1. Article

Sasaiste ar nacionālas nozīmes plānošanas dokumentiem 1.1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam1 Stratēģija Latvija 2030 ir valsts galvenais plānošanas instruments ar likuma spēku. Visiem valsts stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc Stratēģijas Latvija 2030 stāšanās spēkā (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā), ir jābūt veidotiem saskaņā ar tajā noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Stratēģijā Latvija 2030 iekļauti arī šādi mērķi: • Latvijai būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā (5. mērķis, 50. lpp.); • radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas (6. mērķis, 56. lpp.); • saglabāt Latvijas savdabību daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas (6. mērķis, 56. lpp.); • ūdensteces un ūdenstilpes veido Latvijas vienoto stratēģisko hidroloģisko tīklu un ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības faktors (359) (pielikums, 76. lpp.). • paredzēt rīcības mērķus zemes ielabošanas pasākumiem, ar kuriem jāsniedz atbalsts lauku saimniecībām meliorācijas un zemes ielabošanas pasākumiem (375) (pielikums, 77. lpp.); Tie ir tikai daži no Stratēģijas Latvija 2030 mērķiem, kuriem ir būtiska nozīme pārējo politikas plānošanas dokumentu izstrādē. 1.2. Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027. gadam2 Plāns paredz, ka Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot tautas saimniecības stāvokli. [70]. Spēkā esošā NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa "Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei" (422) (pielikums, 63. lpp.) sasniegšanai viens no īstenojamajiem uzdevumiem ir "palielināt ūdenstilpju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai, t.sk. uzlabojot publisko ūdens režīmu regulējošo infrastruktūru" (435) (pielikums, 65. lpp.), kā arī "stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas" (438) (pielikums, 65.l pp.). Par šī uzdevuma izpildi atbildīga ir Zemkopības ministrija, un plānots, ka uzdevums īstenojams, izmantojot Kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas fondu, valsts budžeta un privāto finansējumu. No 2021. gada tiks īstenots Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027. gadam (turpmāk NAP 2027). Saeima 2020. gada 2. jūlijā ir apstiprinājusi NAP 2027. NAP 2027 Rīcības virzienā "Daba un vide "Zaļais kurss""norādīts, ka klimata pārmaiņu rezultātā palielināsies nokrišņu daudzums, tāpēc meliorācijai un spējai novadīt lieko ūdens daudzumu būs arvien lielāka nozīme (80).3 1.3. Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību4 Viena no valdības darba prioritātēm ir tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apmēra palielināšana. Valdības kopīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, tostarp kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apmēru un valsts konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī ilgtermiņā veidot Latviju kā talantu valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Deklarācijā uzsvērts, ka jānodrošina gan zemes kā resursa izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības samazināšanos, gan Latvijas konkurētspēja Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas attīstības principiem, bet nepieļaujot saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.
  1. 3)) normatīvie akti par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementiem un to kritērijiem. Pieņemts
  2. a)) meliorētās minerālās augsnēs – 3,3 tonnas ha-1 gadā,
  3. a)) novērš turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā un nostiprina to, kā arī aizsargā sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kas tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, ciktāl tas attiecas uz to vajadzībām pēc ūdens;
  4. b)) veicina ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz pieejamo ūdens resursu ilglaicīgu aizsardzību;
  5. b)) organiskās augsnēs – 2,7 tonnas ha-1 gadā;
  6. 2)) MS būvdarbu vadīšanā - 102 speciālistu;
  7. 4)) HB būvdarbu vadīšana- 23 sertifikāti
  8. c)) jaunas meliorācija sistēmas būvniecība var nodrošināt 1483 Gg CO2 piesaisti gadā5.
  9. c)) ir vērsta uz ūdens vides pastiprinātu aizsardzību un uzlabošanu, tostarp pieņemot īpašus pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu prioritāru vielu izplūdes, emisijas un zudumus, kā arī izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas un zudumus;
  10. d)) nodrošina pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojuma samazināšanos un novērš to turpmāku piesārņojumu;
  11. e)) palīdz mazināt plūdu un sausuma sekas.
  12. 1)) šīs tilpes hidromorfoloģisko īpašību izmaiņām, kas vajadzīgas, lai panāktu labus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus, būtu ievērojama nelabvēlīga ietekme uz: 1.1.) plašāku vidi;
  13. 2)) labvēlīgos mērķus, kuriem kalpo ūdenstilpes mākslīgais vai pārveidotais raksturs, tehnisku īstenošanas iespēju vai nesamērīgu izdevumu dēļ nav iespējams pienācīgi sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas būtu ievērojami labāka iespēja no vides aizsardzības viedokļa.
  14. 1)) vienota telpisko objektu unikālas identifikācijas sistēma valstī;
  15. 2)) attiecības starp telpiskiem objektiem;
  16. 3)) informācija par datu laika dimensiju;
  17. 4)) datu atjaunināšana;
  18. 5)) datu pieejamība publiskām iestādēm vai trešajām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas neierobežo to izmantošanu attiecīgajam mērķim;
  19. 6)) starptautiska datu savietojamība.
  20. 1)) meklēšanas pakalpojumiem;
  21. 2)) skatīšanās pakalpojumiem, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot skatu, pietuvināt vai attālināt to;
  22. 3)) lejupielādes pakalpojumiem, kas ļauj lejupielādēt pilnu telpisko datu kopu vai to daļu kopijas,
  23. 4)) transformēšanas pakalpojumiem, kas ļauj transformēt telpisko datu kopas, lai panāktu to savietojamību;
  24. 5)) pakalpojumiem, kas ļauj izsaukt telpisko datu pakalpojumus.
  25. 1)) atslēgvārdi;
  26. 2)) telpisko datu un pakalpojumu klasifikācija
  27. 3)) telpisko datu kopu kvalitāte un pamatotība;
  28. 4)) ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
  29. 5)) nosacījumi, kas attiecas uz piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem un to izmantošanu;
  30. 6)) publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par telpisko datu kopu un pakalpojumu izveidošanu, pārvaldīšanu, uzturēšanu un izplatīšanu.
asbalance-sheetdeadlinedeclarationfilinginventoryinvoicejoint-stockregistrationtax-authorityvid