivitāšu skaits. Finanšu pratība iekļauta institūciju gada plānos un budžetos. Tiek ieviesta finanšu pratības stratēģija 2021.-2027.gadam. Institūcijas iesaistās finanšu pratības darba grupā. Pieaug institūciju kopprojektu un pašu iniciatīvu skaits finanšu pratības jomā. Kopumā palielinājies projektu skaits finanšu pratības veicināšanai. Institūcijas iekļāvušas finanšu pratības jautājumus savos gada plānos un budžetos. Iedzīvotāju finanšu pratības indekss pieaug. FKTK IZM, LM, FM, EM, VID, FID, FNA, TM, LB, FNA, PTAC, LAA Regulāri 4. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība Inovācija ar digitālu tehnoloģiju palīdzību arvien lielākā apjomā veicina jaunu produktu, procesu un biznesa modeļu attīstību. Šajā attīstībā dati kopā ar IT infrastruktūru kļūst par galveno vērtību un ekonomiskais labums no pieejas noteikta veida datiem ir lielāks, ja to spēj iegūt pēc iespējas vairāki kopējā procesā iesaistītie. Vienlaikus jāuzsver, ka šī attīstība rada jaunus izaicinājumus patērētāju datu aizsardzībai un atbilstošai izmantošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt datu izmantošanas drošības apsvērumus, ievērojot samērīgu balansu starp komersantu interesēm un spēju nodrošināt nepieciešamo drošības līmeni. Digitalizācija pārveido arī finanšu sistēmu un veidu, kādā finanšu pakalpojumi tiek sniegti uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Spēja inovēt un pārņemt jaunākās tehnoloģijas ir svarīga kā finanšu, tā nefinanšu sektorā. Šobrīd norit darbs gan nacionālā, gan ES līmenī, lai izmantotu tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicinātu finanšu sistēmas digitālo pāreju, tai pat laikā apzinoties un kontrolējot ar tām saistītos riskus un nodrošinot patērētāju tiesību ievērošanu, privātuma aizsardzību un investoru aizsardzību. Ņemot vērā ES politikas prioritātes, kā arī nacionālajos politikas plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes, viena no šī Plāna prioritātēm ir digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība. Inovatīvs finanšu sektors var ne tikai sniegt inovatīvus un ērtus pakalpojumus saviem klientiem, bet arī var kalpot kā katalizators inovācijām nefinanšu sektoru uzņēmumos. Vienlaikus jāņem vērā politikas plānošanas dokumentos noteiktā nepieciešamība veicināt kiberdrošību un mazināt digitālās drošības riskus. Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Kiberdrošības politikas vīzija ir droša, atvērta, brīva un uzticama kibertelpa, kurā garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana un sniegšana un indivīda cilvēktiesības tiek ievērotas kā fiziskajā, tā virtuālajā vidē. Covid-19 pandēmija ir izcēlusi nepieciešamību paātrināt digitālo pāreju. Šī pāreja būs svarīga ekonomikas atveseļošanā, lai nodrošinātu tehnoloģisko neatkarību, konkurētspēju, zaļo pāreju, darba vietu veidošanu un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu. Vienlaikus šai attīstībai jāsargā pamatvērtības un iedzīvotāju tiesības un drošība. Vienlaikus, lai pārvarētu Covid-19 radīto krīzi un atgrieztos pie stabilas un augošas ekonomikas, liela nozīme ir ieguldījumiem piektās paaudzes bezvadu sakaru tīklu (5G), augstas veiktspējas tīklu attīstībā, digitālajām prasmēm un uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija izstrādājusi rekomendācijas pasākumiem, kas jāīsteno dalībvalstīm, lai mazinātu kiberdrošības riskus 5G tīklos. 4.1. ES politikas pasākumi digitālās pārejas un inovatīvu finanšu pakalpojumu veicināšanā 2019.gadā EK prezidente Urzula fon der Leiena kā vienu no EK prioritātēm noteica "Eiropu, kas ir piemērota digitālajam laikmetam". Digitalizācijai ir būtiska nozīme Eiropas spējai nodrošināt demokrātisku pārvaldes sistēmu, drošību, sociālā tirgus modeli, ilgtspējīgu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. 2015.gada Digitālā vienotā tirgus stratēģija īstenota sekmīgi - pieņemti 32 no 36 iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem. Vienlaikus Eiropā joprojām nav pietiekama datu apmaiņa starp publisko un privāto sektoru, trūkst digitālās nozares speciālistu un prasmes, izaicinājumus rada augošā lielo digitālo platformu loma ekonomikā, saglabājas kiberdrošības izaicinājumi, kā arī Eiropā ir zemākas investīcijas piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla (5G) infrastruktūras un mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, salīdzinot ar ASV un Ķīnu. Starp prioritātēm un darbības jomām ir digitālais vienotais tirgus, finanšu tehnoloģijas, kiberdrošība un noturība, digitālā identitāte un ES līmeņa regulējums digitālajiem aktīviem. Attiecībā uz finanšu sektoru 2018.gada 8.martā EK nāca klajā ar finanšu sektora rīcības plānu konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram.17 Ar šo plānu EK izvirzīja mērķi izveidot uz nākotni vērstu regulatīvo sistēmu, kas aptver digitalizāciju un rada vidi, kurā finanšu tehnoloģijas produktus un risinājumus var izvērst visā ES, tādējādi gūstot vienotā tirgus apjoma radītos ieguvumus, bet neapdraudot finanšu stabilitāti vai patērētāju un ieguldītāju aizsardzību. Minētajā paziņojumā EK norāda, ka, balstoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātā iegūtiem secinājumiem un, ņemot vērā jau piedāvātās iniciatīvas, EK uzskata, ka iespējas īstenot plaša apjoma leģislatīvu vai regulatīvu darbību vai reformas ES līmenī šajā procesa posmā ir ierobežotas un veiks vairākas mērķtiecīgas iniciatīvas, lai aptvertu finanšu sektora digitalizāciju. Piedāvātās iniciatīvas aptvēra: • inovatīvu modeļu darbības iespējamība visā ES, nosakot skaidras un konsekventas licencēšanas prasības; • ES regulas priekšlikums par kolektīvo ieguldījumu un kolektīvo aizdevumu pakalpojumu sniegšanu un ar to saistītām prasībām; • tirgus dalībnieku konkurences un sadarbības palielināšana, ieviešot vienotus standartus un sadarboties spējīgus risinājumus u.c. Strādājot pie dažādām iniciatīvām, kas ietvertas rīcības plānā konkurētspējīgākam un inovatīvākam finanšu sektoram, tomēr ir secināms, ka joprojām ES dalībvalstu starpā ir atšķirīga interpretācijas, kas tiek piemērota jaunpienācējiem digitālajā finanšu pakalpojumu tirgū. Lai nodrošinātu lielāku harmonizāciju, 2020.gada 3.aprīlī EK uzsāka publiskās konsultācijas par digitālajām finansēm, lai konsultāciju ietvaros saņemtos priekšlikumus un secinājumus izmantotu ES digitālās finanšu stratēģijas izstrādē, ko EK publiskoja 2020.gada septembrī. Uzsākot konsultāciju procesu, EK identificēja šādas galvenās prioritātes: • nodrošināt, lai ES finanšu pakalpojumu regulatīvais ietvars būtu atbilstošs digitālajai paaudzei, t.i., lai tas būtu tehnoloģiski neitrāls un inovācijām draudzīgs; • novērst sadrumstalotību un ļaut patērētājiem un uzņēmumiem izmantot priekšrocības, ko piedāvā ES digitālais finanšu pakalpojumu vienotais tirgus; • veicināt uz datiem balstīta finanšu sektora darbību; • uzlabot digitālo finanšu pakalpojumu noturību. 2020.gada 24.septembrī EK publicēja digitālo finanšu pakotni18, kuras stratēģiskais mērķis ir izmantot digitālās finanses patērētāju un uzņēmēju labā un kura sastāv no: • Digitālās finansējuma stratēģijas; • Neliela apjoma maksājumu stratēģijas; • tiesību aktu priekšlikumiem ES tiesiskajam regulējumam kripto aktīviem; • tiesību aktu priekšlikumiem ES tiesiskajam regulējumam par digitālās darbības noturību. EK mērķis ir veicināt atbildīgu inovāciju ES finanšu nozarē, jo īpaši attiecībā uz inovatīviem digitālajiem jaunuzņēmumiem, vienlaikus mazinot iespējamos riskus, kas saistīti ar ieguldītāju aizsardzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un kibernoziegumu novēršanu. Pieņemtajiem pasākumiem būs būtiska nozīme arī ES ekonomikas atveseļošanās procesā Covid-19 krīzes kontekstā. Digitālās finansējuma stratēģijas mērķis ir padarīt Eiropas finanšu pakalpojumus saprotamākus un pieejamākus patērētājam, kā arī stimulēt atbildīgu inovāciju un konkurenci starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem ES. Šī stratēģija pielāgos ES noteikumus par finanšu pakalpojumiem digitālajam laikmetam un tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts un blokķēde. Saskaņā ar EK plašāko datu stratēģiju, pieņemto pasākumu mērķis ir veicināt datu kopīgošanu un atvērto finansēšanu, vienlaikus saglabājot ES privātuma un datu aizsardzības standartus. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem, gan tradicionālajām kredītiestādēm, gan tehnoloģiju uzņēmumiem. Neliela apjoma maksājumu stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošus, ātrus un uzticamus maksājumu pakalpojumus. Tā atvieglos patērētājiem maksājumu veikšanu veikalos un padarīs e-komercijas darījumus drošus un ērtus. Stratēģijas mērķis ir panākt pilnībā integrētu neliela apjoma maksājumu sistēmu ES, tostarp tūlītēju pārrobežu maksājumu risinājumus. Tā atvieglos maksājumus euro starp ES un citām jurisdikcijām. Tiesību aktu priekšlikumi par kripto aktīviem ietver speciālu ietvaru kripto aktīviem, kurus neregulē citi ES tiesību akti, regulējumu kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējiem un pilotrežīmu tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem, kuri lieto blokķēdes tehnoloģiju. Pilotrežīma ietvaros pakalpojumu sniedzēji varēs pretendēt uz terminētiem izņēmumiem no cita ES regulējuma (Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, Regula par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem prasībām). Pilotrežīma mērķis ir iegūt pieredzi, atbalstīt inovācijas, nodrošināt paredzamu regulējumu, ierobežot krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus kripto aktīvu tirgos, nodrošināt patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti. Tiesību akta priekšlikumi par digitālās darbības noturību mērķis ir nodrošināt, lai visiem finanšu sistēmas dalībniekiem būtu pietiekami aizsardzības pasākumi, kas mazinātu kiberuzbrukumu un citus riskus. Priekšlikumā ietverta kopīga pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risku vadībai, incidentu ziņošana saskaņā ar vienotiem principiem, regulāra IKT sistēmu un rīku testēšana, lai nodrošinātu darbības noturību un pārraudzības sistēma IKT pakalpojumu sniedzējiem (finanšu sektora ārpakalpojumiem). 2020.gada oktobrī ECB publicēja ziņojumu "Par Digitālo euro"19, kurā analizēti aspekti digitālā euro ieviešanai un lai pielāgotu euro digitālai paaudzei. Digitālā eiro mērķis būtu ieviest drošu digitālās valūtas formu dažādiem finanšu darījumu norēķiniem, tādējādi papildinot skaidras naudas izmantošanu. Tā kā ar digitālā euro ieviešanu saistās vairāki izaicinājumi - ietekme uz finanšu stabilitāti; ietekme uz banku sektoru un tā finansējuma bāzi; ietekme uz datu aizsardzību, kiberdrošību, patērētāju tiesību aizsardzību; euro starptautisko lomu, nepieciešama rūpīga izpēte, lai atrastu labāko risinājumu to pārvarēšanai. Digitālā euro ieviešanu ietekmē pieaugošs pieprasījums pēc elektroniskiem maksājumiem Eirozonā, skaidras naudas lietošanas samazināšanās, globālu privātu maksājumu risinājumu parādīšanās, kas radītu finanšu stabilitātes un patērētāju aizsardzības riskus un plaša citu centrālo banku izlaistu digitālo valūtu lietošana. Lēmumu par digitālā euro projekta (izpētes fāzes) sākšanu Eirosistēma plāno pieņemt 2021.gada vidū. Apzinoties, ka naudas digitālā transformācija ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju, svarīgi veicināt informācijas pieejamību un sabiedrības izpratni par digitālajiem finanšu aktīviem un citiem inovatīviem finanšu pakalpojumiem. 4.2. Finanšu sektora inovācija un finanšu pakalpojumu digitalizācija Digitalizācija Latvijas finanšu sektorā ir augstā līmenī. Patērētājiem un uzņēmumiem ir pieejami inovatīvi pakalpojumi un attīstīta maksājumu un kapitāla tirgus infrastruktūra. Tāpat digitalizācijas neatņemama sastāvdaļa ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstība, kas uzlabo konkurenci un rada inovāciju finanšu sektorā. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, finanšu pakalpojumu pieejamība attālināti arvien pieaug. Pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ir pavērusi nozīmīgu soli klientu informācijas izmantošanā un dalīšanā ar trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to ir ieviesti gan open banking risinājumi, gan modernas iespējas veikt maksājumus un var droši apgalvot, ka digitalizācijas virziena tālākai attīstībai ir labi priekšnoteikumi. Atbilstoši LB sadarbībā ar SIA "Latvijas Fakti" veiktajai iedzīvotāju aptaujai 2020.gada februārī, iedzīvotāji lielāko daļu maksājumu veic bezskaidrā naudā. Pieaug arī kopējais maksājumu skaits. Pieaugot norēķiniem bezskaidrā naudā, turpina samazināties vidējais maksājumu skaits skaidrā naudā. Atkārtoti veiktā aptauja 2020.gada augustā apliecināja, ka Covid-19 ietekmē iepriekšminētās tendences iedzīvotāju maksājumu paradumos pastiprinājās vēl vairāk, augustā bezskaidras naudu izmantojot 68% gadījumos, kad izdzīvotāji veica norēķinus, kaut gan februārī tie bija 64%.20 Ņemot vērā šīs attīstības tendences, svarīgi, ka LB un bezskaidrās naudas pakalpojumu sniedzēji nodrošina lietotājiem pievilcīgākus, ērtākus un drošākus maksājumu pakalpojumus. Tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju veidot jaunus maksājumu risinājumus, piemēram, lai: • e-komercijā, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes (application programming interface, API) risinājumus, maksājumus integrētu pirkuma apstiprinājumā vai citādā veidā iekļautu pirkšanas procesā; • savstarpējos (peer-to-peer, P2P) maksājumus veiktu, balstoties uz tālruņa numuru vai citu saņēmēju identificējošu pazīmi; • POS terminālos izmantotu kvadrātkodu veidotājus un tuva darbības lauka sakaru (near field communication, NFC) lasītājus; • radītu arvien jaunus maksājumu veidus, kas lietotājam samazina izmaksas, vienlaikus paaugstinot ērtības līmeni. Šķietami galvenais pamatojums šādām izmaiņām ir fokuss uz klienta vēlmēm, proti, šādi maksājumu risinājumi tiek veidoti ar izpratni, ka klients vēlas saņemt preci vai pakalpojumu, nevis patērēt laiku, lai veiktu maksājumu par to.21 Līdzīgi pētījumi tiek veikti regulāri un finanšu sektors, kā arī citi ekosistēmas dalībnieki veicina arī to, lai skaidras naudas izmantošana samazinātos liela apjoma darījumos. Tāpat svarīga ir valsts loma komunikācijā, it sevišķi komunikācijā par kiberdrošības jautājumiem. Attiecībā uz kapitāla tirgus infrastruktūru Nasdaq Baltijas tirgus veido vienotu Nasdaq biržu Tallinā, Rīgā un Viļņā, nodrošinot kapitāla tirgus infrastruktūru no vērtspapīru iekļaušanas, tirdzniecības un kotēšanas biržā līdz norēķiniem un drošai vērtspapīru glabāšanai. Ieviestais Baltijas tirgus modelis un kopējā informācijas izplatība padara reģionu vieglāk pieejamu un pievilcīgāku vietējiem un starptautiskiem investoriem, kā arī uzņēmumiem, kas vēlas kotēt savas akcijas biržā. Attiecībā uz ilgtspējīgu finansēšanu, Baltijas valstu biržas ir pievienojušās ESG mērķu ziņošanas portālam. Aktualizēta ziņošanas sistēma ir ieviesta 2019.gada maijā, kur informāciju sniedz zviedru, somu, dāņu, islandiešu un Baltijas uzņēmumi, kas integrējuši ESG mērķus savās uzņēmējdarbības stratēģijās. Kopumā šobrīd informāciju par ESG mērķiem, kas aptver plašu informācijas loku par vides, sociāliem un pārvaldības aspektiem sniedz 430 uzņēmumi, tajā skaitā daži uzņēmumi no Baltijas. Attiecībā uz maksājumiem LB ir izveidojusi sistēmu, kas nodrošina bankām iespēju piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus22, nodrošinot naudas pārskaitīšanu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, t.sk. brīvdienās un svētku dienās. Nodrošināta arī sasniedzamība visā vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA), tādējādi momentāns zibmaksājums iespējams uz jebkuru kontu SEPA valstī, t.sk. arī neatkarīgi no citu valstu svētku dienām. LB uzturētais Zibsaišu reģistrs nodrošina iespēju veikt maksājumus starp kontiem dažādās kredītiestādēs, lietojot saņēmēja mobilā tālruņa numuru bez nepieciešamības zināt konta numuru. LB Zibsaišu reģistru šobrīd aktīvi izmanto ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas lielākās kredītiestādes. 2020.gada septembrī LB paziņoja par darba uzsākšanu sadarbībā ar bankām un citiem finanšu nozares spēlētājiem pie nākamās nozīmīgās inovācijas, kas ir zibenīgu maksājumu pieprasījumu (Request-to-Pay) jeb zibprasījumu ieviešana starpbanku līmenī, t.sk. izmantojot Zibsaišu reģistra sniegtās iespējas. Šī inovācija gan uzņēmējiem, gan patērētājiem ļaus izdarīt maksājumus ērtāk un ātrāk. Līdz ar zibprasījumu ieviešanu LB būs nodrošinājusi visaptverošu komplektu inovatīvu starpbanku maksājumu attīstībai un plašai izmantošanai ērtākiem maksājumiem starp personām, e-komercijā, tirdzniecībā, rēķinu apmaksā, klātienes maksājumos (piemēram, par valsts sniegtajiem pakalpojumiem) un faktiski jebkurā citā jomā. Svarīgi, lai kredītiestādes pievienojas zibmaksājumiem, zibsaitēm, un ātrāk ievieš zibprasījumus, kā arī apliecina gatavību attīstīt uz šiem pakalpojumiem balstītus produktus uzņēmumiem. LB, kredītiestādēm un valsts pārvaldes iestādēm būtu laicīgi un saskaņoti jāinformē uzņēmumi par jaunu risinājumu sniegtajām priekšrocībām un specifiku, kā arī jāveicina profesionālās diskusijas un sabiedrības izglītotība par šiem jautājumiem. Zibprasījumu attīstība ir viens no pirmajiem darbības virzieniem LB izveidotajā inovatīvajā sadarbības un eksperimentēšanas platformā - Zibmaksājumu laboratorijā ZibLab++. Tās mērķis ir veicināt un koordinēt inovatīvu starpbanku maksājumu risinājumu attīstību uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģijas bāzes Baltijas valstīs.23 Zibmaksājumi Latvijā ir nākamais inovatīvo maksājumu instrumentu attīstības lēciens pēc euro ieviešanas un iekļaušanās SEPA. Inovatīvo maksājumu attīstībai svarīgi ne tikai nodrošināt modernas, efektīvas un drošas maksājumu sistēmas, bet arī veicināt uz tām balstītu ērtu un lētu maksājumu pakalpojumu attīstību un pieejamību patērētājiem. Pirmkārt, Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012.gada 14.marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro, prasības, no kurām izriet Eiropas maksājumu padomes (EPC) rekomendācija un EK Neliela apjoma maksājumu stratēģijas (Retail payments strategy) vīzija, ka SEPA tiešajiem dalībniekiem jābūt sasniedzamiem zibmaksājumos (SCT Inst) līdz 2020.gada beigām.24 ES Neliela apjoma maksājumu stratēģija25 nosaka zibmaksājumu pilnīgu un visaptverošu ieviešanu par vienu no tās prioritātēm. Otrkārt, maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu veidot maksājumu risinājumus saviem klientiem ar daudz lielāku pievienoto vērtību, ja tie būs integrēti Zibsaišu reģistra un zibprasījumu infrastruktūrā. Ir būtiski izmantot šādus uz atvērtiem starpbanku maksājumu standartiem balstītus risinājumus, aizstājot slēgtos iekšbanku risinājumus un tādējādi stimulējot jaunu un plaši pieejamu inovatīvu maksājumu risinājumu veidošanu. Treškārt, svarīgi, lai valsts pārvaldes iestādes, neatpaliekot no privātā sektora, nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju izmantot inovatīvus, uz zibmaksājumiem balstītus, maksājumu risinājumus, veicot norēķinus ar valsts pārvaldes iestādēm, ieskaitot nodokļu maksājumus. Jāatzīmē, ka plānotā zibprasījumu infrastruktūra un ar to saistītie risinājumi maksājumiem interneta vidē un fiziskajās tirdzniecības vietās ir ar lielu potenciālu efektīvi kalpot par valsts e-rēķinu un e-čeku ekosistēmas balstiem. Maksājumu attīstības politika būtu jāveido atbilstoši šādām prioritātēm: • nepieciešams turpināt attīstīt moderno starpbanku maksājumu infrastruktūru un veicināt tās aktīvu izmantošanu; • jāturpina tādu maksājumu risinājumu veidošana, kas piedāvā paaugstinātu ērtības un lietojamības līmeni, vienlaikus ievērojot drošības prasības. 4.3. Nebanku finanšu sektors Vēsturiski banku sektors bija viena no jomām ar vislielāko noturību pret pārmaiņām. Papildus, arī patērētāju inertums finanšu pakalpojumos ir augsts. Patērētāji negribīgi maina finanšu pakalpojumu sniedzējus un maksājumu paradumus. Tomēr pēdējos gados ir novērojamas būtiskas izmaiņas. Gandrīz visos finanšu pakalpojumu segmentos strauji pieaug finanšu tehnoloģiju (fintech) jaunuzņēmumu skaits. Visvairāk šādu uzņēmumu ir klientu maksājumu (retail payments) jomā. Jāatzīmē, ka neveiksmes procentuāla iespējamība fintech biznesiem ir diezgan augsta. Tomēr tas mazākums, kas būs spējīgs izveidot ilgtspējīgu biznesu, visticamāk pamatīgi mainīs noteiktās finanšu pakalpojumu jomas.26 Jaunāko tehnoloģiju attīstība, ko pavada patērētāja paradumu maiņa, liek finanšu tehnoloģiju jeb fintech spēlētājiem mainīt status quo, piedāvājot ātrākus un lētākus pakalpojumus nekā tradicionālie finanšu jomas dalībnieki, kā arī nodrošinot labāku lietotāja pieredzi, t.sk. piedāvājot inovatīvus risinājumus ievērojami ātrāk.27 Pēdējos gados finanšu tehnoloģiju attīstība kļuvusi par ievērojamu tendenci finanšu sektora attīstībā, radot konkurenci un jaunas inovācijas, tādējādi uzlabojot klientu ikdienu un paradumus. Tomēr Latvijas fintech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas sākotnējās attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē fintech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā.28 Tā kā finanšu pakalpojumu sektorā ir salīdzinoši augstas darbības uzsākšanas barjeras, inovāciju veicināšanā un jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū ļoti būtisks ir arī uzraugošo institūciju atbalsts. Atbalsts inovatīvām finanšu tehnoloģijām ir viens no FKTK stratēģiskajiem darbības virzieniem. Šī virziena ietvaros finanšu tirgus uzraugs ir izveidojis divas atbalsta programmas Inovāciju centrs un Inovāciju smilškaste, kur pirmajām no minētajām atbalsta programmām FKTK sniedz bezmaksas konsultācijas un atbalstu potenciālajiem tirgus dalībniekiem licencēšanas jautājumos, tajā skaitā jautājumos, kas saistīts ar FKTK viedokli par dažādu fintech risinājumu pielietošanu un izmantošanu Latvijā, savukārt otrajā no minētajām atbalsta programmām FKTK piedāvā iespēju testēt jaunus finanšu produktus Inovāciju smilškastē.29 Vienlaikus FKTK turpina darbu pie dažādu SupTech risinājumu pilnveides un attīstības. 2019.gadā Starptautiskā Norēķinu banka (Bank for International Settlements) (BIS) izveidoja BIS Inovāciju centru30, lai identificētu un attīstītu padziļinātus novērojumus attiecībā uz kritiskajām tendencēm finanšu tehnoloģijās un to saistību ar centrālajām bankām, lai pētītu sabiedriskā labuma potenciālu veicināt globālās finanšu sistēmas funkcionēšanu, kā arī lai kalpotu kā fokusa vieta centrālo banku inovāciju ekspertu tīklam. Starp projektiem, pie kuriem šobrīd tiek aktīvi strādāts ir regulatīvo un uzraudzības tehnoloģisko pieeju (t.s. RegTech un SupTech) attīstība, globālais maksājumu steks (stack), tokenizācija, tirdzniecības darījumu digitalizācijas process u.c. 2020.gada 30.jūnijā BIS paziņoja par plāniem izveidot četrus jaunus BIS Inovāciju centrus - Toronto, Londonā, Ziemeļeiropas centru Londonā un Eirosistēmas centru Frankfurtē un Parīzē. LB, aktīvi iesaistoties Eirosistēmas pieteikuma sagatavošanā, novēroja, ka BIS kā vienu no galvenajām prasībām potenciālajai lokācijas vietai izvirza attīstītu inovatīvu finanšu pakalpojumu ekosistēmu, ko veido vairāki pamata bloki un kas shematiski attēlota zemāk. Šo metodoloģiju Latvija varētu izmantot, lai novērtētu Latvijas fintech ekosistēmu un definētu virzienus, kuros šobrīd ir nepieciešama aktīva rīcība situācijas uzlabošanai. Ilustrācija 14 Finanšu inovāciju ekosistēmas elementi Latvijā dažādās finanšu pakalpojumu jomās darbojas aptuveni 70-90 fintech uzņēmumu. Šo uzņēmumu skaits pēdējo trīs gadu laikā kopumā ir pieaudzis. Visvairāk uzņēmumu darbojas aizdevumu un dažādu ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu elementu nodrošināšanas jomā, tomēr pārstāvētas ir arī tādas darbības jomas kā tiešsaistes investīcijas un P2P, finanšu programmatūra, blokķēdes tehnoloģijā balstīti pakalpojumi, kripto aktīvi, analītika un citi. Kā lielākos izaicinājumus tuvākajā nākotnē dibinātāji min paplašināšanos starptautiskajos tirgos, atbilstošu darbinieku piesaisti un citus.31 Viena no globāli visvairāk attīstītajām finanšu tehnoloģiju jomām ir maksājumu pakalpojumi. Tā, Lietuvā, kopš nacionālās fintech stratēģijas izveides 2017.gadā maksājumu jomas izsniegto licenču (elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu iestādes licence) skaits ir dubultojies, sasniedzot š.g. 2.ceturksnī 118 licencētās iestādes (2017.gada 2.ceturksnī - 57 iestādes).32 Savukārt Latvijā, šis rādītāja 3 gadu laikā nav palielinājies un Latvijā šobrīd darbojas 8 elektroniskās naudas iestādes un 6 maksājumu iestādes.33 Tomēr ne Latvijā, ne Lietuvā visi no maksājumu jomas licencētiem tirgus dalībniekiem būtu automātiski uzskatāmi par fintech uzņēmumiem. Svarīgi būtu uzsvērt, ka Latvija kopš pārstrādātās otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) ieviešanas 2018.gada 18.jūlijā ir mainījusi prasības darbības uzsākšanai, kā rezultātā reģistrācijas režīms paredz atbrīvojumu no licences saņemšanas vienīgi ierobežotai darbībai tikai Latvijā. Šīs izmaiņas tika veiktas, lai nodrošinātu atbilstību direktīvas piedāvātās izvēles sākotnējam mērķim - skaidrāk noteiktu darbības ierobežojumus, proti, pārrobežu darbības aizliegumu. Tika noteikts, ka reģistrētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbība var būt vienīgi Latvijas teritorijā, kā arī klienti var būt tikai tādi, kas atrodas Latvijā vai ir cieši saistīti ar Latviju. Šo izmaiņu rezultātā samazinājās reģistrēto iestāžu skaits. Visas reģistrētās iestādes, lai turpinātu plašāka mēroga darbību, tika aicinātas saņemt licences, kā arī tika palielināta licencēto iestāžu darbības nozīmība, vairāk koncentrējot to ilgtspējīgu darbību ne tikai Latvijas, bet arī ES mērogā. Globālajā Findexable FinTech indeksā, kas tika publicēts 2019.gada nogalē, Lietuva ieguva augsto 4.vietu, Igaunija - 10. vietu, bet Latvija - 49.vietu. Savukārt, fintech pilsētu sarakstā, Viļņa aizņēma - 29.vietu (6.vieta Eiropas reģionā), Tallina attiecīgi 45.vietu (14.vieta Eiropas reģionā), savukārt Rīga tikai 96.vietu (34.vietu Eiropas reģionā).34 Iepriekšminētais liecina par to, ka fintech attīstībā Latvijā ir novērojamas būtiskas problēmas un būtu nepieciešama rīcība fintech ekosistēmas attīstības stimulēšanai Latvijā. Fintech uzņēmumu regulējuma jomā īpašs regulējums ir vienīgi attiecībā uz iestāžu licencēšanas un uzraudzības maksas atvieglojumiem, kurus paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. No vienas puses, papildus regulācija būtu uzskatāma par apgrūtinājumu, tomēr Latvijas gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt valstiska mēroga fintech attīstības politiku, kas noteiktu valsts līmeņa fintech attīstības virzienu prioritātes, kas varētu tieši stimulēt fintech attīstību Latvijā. Fintech uzņēmumi Latvijā piedāvā pakalpojumus, kas gan papildina banku pakalpojumus, gan arī tādus, kurus tradicionāli veic arī bankas, tādējādi fintech attīstība veicina konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.35 Pie barjerām fintech attīstībai Latvijā šobrīd var pieskaitīt: bankas konta nepieciešamību; ierobežojumus attālinātai klientu reģistrācijai un konta atvēršanai, nacionālās atbalsta programmas trūkums. Fintech ir inovāciju, t.i. augsta riska uzņēmējdarbība, kurā, kā rāda Lietuvas un Apvienotās Karalistes pieredze svarīgi veicināt fintech uzņēmējdarbības kultūras attīstību, lai tiek veidots un attīstīts lielāks ideju skaits. Jo vairāk fintech uzņēmumi tiks veidoti, jo lielāka iespēja, ka būs tādi, kas spēs izveidot efektīvus un ilgtspējīgus biznesa modeļus un sniegs ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā. Veidojot ietvaru fintech attīstībai, jāņem vērā konkrēta biznesa modeļa riski un jānodrošina atbilstoša uzraudzība. Fintech attīstības politika būtu jāveido atbilstoši šādām prioritātēm: • noskaidrot un mazināt barjeras fintech attīstībai; • novērtēt Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmas stāvokli un identificēt virzienus, kuros būtu nepieciešamas papildus aktivitātes situācijas uzlabošanai; • izveidot valsts stratēģiju un programmu fintech ekosistēmas stimulēšanai, t.sk. noteikt prioritāros specializācijas virzienus, kuros, ņemot vērā citu valstu sasniegumus šajā jomā, būtu iespēja sasniegt augstākus mērķus (piemēram, mākslīgais intelekts, lielie dati, tieši tehnoloģiju plašāka izmantošana u.c.); • attīstīt FKTK fintech atbalsta instrumentus (smilškaste, inovāciju centrs) un pastiprināt to izmantošanu; • veicināt fintech uzņēmumu iesaisti un pienesumu valsts pārvaldes iestāžu digitālajā transformācijā; • izvērtēt normatīvo aktu piemērošanas praksi citās ES valstīs. 4.4. Datu atvērtība un digitalizācija Latvijā Eiropas datu stratēģija paredz vienota datu tirgus izveidi, kas nodrošinās brīvu to apriti ES, veidojot plašākas iespējas piekļūt publiskiem un privātiem datiem, lai to izmantotu iedzīvotāju, uzņēmumu un plašākas sabiedrības interesēs. Kā daļu no šis stratēģijas EK plāno izveidot kopēju finanšu datu telpu. Datu pieejamībai ir liela nozīme pētniecībā un attīstības aktivitātēs. Pieejami dati un informācija no publiskajiem reģistriem veicina vienlīdzīgus spēles noteikumus starp tirgus dalībniekiem. Datu pieejamība ir svarīga kā uzņēmējdarbībā, tā arī izvērtējot potenciālus ieguldījumus. Saskaņā ar Open-useful-Reusable Government data indeksu (OECD, 2019), Latvijas rezultāts šajā jomā ir 0.54 no 1, OECD vidējais rādītājs ir 0.6. Visaugstāko indeksu uzrādīja Koreja, Francija, Īrija, un Japāna.36 Ilustrācija 15 Atvērto-lietderīgo-atkāroti izmantojamo valdības datu indekss (avots: OECD) Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu "Latvijas atvērto datu stratēģija", kas iezīmē turpmāko darbības virzienus datu atvērtības veicināšanai Latvijā.37 Lai arī digitālās tehnoloģijas palīdz uzņēmumiem palielināt konkurētspēju, uzlabot pakalpojumus un produktus, kā arī iekļūt jaunos tirgos, analizējot digitālo transformāciju, redzams, ka tā nenotiek visos ekonomikas sektoros, visos uzņēmumu segmentos, kā arī ne visās valstīs, vienlīdzīgi. Saskaņā ar vairākiem Eiropas Investīciju bankas un citu institūciju pētījumiem, liela daļa uzņēmumu, it sevišķi MVU grupā, nerealizē savu digitalizācijas potenciālu. Eiropā mazāk kā 20% MVU ir uzskatāmi par augsti digitalizētiem, salīdzinot ar 50% lielo uzņēmumu grupā. Digitalizācijas līmenis ir īpaši zems Eiropas austrumos (tai skaitā Latvijā) un dienvidos, bieži vien zem ES vidējā. Tas visbiežāk redzams tradicionālajos ekonomikas sektoros, piemēram, celtniecībā un atsevišķas ražošanas nozarēs. Pastāv risks, ka šī atšķirība pieaugs, ja digitālo pārmaiņu galvenie virzītāji turpinās attīstīties, kamēr citi arvien vairāk atpaliks, riskējot zaudēt konkurētspēju. Šiem uzņēmumiem ir jāiegulda jaunu tehnoloģiju un digitālo risinājumu apgūšanā. Šis jautājums ir jārisina gan vietējā, gan Eiropas līmenī, pretējā gadījumā cietīs izaugsme, ekonomikas atveseļošanās un konverģence. Digitālās tehnoloģijas šajā gadījumā nozīmē robotiku, lietu internetu, mākslīgo intelektu, platformas u. c. jaunās tehnoloģijas. Atsevišķu tehnoloģiju un nozaru griezumā Latvijas uzņēmumiem ir labāki rezultāti nekā ES vidēji, taču lielā daļā nozaru digitālo tehnoloģiju pielietošanā Latvija uzrāda vienus no zemākajiem rezultātiem Eiropā. Kopumā digitālās tehnoloģijas vairāk lieto lielie uzņēmumi. Digitālo tehnoloģiju izmantošanai ir tieša sakarība ar pievienotās vērtības lielumu. Arī darbinieku produktivitāte un atalgojums vairāk digitalizētos uzņēmumos ir augstāks. MVU digitalizācijas līmenis atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma (starp dažādiem ES reģioniem) un nozares, kā arī digitalizācija prasa papildus finanšu ieguldījumus, kas ir ierobežoti. EIB Investīciju apskatā38 ietvertais Digitalizācijas veicinātāju indekss tiek veidots, analizējot faktorus, kuri veicina digitālo tehnoloģiju lietošanu pārņemšanu uzņēmumos, piemēram, digitālā infrastruktūra, ieguldījumi un finansējuma pieejamība, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm u. c. Rezultāti tiek prezentēti, sadalot ES valstis trīs grupās. Latvija ieņem vietu trešajā grupā, jeb starp digitālo tehnoloģiju pārņemšanu vismazāk veicinošajām ekonomikām. Kā šķēršļus ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās, uzņēmumi visbiežāk piemin darbinieku trūkumu, uzņēmējdarbības regulējumu un nodokļus un darba tirgus regulējumu.39 Lai sekotu līdzi progresam ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, EK izveidoja tiešsaistes rīku ar nosaukumu "digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss" (DESI). Indekss aptver piecu rādītāju kopumu, kas parāda Eiropas pašreizējo digitālās politikas stāvokli gan ES, gan atsevišķu valstu līmenī. EK kopš 2014.gada apkopo informāciju par dalībvalstu progresu digitālajā jomā, sagatavojot ziņojumus, kas balstās uz DESI indeksu. Saskaņā ar jaunākajiem (2020) DESI rezultātiem, Latvijas DESI indekss (50.7) ir zem ES vidējā (52.6). Lai arī Latvijas indekss pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis, pozīcijas pret citām ES valstīm ir pasliktinājusies - Latvija no 15.vietas 2019.gadā nokļuvusi 18.vietā 2020.gadā.40 Tematiskajā daļā, kas pēta digitālo tehnoloģiju integrāciju, jeb izmantošanu uzņēmējdarbībā, augstākos rezultātus uzrāda Īrija, Somija, Beļģija, Nīderlande, Dānija un Zviedrija, kamēr Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Polija, Grieķija un Latvija atrodas stipri zem ES vidējā.41 Ilustrācija 13 Digitālo tehnoloģiju integrācija (avots: DESI 2020, EK) Ilustrācija 14 DESI-2020 relatīvais sniegums katrā jomā (avots: EK) Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu, piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla (5G) un ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) jomā. Ne tik labā līmenī ir rādītāji, kas saistīti ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm un digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos. Vērtējot pēc digitālās integrācijas, Latvija atrodas 23.vietā ES, atpaliekot arī no ES vidējā rezultāta (28,3 un 41,4). Lai arī Finanšu sektora attīstības plāns tiešā veidā nerisina jautājumus, kas saistīti ar digitalizāciju ārpus finanšu sektora, tomēr vienlaikus ir būtiski, lai finanšu sektors spētu atbalstīt Latvijas ekonomikas digitālo transformāciju, nodrošinot inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas var tālāk stimulēt arī uzņēmumu spēju strādāt inovatīvi. Tāpat gan finanšu sektora, gan ekonomikas kopumā tālākai digitālai attīstībai būtiska ir datu pieejamība un digitālie risinājumi publiskajā sektorā. Ņemot vērā šajā nodaļā minēto, digitalizācijas un inovatīvu pakalpojumu jomā piedāvāts veikt šādus pasākumus trīs rīcības virzienos: • inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana; • inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība; • sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem. Nr. Uzdevums/pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš