6. Article

Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam. Attīstības sadarbības politika šajā periodā ir īstenota, ievērojot šos rīcības virzienus un tiecoties izpildīt tiem pakārtotos uzdevumus. Tālākajā esošās situācijas aprakstā tiks sniegts ieskats Latvijas attīstības sadarbības politikas attīstībā un aktuālajos izaicinājumos atbilstoši katram rīcības virzienam, t.sk. sniedzot ieskatu politikas rezultatīvajos rādītājos. Izvērsts izvērtējums par Pamatnostādņu 2016-2020 īstenošanu periodā līdz 2018.gadam pieejams Ārlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu", kas izskatīts MK 2019.gada 12. martā.3 3.1. Latvija pieejamo resursu robežās sniegusi atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem, bet ierobežotais finansējums liedz pilnībā realizēt Latvijas ekspertīzi un risinājumus partnervalstu atbalstam. Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdī kā prioritārās valstis ES Austrumu partnerības reģionā tika noteiktas Gruzija, Moldova un Ukraina, savukārt Centrālāzijā - Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna un valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti.4 Šīs ģeogrāfiskās prioritātes saglabājušās nemainīgas un caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem - grantu, līdzfinansējumu grantu projektu konkursiem, Plānos iekļautās aktivitātes atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem - attīstības sadarbības projektiem šo valstu atbalstam piecos gados novirzīti 2.4 milj. EUR. Reģionālu projektu5 ietvaros sniegts atbalsts arī citām ES Austrumu partnerības, Centrālāzijas valstīm, kā arī Dienvidu kaimiņu (Ēģipte, Palestīna) un Rietumbalkānu valstīm. Atbilstoši pamatnostādnēs identificētajām prioritātēm partnervalstīm sniegts atbalsts tādās jomās kā publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, miers un drošība, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība, dzimumu līdztiesība, izglītība. Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam īstenoti 81 projekti un aktivitātes. Maksimāla atbalsta sniegšanu šajā periodā ir ierobežojis attīstības sadarbībai pieejamais finansējums (skat. Tabula Nr.1). Konsekventi katru gadu grantu projektu konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedzis pieejamo finansējumu, piemēram, 2020.gadā apmēram sešas reizes. Tas liecina, ka Latvijas īstenotāju - valsts pārvaldes iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, privātā sektora - spējas un interese sniegt atbalstu partnervalstīm nav pilnībā apgūtas. Tāpat ierobežotais finansējums samazina iespējas īstenot ilgtermiņa aktivitātes, rezultātu ilgtspēju un sadarbības iespējas ar citiem donoriem, t.sk. proaktīvāku iesaisti ES attīstība sadarbības programmu īstenošanā. Pamatnostādnēs 2016-2020 iekļauti virkne rezultatīvie rādītāji, lai varētu novērtēt divpusējās attīstības sadarbības fokusu un izaugsmi. Kā redzams Tabulā Nr.2, rezultāti ir bijuši mainīgi. Rezultātu mainība atspoguļo pieejamā finansējuma un atbalsta instrumentu ierobežotās iespējas. Stiprinot starpnozaru sadarbību attīstības sadarbības jautājumos, uzturot kontaktus ar partnervalstīm to vajadzību identificēšanai, turpinot ciešu sadarbību ar OECD DAC attīstības sadarbības efektivitātes paaugstināšanas jautājumos un iesaistoties ES kopīgās attīstības sadarbības politikas plānošanas procesos nākamajā periodā jātiecas mērķtiecīgāk novirzīt finansējumu iniciatīvām, kas palīdzētu sasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus. Tabula Nr.2 Politikas rādītāji un rezultatīvie rādītāji Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām Rezultatīvais rādītājs 2016 2017 2018 2019 2020 (mērķis) % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kas izlietots publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai 67% 69% 74% 53% 65% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai 10% 18% 30% 15% 18% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība 6% 9% 0% 11% 8% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru, stiprināšanai 13% 15% 17% 10% 10% Latvijas īstenotajos attīstības sadarbības projektos piesaistītais citu donoru finansējums attiecībā pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās izmaksas un globālo izglītību), % 99% 77% 280% 218% 500% ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, % no projekta kopējā finanšu apjoma 11% 12% 9% 4% 10% % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kurā iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība 75% 78% 48% 55% 80% Īstenojot divpusējo attīstības sadarbību, ĀM ir tiekusies pēc iespējas veicināt sasaisti ar citu donoru īstenotajām aktivitātēm un piesaistīt citu donoru atbalstu Latvijas iniciatīvām. Kā redzams Tabulā Nr.2, Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā gandrīz katru gadu izdevies piesaistīt līdzvērtīgu vai pat dubultu citu donoru līdzfinansējumu - kopā aptuveni 3,5 milj. EUR apmērā. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā īstenota sadarbība ar tādiem donoriem kā ASV, ANO Attīstības programma Uzbekistānā, Norvēģija, Zviedrija, Šveice. Līdzfinansējumu granta projektu konkursos ĀM piešķīrusi finansējumu vairākiem EK finansētiem attīstība sadarbības un globālās izglītības projektiem. Latvijas līdzfinansējuma iespējas un citu donoru līdzfinansējuma piesaistīšana saglabās savu aktualitāti arī nākotnē, īpaši ņemot vērā Latvijas intereses aktīvāk iesaistīties ES ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanā un citu donoru interesi veidot līdzvērtīgas partnerības. Jānorāda, ka būtisku atbalstu prioritārajām partnervalstīm sniegušas un finansējušas arī citas Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības. Viens no atbalsta veidiem, kas īpaši izcelts Pamatnostādnēs 2016-2020, ir Latvijas ekspertu iesaiste civilajās misijās (ES novērošanas, padomdevēju misijas, kā arī EDSO novērošanas misijas). Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā ekspertu skaits civilajās misijās ir pieaudzis un 2020.gada februārī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas civilo ekspertu skaita palielināšanu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās 2020.-2022.gadā.6 Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes un salīdzinošās priekšrocības attīstības sadarbības jomā, jāsaglabā esošās ģeogrāfiskās prioritātes, prioritāro valstu sarakstu papildinot ar Baltkrieviju, ko nosaka notikumu attīstība Baltkrievijā pēc 2020.gada augusta prezidenta vēlēšanām. Vienlaikus, palielinoties ĀM divpusējās attīstības sadarbības finansējumam, jāparedz iespējas, atbalstīt aktivitātes arī ārpus tradicionālajiem prioritārajiem reģioniem. Būtiska nozīme reģionālās iesaistes paplašināšanai būs Latvijas kandidatūra ANO Drošības Padomes vēlēšanās 2025.gadā (turpmāk - ANO DP vēlēšanas), kas sniegs iespējas popularizēt Latvijas risinājumus un ekspertīzi valstīs un reģionos, kuri līdz šim nav bijuši Latvijas divpusējās attīstības sadarbības dienaskārtībā. • Jāparedz iespējas sniegt ieguldījumu arī starptautiska un globāla rakstura attīstības izaicinājumu un procesu risināšanā, bez konkrētu ģeogrāfisku prioritāšu noteikšanas, nepieciešamības gadījumā attīstot atbilstošus atbalsta mehānismus/finansējuma instrumentus. • Jāizskata iespējas, palielinoties ĀM divpusējās attīstības sadarbības budžetam, novirzīt vai iezīmēt konkrētu finansējuma apjomu (%) konkrētu saturisku rezultatīvu rādītāju sasniegšanai (piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšanai, ņemot vērā Latvijas saistības attiecībā uz ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu). • Lai sekmētu dažādu ieinteresēto pušu iesaisti attīstības sadarbībā, jāvērtē nepieciešamība pielāgot vai izstrādāt jaunus finansēšanas instrumentus, ņemot vērā specifiskās īstenotāju un partnervalstu atbalsta saņēmēju vajadzības. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšana divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai. Minēto pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko saistību izpildi, tostarp ES ietvaros esošās saistības dzimumu līdztiesības veicināšanas jomā. Minētām aktivitātēm ir potenciāla pozitīva ietekme uz vidi un cilvēktiesībām, ņemot vērā, ka šie jautājumi ir augstu globālās attīstības dienaskārtībā un, realizējot minētos pasākumus, Latvijas attīstības sadarbība varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu ar to saistīto izaicinājumu risināšanā. 3.2. Latvija ir stiprinājusi attīstības sadarbības politikas saskaņotību divpusējos un daudzpusējos formātos, bet jāturpina stiprināt iesaistīto pušu vienota izpratne par Latvijas kopējo ieguldījumu attīstībā, kā arī koordinācija. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā lielāko daļu7 Latvijas OAP veidojušas iemaksas daudzpusējās organizācijās, primāri - ES institūcijām. ĀM un citas nozaru ministrijas veic obligātās un brīvprātīgās iemaksas ANO un tās sistēmas organizācijās, kā arī 2018. un 2019.gada MK lēmumi paredz būtiski palielināt arī Latvijas ieguldījumu Pasaules Bankas grupā (turpmāk - PBG), palielinot PBG kapitālu un veicot IDA resursu papildināšanu.8 Ņemot vērā, ka šī tendence saglabāsies, Latvijai ir pilnvērtīgi un konsekventi jāizmanto dažādie daudzpusējie formāti tās attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanai. ĀM ir tiekusies paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas jautājumiem un arī konkrētiem atbalsta pasākumiem prioritārajām partnervalstīm. Nodrošinot pārstāvību ES Padomes darba grupās, ārējās darbības finansēšanas instrumentu komitejās, kā arī uz vietas partnervalstīs, ĀM ir iesaistījusies ES attīstības sadarbības politikas veidošanā, konsultējoties ar nozaru ekspertiem un mēģinot rast iespējas Latvijas ekspertu vai organizāciju iesaistei. Kā jau minēts, turpmākajā attīstības sadarbības plānošanā EK arvien vairāk plāno izmantot kopīgo plānošanu (joint programming) un arī kopīgo īstenošanu (joint impelementation). Līdz šim Latvija, ar vēstniecību atbalstu ir aktīvi iesaistījusies divos šādos procesos - Moldovā (2016. un 2020.gadā) un Uzbekistānā (2019.-2020.gadā). Ņemot vērā, ka šim plānošanas veidam nākotnē tiks dota priekšroka, svarīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu - ĀM struktūrvienības, vēstniecības, nozaru ministrijas un PSO - informētību un spējas līdzdarboties. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā nodrošināta aktīva iesaiste Latvijai prioritārajos jautājumos ANO ietvaros. 2018.gada ANO Augsta līmeņa ilgtspējīgas attīstības forumā Latvija prezentēja sasniegto IAM īstenošanā - voluntary national reviews. Latvija šobrīd ir ievēlēta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē (ECOSOC; 2020-2022). Šajā termiņā Latvijai ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par aktuālajiem attīstības jautājumiem. Latvija priekšplānā izvirzījusi tādas prioritātes kā IAM īstenošana, klimata pārmaiņas, mežsaimniecība, digitalizācija. 2020.gada sākumā Latvija kopā ar Barbodosu vadīja sarunas par ANO starpvaldību secinājumiem un rekomendācijām par attīstības finansēšanu, kas vienlaikus ir arī pirmā universālā ANO dalībvalstu vienošanās kopīgai rīcībai, lai finansētu pandēmijas tūlītējo seku risināšanu, kā arī ilgtermiņa atveseļošanos. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā Latvija ir bijusi ievēlēta arī vairākās citās ANO struktūrās, tādējādi iesaistoties arī attīstības sadarbības kontekstā aktuālu jautājumu izskatīšanā - ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā (2007-2022), ANO Cilvēktiesību komitejā (2017-2020), ANO Statistikas komisijā, UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) Starpvaldību padomē (2015-2019; 2019-2023), UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), ANO Sieviešu statusa komisijā (2021-2025). Ņemot vērā Latvijas kandidatūru ANO DP, sagaidāms, ka Pamatnostādņu 2021-2027 darbības laikā, Latvijas iesaistes līmenis ANO ietvaros celsies, kas sniedz arī iespēju veidot sadarbību ar ANO organizācijām attīstības sadarbības jomā. Latvija tiek regulāri pārstāvēta OECD Attīstības sadarbības komitejas formātos (turpmāk - OECD DAC) - regulārajās DAC sanāksmēs, vecāko amatpersonu un augsta līmeņa sanāksmēs, darba grupās par īstenotā atbalsta efektivitāti un attīstības finansējuma statistiku. 2018.gadā izstrādāta Latvijas un OECD sadarbības ceļa karte 2018.-2020.gadam, kas paredz sadarbību rīcībpolitikas reformu jautājumos attiecībā uz stratēģisko plānošanu un programmēšanu, attīstības finansējuma statistiku un Latvijas sniegtās divpusējās attīstības sadarbības monitoringu un izvērtēšanu. Līdz šim īstenotas aktivitātes attiecībā uz stratēģisko plānošanu (OECD Attīstības sadarbības direktorāta ekspertu dalība ekspertu diskusijās par Pamatnostādnēm 2021-2025) un attīstības finansējuma statistiku (2019.g. seminārs valsts pārvaldes iestādēm). Ņemot vērā, ka pievienošanās DAC saglabājas kā Latvijas vidēja termiņa mērķis, iesaiste un sadarbība ar OECD DAC padziļināma arī nākotnē, īpaši ņemot vērā nepieciešamību operacionalizēt Pamatnostādnes 2021-2027, ņemot vērā citu donoru labo praksi. Līdz ar to 2020.gadā ceļa karte jau tiek aktualizēta sadarbībai turpmākajiem gadiem. 2018. un 2019.gadā MK lēma par Latvijas dalību Pasaules Bankas grupas kapitāla stiprināšanā un Starptautiskās attīstības asociācijas resursu 19.papildināšanā, kā arī 2018.gadā Latvija apstiprināja dalību PBG Daudzpusējā trasta fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Pieņemot lēmumu par šiem pasākumiem, ir ņemtas vērā Latvijas attīstība sadarbības prioritātes, jo īpaši nepieciešamība palielināt OAP ieguldījumu līdz 0.33% no NKI. Vienlaikus arī turpmāk jāveicina iespējas un jāstiprina izpratne par Latvijas iesaisti PBG projektu/programmu īstenošanā, ņemot vērā ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes. Latvija humāno palīdzību galvenokārt sniedz atbilstoši krīzes skartās valsts vajadzībām, veicot brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās vai atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz saņēmējvalsts lūgumu, sniedzot palīdzību tieši saņēmējvalstij. Latvijā humānās palīdzības sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvijas sniegtā humānā palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta ad hoc no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kopš 2016.gada Latvija sniegusi humāno palīdzību ~4,4 milj. EUR apmērā, ieskaitot iemaksas ES Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā. 2017.gadā pilnveidots humānās palīdzības sniegšanas regulējums, spēkā stājoties 2017.gada 12.decembra MK noteikumiem Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Arī Latvijas nevalstiskais sektors ir ieinteresēts aktīvāk iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā, organizējot brīvprātīgo atlasi un nosūtīšanu. Līdz ar to saglabājas vajadzība stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos, nodrošinot finansējumu, veicinot humānās palīdzība un attīstības sadarbības sasaisti, kā arī atbalstot nevalstiskā sektora un potenciālo brīvprātīgo spēju stiprināšanu. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas, PSO, individuālie eksperti) vienota izpratne par Latvijas attīstības sadarbības mērķi, prioritātēm un sasniegtajiem rezultātiem, t.sk. nodrošinot informācijas apmaiņu un konsultācijas. • Jāstiprina izpratne par ES kopīgās plānošanas un īstenošanas procesiem, t.sk. kā efektīvi nodrošināt iesaisti šajos procesos partnervalstīs, kurās Latvija nav pārstāvēta. • Jāveicina sadarbību ar ANO struktūras organizācijām, izmantojot ANO DP kampaņas sniegto inerci, lai celtu Latvijas attīstība sadarbības redzamību un popularizētu Latvijas ekspertīzi. • Jāturpina sadarbību ar OECD Attīstības sadarbības direktorātu, lai pilnveidotu Latvijas attīstības sadarbības sistēmu un procesus atbilstoši DAC standartiem un labajai praksei. • Jāstiprina Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā, t.sk. apsverot iespējas sniegt humāno palīdzību ieilgušu un jaunu krīžu risināšanā. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: minēto pasākumu īstenošanai būs ietekme uz valsts budžetu, jo tie paredz finansējuma palielināšanu divpusējai un daudzpusējai attīstības sadarbībai, kā arī humānajai palīdzībai. Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu. 3.3. Sperti soļi Latvijas attīstības sadarbības ilgtspējas, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitātes un darbības saskaņotības stiprināšanā, vienlaikus tie saglabājas "kustīgi mērķi". Ņemot vērā starptautiskā fona mainību un attīstības sadarbības jomas dinamiku, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāte, no kuras arī atkarīga īstenoto darbību saskaņotība un ilgtspēja, lielā mērā ir "kustīgs mērķis". Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā īstenoti vairāki pasākumi, lai veicinātu gan Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes dalībnieku, gan projektu īstenotāju un citu interesentu izpratni un informētību. Piemēram, īstenoti semināri par ES Ārējo investīciju plānu un tā instrumentiem, kā arī par privātā sektora un ekspertu iespējām piedalīties PBG un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansēto projektu īstenošanā. Īstenoti semināri ar OECD ekspertu dalību par attīstības sadarbības efektivitāti un rezultātiem un OAP statistiku un ziņošanu. ĀM organizējusi arī īstenotāju seminārus, lai veicinātu pieredzes apmaiņu par īstenoto projektu rezultātiem un potenciālo partnerību un sadarbības iespēju identifikāciju projektu īstenotāju vidū. 2019.gada decembrī LAPAS sadarbībā ar ĀM organizēja Latvijas attīstības sadarbības 15 gadiem veltītu konferenci, kas kalpoja arī kā diskusiju sākums par attīstības sadarbības virzienu nākamajā plānošanas periodā. Vienlaikus turpmākajā darbā būtu jāveicina šādu pasākumu mērķtiecīgāka un plānveidīgāka īstenošana, pēc iespējas piesaistot starptautiskus ekspertus. Lai stiprinātu izpratni par atsevišķiem jautājumiem un koordināciju, vēlams būtu izstrādāt vadlīnijas vai rekomendācijas projektu/aktivitāšu īstenotājiem, piemēram, par Latvijas attīstības sadarbības horizontālajiem principiem, komunikāciju u.c. Lai veicinātu ĀM un citu Latvijas institūciju/organizāciju divpusējo attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, izmantoti ikgadējie Attīstības sadarbības plāni un tos saskaņošanas process. Plāni izstrādāti, balstoties uz Pamatnostādnēs 2016-2020 noteiktajiem uzdevumiem un ņemot vērā attiecīgajam gadam paredzētos rezultatīvos rādītājus. Lai stiprinātu Latvijas projektu īstenotāju spēju iesaistīties ES lielapjoma projektos, Ministru kabinetā atbalstīts ĀM informatīvais ziņojums "Par institucionālo risinājumu Latvijas iesaistei Eiropas Savienības attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā"9. Tādējādi Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - CFLA) tiek uzticētas koordinējošās institūcijas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos, konsolidējot administratīvā atbalsta funkcijas potenciālajiem īstenotājiem un paredzot iespēju arī CFLA uzņemties vadošo lomu projektu piedāvājumu izstrādes koordinēšanā, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā. Viens no priekšnosacījumiem Latvijas pilnvērtīgai iesaistei ir veiksmīgs CFLA pīlāra izvērtējums, kas ļaus nākotnē uzņemties ES budžeta ieviešanu jeb ES finansētu programmu/projektu ieviešanu deleģētās sadarbības ietvaros. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāstiprina visu iesaistīto pušu (ĀM, nozaru ministrijas, CFLA, PSO, īstenotāju) profesionalitāte un darbību saskaņošana, īstenojot regulārus informācijas un pieredzes apmaiņas, spēju stiprināšanas pasākumus. Jāizveido vadlīnijas/rekomendācijas attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm par īstenošanā aktuāliem jautājumiem - horizontālie principi, komunikācija, ieteikumi saskaņotības un koordinācijas veicināšanai. • Jāturpina Attīstības sadarbības politikas plānu izmantošana saskaņotības un koordinācijas veicināšanai, t.sk. ieviešot daudzgadu plānošanas modeli. • Atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam, ieviest atbilstošu risinājumu, lai stiprinātu Latvijas īstenotāju spēju iesaistīties ES ārējās darbības instrumentu finansētu lielapjoma projektu īstenošanā. Jāstiprina CFLA kompetence par attīstības sadarbību - tās principiem, aktualitātēm un attīstības tendencēm, kā arī sadarbības un atbalsta sniegšanas mehānismiem dažādiem īstenotājiem - valsts iestādēm, PSO, privātajam sektoram. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai ir ietekme uz pārvaldes iestāžu cilvēkresursiem t.i. pārvaldes iestāžu darbinieku zināšanu un izpratnes stiprināšanu par attīstības sadarbību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, vienlaikus pasākumi īstenojami pieejamo iestāžu budžetu un cilvēkresursu ietvaros. Informācijas apmaiņas un iesaistīto pušu konsultāciju sistematizācija var uzlabot rīcībpolitiku kvalitāti. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principu ievērošanu. 3.4. Latvija ziņo par OAP atbilstoši OECD standartiem, bet jāveicina Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmība un lietotājiem draudzīgas informācijas pieejamība par Latvijas OAP un sniegtā atbalsta rezultātiem. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ir notikusi būtiska virzība uz Latvijas attīstības sadarbības atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem. Kopš 2017.gada Latvija ziņo OECD par Latvijas sniegto OAP aktivitāšu līmenī, izmantojot CRS++ uzskaites sistēmu. Līdz ar to informācija par Latvijas OAP, tostarp divpusējās attīstības sadarbības ietvaros īstenoto atbalstu detalizētā līmenī, ir publiski pieejamas OECD datu bāzēs. Latvija arī 2019.gadā iesaistījusies pilotpētījumā un 2020.gadā sniedza datus par Latvijas kopējo oficiālo atbalstu ilgtspējīgai attīstībai (Total Official Support for Sustainable Development jeb TOSSD), kas ietver OAP un citas aktivitātes, kuras nevar uzskaitīt kā OAP, tostarp ieguldījumus globālos sabiedriskos labumos. 2020.gadā stājušies spēkā Starptautiskās palīdzības likuma grozījumi, kas ļaus 2021.gadā uzsākt daudzgadu plānošanu, tādējādi veicinot finansējuma paredzamību, efektivitāti un ražīgumu. 2020.gadā jāizstrādā pirmais daudzgadu plāns 2021.-2023.gadam. Vienlaikus daudzgadu plānošanas ieviešana ir lielā mērā atkarīga no attīstības sadarbības finansējuma iespējām t.i. modeļa "Pusceļā līdz 2030+" īstenošanas. ĀM finansētajām divpusējās attīstības sadarbības aktivitātēm tiek nodrošināta uzraudzība un rezultātu ietekmes izvērtēšana projektu un aktivitāšu līmenī. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā radītas sākotnējas iestrādes regulārai partnervalstu vajadzību novērtēšanai un turpināta projektu uzraudzības un ietekmes izvērtēšanas uzlabošana, īstenojot vēstniecību aptauju par attīstības sadarbības prioritāšu aktualitāti un īstenoto projektu redzamību un nozīmi partnervalsts attīstībai. 2019.gadā arī īstenota projektu izvērtēšanas vizīte Gruzijā. Lai uzlabotu risku pārvaldību Latvijas attīstības sadarbības politikā, jo īpaši korupcijas risku novēršanu, Pamatnostādņu 2016-2020 darbības laikā ĀM ieviesusi papildu pārbaudes granta projektu konkursos, lai noteiktu, ka projektu iesniedzēji, to partneri un projektu dalībnieki nav attīstības banku (Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas) aizliegumu sarakstos. Izdoti arī Ministru kabineta noteiktumi10, kas nosaka kārtību, kādā sagatavo un izsludina granta projektu konkursu, pieņem lēmumus par grantu piešķiršanu, granta līgumu noslēgšanu un projektu konkursa pabeigšanu, uzrauga un kontrolē projektu īstenošanu, kā arī gadījumus, kad granta saņēmējs atmaksā piešķirtos finanšu līdzekļus. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Jāvērtē nepieciešamība pielāgot attīstības sadarbības instrumentus, lai nodrošinātu iespēju atbalstīt daudzgadu iniciatīvas un vienlaikus nodrošinātu pietiekamu elastību mainīgas starptautiskās vides apstākļos. • Jāturpina darbs pie attīstības sadarbības izvērtēšanas sistēmas izveides un jāturpina uzlabot atskaitīšanās mehānismi un sistemātiskums, t.sk. arī par aktivitātēm, ko īsteno un finansē citas valsts institūcijas. Jāizvērtē iespējas veikt ārēju izvērtējumu gada vai vidēja termiņa griezumā. • Turpinot darbu pie Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmības nodrošināšanas, jāuzlabo atskaitīšanās, t.sk. publisko datu pieejamība arī ĀM mājaslapā, kā arī potenciāli Latvijas atvērto datu portālā. • Jāveic nepieciešamie grozījumi ar attīstības sadarbības politikas īstenošanu saistītajā normatīvajā regulējumā saskaņā ar OECD rekomendācijām, lai nodrošinātu Ārlietu ministrijai papildus mehānismu nepieciešamās informācijas iegūšanai no Sodu reģistra, pārbaudot granta projektu konkursa ietvaros saņemto projektu pieteikumos minēto personu sodāmību par kukuļošanu. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz Latvijas starptautisko saistību izpildi attīstības sadarbības efektivitātes jomā. Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību tiek apkopoti un ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta finansējuma ietvaros. Attīstības sadarbības ārējā izvērtējuma nodrošināšanai potenciāli var būt ietekme uz valsts budžetu, bet finansējumu var paredzēt divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros. 3.5. Sabiedrības atbalsts attīstības sadarbībai ir audzis, vienlaikus jāturpina stiprināt sabiedrības izpratne par globālās attīstības likumsakarībām, īpaši pandēmijaskontekstā, un Latvijas attīstības sadarbības ieguldījumu. Atbilstoši Eirobarometra datiem, Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības ietvaros nodrošinātajam ieguldījumam attīstības valstīs pēdējos gados ir pieaudzis. Pandēmijaun jo īpaši tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var negatīvi ietekmēt šo rādītājus, tāpēc šajā situācija īpaši svarīgi ir skaidrot sabiedrībai attīstības sadarbības būtību un sasniegtos rezultātus. Gan Latvijas attīstības plānošanas, gan attīstības sadarbības politikas kontekstā būtiski ir stiprināt arī sabiedrības izpratni par globālajiem attīstības mērķiem - Dienaskārtību 2030 un IAM. Kopš 2016.gada nav pieejami jaunāki dati par Latvijas sabiedrības informētību par ilgtspējīgas attīstības mērķiem - šāds jautājums nav vairs iekļauts ikgadējās Eirobarometra aptaujās par ES pilsoņu attieksmi par attīstības sadarbību. Tabula Nr.3 Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai Rezultatīvais rādītājs 2015 2016 2017 2018 2019 2020 (mērķis) Sabiedrības īpatsvars, kas uzskata, ka ir svarīgi sniegt atbalstu attīstības valstīm 67% 77% n/a 74% 78% 73% ĀM mājaslapā tiek publicēta informācija par attīstības sadarbības jomas aktualitātēm, kā arī tiek publicēta informācija par ĀM atbalstītajiem attīstības sadarbības projektiem. Vienlaikus saglabājas nepieciešamība pilnveidot datu pieejamību un padarīt to lietotājiem draudzīgāku. Izpratnes veicināšanai būtiski ir ne tikai dati un faktoloģiska informācija par attīstības sadarbības budžeta izlietojumu, bet arī cilvēcīgi stāsti, kuros sniegts ieskats partnervalstu vajadzībās un Latvijas sniegtā atbalsta pievienotajā vērtībā. Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (turpmāk LAPAS) sagatavotie attīstības sadarbības pieredzes stāsti var kalpot kā piemērs, kuru izmantot un attīstīt nākotnē komunikācijas vajadzībām. ĀM īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību - šī prakse ir turpināma un attīstāma arī nākotnē, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības spēju uzrunāt dažādas sabiedrības grupas un to līdzšinējo pieredzi, īstenojot ĀM un EK finansētus projektus. Attīstības sadarbības aktivitātes īsteno vairākas valsts pārvaldes institūcijas un to komunikācija ar sabiedrību par šīm aktivitātēm atšķiras, līdz ar to nākotnē būtu pilnveidojama saskaņotība un koordinācija arī šajā aspektā, tādējādi uzlabojot informācijas pieejamību un vēstījumu pastiprināšanu kā Latvijas, tā arī starptautiskajā sabiedrībai. Latvijas atbalsta redzamības un atpazīstamības veicināšanai partnervalstīs un starptautiski lietderīgi izveidot vienotu Latvijas attīstība sadarbības zīmolu. Sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšanā būtiska loma ir globālajai izglītībai. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā globālās izglītības aspekti ir integrēti jaunajā vispārējās izglītības mācību saturā un īstenoti citi pasākumi, lai sekmētu tās īstenošanu. Arī turpmāk jāsekmē ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītība aspektu integrācija dažādos izglītības procesos, pievēršot uzmanību arī augstākās izglītības un mūžizglītības jomām, ņemot vērā to lomu valsts pārvaldes darbinieku sagatavošanā. Latvija pēdējos gados ir aktīvāk iesaistījusies Globālās izglītības tīkla Eiropā (turpmāk GENE) tīklā - starptautiskas pieredzes apmaiņa un labās prakses pārņemšana jāturpina arī turpmāk. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Nodrošināt un turpināt pilnveidot datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbību un īstenot regulāras sabiedrības informēšanas aktivitātes sadarbībā ar nevalstisko sektoru. • Izveidot vienotu zīmolu Latvijas īstenotajai attīstības sadarbībai. • Izstrādāt vienotu pieeju attīstības sadarbībā iesaistītajām valsts institūcijām, PSO un citiem īstenotājiem sabiedrības informēšanai par īstenotajām aktivitātēm. • Turpināt darbu pie ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektu integrāciju visās vecuma grupās, pilnvērtīgi izmantojot starptautiskās sadarbības tīkla GENE sniegtās iespējas. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: Minēto pasākumu īstenošanai var būt ietekme uz valsts budžetu, jo paredzēts īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī īstenot pasākumus globālās izglītības jomā. Dati pat Latvijas OAP un attīstības sadarbību tiek apkopoti un ziņoti esošo cilvēkresursu un budžeta finansējuma ietvaros. Vienotas pieejas izstrāde var tikt nodrošināta esošā budžeta un cilvēkresursu ietvaros un tai ir potenciāls mazināt administratīvo slogu, jo atvieglotu lēmumu pieņemšanu un informācijas izstrādi attīstības sadarbības komunikācijai. Minētajiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības jomā potenciāli būs pozitīva sociāla ietekme, jo to mērķis ir pilnveidot visu vecumu grupu zināšanas un izpratni par globāliem attīstības procesiem un Latvijas lomu un ietekmi tajos. 3.6. Nepieciešama sistemātiskāka pieeja visaptverošas un saskaņotas Latvijas pieejas partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam īstenošanai. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) kā viena no prioritātēm ir izvirzīta vienota, droša un atvērta sabiedrība, kuras mērķis ir cita starpā panākt, ka "cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā." Šī mērķa daļa tieši attiecināma arī uz attīstības sadarbību. Būtiski, ka NAP2027 indikatīvajā investīciju kopumā ietverts arī papildu finansējums divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai. Attiecībā uz politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PSIA) īstenošanu Latvijā nav veikta nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidācija, kā bija paredzēts Pamatnostādnēs 2016-2020. Koordinācijas mehānismu šobrīd veido saskaņošanas procesi par politikas dokumentos sasniedzamajiem rezultātiem. Līdz ar to joprojām saglabājas aktuāls jautājums par pilnvērtīgu PSIA iedzīvināšanu politikas plānošanas procesā Latvijā. Jautājums ir cieši saistīts ar politikas plānotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni par Latvijas īstenoto politiku mijiedarbību ar globāliem un partnervalstu attīstības procesiem. Pamatnostādņu 2016-2020 darbības periodā ĀM ir veicinājusi korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu. Ieviešot OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai, 2018.gadā ĀM tika izveidots Latvijas Nacionālais kontaktpunkta sekretariāts (NKP). NKP locekļi apstiprināja procedūru iesniegumu par pārkāpumu izskatīšanai, kas izstrādāta, balstoties uz OECD vadlīnijām un citu valstu pieredzi. Šajā periodā ĀM iesaistījusies arī dažādās izpratnes veicināšanas un spēju stiprināšanas aktivitātes, lai skaidrotu atbildīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējas jautājumus. Attiecībā uz attīstības sadarbības un Latvijas ekonomisko politiku un to instrumentu koordinācijas veicināšanu, šajā jomā arī nākamajā plānošanas periodā nepieciešams mērķtiecīgs darbs, kas jāīsteno saskaņoti ar pasākumiem privātā sektora iesaistes un starpnozaru partnerību veidošanas veicināšanai. Attīstības sadarbības un drošības politiku un to īstenošanas instrumentu saskaņotība veidojusies organiski un īstenotās politikas attiecībā uz ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm nav savstarpēji konfliktējušas. Vienlaikus, lai stiprinātu vienotu izpratni par sakarībām starp drošību un attīstību, kā arī veicinātu Latvijas rīcībā pieejamo partnervalstu atbalsta instrumentu pilnvērtīgu izmantošanu un to savstarpēji papildinošo efektu, nepieciešama sistemātiskāka pieeja saskaņotības nodrošināšanai, primāri nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas. Plānošanas periodā 2021.-2027.gads • Turpināt stiprināt koordināciju starp attīstības sadarbību, ekonomisko politiku un drošības politiku, tostarp nodrošinot sistemātiskāku informācijas apmaiņu un konsultācijas. • Kontekstā ar privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā, turpināt stiprināt izpratni par korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu partnervalstīs. • Stiprināt politikas plānotāju un lēmumu pieņēmēju izpratni par Politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (turpmāk PSIA) principiem un Latvijas īstenoto politiku ietekmi uz partnervalstīm un globālu ilgtspējīgu attīstību. Sākotnējais ietekmes izvērtējums: koordinācijas un PSIA principu ievērošanas stiprināšana var tikt nodrošināta esošā budžeta un cilvēkresursu ietvaros. Situācijā, ja palielināsies administratīvais slogs, tas ir pamatojams ar nepieciešamību pildīt Latvijas apņemšanos nodrošināt PSIA principu ievērošanu. Minētajiem pasākumiem būs pozitīva sociāla ietekme, pozitīva ietekme uz vidi, kā arī uzņēmējdarbības vides kvalitāti, jo paredzēts vienlaikus sveicināt PSIA principu ievērošanu rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanā un korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu uzņēmējdarbībā. 1 2019.gada Augsta līmeņa politiskā foruma deklarācija par ilgtspējīgu attīstību https://undocs.org/en/A/RES/74/4 2 ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". 3 Ārlietu ministrija. Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam izpildes gaitu. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/62796-ministru-kabinets-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-attistibas-sadarbibas-politikas-pamatnostadnu-2016-2020-gadam-izpildes-gaitu 4 Pamatnostādņu 2016-2020 apstiprināšanas brīdi vēl bez jau minētas Gruzijas un Ukrainas, tādas bija Afganistāna, Irāka un Mali. 5 Primāri finansējot dalību starpdisciplinārā mācību programmā Eiropas Kaimiņu politikas, Rietumbalkānu un Centrālāzijas valstu profesionāļiem "Intensīvā programma Eiropas tiesības un ekonomikā", ko īsteno Rīgas Juridiskā augstskola. 6 Ārlietu ministrija, Ministru kabinetā izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās, pieejams: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65484-ministru-kabineta-izskata-informativo-zinojumu-par-latvijas-civilo-ekspertu-dalibu-starptautiskajas-misijas-un-operacijas 7 Sākotnējie dati liecina, ka 2019.gadā daudzpusējā palīdzība veidoja 87% no Latvijas OAP. 8 2018.gada 18.septembra MK sēdes protokols Nr.43 (29.§) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2018-09-18; 2019.gada 10.decembra MK sēdes protokols Nr.56 (93.§) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2019-12-10 9 Atbalstīts Latvijas Republikas Ministru Kabinetā 2020.gada 2.septembrī 10 Ministru kabineta 2020.gada 3.marta noteikumi Nr.123 "Granta projektu konkursu īstenošanas kārtība" (03.03.2020. MK prot. Nr.9 4.§) https://likumi.lv/ta/id/313282-granta-projektu-konkursu-istenosanas-kartiba