3. Article

Politikas mērķis un apakšmērķi Nacionālās attīstības prioritāšu un globālo tendenču kontekstā ZTAI politikas uzdevums ir veidot tādu P&A sistēmu, kas nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem ZTAI politikas fokusiem 2021.-2027. gada periodā ir palielināt Latvijas P&A sistēmas ietekmi, kas rada pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos. Šajā kontekstā ZTAI politikas vīzija 2021.-2027. gadam ir: ➤ Izcila pētniecība Latvijā tiek īstenota augstas kvalitātes un starptautiski atzīta pētniecība, t.sk. inovatīvu organizāciju un uzņēmējdarbības attīstībai. ➤ Inovatīva un tehnoloģiski attīstīta uzņēmējdarbība Latvijā tiek attīstītas augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos. ➤ Gudra, prasmīga un inovatīva sabiedrība Latvijas sabiedrība spēj radīt, attīstīt un ieviest inovācijas un novērtēt zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību. No tās izrietoši ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Mērķa sasniegšanai izvirzīti 2 savstarpēji saistīti apakšmērķi ar 8 atbilstošiem rīcības virzieniem: 1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību: 1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība 1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai 1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība 1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība un monitorings 2. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību: 2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtā zinātne 2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai 2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru 2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija Izvērstāka izvirzīto apakšmērķu, rīcības virzienu un veicamo uzdevumu pamatojošā loģika un raksturojums sniegts 6. nodaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi". 2021.-2027. gada periodā ZTAI politikas mērķis, apakšmērķi un rīcības virzieni izvirzīti un veicamie uzdevumi plānoti, vadoties pēc divos EK Politikas atbalsta vienības pētījumos - "Pētniecības un inovācijas cilvēkkapitāla attīstība Latvijā" (2019)6 un "Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēma" (2018)7 galvenajiem sniegtajiem ieteikumiem: • Palielināt P&I finansējumu, sabalansējot valsts un ES struktūrfondu finansējuma apjomus un palielinot valsts budžeta finansējuma apjomu, ņemot vērā struktūrfondu mainīgo pieejamību; • Attīstīt snieguma finansējuma sistēmu universitāšu pētniecības profilu stiprināšanai, kā arī palielināt ārējā finansējuma piesaisti. • Mazināt P&A sistēmas institucionālo fragmentāciju, uzlabot augstskolu un zinātnisko institūciju pārvaldības efektivitāti un resursu koplietošanu; • Paaugstināt akadēmiskās karjeras pievilcību un ieviest tenūras sistēmu, kā arī uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un palielināt doktora grādu ieguvēju skaitu; • Uzlabot Latvijas pētnieku sadarbību un integrāciju starptautiskā mērogā un pasaules zinātnes norisēs un atbalstīt akadēmiskā personāla mobilitāti, t.sk. no ārvalstīm uz Latviju, kā arī piesaistīt talantus no ārvalstīm; • Veicināt akadēmiskā personāla mobilitāti uzņēmējdarbības sektorā; • Attīstīt un stiprināt uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru augstskolās un zinātniskajās institūcijās, veicinot uzņēmējdarbības kā perspektīvas karjeras izvēli. Papildus ZTAIP 2027 izstrādē izmantoti ieteikumi un priekšlikumi no šādiem dokumentiem: • OECD ziņojums "Digitalizācija Latvijā" (2020)8 • Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" (2020)9, • Pētījums par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi (2020)10; • Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (2020)11; • EK 2020. gada ziņojums par Latviju (2020)12; • EK 2019. gada ziņojums par Latviju (2019)13; • Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" (2018)14; • Pasaules Bankas pētījums par augstākās izglītības pārvaldību un akadēmiskā personāla attīstību (2018)15; • Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas (2018)16.