28. Article — attiecas uz inovācijas atbalstu MVU, paredzēts, ka

lielos komersantus uzreiz novirzīs uz EDIC. c. EDIC sniegtajiem pakalpojumiem, kur gala labuma guvēji ir komersanti tiks piemērots de minimis atbalsts 100% apmērā. Šai kategorijā ietilpst tādi pakalpojumi kā digitālā brieduma testa veikšanas izmaksas, konsultācijas, mentorings, individuālas uzņēmuma digitalizācijas ceļa kartes izveide un pilotēšanas un testēšanas iespēju nodrošināšana. d. EDIC būs jānodrošina (grāmatvedības uzskaitē), ka visas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas EDIC, lai gūtu labumu savām darbībām un reģionālo kontaktpunktu darbībai saskaņā ar GBER 27.pantu ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā jānodod komersantiem kā gala labuma guvējiem un kur tiek piemērots de minimis un GBER 28.panta regulējums. Par šo investīciju plānotas papildus konsultācijas ar Eiropas Komisiju. (595) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz digitālo investīciju kodu 010 (MVU digitalizēšana (tostarp e-komercija, e-uzņēmējdarbība un uzņēmējdarbības procesi tiešaistē), digitālie inovācijas centri, dzīvās laboratorijas, tiešaistes uzņēmēji un jaunizveidotie IKT uzņēmumi, B2B) kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai. (596) Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā (597) Eiropas Semestra 2020.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas komersanti neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, par ko liecina arī DESI indeksa rezultāti. - salīdzinoši zemi e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo plašsaziņas līdzekļu un lielo datu izmantošanas rādītāji. Vienlaikus ar zemajiem e-komercijas rādītājiem saskaņā ar DESI indeksu ierobežots skaits komersantu izmanto mākoņpakalpojumus, sociālos medijus un lielos datus. OECD pētījumi liecina, ka pastāv sakarība starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti, turklāt OECD Going Digital in Latvia 2020.gada pētījumā tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā MVK, tādēļ, lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē komersantus, jo īpaši MVK, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai. (598) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus. (599) Investīcija sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas priekšrocības. Kā arī, ar šāda veida atbalstu procesu digitalizācijā tiks veicinātas investīcijas gan komersantu digitālo prasmju attīstībā, gan investīcijas jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanā uzņēmējdarbībā, jo šie elementi darbojas kopsakarībā. (600) Programmas ietvaros plānota sadarbība ar EDIC, kurā komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma testu", lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma digitalizācijas vajadzībām. Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar uzņēmumu. Balstoties uz digitālā brieduma testa secinājumiem un ieteikumiem, uzņēmumiem tiks izstrādāta individuālā Digitālās transformācijas ceļa karte. Tālāk tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos tiks piedāvāts digitalizācijas vaučers. Digitalizācijas vaučers nosaka, ka komersants atbalstu saņem pakalpojuma veidā, ko sniedz pētniecības organizācija vai cits komersants. Grants tiks izsniegts tikai mērķiem, kas ir atrunāti Digitālā brieduma testa rezultātos balstīta komersanta individuālajā Digitālās transformācijas ceļa kartē. Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma. (601) Grants tiek plānots līdz 55% no projekta attiecināmajām izmaksām atkarība no komersanta lieluma atbilstoši GBER 14.panta nosacījumiem. (602) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 651/2014 ja komersants atbilst sekojošiem kritērijiem: (603) Latvijā reģistrēts komersants; (604) MVU, vidēja kapitalizācija, lielais uzņēmums, konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas; (605) Komersants ir veicis digitālā brieduma testu; (izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma ietvaros); (606) Komersants ir iesniedzis darbības plānu/Digitālās transformācijas ceļa karti (iekļaujot plānotās aktivitātes, laika grafiku, mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus). (izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma ietvaros de minimis); (607) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz digitālo investīciju kodu, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 010 (MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)). Atlases un atbalsta pieteikuma izvērtēšanas procesu vadīs un pārskatīs LIAA kopā ar neatkarīgajiem individuālu nozares ekspertiem, kas veidos komisiju, kura izvērtēs saņemtos pieteikumus, lai konstatētu, vai atbalsts pieteikums kvalificējas procesu digitalizācijai attiecīgajā nozarē un atbilst konkrētās aktivitātes mērķiem. (608) Atbalsts var tikt piešķirts šādām aktivitātēm: i. procesu digitalizācija uzņēmumos; ii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo ražošanas un citu iekārtu iegāde vai atjaunināšana un modernizēšana (datu uzglabāšanas iekārstas un aprīkojums, ražošanas digitalizācijas iekārtas un aprīkojums, loģistikas procesu digitalizācijas sensori); iii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo programmatūras un plānošanas risinājumu iegāde - (RM, ERP, LEAN, AGILE, CAD, e-komercijas u.c. ); iv. efektivizēšana un izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas rēķina; v. datu uzglabāšanas risinājumi/pakalpojumi; vi. uz digitālajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un autonomo robotu un sensoru risinājumi; vii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo mākslīgā intelekta risinājumu iegāde; viii. jebkuru citu ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmuma digitalai transformācijai. (609) Atbalstu nav plānots piešķirt: a. standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādei b. esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam; c. esošo programmu papildināšanai ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem; d. esošās programmatūras pielāgošanai; e. lietotāja dokumentācijas sagatavošanai; (610) Rādītāji (611) Kvantitatīvais rādītājs: Granta rezultātu un ietekmes novērtēšanai noteiktais kvantitatīvais radītājs ir atbalstīto komersantu skaits. Šis rādītājs ir tieši saistīts ar MVU procesu digitalizācijas programmas pamatmērķi un ir provizoriski paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 200 komersanti. (612) Kvalitatīvais rādītājs: Lai pārliecinātos, ka konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde granta rezultātā ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā, uzņēmums ik gadu veiks EDIC pārvaldīto digitālā brieduma testu, kā rezultāti tiks savstarpēji salīdzināti. Ir plānots, ka granta saņēmēja "Digitālā brieduma testa" rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo gadu. (613) Demarkācija (614) Grants MVU procesu digitalizācijai papildinās esošo grantu programmas, kuru ietvaros tiek finansēti ar digitālo transformāciju saistītie risinājumi un funkcionalitāte. (615) Demarkācijas starp šo grantu un Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" tiks nodrošināts atbalstāmo aktivitāšu līmenī, nosakot atbalstāmo aktivitāšu klāstu, kas papildinās esošo instrumentu un arī daļēji nosegt tajā neatbalstāmas aktivitātes. (616) Savukārt demarkācija laikā tiks nodrošināta ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" grantu "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā", kas nodrošinās pieejamo resursu un uz digitālo transformāciju vērsto aktivitāšu pēctecību un novērsīs finanšu plūsmas pārrāvuma risku. (617) Investīcijas 2.2.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 14.pantam,nepieciešamības gadījumā tik piemērots - de minimis atbalsts. Jauna valsts atbalsta shēma. (618) Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā (619) Globālās digitālās transformācijas ietekmē ražojošo uzņēmumu darbība arvien vairāk tiek saistīta ar automatizētiem un robotizētiem procesiem, kas, piemēram, iekļauj sensoru izmantošanu krājumu kontroles noteikšanai un automātiskai pasūtījumu apstrādei. Šādu sistēmu izstrādāšana sniedz būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu esošo un jaunu produktu izstrādes procesā, kas arvien aktīvāk tiek nodrošināti arī ar attālinātas darbības iespējamību. Industriālā transformācija uz modernu un digitālu ražotni, kas darbojas pēc Industrijas 4.0 principiem ir svarīgs Latvijas industriālās attīstības un izaugsmes pamats, līdz ar ko investīciju ietilpīgu projektu īstenošana ražojošo uzņēmumu nepieciešamību nodrošināšanai spēs mazināt uzņēmumu tālākai izaugsmei nepieciešamo investīciju plaisu apjomīgu projektu ieviešanā ražotnē. Saskaņā ar pētnieciskās organizācijas Gartner49 2015.-2020.gada datiem starp 12 lielākajā pasaules valstīm pēc iekšzemes kopprodukta populārākās uzņēmējdarbības jomas veiksmīgai digitālajai transformācijai iekļauj mākslīgā intelekta, datu analītikas un robotizētu procesu automatizāciju (620) Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu digitālu produktu un pakalpojumu radīšanu, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai atgūties no krīzes un veicinātu konkurētspēju nākotnē ar mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešanu ražotnē, kā arī atbalstīt uzņēmuma specifikai personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanu pārdošanas procesos. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums granta viedā Latvijas komersantiem tādu digitālo inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Pēc katra uzņēmuma individuālās nepieciešamības tiktu atbalstīta arī zinātniski pētnieciskā darbība ar nolūku būtiski pilnveidot, uzlabot vai izstrādāt pilnīgi jaunus produktus un pakalpojumus, kuros digitalizācija ir neatņemama komponente. (621) Komersants var saņemt finansējumu šīs atbalsta iniciatīvas ietvaros, arī, ja tas ir saņēmis Eiropas Komisijas "Izcilības zīmoga" sertifikātu (Seal of Excellence) par iesniegto projekta pieteikumu. (622) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 651/2014: • Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants; • Komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā komersanta statusam, maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības, konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas; • Komersants ir veicis digitālā brieduma testu; • Komersants ir iesniedzis darbības plānu/ceļa karti. (623) Programmas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības: a. Tehniski ekonomiskā priekšizpēte jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem MVU un lielajiem uzņēmumiem- novērtējums un analīze, lai objektīvi un racionāli apzinātu jaunā produkta/pakalpojuma priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteiktu tā īstenošanai vajadzīgos resursus u īstenošanas izredzes; b. Rūpnieciskie pētījumi, kas nepieciešami jauno augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei MVU un lielajiem uzņēmumiem - plānotajiem pētījumiem vai kritiskajai izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu/pakalpojumu izstrādei vai būtiskai uzlabošanai; c. Eksperimentālā izstrāde jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp prototipa izgatavošana MVU un lielajiem uzņēmumiem - zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus augsta līmeņa digitālus produktus/pakalpojumus; d. Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas "Digitālā Eiropa" projektu īstenošanā. (624) Atbalsts pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas attīsta sabiedrībai nozīmīgu sociālo pakalpojumu digitalizāciju. (625) Programmas ietvaros plānots sniegt grantu. Atbalsta intensitāte tiek noteikta atbilstoši GBER 25.panta 6.punkta noteiktām atbalsta intensitātēm apmērā no attiecināmajām izmaksām un to palielināšanas nosacījumiem. (626) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem, kura ietvaros tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām digitalizācijas investīcijām uzņēmumā. (627) Inovāciju klastera ietvaros (reforma 5.1.1.2.i.) izveidotā projektu atlases padome vērtēs saņemtos projektus nosakot vai tie atbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un lems par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Savukārt CFLA pieņems lēmumu par pētniecības projekta atbilstību valsts atbalsta normām. (628) Projektu pieteikumi tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem: a. atbilstība jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu kritērijiem; b. atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem un valsts atbalsta nosacījumiem; c. atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai un tematiskajam uzsaukumam; d. nedublēšanās ar citiem pētījumiem pasākuma ietvaros (t.sk. iepriekšējā plānošanas perioda projektiem); e. projekta iesnieguma zinātniskā kvalitāte; f. projekta rezultātu ietekme; g. projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums; h. veicamo investīciju lietderība un pamatotība. (629) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam. Jauna valsts atbalsta shēma. (630) Investīcija 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu Digitālās transformācijas veicināšanai (631) Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojums par Latviju norāda, ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitālās transformācijas sniegtās iespējas. Kā viens no būtiskākajiem cēloņiem tiek minēts augsti kvalificētu speciālistu trūkums. (632) Lielai daļai mazo uzņēmumu nav spēju un intereses adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas, iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un digitālās prasmes. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk - OECD ziņojums) "Going Digital in Latvia" uzsvērts, ka Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT - gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas (ERP/CRM). (633) Lai uzlabotu komersantu digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu ieviešanu, tādejādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Tāpat komersantiem ne vienmēr ir zināšanas, kādas iekārtas un procesi ir nepieciešami, lai ražošanas process būtu efektīvs un sniegtu maksimālo atdevi. (634) Komersanta digitalizācijas vajadzības ietekmē dažādi faktori, piemēram, uzņēmuma lielums, darbības veids, darbības mērogs, uzņēmumu vadītāja digitalizācijas izpratne, uzņēmuma ambīcijas u.c. Lai ieguldījumi komersanta digitalizācijā būtu efektīvi un sasniegtu savu mērķi, komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma testu", kuru veiks Eiropas digitālais inovāciju centrs un izsniegs "Digitālo attīstības ceļa karti", pieļaujams, ka šādu atzinumu var sniegt arī starptautiski atzīti konsultanti. Šī testa rezultātā komersants saņems nepieciešamās rīcības plānu jeb "Digitālā brieduma testu", kurā iekļautas rekomendācijas par nepieciešamajām infrastruktūras investīciju vajadzībām uzņēmumam. (635) Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un veicinātu komersantu digitālo transformāciju ir plānots izveidot finanšu instrumentu programmu - kombinētais aizdevums (ar granta elementu). (636) Finanšu instrumenta mērķis ir veicināt uzņēmēju attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgākas un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos. (637) Plānotās investīcijas: (638) Plānots atbalsts komersantiem investīciju ieguldījumiem, kuru mērķis veikt uzņēmuma digitalizāciju. Nepieciešamās investīcijas uzņēmumiem tiks noteiktas EDIC izsniegtajā "Digitālās attīstības ceļa kartē". Pieļaujams, ka komersantiem digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti konsultanti. Uzņēmuma digitalizācijas ietvaros tiek plānotas investīcijas, veicot būtiskas pārmaiņas esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā, tai skaitā: • procesu digitalizācija uzņēmumos; • datu uzglabāšanas risinājumi • uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo ražošanas un citu iekārtu atjaunošana un efektivizēšana un jaunu iekārtu iegāde (investīcijas ražošanas iekārtās un aprīkojumā ir plānots atbalstīt tikai kopā ar programmatūras komponentēm, lai nodrošinātu uzņēmumu visaptverošu digitalizāciju); • jaunu iekārtu iegāde IKT jomā, kas saistīts ar IKT produktu lietošanu ražošanas procesā • uz digitalajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un autonomo robotu un sensoru risinājumi; • loģistikas digitalizācijas risinājumi; • ražošanas izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas rēķina; • ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmum digitālai transformācijai. (682) Programmas ietvaros netiks atbalstītas darbības, kas paredz: • standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādi; • esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam; • esošo programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem; • esošās programmatūras pielāgošanu; • lietotāja dokumentācijas sagatavošanai. (683) Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar uzņēmumu. Tāpat ALTUM ir tiesīgs piesaistīt neatkarīgu ekspertu pieteikuma izvērtēšanai un tā atbilstībai digitalizācijas mērķim. Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma. (684) Lai noteiktu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības, EDIC piedāvās veikt digitālā brieduma testu, kurā tiek norādīts nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu uzņēmuma digitālo transformāciju, izsniedzot uzņēmumam "Digitālo attīstības ceļa karti". Pieļaujams, ka digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti konsultanti. Lai nodrošinātu, ka "Digitālās attīstības ceļa karti" izstrādā eksperti, kas nav saistīti vai ieinteresēti ar potenciāli atbalstāmo komersantu, pirms tam tiks parakstīts neieinteresētības apliecinājums. (685) Lai nodrošinātos, ka uzņēmums veiks visas "Digitālajā attīstības ceļa kartē" noteiktās darbības, izvērtējot aizdevuma pieteikumu ALTUM izskatīs visas norādītās darbības un ja aizdevums tiks pieprasīts tikai daļai no norādītā lūgs uzņēmumam uzrādīt, par kādiem līdzekļiem un vai tiks veiktas arī parējās darbības. Aizdevums tiks izsniegts tikai pēc tam, kad tiks gūta pārliecība par to, ka tiks veiktas visas nepieciešamās darbības. Tāpat ALTUM ir teisīgs piesaistīt neatkarīgu nozares ekspertu projekta izvērtēšanai par tā atbilstību digitaizācijas mērķim. (686) Minētajām darbībām programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevumus ar granta elementu). Lēmumu par aizdevuma izsniegšanu pieņem ALTUM, saņemot komersanta pieteikumu aizdevumam un EDIC vai starptautiski atzīta konsultanta izsniegto "Digitālās attīstības ceļa karti", kur tiek iekļautas darbības un procesi, kas jāveic uzņēmumam, lai tiktu veikta uzņēmuma digitalizācija, nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti atzinuma sniegšanai. Tāpat tiek izvērta projekta dzīvotspēja, bisznesa plāns un atbilstība VGAR 14.panta nosacījumiem un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares. (687) Aizdevumus tiek plānots līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām, kur vismaz 25% no izmaksām ir uzņēmuma ieguldījums, kas ir brīvs no publiskā atbalsta. Aizdevums vienam uzņēmumam ir paredzēts no 100 000 EUR un maksimālā aizdevuma summa līdz 7 milj.EUR, kur aizdevuma termiņš tiek noteikts līdz 10 gadiem ievērojot nosacījumu, ka aizdevuma termiņš nepārsniedz investīcijai paredzēto ekspluatācijas ilgumu. Tāpat pēc aizdevuma izsniegšanas tiek paredzēts labvēlības periods līdz vienam gadam, kur pamatsummas maksājumi komersantam tiks uzsākti tikai pēc šī noteiktā perioda. (688) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsta granta daļa tiks piešķirta pēc 12 mēnešiem no projekta realizācijas un pēc izvirzīto nosacījumu, kas noteikti "Digitālās attīstības ceļa kartē" izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummas apmēru līdz 35%, kur maksimālā granta summa ir noteikta 1 milj.EUR un atbalsta intensitāte nepārsniegs VGAR 14.pantā noteiktās maksimālās atbalsta intensitātes. Pēc projekta relizācijas un pozitīva atzinuma saņemšanas no EDIC vai starptautiski atzīta konsultanta, ka visi priekšnosacījumi, kas izvirzīti "Digitālās attīstības ceļa kartē" ir izpildīti, nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti atzinuma sniegšanai, ALTUM pieņem lēmumu par granta izmaksu un par izmaksāto granta daļu attiecīgi samazinot aizdevuma pamatsummu. Šāds atbalsta mehānisms izvēlēts, lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzītos uz uzņēmumu digitalizāciju un automatizāciju. (689) Investīcijas finansējums no ANM plāna ir plānots 45 143 000 EUR, papildus pieejamais finansējums līdz 65 000 000 EUR ALTUM piesaistītais finansējums un līdz 37 000 000 EUR piesaistītais privātais finansējums. Granta izmaksas plānots segt no ANM plāna finansējuma un daļa ANM plāna finansējuma un ALTUM līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai. (690) Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā uz uzņēmuma darbības nozari. Tāpat nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam - atbalsts paredzēts maziem un vidējiem komersantiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem, kas potenciāli tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu (ES) Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu 14.pantu un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares. (691) Atbalsta programma dos iespēju komersantiem veikt uzņēmuma digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu ieviešanu, tādējādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti, starptautisko konkurētspēju un eksportspēju. Rezultātā tiks efektivizēts ražošanas process, lai sasniegtu maksimālo atdevi. (692) Investīcijas uzņēmumu digitalizācijā ne vienmēr ir tieši proporcionālas uzņēmumu produktivitātes kāpumam īstermiņā, taču nozīmē būtiskas priekšrocības vidējā termiņā un ilgtermiņā uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes un konkurētspējas saglabāšanai un attīstības turpināšanai. COVID-19 krīzes radītai ietekmei uz uzņēmumu likviditāti un naudas plūsmu, nevajadzētu atturēt uzņēmumus veikt mērķtiecīgas investīcijas digitalizācijā, lai turpinātu procesu efektivizāciju, resursu optimizāciju, kā arī uzlabotu uzņēmuma sasniedzamību un integrāciju. Līdz ar to mērķtiecīgi ieguldījumi uzņēmumu digitalizācijai papildinās jau tirgū esošās ALTUM programmas. Demarkācija tiks nodrošināta projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski. (693) ALTUM finanšu instruments uzņēmumu digitalizācijai un automatizācijai paredzēts kā papildinošs jau esošajām ALTUM finanšu instrumentu atbalsta programmām, kuru ietvaros var tikt finansēti arī uzņēmumu digitalizācijas risinājumi. ALTUM klientiem ir iespēja saņemt finansējumu garantiju, aizdevumu vai riska kapitāla ieguldījumu veidā projektiem, kas vērsti t.sk. uz digitalizāciju atkarībā no uzņēmuma lieluma, brieduma, darbības jomas un iecerētā digitalizācijas projekta apmēra. Programmas īstenošanai tiks izveidota ALTUM aizdevuma programma un tiks nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana, tādā veidā nodrošinot ieguldīto investīciju ilgtspēju arī pēc ANM investīciju termiņa beigām. (694) Investīciju programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz investīciju kodu 010 (MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)), kurš sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai. (695) Rādītāji (696) Investīcijas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir noteikti divas mērķu rādītāju vērtības - atbalstīto uzņēmumu skaits un piesaistītās privātās investīcijas. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko, ALTUM un privāto līdzfinansējumu). (697) Atbalstīto uzņēmumu skaits - rādītājs ir tieši saistīts ar programmas rezultātiem un tiek uzskaitīts, ņemot vērā starp ALTUM un komersantu noslēgto aizdevuma līgumu, paredzēts, ka investīcijas rezultātā tiks atbalstīti 133 komersanti (detalizēts pamatojums ANM plāna pielikumā). (698) Piesaistītās privātās investīcijas - ņemot vērā, ka katram projektam tiek piesaistītas privātās investīcijas 25%, kas ir brīvas no valsts atbalsta, ņemot vērā vidējo aizdevuma summu un pieejamo publisko finansējumu tiek noteikts, ka piesaistītais privātais finansējums būs 37 milj.EUR (699) Investīcijas 2.2.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši VGAR 14.pantam, un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares. "Digitālā brieduma testa" izmaksas potenciāli tiks sniegtas kā de minimis atbalsts. (700) Reformu un investīciju virziens Nr.2.3. Digitālās prasmes (701) Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība. (702) Mērķis: (703) Reformas mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai un līdz 2023.gada beigām normatīvajā bāzē nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu (jo īpaši MVU) stimulēšanai un pienākumiem izglītot savus darbiniekus un plašāku iespēju un tiesību radīšanai nodarbinātajiem piedalīties izglītībā. Reformas tiešais rezultāts ir valsts līmeņa atbalsta sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā, tai skaitā, apmaksātā darba laika ietvaros. Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas apgūt digitālās prasmes, tādēļ ANM plāna ietvarā šī reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo digitālo prasmju attīstībai. (704) Reformas ietvarā ietilpstošo normatīvo regulējumu plānots izstrādāt līdz 2023.gada beigām, izmantojot OECD ekspertīzi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros. Darbinieku un darba devēju tiesību un pienākumu nostiprināšana normatīvajā ietvarā ļaus izveidot pamatu iecerētajai sistēmai, kas nodrošinās nodarbinātajiem tiesības ar noteiktu regularitāti papildināt savas zināšanas, savukārt darba devējiem radīs gan pienākumus nodarbināto prasmju attīstības nodrošināšanai gan arī definēs darba devēju tiesības šajā procesā, kā arī izveidos tiesisko ietvaru valsts budžeta investīciju piesaistei darba devēju atbalstam. (705) Izmantojot ANM plāna finansējumu un Kohēzijas politikas finansējumu ir paredzēts arī sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai. (706) Kontekstā ar jauniem atbalsta instrumentiem ir paredzēts pilnveidot arī kopējo prasmju pārvaldības sistēmu, uzlabojot sadarbību starp prasmju piedāvāšanā iesaistītajām institūcijām. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020.gadam50 ir izveidots pieaugušo izglītības pārvaldības modelis (turpmāk - modelis), lai novērstu pieaugušo izglītības sadrumstalotību, atsevišķu institūciju rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību pieaugušo izglītības plānošanai un ietekmes novērtēšanai. Laika posmā līdz 2027.gadam tiks turpināta pieaugušo izglītības plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošana un pilnveidošana. Pieaugušo izglītības pārvaldībā tiks identificētas un novērstas būtiskās nepilnības un funkciju dublēšanās, vienotas pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības ietvaros tiks stiprināta pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu koordinēta sadarbība valsts, reģionālā un vietējā mērogā, stiprinot sadarbību ar nozarēm, t.sk. darba tirgus pieprasījumā balstītā pieaugušo izglītības piedāvājuma noteikšanā Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes ietvaros, nodrošinot dažādu institūciju īstenoto pasākumu sinerģiju un papildinātību, kā arī stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, t.sk. sniedzot metodisko atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem. (707) Reformu pasākumu kopumam ir jānodrošina Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā mērķa par vismaz 12% pieaugušo iedzīvotāju līdzdalības pieaugušo izglītībā sasniegšanu. (708) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.1.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām. (709) Investīcija 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana (710) Investīciju mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DESI 3.-5.līmenis), kas spēj pielietot augstās tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs, tādējādi sekmējot Latvijas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un industriālo pāreju, t.sk. ekonomikas izaugsmi pēckrīzes situācijā, kā arī sekmējot Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Reformas mērķa auditorija ir privātā un publiskā sektora speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti. (711) Profesionālu un pārdomātu pakalpojumu digitalizācija ir viens no stūrakmeņiem sabiedrības un ekonomikas digitālās transformācijas veicināšanai, tāpēc nepieciešamas stratēģiskas investīcijas digitālajās prasmēs pakalpojumu un sistēmu veidošanā. Komisijas iniciatīvās un Digitālas Eiropas programmā uzsvērta digitālās transformācijas pieaugošā nozīme un iespējas, kas nekavējoties piemērojamas, lai celtu uzņēmumu un valsts pārvaldes produktivitāti, pārorientāciju, eksportspēju un konkurētspēju tirgū, kā arī datos balstītu lēmumu pieņemšanu un paātrinātu informācijas pieejamību, pēc iespējas veicinot proaktīvu rīcību, testējot, izvērtējot un pielāgojot iespējas procesā. Pasaules Ekonomikas Foruma 2020.gada pētījumā "Jobs of Tomorrow Mapping Opportunity in the New Economy" ir secināts, ka tuvāko gadu laikā vispieprasītāko profesiju augšgalā būs tādas profesijas kā datu analīze, datu zinātne, mašīnmācīšanās speciālisti, tāpat arī programmētāji un digitālās transformācijas speciālisti. Lielā pieprasījuma dēļ šīs profesijas nākotnē ir uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības profesijām, tādēļ ir jāsper nepieciešamie soļi, lai Latvijā būtu vairāk šādu profesiju pārstāvji. IKT nozarei ir horizontāla ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm un īpaši stimulējoša ietekme uz nozarēm ar inovāciju potenciālu, arvien plašāk pielietojot IKT risinājumus arī citās nozarēs, kam nepieciešams kvalificēts darbaspēks51. (712) Investīcijas plānotas augsta līmeņa digitālo prasmju mācību moduļu/kursu izstrādei un īstenošanai, kā arī saistīto pētniecības un attīstības (P&A) aktivitāšu īstenošanai jomās ar augstu komercializācijas un eksporta potenciālu augsto tehnoloģiju vērtību ķēdēs. Mācību un saistīto P&A programmu mērķa auditorija ir uzņēmumu speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti. Integrētā mācību un pētniecības programma sniegtu būtisku ieguldījumu Kvantu IKT ekselences centra, HPC ekselences centra un Valodu tehnoloģiju ekselences centra izveidē. (713) Detalizētus investīciju programmas ieviešanas nosacījums plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gadā. Augsta līmeņa digitālo prasmju programmai ir izstrādāti sākotnējie ideju priekšlikumi no akadēmiskā un industrijas sektora, kā arī ir identificētas labas sadarbības iestrādnes ar industriju un starptautiskai sadarbībai pētniecībā. Investīcijas augsta līmeņa prasmēs plānotas integrēti ar investīcijām pētniecībā un inovācijās, jo pētniecība veido pamatu prasmēm un izcilībai. Investīcijas plānots novirzīt ierobežotas projektu atlases veidā augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju kopprojektiem, nodrošinot gan atbilstošu mācību piedāvājumu, gan pētniecības komponentes īstenošanu kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Investīciju projektu īstenošanai tiks izvirzītas augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas, kurās ir uzkrāta un attīstīta atbilstoša pētniecības izcilības un zināšanu bāze, tai skaitā sadarbība ar industriju un starptautiska sadarbība pētniecībā, minētajās jomās. (714) Atbalsts būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām, nodibinājumiem un sociālajiem uzņēmumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. (715) Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībā nozīmīga loma ir starptautiskajai dimensijai, kas ir viens no priekšnosacījumiem investīciju projektu izvirzīšanā, gan arī īstenošanā, piemēram, jau esošas pārrobežu sadarbības minētajās jomās, dalība programmā "Apvārsnis 2020", starptautiskos pētniecības projektos un partnerībās, mērķtiecīga un labai starptautiskai praksei atbilstoša institūcijas virzība uz pētniecības datu atvēršanu un Latvijas iekļaušanos Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī u.c. Investīcijas rezultātā tiks piesaistīti un sagatavoti pasniedzēji, sagatavoti mācību moduļi/ kursi un infrastruktūra progresīva līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai, tiks veikta apmācība, lai palielinātu šīs prasmes un kompetences apguvušo speciālistu skaitu un sekmētu šo prasmju pielietojumu, tai skaitā iesaistoties jaunās partnerībās un attīstot starptautisko pētniecību, kā arī piesaistot augsta līmeņa ārvalstu speciālistus gan kā mācībspēkus, gan pētniekus. Investīcija veicinās Latvijas iekļaušanos Eiropas Vienotajā izglītības un zinātnes telpā. (716) Būtiskākie riski investīciju ieviešanai saistāmi ar cilvēkresursu pietiekamību un pieejamību - pietiekams skaits augsta līmeņa speciālistu, kas spētu nodrošināt mācību pasniegšanu augstā kvalitātē, kā arī pietiekams skaits uzņēmumu speciālistu, kas būtu ieinteresēti šādu mācību apguvē un iegūto zināšanu praktiskā piemērošanā savu uzņēmumu transformācijai, produktu un pakalpojumu portfeļa attīstībai. Lai mazinātu šo risku, tiks savlaicīgi apzināti nepieciešamie mācībspēki, tostarp iespēju robežās veicināta ārvalstu speciālistu piesaiste. Plānots, ka nozīmīgu ieguldījumu sniegs arī tie augstskolu un zinātnisko institūtu speciālisti, kas ar ES fondu atbalstu vai pētniecības sadarbības ietvaros ir pilnveidojuši vai pilnveido augsta līmeņa prasmes starptautiskā mērogā, attiecīgi nodrošinot iegūto zināšanu pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un uzņēmējdarbības vidē. Plānots, ka uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajā programmā veicinās saistītās investīcijas uzņēmumu digitalizācijā. (717) Darbu apjoms: (718) Investīcijas mācību un saistīto P&A aktivitāšu, tai skaitā saistītās pētniecības infrastruktūras izveidei plānotas trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās, par kopējo finansējumu 17,5 milj. euro. Finansējums paredzēts mācību moduļu izstrādei, kas apvieno klātienes mācības un tiešsaistes vidi, pasniedzēju sagatavošanai, mācību materiālu, resursu, rīku un digitālo platformu izveidei vai iegādei, inovāciju attīstības pasākumu un mācību īstenošanai, tostarp starptautiskiem darbsemināriem, vasaras skolām, starpnozaru mobilitātei, kā arī investīcijas saistīto P&A aktivitāšu īstenošanai, tostarp piesaistot ārvalstu speciālistus un zinātniekus. Pētniecības rezultāti veidos studiju moduļu saturisko bāzi, tai skaitā materiālus studiju moduļu sagatavošanai, piemēram, valodu tehnloģijās tekstu un runas korpusus, valodas resursus un rīkus. Studiju moduļi ir paredzēti iekļaušanai bakalaura, maģistra, doktora līmeņa studiju programmās visās izglītības tematiskajās grupās, kā arī pieaugušo izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātajiem speciālistiem un citiem interesentiem ar atbilstošu zināšanu bāzi. (719) Investīcijas 2.3.1.1.i ietvaros tiks vērtēta nepieciešamība sniegt valsts atbalstu finansējuma saņēmēju līmenī atbilstoši GBER 25.pantam, 26.pantam un 31.pantam. (720) Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība (721) Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas ir digitālo prasmju trūkums. Saskaņā ar DESI indeksu (2020) Latvijā pamata digitālās prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju (ES vidēji - 68%), bet augstākas prasmes ir 24% (ES vidēji - 33%). Šie rādītāji ir cieši saistīti ar MVK spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 11% MVK veic e-komerciju. Tāpat EK 2020.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt IKT speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības (17,7%), atpaliek no ES vidējā (23,9%), un kopumā Latvijā tikai 1,7% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 3,9%. Saskaņā ar ES "Women in Digital scoreboard 2020" Latvija ieņem 16.vietu ar 51,8 punktiem no 100 (ES vidējais rādītājs - 54,5). Latvijā šobrīd 36,5% no kopējā IKT speciālistu skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs - 17,7%), nodrošinot veiksmīgu pamatu dzimuma līdzsvara sasniegšanai IKT speciālistu vidū. (722) Digitālo prasmju problēma uzņēmumos ir iedalāma trīs daļās: i. Īpašnieki/vadība, kas zināšanu, resursu vai informētības trūkuma dēļ neatbalsta sava uzņēmuma darba procesu digitalizāciju vai savas komandas mācības digitalizācijas virzienā; ii. nodarbinātie, kam nav pietiekamu zināšanu un iemaņu IKT nozarē vai uzņēmējdarbības un sociālo prasmju, lai piedāvātu un veiktu iniciatīvas sava darba pienākumu ietvaros vai uzņēmuma attīstībai ar digitalizācijas palīdzību, kā arī, lai attīstītu savu turpmāko karjeru vai veiktu pārkvalifikāciju ar mērķtiecīgu un stratēģisku zināšanu papildināšanu. iii. pieejamas mācības, kuru saturs, pasniegšanas forma un pieeja ir lielākoties novecojusi, un pieprasa digitalizēšanu, turklāt, parasti IKT mācības ir vērstas uz tehnisku prasmju attīstību, nevis uz inovatīvu domāšanu, kā šīs prasmes pielietot uzņēmējdarbībā. (723) Investīciju ietvaros paredzēta Latvijas komersantu digitālo prasmju attīstība, ceļot kvalifikāciju aktuālāko digitālo rīku un sistēmu apguvē. Investīcija ļaus uzlabot uzņēmēju un nodarbināto digitālās prasmes, radot iesēju izmantot e-komercijas iespējas eksporta palielināšanai, un pirmais solis šo rādītāju uzlabošanai ir uzņēmumos nodarbināto digitālo prasmju uzlabošana vismaz pamatlīmenī un arī augstākā līmenī, atbilstoši uzņēmuma attīstības plāniem,uzņēmumiem izmantojot digitālo risinājumu potenciālu, lai palielinātu eksportspēju un konkurētspēju. Vienlaikus digitālo prasmju attīstība arī mazinās krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Investīcija dos ieguldījumu arī Eiropas pamatiniciatīvā "Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana" (re-skill and up-skill). (724) Balstoties uz uzņēmuma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumu darbiniekiem tiks nodrošinātas pamata, vidēja un augsta līmeņa digitālo pārvaldības prasmju apmācības, kas ietver zināšanu apguvi ar mērķi veicināt uzņēmumu eksportspēju caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas un e-komercijas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā. (725) Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas reģionos, iesaistoties esošajiem Reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto modeli, nodrošinot iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus vajadzībām. EDIC ietvaros tiks nodrošinātas: Kiberdrošība, Mākslīgais intelekts vai Augsta veiktspējas datošana. Savukārt Latvijas reģionos pieejamais mācību saturs primāri iekļaus sekojošās jomas: • Informācijas uzglabāšana internetā; • Tīmekļvietņu/ sociālo portālu izmantošanu; • Programmatūras konfigurācija; • Pārdošana tiešsaistē; • Mācību apguve tiešsaistē; • Attēlu, video vai audio apstrāde; • Prezentāciju sagatavošana; • Pamata programmēšanas prasmes. (639) Papildus, plašākai uzņēmumu nodarbināto iesaistei, tiks īstenoti plašpieejas tiešsaistes mācību kursi (Massive Open Online Courses - MOOC), kas sniegs iespēju iegūt neformālo izglītību, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, bez nepieciešamības izpildīt kādus formālas un iestāšanās/reģistrēšanās prasības. MOOC kursi piedāvā brīvu piekļuvi un var uzturēt praktiski neierobežotu dalībnieku skaitu. Virtuāls MOOC formāts arī nodrošina iespēju atrisināt komunikācijas problēmu, kad lektora komunikācijas un prezentēšanas prasmes apgrūtina informācijas uztveri un klausītāju ieinteresētību, jo satura veidotājiem nav jābūt arī prezentētājam - šo lomu var pildīt, piemēram, komunikācijas eksperts. MOOC tipa kursu plānotās apmācāmās jomas ietver: • UX/UI pamati; • E-komercijas izstrāde; • datu analīze un vizualizācija; • datubāžu izstrāde un uzturēšana; • programmēšana; • biznesa inteliģences sistēmu izstrāde (726) Investīcija paredzēta zināšanu līmeņa celšanai digitālo pamatprasmju (un virs pamatprasmju līmeņa, atkarībā no uzņēmuma specifikas, t.sk. prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu) apgūšanai uzņēmumos, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmju attīstīšanai uzņēmumu vadības līmenī un digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. (727) Investīciju pasākumi tāpat paredz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu IKT sektorā, paredzot vienlīdzīgu dzimumu iesaisti apmācībās, tādējādi veicinot sieviešu īpatsvaru starp IKT nozarē nodarbināto kopskaita. (728) Programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu ar maksimalo intensitāti līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem, kura rezultātā tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām digitalizācijas investīcijām uzņēmumā. (729) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros plānotas aktivitātes attiecas uz 108 investīciju kodu - atbalsts digitālo prasmju attīstībai, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai. Investīciju pasākumu kopums nodrošina apmācības nodarbinātajiem digitālo pamatprasmju un vēlāk augstāka līmeņa digitālo prasmju apguvei. (730) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 31.pantam, nepieciešamības gadījumā - de minimis. Lauksaimniecības sektorā investīcijas tiks sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regulai (ABER) 21.pantam. Mežsaimniecības sektorā saskaņā ar ABER 38.pantu. Zivsaimniecības un akvakultūras sektorā saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras atbrīvojuma regulu (FIBER). (731) Investīcija 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība (732) Lai arī Latvija sekmīgi sagatavo IKT absolventus: ir bijis pastāvīgs pieaugums, kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (līdz 5 % no visiem absolventiem salīdzinājumā ar 3,6% ES), tomēr IKT speciālistu skaits nodarbināto struktūrā vēl aizvien ir nepietiekams, jo 2020.gadā IKT speciālisti veidoja tikai 1,7% no nodarbināto kopskaita. (733) Tādēļ ANM investīciju ietvaros paredzēts izveidot jaunu pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot pašvadītas IKT mācīšanās skolas mācību vidi un līdz 2027.gadam izglītojot ap 500-600 jaunus IKT speciālistus. Tāpat paredzētas investīcijas jau izveidoto ārpusformālās izglītības IKT speciālistu sagatavošanas iniciatīvu mērogošanai, īpaši atbalstot sieviešu iesaisti IKT darbam, intensīvu mācību īstenošanai cilvēkiem, kas vēlas mainīt karjeru un apgūt nepieciešamās iemaņas darbam IT jomā. Šādi plānots līdz 2027.gadam papildus iesaistīt mācībās ap 400 personām. (734) ANM plāna investīcijas pašvadītās IKT mācību pieejas attīstībā papildinās Kohēzijas politikas investīcijas formālās izglītības mācību vides un mācību procesa digitalizācijā, IKT jomas mācību priekšmetu, mācību/studiju kursu un moduļu un studiju programmu īstenošanas attīstībā, lai ar daudzveidīgām izglītības pieejām sasniegtu Latvijas politikas plānošanas dokumentos izvirzītos mērķus attiecībā uz IKT speciālistu, t.sk. sieviešu, īpatsvara sasniegšanu nodarbināto struktūrā. (735) Investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī plānots sniegt valsts atbalstu atbilstoši GBER 31.pantam, nepieciešamības gadījumā - de minimis. (736) Investīcija 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana, prasmju pārvaldības attīstībai, t.sk. pašmācību pieejas attīstība un globālo resursu pieejamības nodrošināšana (737) Investīcijas 2.3.1.4.i. mērķis ir attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu (IMK) konceptu, lai stimulētu pieaugušo dalību izglītībā, it īpaši, digitālo prasmju apguvē, kā arī padarīt Latvijas izglītības sistēmai pieejamus pasaules labākos digitālos mācību līdzekļus, izmantojot specializētu augstas kvalitātes mašīntulkošanas un citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumu, iesaistot izglītības ekspertus lokalizētā satura validācijā un adaptācijā. (738) Saskaņā ar OECD aplēsēm, 2025.gadā, neatkarīgi no profesionālās darbības, 90% darba vietu būs nepieciešamas digitālās prasmes. Digitālo prasmju mācību vajadzības ir daudzveidīgas un dažādas, tuklāt tās mainās atkarībā no prasmju līmeņa un izmantošanas iespējām, profesijas, darba vietas, darba devēja, nozares. Arī mācību piedāvājums tirgū ir plašs, t.sk. ietverot tiešsaistes mācību platformu piedāvājumu. Līdz ar to mācību pieprasījuma/piedāvājuma organizēšana ir jāturpina pilnveidot un radīt mūsdienu situācijai atbilstošus prasmju vadības instumentus. IMK koncepta izstrādei ir nepieciešams noteikt atbalsta saņemšanas apjomu, kritērijus un izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus, izstrādāt IMK vadības un administrēšanas procesus, attīstīt un aprobēt pavadošos pakalpojumus (piem., informēšana un konsultēšana), attīstīt datu uzkrāšanas par dalību un iznākuma rezultātiem sistēmu (iespēju robežās uz esošās sistēmas bāzes vai iestrādājot jaunu), kā arī nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu. (739) Investīcijas ietvaros daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta plašpieejas tiešsaistes mācību kursu un pašmācības materiālu digitālā formātā piedāvājuma paplašināšanai, veidojot šim nolūkam atbilstošu tehnoloģisko vidi un īstenojot šādu mācību popularizēšanas pasākumus kopsakarībā ar kopējo prasmju pārvaldības un vadības pieejas attīstību iedzīvotājiem. IZM plāno papildinoši Kohēzijas politikas investīcijām ANM plāna investīciju ietvaros uzlabot un nostiprināt prasmju pārvaldības pieeju, koordinējot mācību vajadzību apzināšanu, piedāvājuma veidošanu un īstenošanu, kā arī mācību rezultātu uzkrāšanu un analīzi, kā arī attīstīt pašmācības piedāvājuma plašāku izmantošanu, tai skaitā starptautisko izglītības resursu pieejamību. (740) Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai (741) Mērķis: (742) Reformas mērķis ir izveidot, normatīvajā bāzē nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai, plānošanai un novērtēšanai, t.sk. atbilstoši DigComp2.1.sistēmai. Plānots, ka atbilstoši normatīvie akti tiek izstrādāti līdz 2023.gadam. (743) Ņemot vērā, ka 2014.-2020.gada periodā ir pārskatīts vispārējās izglītības saturs un digitālas kompetences ir nostiprinātas valsts vispārējās izglītības standartos kā sasniedzamie rezultāti, tāpat arī īstenojot profesionālās izglītības satura reformu un izstrādājot profesiju standartus un profesiju kvalifikācijas prasības Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktrūras 1.-4.līmenim tajās tiek noteiktas arī prasības uz digitālo kompetenču apguvei, secīgi tiek plānots pārskatīt arī valsts augstākās izglītības standartus (augstākās akadēmiskās izglītības valsts standarts un augstākās profesionālās izglītības valsts standarts) un nosakot sasniedzamos studiju rezultātus digitālo kompetenču apguves jomā, tādējādi nodrošinot ka sasniedzamie mācību rezultāti digitālo kompetenču apguvē ir noteikti visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos, tie ir savstarpēji saskaņoti un nodrošina nepieciešamo ietvaru visu līmeņu un veidu izglītības programmu izstrādei un īstenošanai. (744) Reformas rezultāts tiks izmantots gan formālās izglītības mācību satura plānošanā un attīstībā, gan uzlabos pieaugušo iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai paredzēto pasākumu plānošanu un īstenošanu, ļaus precīzāk novērtēt iedzīvotāju mācību vajadzības un veidot labāku pieaugušo izglītības politiku attiecībā uz digitālo prasmju apguvi. (745) Reforma dod ieguldījumu un ir savstarpēji papildinoša ar investīciju virzienu "Uzņēmēju digitālās prasmes:", kas paredz investīcijas uzņēmēju vispārējo digtiālo prasmju paaugstināšanai, kā arī investīciju virzienu augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai un IKT speciālistu skaita palielināšanai. (746) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.2.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām. (747) Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem (748) Eiropas semestra Latvijas ziņojums 2019/2020 konstatē zemu digitālo prasmju līmeni visos digitālo prasmju līmeņos. Latvijā saglabājas relatīvi augsti nabadzības vai sociālās atstumtības rādītāji, proti, 2017.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 543 tūkstoši jeb 28,4% iedzīvotāju.52 Statistikas dati rāda, ka personu skaits, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam pēdējos gadus, ir palielinājies -proti, 2015.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju.53 Šī personu grupa nespēj iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas u.c. apstākļu dēļ, kā rezultātā šīm personām ir liegta piekļuve pakalpojumiem un precēm, spēja īstenot savas tiesības un mainīt savu pastāvošo situāciju. (749) Veicot digitālo prasmju attīstībai paredzēto investīciju kartējumu Kohēzijas politikas un plānojot ANM investīcijas, ir konstatēts, ka trūkst specifisku pasākumu, kas ir mērķēti uz (1) iedzīvotāju digitālajām pašapkalpošanās prasmēm; (2) valsts pārvaldes darbinieku digitālajām prasmēm (3) digitālo un tehnoloģisko prasmju praktiskā pielietošanā. (750) ANM plāna investīcijas ir plānotas šīm mērķgupām, paredzot gan tiešus atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei iedzīvotājiem no mazāk aizsargātām sociālajām grupām (zems izglītības līmenis, sociālā riska grupas), gan sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai un jauniešu digitālo un tehnoloģiju lietošanas prasmju attīstībai ārpus formālās izglītības. Plānots sniegt atbalstu visām 42 pašvaldībām sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju prasmju attīstībai, kā pamatu izmantojot digitālo prasmju attīstības pasākumus, virtuālo jauniešu centru darbībai un līdzdalības palielināšanai, ar kuru palīdzību pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki varētu īstenot digitālā darba ar jaunatni aktivitātes, t.sk. neformālās izglītības un e-līdzdalības aktivitātes, tādējādi uzlabojot un attīstot jauniešu digitālās un tehnoloģiju lietošanas prasmes un to praktisko pielietošanu. (751) ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī publiskās pārvaldes digitālo spēju stiprināšanai, virzoties uz mērķi par digitāli lietpratīgas un attīstītas publiskās pārvaldes izveidi valsts un pašvaldību līmenī, tai skaitā plānojot gan tiešos mācību pasākumus ap 25 tūkstošiem publiskajā pārvaldē nodarbināto, gan attīstot pašmācības un plašpieejas tiešsaistes mācību pieeju publiskajai pārvaldei, kā arī plašākai sabiedrībai par aktuālām tēmām, kā piemēram, kiberdrošība, publiskie pakalpojumi un to izmantošanas iespējas. (752) Investīciju plānošanā un īstenošanā tiks iesaistīti visi pārvaldes līmeņi - valsts un pašvaldību, kā arī digitālo pamatprasmju un jauniešu tehnoloģiju spēju attīstīšanā plānota sadarbība ar nevalstisko sektoru prasmju programmu izstrādē un īstenošanā. Digitālo pamatprasmju mācību attīstības pasākumi sabiedrībai tiks īstenoti sadarbojoties VARAM un IZM, sociālajiem partneriem un pašvaldībām. Plānotais investīciju ieviešanas modelis paredz atbalsta pasākumus reformas vadības un koordinācijas, kā arī investīciju īstenošanas personālam valsts un pašvaldību līmenī, kas tiktu attiecināts plānoto investīciju ietvaros. (753) Investīcijas 2.3.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts netiek plānots, jo tiks nodrošināta vispārīgu datorprasmju apgūšana plašām sabiedrības grupāms, t.sk. ietverot sociālā riska grupas, seniorus, cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, kas ir identificētas kā būtiskākās grupas ar zemām digitālajām prasmēm. (754) 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana (755) Valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši - kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku, automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti, pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē. Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir nepietiekami būtiska digitālās tranformācijas izrāviena panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā pārvaldē. (756) Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību, izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes digitālājā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes reformas dēļ, valsts pārvaldē ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes gan vadības līmenim - digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c. (757) Investīcijas paredzētas valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju paaugstināšanai, t.sk. digitālās transformācijas digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot Pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c. (758) Valsts pārvaldes digitālās prasmes tiks attīstītas ciešā sadarbībā starp VARAM, Valsts kanceleju, IZM un Valsts administrācijas skolu, mācību pasākumus balstot vienotajā valsts pārvaldes mācību stratēģijā - "Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģiju 2021-2027". Īstenošanu paredzēts primāri realizēt, izmantojot Valsts administrācijas skolas resursus un kapacitāti, pēc nepieciešamības piesaistot citus īstenotājus specifiskās jomās, piemēram, attīstot mērķtiecīgu sadarbību ar augstskolām, balstītu starptautiski atzītā Policy Lab pieejā publiskās politikas atbalstam. (759) Investīcija arī saskan ar Eiropas pamatiniciatīvā "Reskill and upskill" definēto prioritāti - nodrošināt nepieciešamās digitālās transformācijas prasmes un kompetences valsts pārvaldes darbiniekiem. (760) Investīciju programmu paredzēts plānot VARAM sadarbībā ar IZM un Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu. (761) Investīcijas 2.3.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kas nozīmē varas izpildi. (762) Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs (763) Gan 2020.gadā uzsāktā pilnveidotā mācību satura apguvei, gan arī attālinātā mācību procesa norisei ir būtisks atbilstošs digitālais aprīkojums. Covid-19 izraisītā pandēmija, jo īpaši ir izgaismojusi nevienlīdzību starp dažādām sociālo grupu (trūcīgie, maznodrošinātie, viena pieaugušā ar bērnu un daudzbērnu ģimenes) tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nākotnē rada risku minēto sociālo grupu izglītojamiem atbilstoša mācību procesa piekļuvei. piekļuve aprīkojumam. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi iespēju pakāpeniskai informāciju un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādei vispārējās izglītības iestādēm, taču lai risinātu iepriekšminētā riska iestāšanos ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts tieši izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajam grupām. Pasākuma ietvaros tiktu iegādāta mācību procesa nodrošināšanai nepieciešama portatīvā datortehnika, veidojot "datoru bibliotēku" ikvienā Latvijas skolā koordinētai sadarbībai pašvaldībās un tās izglītības iestādēs. (764) Investīcijas 2.3.2.3.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros. (765) Reformu un investīciju virziens 2.4.Digitālās infrastruktūras transformācija (766) Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība (767) 2018.gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā ar mērķi veicināt savienotu automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, t.sk. uzlabojot satiksmes drošību, izmantojot inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. (768) Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā (salīdzinājumā ar 2.vietu iepriekšējā gadā), vērojams pastāvīgs progress (skat. attēlu zemāk). Analizējot DESI indeksa savienojamības dimensijas sastāvdaļas, kas nosaka augsto vietu, jāsecina, ka valsts galvenās stiprās puses ir attīstītais ātrdarbīgās platjoslas pārklājums (nākamās paaudzes piekļuve (NGA)) (93 % pretstatā ES vidējam rādītājam, kas ir 86 %) un teju pilnīgs vidējais 4G pārklājums (99 %; ES vidējais rādītājs - 96%). Attēls Nr.6. DESI54 indekss savienojamības dimensijā gadu dalījumā (769) Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām, it īpaši, ja Rīgu pretstata citiem reģioniem. Kamēr Rīgā 80,8% fiksēto platjoslas abonentu balstās uz optisko šķiedru tehnoloģiju, ārpus Rīgas optiskās šķiedras īpatsvars samazinās līdz 58,2%, kas ir starpība vairāk nekā par 20 procentiem. Šīs reģionālās atšķirības apvienojumā ar faktu, ka gandrīz 20% mājsaimniecību lauku apvidos nav fiksētu platjoslas savienojumu ar ātrumu virs 30 Mb/s (skat. attēlu zemāk), norāda uz būtisko savienojumu atšķirību, kas joprojām pastāv starp Latvijas pilsētām un laukiem. Turpinot attīstību, būtiski pārvarēt plaisu, nodrošinot kvalitatīvu, uzticamu un visiem pieejamu platjoslas pakalpojumu, kas būs vissvarīgākais izaicinājums nepieciešamajai infrastruktūrai, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu ekonomikas un sabiedrības digitālajā pārveidē. Attēls Nr.7. Mājsaimniecību īpatsvars ar vismaz 30 Mb/s fiksēto platjoslas pārklājumu OECD valstīs visā valstī un lauku teritorijās55 (770) Tāpat arī EK izteiktajās rekomendācijās (konkrētai valstij adresētajos ieteikumos)56 norādīts, ka "3. ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai, cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumam, transportam, jo īpaši tā ilgtspējai, resursu efektivitātei un energoefektivitātei, energotīklu starpsavienojumiem un digitālajai infrastruktūrai, ņemot vērā reģionālās atšķirības." Ziņojumā minēts, ka lai gan Latvija ir viena no ES līderēm ļoti ātrdarbīga interneta infrastruktūras izvēršanā un ar ES atbalstu ir attīstīta digitālā infrastruktūra, taču platjoslas pārklājums lauku apvidos joprojām ir zems un vietējo abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" savienojumi ir problēma, īpaši lauku apvidos. (771) Lai veiksmīgi īstenotu reformu, attiecībā uz spektra un 5G izsolēm ir šāds statuss un plānota rīcība: Tabula Nr.6. Spektri un rīcība 700 MHz 3.4-3-8 GHz 24.25-27.5 GHz Publiskā konsultācija Rezultāts Publiskā konsultācija Rezultāts Publiskā konsultācija Rezultāts Plānots, ka sabiedriskā apspriešana noslēgsies 2021.gada pirmajā pusē. Atšķirīgo viedokļu par licences nosacījumiem dēļ 2020.gadā tika veiktas vairākas konsultāciju kārtas ar tirgus dalībniekiem. 2021.gada 2.puse. 2018.gada marts. 2018.gada septembris. Šobrīd nav skaidra tirgus pieprasījuma. 1 GHz josla ir pieejama operatoriem, lai veiktu izmēģinājuma projektus, sadarbības iniciatīvas utt. Ir paredzēta joslas pārplānošana, sākot no 2024. gada. 2021.gadā tiek plānotas konsultācijas par optimālāko joslas izmantošanu Pirms 2024.gada (atkarībā no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem). (772) Lai nodrošinātu plānoto ieguldījumu efektivitāti, t.sk. nodrošinātu Elektronisko sakaru nozares plāna 2021.-2027.gadam, kā arī valsts atbalsta programmas izstrādi un veiktu pašnovērtējumu par nepieciešamajām investīcijām, 2020. gadā ir tikuši veikti divi pētījumi: 1) Pirmā pētījuma57 mērķis ir sniegt tirgus un pieprasījuma pēc ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pakalpojumiem analīzi; 2) Otrā pētījuma58 mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem59, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai. (773) 2021.gadā plānota nozares plāna, valsts atbalsta programmas, kā arī citu normatīvo aktu izstrāde un apstiprināšana. Pēc to apstiprināšanas, t.sk. valsts atbalsta programmas saskaņošanas Eiropas komisijā, tiks uzsākti iepirkumu process un reformas īstenošana. Vienlaikus tiks veikta sabiedriskā apspriešana gan pie elektronisko sakaru nozares plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā reformas īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasību un labo praksi. (774) Pašreizējo investīciju trūkumu identificē 2020.gadā veiktais pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"60, nonākot pie līdzīgiem analīzes rezultātiem un secinājumiem, kā augstāk minēts. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija (publiski vai privāti pārvaldīta infrastruktūra) "pēdējās jūdzes" infrastruktūrai variē no ~ 50 milj. EUR līdz 957 milj. EUR, savukārt "pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" - 13.2 milj. EUR. (775) Lai sasniegtu Savienojamības paziņojuma61 mērķus un novērstu konstatēto investīciju nepietiekamību, ANM ir viens no finansējuma avotiem, to papildinās: - Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas; - Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF); - privātās investīcijas. (776) Papildus tiek izskatīti arī citi iespējamie finansējuma avoti, kā arī investīciju piesaistes modeļi. Vienlaikus gan Eiropas līmenī, gan arī nacionālā līmenī tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā, lai samazinātu platjoslas ierīkošanas izmaksas elektronisko sakaru komersantiem, kas veicinās platjoslas infrastruktūras attīstību. (777) Reformas 2.4.1.r. investīciju ietvaros plānots valsts atbalsts. Detalizētāku informāciju par valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām. (778) Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai (779) Investīcijas tieši vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto attīstības virzienu attiecībā uz transporta infrastruktūras plānošanu, kur uzsvērts, ka "Starptautiskas nozīmes transporta koridori, t.sk. TEN-T tīkls, nodrošinās sasaisti starp starptautiskas nozīmes attīstības centriem Latvijā un kaimiņvalstīs". Reforma ir tieši saistīta ar NAP2027: pasākumu nr. 540 "Digitalizācija. VIA Baltica - 5G pieejamība gar visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem." (780) Šīs investīcijas ir saskaņā ar 5G Rīcības plānu Eiropai, kas aicina veikt pasākumus, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu nepārtrauktu 5G pārklājumu visās pilsētās un pa visiem galvenajiem transporta ceļiem visās dalībvalstīs. Mērķis ir, lai Eiropas Savienība var izmantot uzlaboto 5G savienojumu kā stratēģisku priekšrocību, lai vadītu digitālo transformāciju, jo īpaši vertikālās nozarēs, un lai atbalstītu galvenos sabiedrības mērķus. Proti, sagaidāms, ka 5G infrastruktūra būs galvenais faktors savienotas un automatizētas mobilitātes attīstībai, nodrošinot transportlīdzeklim plašu digitālo pakalpojumu klāstu un paverot ceļu pilnīgi autonomai braukšanai. noteiktos ceļu posmos, kas aprīkoti ar 5G. (781) Komisija savā nākotnes mobilitātes stratēģijā62 ir uzsvērusi 5G savienotas un automatizētas mobilitātes īpašo ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, ceļu satiksmes optimizācijā un CO2 emisiju un satiksmes sastrēgumu samazināšanā, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku infrastruktūru un klimata pasākumus Eiropā. Savā mobilitātes stratēģijā Komisija norāda arī uz savienotas un automatizētas mobilitātes nozīmīgo lomu Eiropas telekomunikāciju un automobiļu rūpniecības konkurētspējā nākotnē. Šajā kontekstā stratēģija uzsver Komisijas darbu ar dalībvalstīm, lai izveidotu 5G koridoru Eiropas mēroga tīklu. Šāds tīkls Eiropas mērogā un ar pārrobežu darbību ir nepieciešams, lai ļautu iegūt apjomradītus ietaupījumus un tīkla efektus, kas nepieciešami šādu digitālo ekosistēmu attīstībai Eiropā. Arī 2020. gada februāra Komisijas paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu uzsver 5G koridoru izvietošanu laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam. (782) Saskaņā ar pētījumiem ir sagaidāms, ka ieguldījumu atdeve attiecībā uz savienotas un automatizētas mobilitātes pakalpojumiem līdz 2025.gadam būs diezgan zema, jo ir ļoti daudz ceļu, kas ir jāaprīko ar 5G, lai radītu plaši pieejamu pakalpojumu apstākļus. Paredzams, ka tādu transportlīdzekļu izplatība, kas spēj veikt augstu automatizācijas līmeni, nebūs ievērojama, kamēr nepieciešamā infrastruktūra nebūs sasniegusi kritisko masu. Tomēr pakalpojumu sniedzēji jau no paša sākuma iegūs noteiktu ieguldījumu atdeves līmeni, pamatojoties uz citiem digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti ar mobilo biroju vai izklaides funkcijām, jo īpaši starptautiski nozīmīgos ceļu posmos.63 (783) Šajā kontekstā investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu 5G koridora izvietošanas mērķa sasniegšanā, sākotnēji koncentrējoties uz Via Baltica kā pilotprojektu, lai nākotnē attīstītu arī citus ceļu posmus. (784) Investīcijas papildina ieguldījumus pētniecībā, piemēram, sniedzot iespējas inteliģento transporta sistēmas attīstībai Latvijā, kā arī veicinot jaunu biznesa plānu un sadarbību veidošanu ar tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, nodrošinot testa vidi savienotās un automatizētās braukšanas jomā. (785) Vienlaikus jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz kopējo valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu; izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas, radot iespējas pētniecības attīstībai transporta u.c. jomās. (786) Projektu īstenos VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), sadarbojoties ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". Izvēle pamatojuma ar līdzšinējo iegūto pieredzi un neitralitātes nodrošināšanu, proti, šobrīd LVRTC ar ES fondu atbalstu izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem atbilstošus pakalpojumus. LVRTC ir liegums uz 20 gadiem "pēdējās jūdzes" pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu neitralitāti un taisnīgus konkurences apstākļus. Savukārt VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārvalda valsts autoceļu tīklu, līdz ar to viņu rīcībā esošā informācija un pieredze ir būtiska projekta īstenošanai. (787) Investīciju rezultātā plānots izbūvēt pasīvo infrastruktūru Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai, ņemot vērā konstatēto investīciju nepietiekamību (skat. informāciju reformu aprakstā) un elektronisko sakaru komersantu vajadzības. Savukārt, tālākā attīstības posmā ar privāto investīciju ieguldījumu plānots izvietot aktīvo infrastruktūru un nodrošināt "pēdējās jūdzes" pakalpojumus, t.sk. sinerģijā ar CEF. Augstāk minētajā pētījumā nebija aptverta un līdz ar to nav pieejami aprēķini par investīciju nepietiekamību "pēdējās jūdzes" attīstība Via Baltica koridorā. (788) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenota sadarbība. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi, iesaistot dažādas dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un vajadzības. (789) Investīcijas 2.4.1.1.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts paziņojums saskaņā ar LESD 108. panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus. (790) Investīcija 2.4.1.2.i. Ļoti augstas veiktspējas tīklu infrastruktūras attīstība "pēdējās jūdzes" pieslēgumu nodrošināšanai (791) Investīcijas sniegs ieguldījumu 2019. un 2020.gada ieteikumu64 galvenajos mērķos, kas paredz, ka "Vienotā tirgus konsolidācijai ir nepieciešamas papildu reformas dalībvalstu līmenī, lai panāktu progresu tā digitālās, enerģētikas, kapitāla un transporta dimensiju integrēšanā". (792) OECD sniegtās rekomendācijas turpina kalpot par būtisku atbalstu Latvijas nozaru ekspertiem politikas plānošanas dokumentu izstrādē un reformu īstenošanā. OECD sagatavotais ziņojums "Digitālās transformācijas izvērtējums "Going Digital in Latvia"" ir būtisks diagnostikas materiāls, kas norāda Latvijas digitālo pārmaiņu galvenos izaicinājumus un aktuālos jautājumus. Attiecībā uz elektronisko sakaru nozares politikas stratēģiju rekomendēts meklēt ceļus uz iekļaujošu digitālo Latviju, kas ir vērsta uz cilvēku, t.sk. nodrošinot pēdējās jūdzes attīstību. (793) Investīcijas ir saistītas un sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Telpiskās attīstības perspektīvas mērķu: i. "Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus"; ii. "Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju" sasniegšanā. (794) Tās ir vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā minēto prioritāti par informācijas pārraides tīklu pārklājuma nodrošināšanu, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam visā valsts teritorijā, t.sk. ātras darbības platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot, ka jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu. Tāpat uzsvērts, ka jānodrošina līdzvērtīga pieeja elektronisko sakaru pakalpojumiem, t.sk. arī platjoslas piekļuve internetam, visā valsts teritorijā, primāri attīstot šo pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām. Tas tieši atbalsta Savienojamības paziņojumā noteiktos mērķus65. (795) Investīcijas ir tieši saistītas ar NAP2027: pasākumu Nr.543 "Platjoslas infrastruktūras attīstība - pēdējās jūdzes pieslēgumu izveide." (796) Projektu īstenos Satiksmes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un elektronisko sakaru komersantiem. Konkursa kārtībā izvēlēts privātais operators plānos un nodrošinās interneta pakalpojumu pieejamību VHCN baltajās teritorijās. Konkursa nosacījumi būs tehnoloģiski neitrāli, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti. Prioritāri plānots atbalstīt teritorijas, kur ir lielākais mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko virzītājspēku skaits veselības, izglītības un kultūras jomās66, t.sk. pirmām kārtām teritorijās, kur nav pieejams vai pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 30 Mbps, pēc tam arī citās teritorijās, kurās nav pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 100 Mbps. Sabiedriskā apspriešana tiks veikta gan pie elektronisko sakaru nozares attīstības plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā projekta īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasības, t.sk. valsts atbalsta nosacījumus, un labo praksi. Ņemot vērā, ka faktiski "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"67 identificē trīs "pēdējās jūdzes" īstenošanas modeļus, pēc sabiedriskās apspriešanas laikā panāktajām vienošanām iespējamas izmaiņas, kas tiks iestrādātas attiecīgi valsts atbalsta prorgrammā un saskaņotas ar EK. (797) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenoti projekti. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi, iesaistot dažādus dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un vajadzības. Vienlaikus svarīga ir arī sociālekonomisko virzītājspēku motivēšana un pieprasījuma stimulēšana. (798) Veiksmīgu investīciju rezultātā tiks radītas reģionālās attīstības iespējas dažādās jomās (izglītībā, veselībā u.c.), tas veicinās pieprasījumu pēc jaunu digitālo pakalpojumu attīstības, turklāt ilgtermiņā radīs konkurētspējīgu pamatu turpmākai ekonomikas attīstībai. Tādējādi arī reģionos tiks nodrošināt ilgtspējīgas attīstības un dzīves kvalitātes iespējas. (799) Jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu, izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas. (800) Investīcijas 2.4.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts atbalsts saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. 82.-85.punktā minēto. 4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi (801) 2.1.2.2.i. un 2.1.3.1.i: Pētniecības datu repozitoriju izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi atbilstoši ES valstu labās prakses paraugiem. Latvijā bāzēts pētniecības datu repozitoriju tīkls sekmēs stratēģisko autonomiju, aizstājot līdz šim ierastu praksi deponēt datus starptautiskos repozitorijos. Dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā. (802) 2.3.1.1.i: Augsta līmeņa digitālo prasmju programmas saturā augstas veiktspējas skaitļošanas un valodu tehnoloģiju jomā ir plānota arī kiberdrošības tematika, lai nostiprinātu kiberdrošības un datu aizsardzības prasmes. Savukārt, kvantu tehnoloģiju prasmju programma nodrošinās zināšanas par to, kā tiek veidotas kvantu kriptogrāfijas iekārtas, lai radītu industrijai pamatu šādu iekārtu un to komponenšu ražošanai un inovācijām. (803) 2.3.2.1.i. un 2.3.2.2.i. investīciju rezultāts sekmēs sabiedrības izpratni par drošas digitālas darbības pamatprincipiem, kiberdrošības pamatiem. Līdztekus digitālo prasmju paaugstināšanai mācību pasākumu saturā ir paredzēts arī iekļaut digitālās drošības elementus. (804) Latvija ir paredzējusi virkni pasākumus, kas atbalstīts ES digitālās suverenitātes mērķus, t.sk. paredzot investīcijas Eiropas līmeņa savienojamībā - VIA Baltica 5G koridorā, paredzot Nacionālā federētā mākoņa izveidi ar mērķi potenciāli iekļauties Eiropas vienotajā federētajā mākonī kļūstot gan par tā resursu izmantotāju, gan potenciāli - vienam no piegādātājiem. Papildus ANM plāns paredz investīcijas uzņēmējdarbības digitalizācijā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, pētniecību gan tiešā veidā paredzot attīstības investīcijas uzņēmumiem, gan atbalstot Eiropas digitālo inovāciju centru darbību. Papildus ANM plāns paredz sekmēt Augsta līmeņa digitālo prasmju un pētniecības atbalstu tādās jomās kā kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts un dabīgo valodu skaitļošana, kā arī augstas veikstspējas skaitļošana. 5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti (805) Izvērtējot EK izvirzītās priritātes un nacionālos ANM plāna pasākumus, Latvija ir identificējusi potenciālu sasaisti ar vairākiem Eiropas starpvalstu projektu iniciatīvām, t.sk. tādu, kuru aktivitātes paredzēts līdzfinansēt Digitālās eiropas programmas ietvaros, piem. Latvija nacionālā federētā mākoņa izveide un Nacionālās datu koplietošanas platformas attīstības sasaiste ar ar Eiropas vienotās datu infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī Savienotās Publiskās Pārvaldes prioritāti, u.c. Projektu ieviešanas ietvaros tiks vērtēta iespēja iesaistīties DEP atbalstāmajās aktivitātēs. (806) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas aktivitāte, kas paredz EDIC izveidi Latvijas teritorijā, ir daļa no ES programmas "Digitālās Eiropas programma", kas uzsāks savu darbību 2021.gadā. Ar tās palīdzību plānots veicināt Eiropas valstu digitālu transformāciju, t.i. digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī uzlabojot dalībvalstu iedzīvotāju padziļinātas digitālās prasmes. Tā kā EDIC darbosies visās ES dalībvalstīs, arī Latvija tiks iekļauta kopējā Eiropas digitālo tehnoloģiju ekosistēmā, veidojot pārrobežu sadarbību, kas sniegs iespēju pārņemt citu valstu pieredzi un zināšanas, kā arī dalīties ar savām kompetencēm. Pirmā EDIC darbības uzsākšana atbilstoši Eiropas komisijas norādēm tiek plānota 2022.gada sākumā. (807) 2.3.1.1.i investīciju ietvaros augsta līmeņa digitālo prasmju studiju moduļu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecībā kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās paredzēta sadarbība ar ārvalstu augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, piesaistot ārvalstu speciālistus un zinātniekus. Savukārt 2.1.2.2.i Pētniecības datu repozitoriju tīkls tiks veidots, lai būtu savietojams ar Eiropas Atvērtās zinātnes mākoni. (808) ANM plānotā via Baltica 5G koridora Latvijas posma izveidi var vērtēt kā pārrobežu projekta sastāvdaļu - Latvija ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju, Lietuvu un Poliju par šī koridora attīstību. Atsevišķi nacionāli plānoti pasākumi/ projekti būs papildinoši ES līmeņa iniciatīvām, atbilstoši EK definētajām "Flagship initiatives", sniedzot nacionālo ieguldījumu tādās iniciatīvās kā "5G corridors", "Common Data infrastructure and Services", "European Digital Innovation Hubs", "Public administration". Projektos tiek plānots atbalsts arī pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanai, līdz ar to attiecīgajos projektos sasniegtie rādītāji sniegs pozitīvu ietekmi arī ārpus Latvijas robežām. 6. Komponentes zaļā dimensija (809) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā un atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā ļaus MVU un lielajiem uzņēmumiem veikt pētniecības un attīstības darbības un ieviest ražošanā inovatīvas tehnoloģijas, kas ne tikai ļaus uzsākt uzņēmējdarbības digitālo transformāciju, bet veicinās arī videi draudzīgāku tehnoloģiju un risinājumus izmantojumu. Atbalsta saņemšanas procesā tiek plānots vērtēt ieceres ietekmi uz esošo ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanas efektivizēšanu, kas viennozīmīgi iekļauj arī risinājumu transformāciju, padarot tos videi draudzīgākus. Kā piemēru uzņēmumu digitalizācijas ietekmei uz energoefektivitātes uzlabošanu var minēt sensoru un datu uzskaites sistēmas ieviešanu ražotnes energo resursu patēriņa sistēmā. Šādi energoefektivitātes monitoringa risinājumi ļauj uzņēmumiem pilnībā kontrolēt elektroenerģijas patēriņu, rodot atbildes uz jautājumiem kā - kad, kur un cik daudz tiek patērēta elektroenerģija. Šādu programmatūras un iekārtas komponenšu sinerģiju ieviešana uzņēmumu procesos tiek specifiski plānota atbalstīt ar grantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā. (810) Ņemot vērā reformu un investīciju aprakstā norādīto investīciju tvērumu un plānoto atbalstu valsts pārvaldes IKT risinājumu un infrastruktūras attīstībai, visas investīcijas reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. (811) IT centralizētās datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras pārveides uz videi draudzīgiem risinājumiem mērķis ir veicināt videi draudzīgu IKT risinājumu ieviešanu tautsaimniecībā (kuras pakalpojumi var tikt sniegti arī attālināti). Investīciju rezultātā tiks samazināti datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras patērētie energoresursi, kā rezultātā samazināsies arī infrastruktūras radītais SEG emisiju apjoms. (812) Digitālās komponentes ietvaros paredzētā publisko pakalpojumu digitalizācija palīdzēs samazināt iedzīvotāju transporta līdzekļu izmantošanu, lai vērstos pie valsts pārvaldes iestādēm klātienē, tādejādi veicinot SEG emisiju samazināšanu. Samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazināts nepieciešamais resurss - koks, kas nepieciešams papīra ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti. (813) Investīcijai 2.3.1.1.i zaļajai dimensijai plānoti līdzekļi 0% apmērā, jo specifiski pasākumi, kas vērsti uz zaļo dimensiju, nav plānoti. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai, 009 - pētniecības un inovācijas pasākumi sabiedriskajos pētniecības centros, augstākajā izglītībā un kompetences centros, ieskaitot tīklu veidošanu (rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte). (814) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās prasmes" investīciju Nr.2.3.2.1.i. "Sabiedrības digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju attīstība", 2.3.2.2.i "Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un 2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. 7. Komponentes digitālā dimensija (815) Ir svarīgi, ka valsts digitalizācijas reformas ANM plāna pasākumu ietvaros plānotās investīcijas papildinoši ar citu programmu ietvaros plānotajām investīcijām tiek mērķtiecīgi ieguldītas, nodrošinot, ka līdz 2027.gadam digitālo tehnoloģiju integrēšanas ziņā Latvija ES valstu vidū pakāptos vismaz uz 21.vietu, kā arī panākot, ka vismaz 34% Latvijas uzņēmumu informācijas apmaiņa notiek elektroniski. Ieguldījumi valsts digitalizācijas reformas īstenošanā ir tieši saistīti ar ANM mērķi uzlabot digitālo transformāciju. (816) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas atbalsta aktivitātes tiešā veidā adresē 2020.gada DESI indeksa identificētās problemātiskās zonas kā piemēram, Digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, kur Latvija uz ES valstu fona ieņem vien 23.vietu. Atbalsta instrumenti kā grants procesu digitalizācijai komercdarbībā, grants jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un atbalsts uzņēmumu digitālo pamatprasmju attīstībai ir vērsti uz e-komercijas ieviešanu pārdošanas procesos, nodrošinot ne tikai praktisko programmatūras risinājumu iegādi un izstrādi, bet arī investīcijas nepieciešamajās atbildīgo darbinieku prasmēs, lai šādi risinājumi tiktu uzlaboti un pielāgoti uzņēmuma individuālajam piedāvājumam. Šādu atbalsta pasākumu kopums spēs limitēt arī pastāvošos šķēršļus Latvijas uzņēmumu spējai pārdot produktus un pakalpojumus tiešsaistē, kas saskaņā ar DESI 2020.gada datiem Latvijā norit tikai 11% MVK, kamēr ES vidējais rādītājs ir 17,5%. (817) Visas investīcijas reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. Visas reformas virzienā iekļautās reformas un investīcijas veicinās kopējo Eiropas digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu. (818) Visu investīciju (Nr.2.1.1.1.i, Nr.2.1.2.1.i, Nr.2.1.2.2.i, Nr.2.1.3.1.i,) mērķi ir tieši vērsti uz valsts pārvaldes digitalās transformācijas nodrošināšanu un to sasniegšanai ir plānotas investīcijas valsts pārvaldes IKT risinājumu, e-pakalpojumu, lietotņu attīstībā un IKT infrastruktūras attīstībā. (819) Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, arī tām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā, investīcijas Nr.2.1.1.1.i.: "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros paredzēti ieguldījumi valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršanā. Investīcijas ir paredzētas VPVKAC nodrošinošās IKT sistēmas pilnveidē, attālinātā ierēdņa pakalpojuma attīstībā, IKT infrastruktūrā, kā arī minimālā apmērā (indikatīvi līdz 1,5% no investīcijas Nr.2.1.1.1.i kopējām izmaksām) izmaksas ir plānotas arī centru pielāgošanā un būs tieši saistītas ar reformas digitalās transformācijas mērķi un nepieciešamas mērķa sasniegšanai. (820) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz dažādiem investīciju kodiem, kuri sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 009a - Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas darbībām). (821) 2.3.1.1.i: Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 100% apmērā, jo visi investīcijas ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti uz digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai; 2 - 009 bis - Ieguldījumi ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (ieskaitot izcilības pētniecības centrus, rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti, pamatlīdzekļu iegādi digitālām pētniecības un inovācijas darbībām). (822) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās prasmes" investīciju Nr. 2.3.2.1.i. "Sabiedrības digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju attīstība", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un 2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. KOMPONENTE 3. NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA 1. Komponentes apraksts (823) Kopsavilkums: Nevienlīdzības mazināšana (824) Politikas joma: Reģionālā politika, Sociālā drošība, Publiskās pārvaldes politika, Izglītības un zinātnes politika. (825) Mērķis: Mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. veicinot sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, stiprinot pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitāties uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai. (826) Reformas un/vai investīcijas68: (827) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā politika (828) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma, samazinot administratīvo teritoriju skaitu, uzlabot katras pašvaldības rīcībspēju un kapacitāti. Lai nodrošinātu pašvaldību efektīvu darbību, tiek izstrādāts jauns "Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. (829) Plānotās investīcijas: (830) 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai. (831) 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi labā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. (832) 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos. (833) 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai veicinot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem. (640) 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās vismaz 15 izglītības iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā Latvijā. (641) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde, paredzot vismaz 15 tīro transportlīdzekļu iegādi pašvaldībās (fokuss uz skolēnu autobusiem, kas darbināmi ar ūdeņradi vai elektrību). (834) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam (835) Plānotās investīcijas: (836) 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem: i. valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi; ii. atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. (837) 3.1.2.2.i.Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai; (838) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām. (839) 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai, t.sk.: i. vides pieejamības nodrošināšana profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās; ii. infrastruktūras attīstība pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai; iii. tehnoloģiju un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana, īstenojot mūsdienīgas uz dažādu funkcionālo traucējumu kompensāciju vērstas studiju un izglītības programmas, un funkcionēšanas spēju attīstības programmas; iv. moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra izveide atbalsta speciālistu darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem apmācībai. (840) 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo prasmju pilnveidē, jo īpaši jomās, kurās tautsaimniecībā notiek pārstrukturēšanās, kā arī lai iegūtās prasmes atbalstītu automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos. (841) Izmaksas: (842) ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 1,47 miljd. EUR. 2. Galvenie izaicinājumi un mērķi (843) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā politika (844) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma (845) Galvenie izaicinājumi: (846) ES Padome 2019.gada ziņojumā ir norādījusi, ka Latvijā joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās atšķirības. Starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem joprojām pastāv ievērojamas ekonomiskās atšķirības un, lai arī kopumā Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas pievienošanās ES nav samazinājušās.69 Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas.70 ES Padome ir norādījusi, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošana varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un efektivitāti.71 (847) Saskaņā ar EK 2020.gada ziņojumā norādīto, līdzsvarota visu reģionu attīstība ir būtiska Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei un sociālajai kohēzijai.72 Atšķirības starp galvaspilsētu un pārējiem reģioniem joprojām ir vienas no lielākajām ES.73 Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm. (848) Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 EUR, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 EUR). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%. (849) Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību. Atbilstoši CSP apsekojumam "Latvijas iedzīvotāju mobilitāte 2017.gadā" Latvijā vidējais pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6 minūtes (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes), savukārt vidējais pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 20,4 km). Līdz ar to iedzīvotāju noturēšanai reģionos ir jānodrošina reģionālās mobilitātes iespējas iedzīvotājiem pieņemamā laikā. Pretējā gadījumā pastāv risks iedzīvotāju aizplūšanai (piem., šobrīd 10% Vidzemes un 15% Zemgales iedzīvotāju strādā Rīgā), kas savukārt var palielināt reģionālās atšķirības, jo iedzīvotāju skaits un to ekonomiskā aktivitāte tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, kas savukārt ietekmē pašvaldību iespējas ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. (850) Tādējādi iedzīvotāju mobilitātei un pakalpojumu sasniedzamībai ir nepieciešams veikt ieguldījumus esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, t.sk. saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros ir mainījušās novadu robežas un mainīsies iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, kas būs saistīts ar to, ka mainīsies arī iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas organizācija jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā. Tāpat ir nepieciešams attīstīt reģionālā mērogā nozīmīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, nodrošinot darba iespējas reģiona iedzīvotājiem iespējami tuvu dzīvesvietai. (851) Administratīvi teritoriālā reforma ir būtisks priekšnoteikums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, lai pašvaldības spētu nodrošināt funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, t.sk. atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam ieviešot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. (852) 2020.gadā līdz ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu Saeimā ir uzsākta aktīvā fāze administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā ar mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. (853) Administratīvi teritoriālās refromas sagatavošanās posmā ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada 1.jūlija, kā arī pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā. Lai sekmētu kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu un modernizētu pašvaldību pārvaldību, izstrādāts un Ministru kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts "Pašvaldību likums", kura mērķis ir nodrošināt laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. Nepieciešams turpināt likumprojetka saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Tiek risināts jautājums par administratīvo reģionu izveidi. 2020. un 2021.gadā jaunajām pašvaldībām tiek sniegts valsts atbalsts, lai atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi. 2021.gadā apvienotās pašvaldības varēs arī pieteikties uz valsts līdzfinansējumu, lai kompensētu apvienošanās administratīvos izdevumus. (854) Attiecīgi pēc 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanām izveidotajām pašvaldībām būs jāpabeidz darbs un jāapstiprina attīstības plānošanas dokumenti un organizatoriskās struktūras plāni, atbilstoši kuriem 2021.-2027.gadā pašvaldības uzsāks un pielāgos savu darbību jaunajam teritoriālajam ietvaram, īstenojot teritoriju attīstībai būtiskus projektus, kas nepieciešami administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. (855) Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs paredzēto ieguldījumu finansēšanai (t.i., investīcijām infrastruktūrā) plānots ES fondu finansējums 2021.-2027.gada plānošanas periodam, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. (856) ANM plānā iekļautās investīcijas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros veicinātu pieejamību arī sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības, izglītības vai sociālajā jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldību darbību, viens no priekšnoteikumiem ir jaunveidojamo pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība un to pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšana. Vērtējot autoceļu kvalitāti, EK savā 2019.gada ziņojumā74 pauž, ka transporta infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa emisijām un drošības jautājumiem, kā arī ar būtiskām reģionālās pieejamības problēmām. Atbilstoši EK 2019.gada ziņojuma par Latviju D pielikumā "Investīciju pamatnostādnes Latvijai par Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027.gadam" iekļautajam, ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības nolūkā papildināt politiku, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas, un jo īpaši lai uzlabotu pilsētu teritoriju un darījumdarbības vides pievilcību un veidotu saiknes ar funkcionālām pilsētteritorijām. Savukārt EK 2020.gada ziņojumā, teikts, ka, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir vajadzīgi ieguldījumi autoceļos, lai labāk savienotu attālākas vietas ar jaunajiem pašvaldību centriem. (857) Šobrīd atbilstoši VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) datiem, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 33,4% (1523 km), no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 60,6% (465,5 km), kā arī 35,5% (1074,9 km) valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 55,5% (5460,6 km) valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī (2020.gada dati). Augsto ekonomisko atšķirību rezultātā, Pierīgā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 1%; Latgales reģionā - par 20%. Atšķirības reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie rādītāji uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie - Latgalē. Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī - 76%. Tāpēc nepieciešamas integrētas investīcijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, lai ar teritoriāli specifiskiem, pielāgotiem risinājumiem attīstītu uzņēmējdarbības vidi reģionos. Plānotās investīcijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai ir atbilstošas reģionālās politikas ietvaram 2021.-2027.gadam reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai sinerģijā ar citiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem reģionālās ekonomikas attīstībai, kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību, t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos, kā arī pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, sniedzot atbalstu pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās ārtelpas attīstībai, kā arī mobilitātes uzlabošanai pakalpojumu sasniedzamībai. (858) Nacionālās Industriālās Politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ir noteikts, ka īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, panākot produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. NIP mērķis ir līdz 2027.gadam palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR ikgadējā eksportā. NIP apakšmērķis ir palielināt izdevumu apjomu pētniecības un attīstības darbībām 2027.gadā sasniedzot līdz 600 miljoniem EUR gadā. (859) NIP infrastruktūras rīcības virzienā viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikta Latvijas industriālo ēku fonda attīstība, infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam. Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa attīstībā. (860) Zemāka pirktspēja reģionos ir radījusi ierobežotu piedāvājumu mājokļiem. Tā rezultātā šobrīd reģionos jau parādās tendences par īres dzīvokļu nepietiekamību75. Izmaksu ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija. (861) 2019.gada ES Padomes rekomendācijās konstatēts, ka to cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, ir viens no augstākajiem Eiropā (15,2 % salīdzinājumā ar vidēji 4,0 % Eiropas Savienībā 2017.gadā), un trūkst sociālo mājokļu. Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu76. (862) EK77 norāda, ka Latvijas lielākajām pilsētām un, jo īpaši Rīgai ir bijusi dominējoša loma Latvijas ātrajā konverģencē, bet pastāv lielas ienākumu un nodarbinātības iespēju atšķirības. Cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums ir būtisks šķērslis reģionālajai attīstībai. Tāpēc EK aicina Latviju uzlabot cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, t.sk. ar infrastruktūras palīdzību. Arī uzņēmējdarbības kontekstā ir būtiski nodrošināt finansiāli pieejamus mājokļus, lai piesaistītu darbaspēku reģioniem un tādējādi vispārēji mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas reģionos.78 (863) Attiecībā uz darbaspēka reģionālo mobilitāti, EK norāda, ka būtiska loma ir īres mājokļu pieejamībai. Labākai iekšējai darbaspēka mobilitātei ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē ārpus Rīgas. Taču pārcelšanos darba dēļ uz vietām ārpus galvaspilsētas reģiona apgrūtina īres mājokļu trūkums. Šā iemesla dēļ cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, pārceļas uz dzīvi ārzemēs tā vietā, lai pārceltos Latvijas iekšienē. Neraugoties uz to, ka trūkst adekvātu un cenas ziņā pieejamu mājokļu, ieguldījumu līmenis mājokļos ārpus Rīgas ir bijis zems iedzīvotāju zemās pirktspējas un ilgtermiņa finansējuma trūkuma dēļ79. (864) Kā norāda OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā, privatizācijas procesa rezultātā Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs pēc komunistiskā režīma nomaiņas, vairums mājokļu ir privātīpašumā - septiņām no desmit mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām. Vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā rādītāja. (865) Zemie izdevumi par mājokli rada citu izaicinājumu - sliktu mājokļu kvalitāti, kas ietekmē mājsaimniecības visu ienākumu spektrā. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas laikā un nav tikuši pienācīgi uzturēti. Gandrīz trīs no desmit mājsaimniecībām norāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana tām sagādā lielas finansiālas grūtības. (866) Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Mājokļu kvalitātes izaicinājumu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams.80 (867) Nelielais īres tirgus Latvijā ir galvenokārt mērķēts mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas daļēji ir sekas īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi mazāk aizsargā izīrētāja intereses. Plānotās likumdošanas izmaiņas paredz līdzsvarot īrnieka un izīrētāja tiesības, un tas varētu būt pirmais solis, lai stimulētu nekustamo īpašumu īpašniekus izīrēt savus mājokļus. (868) Līdzšinēji esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību - tā sauktais "neatbalstītais vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šīm mājsaimniecībām nav pieejams atbalsts no valsts puses, kā arī privātais sektors tām nesniedz ieņēmumiem atbilstošu piedāvājumu. Nelielā komerciālā īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām ir maz izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.81 (869) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP) nosaka trīs galvenos mērķus mājokļu pieejamības veicināšanai: i. Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi; ii. esošais dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem; iii. Tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei. (870) Attīstot reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūru, ir būtiski sniegt atbalstu kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos. (871) 2020./2021.m.g. Latvijā darbojās 291 pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāde ar ievērojamām izglītojamo skaita atšķirībām (aptuveni 31% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 45 izglītojamajiem, savukārt gandrīz 39% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 60 izglītojamajiem). Lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klase) esošā finansējuma ietvaros ir 90 izglītojamie un vairāk. (872) Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas vidējās izglītības pakāpē nozīmē padziļināto kursu komplektu īstenošanu un mācību priekšmetu apguvi augstākajā līmenī, nepieciešams atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Pilnveidotā mācību satura īstenošanā tiek akcentēta mācību pieejas maiņa, intensīva tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošana. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas nozīmi stiprināja arī attālinātā mācību procesa ieviešanas nepieciešamība, turklāt to turpmāka izmantošana sekmēs izglītības iestāžu iespējas nodrošināt kvalitatīvu, personalizētu izglītību. (873) Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski veidot tādus izglītības risinājumus, kas vērsti uz ikviena bērna, jaunieša un pieaugušā zināšanu un prasmju attīstību. (874) Ar 2020.gada 1.septembri vispārējā izglītībā uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību gadā - 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 2., 5., 8. un 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 3., 6., 9. un 12.klasē), kas vienlaikus paredz vispārējās vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem. (875) No Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām aptaujām par vispārējās vidējās izglītības iestāžu plānoto padziļināto kursu piedāvājumu izriet, ka, lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10. - 12.klase) ir 90 izglītojamie un vairāk. Kopumā vērojama tendence - jo mazāks izglītojamo skaits izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros dominē humanitārie un sociālo zinātņu jomu kursi. Savukārt, jo lielāks izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros ir arī dabaszinātņu, tehnoloģiju (turpmāk - STEM) un matemātikas mācību jomu kursi. Tas savukārt ir jo īpaši svarīgi nākotnes darbaspēka veidošanā, ievērojot Ekonomikas ministrijas informatīvajos ziņojumos par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm pausto, ka izglītības piedāvājuma struktūra joprojām rada mazāk sagatavotu speciālistu ar izglītību STEM virzienos nekā darba tirgū turpmākajos gados būs nepieciešams, un līdz 2027.gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~14 tūkst. (876) Jaunā pilnveidotā mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai. Veicot ieguldījumus izglītības iestāžu aprīkojuma attīstībā (tostarp ieviešot digitālos risinājumus, aprīkojumu STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), kā arī veicot mācību fiziskās vides modernizāciju, tiktu paaugstināta izglītības iestāžu pievilcība un konkurētspēja, nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam minēts, ka izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai. Nodrošinot atbilstošu mācību materiāltehnisko vidi zināšanu un prasmju attīstībai, var tikt uzlabotas izglītojamo prasmes lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā, tādejādi pieaugtu to sagatavotība un interese par turpmāko izglītību tajās specialitātēs, kurās tiek iegūtas uzņēmējdarbībai un darba tirgum nozīmīgas prasmes un zināšanas. (877) Vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana veicinās pedagogu darba atalgojuma pieauguma nodrošināšanu. Pašvaldībās, kas līdz šim veikušas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu konstatējama iespēja pedagogiem nodrošināt lielāku (pilnu) darba slodzi, tādējādi arī iespēju paaugstināt darba samaksu un mazināt talantīgāko pedagogu aiziešanu no darba izglītības iestādē. Paredzams, ka pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis, kas stāties spēkā no 2022.gada septembra, ietvers pilnveidotus atalgojuma noteikšanas parametrus. (642) Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav iespējams uzturēt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas; efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu; nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī. (643) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu, kas pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir izaicinājums, ņemot vērā jauno teritoriālo iedalījumu. Vienlaikus tā ir iespēja pārskatīt un efektivizēt darbu un pieejamos resursus, t.sk. aizstājot neefektīvos transportlīdzekļus ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Transporta nozare ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā un izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa ir tikai 2,5%. Transporta sektora mērķu sasniegšana joprojām ir būtisks izaicinājums. Pašvaldībām (t.sk., to kapitālsabiedrībām) ir augsts potenciāls ietekmēt transporta sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas ietver ne tikai izglītības nodrošināšanu, kas ietver skolēnu pārvadājumu organizēšanu, bet arī tādus pienākumus kā sabiedriskā transporta organizēšana, teritorijas attīstības plānošana un zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana, u.c. 2019.gada ziņojumā par Latviju ir norādīts82, ka Latvijai ir vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgos enerģētikas un klimata mērķus 2030.gadam, t.sk. attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā. Atbilstoši NEKP, ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā. (878) Mērķi: (879) Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību un sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī uzlabot investīciju vidi, panākot efektīvāku resursu sadali. Ieguldījumi ir vajadzīgi arī tam, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai, tostarp uzlabotu iesaisti aktīvas darba tirgus politikas darbībās un to tvērumu, uzlabotu darbaspēka darbspēju, kā arī nozaru un reģionālo darbaspēka mobilitāti. (880) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros paredzētā pašvaldību pārgrupēšana veicinās reģionālo attīstību, stimulēs budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un samazinās vietējās pārvaldības administratīvās izmaksas. Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību. (881) Ceļu tīkla attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Jaunu aktualitāti reģionālās sasniedzamības uzlabošanai sniedz arī Covid-19 izraisītā krīze, kuras laikā pastiprinājās jau iepriekš konstatētās reģionālās atšķirības. Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai 2020.gadā pašvaldībām tika izsniegti aizdevumi, t.sk. pašvaldību transporta infrastruktūras attīstībai, kas arī būs pieejami 2021.gadā. Līdz ar to ir būtiski veikt ieguldījumus valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, lai nodrošinātu vienotu un koordinētu ceļu tīkla attīstību. (882) Specifiskais mērķis ir nodrošināt valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pasākums paredz jau eksistējošu reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu, kas nepieciešami jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai. Identificēti 877,99 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu (kas ir gandrīz 5% no kopējiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem ar melno un grants segumu), kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Identificētas investīciju vajadzības 300 milj. EUR apmērā, attiecīgi plānots piesaistīt ANM un valsts budžeta līdzekļus. Indikatīvajos pārbūves un atjaunošanas aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti izmantojot autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu (indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī radītais vides piesārņojums. Tāpat būtiski ņemt vērā iedzīvotāju skaita prognozes, t.sk. lielākajā daļā ieguldījumu teritorijās plānots iedzīvotāju skaita kritums 2030.gadā no 10% līdz 25%. Līdz ar to prognozējams, ka nepieaugs jaunu autoceļu lietotāju skaits. Vienlaikus, ANM investīcijas ir papildinošas darbības programmā plānotajām investīcijām bezizmešu un videi draudzīga transporta attīstībai, t.sk. sabiedriskā transporta attīstības veicināšanai ar dzelzceļu kā mugurkaulu, nodrošinot dzelzceļa tīkla pakāpenisku elektrifikāciju un esošā elektrificētā tīkla modernizāciju, sekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, samazinot autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgumu, degvielas patēriņu un kaitējumu CO2 emisiju koncentrācijas veidā. (883) Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu uzlabosies pašvaldību investīciju piesaistes kapacitāte, t.sk. uzņēmējdarbību veicinošo projektu īstenošanai. Atbalsta uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai mērķis ir piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, kā arī sekmēt jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos reģionos ārpus Rīgas reģiona. Lai to sasniegtu, plānota industriālo parku un teritoriju attīstīšana, atbilstoši plānošanas reģiona un pašvaldības noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības un klimatneitrālas attīstības veicināšanā, atbalstot efektīvākus projektus. (884) Ieguldījumu rezultātā plānots piesaistīt komersantus, kas veic nefinanšu investīcijas reģionos. Atbalsta pasākums dos iespēju komersantiem koncentrēt savus resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības attīstīšanai, t.sk. ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs un inovācijās, paaugstinot produktivitāti un eksportu. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības. (885) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir būtiski panākt, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Šajā kontekstā ir nepieciešams uzlabot pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot datos balstīto lēmumu pieņemšanu, nodrošinot kvalitatīvu un modernu pakalpojumu vadību, sekmējot aktīvāku sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstībā. Līdz ar to ANM atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pašvaldību darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. (886) Attiecībā uz īres mājokļu pieejamību, plānots izveidot finansēšanas fondu, kas nodrošinātu pieejamību ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu, izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Atmaksātais aizdevuma finansējums un pēc aizdevuma atmaksas arī daļa no īres maksas tiks izmantotas nākamo mājokļu pieejamības pasākumu finansēšanai. (887) Tāpat kā starpmērķus finansēšanas fonda izveidei plānots noteikt (1) jaunā īres regulējuma stāšanos spēkā, (2) mājokļu pieejamības pamatnostādņu apstiprināšanu un (3) finansēšanas fonda zemas īres mājokļu būvniecībai regulējuma izstrādi. (888) Papildinot reformas ietvaros plānoto finansēšanas fonda izveidi, no ES daudzgadu budžeta finansējuma tiks īstenota atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai veicinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību vistrūcīgākajām un mazaizsargātajām mājsaimniecībām. (889) Augstāk minētie mājokļu pieejamības veicināšanas pasākumi sniegs ieguldījumu jaunu darbinieku piesaistei teritorijās, kurās veidojas jaunas darba vietas (mājokļa pieejamība darbiniekiem ir būtisks faktors, plānojot potenciāli jaunas darba vietas). Nodrošinot mājokļa pieejamību, tiek veicināta strādājošo konkurētspēja un darba produktivitāte (mājokļa izmaksas vietās ar pieaugošu nodarbinātību ir ievērojami augstākas, kas savukārt ierobežo iespējas personām pārcelties uz šādām vietām un kāpināt konkurētspēju, brīvi izvēloties darbavietas). Ņemot vērā reformas pozitīvo ietekmi uz jaunu darba vietu rašanos un attiecīgi nodarbinātību, tiek paredzēta ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi un mazināta depopulācija. (890) Mājokļa pieejamība, meklējot darba iespējas, mudina iedzīvotājus nevis migrēt ārpus valsts, bet izvēlēties iekšējo migrāciju, kas samazinātu ekonomiskos zaudējumus no negatīvā migrācijas saldo. Papildus reforma mājokļu pieejamības jomā sniegtu atbalstu no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanai valstī, piedāvājot finansiāli izdevīgāku un mūsdienu kvalitātes standartiem atbilstošu mājokli teritorijās, kur veidojas jaunas darba vietas.83 (891) Investīciju mērķis ir izaugsmei un demogrāfiskajai situācijai atbilstoša vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izveide un augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājums reģionālā līmenī, sekmējot kvalitatīva vispārējās izglītības satura apguves iespējas nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā. (892) Ieguldījumi veicinās ilgtspējīgas izglītības sistēmas nodrošinājumu. Tiks sniegts atbalsts pašvaldībām kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātājiem īstenot vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot izglītības iestāžu mācību vidi, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju. Pašvaldības kā dibinātāja atbildība par savas teritorijas izglītības iestāžu tīkla attīstību, pielāgošanu esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības pakalpojuma nodrošināšanu pieaugs. (893) Vidusskolu tīkla sakārtošanas rezultātā paredzamās strukturālās izmaiņas saistāmas ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, nosakot vispārējās vidējās izglītības iestādēm kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un monitorējot to ievērošanu, kā arī ar izmaiņām pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaitā, tās apvienojot vai reorganizējot par pamatizglītības iestādēm. (894) Investīcijas sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu, ka izglītības sistēmai ir sarežģīti apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti; kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida. Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju, ka nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai. (895) Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide ergonomiskas un modernas mācību vides izveidei un aprīkošana ar modernām tehnoloģijām, t.sk. digitālajām tehnoloģijām, ņemot vērā, ka to nepieciešamību stiprina gan attālinātā mācību procesa organizēšanas pieredze, gan vispārējās izglītības satura reforma un kompetenču apguves aktualizēšana vispārējā izglītībā, tādējādi veicinot izglītojamo un pedagogu digitālo prasmju attīstību un digitālo izglītības pakalpojumu ieviešanu, kā arī, nodrošinot izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanos un ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu mācību vidē. (644) Investīciju rezultātā vispārējā izglītībā tiks nodrošināts kvalitatīvāks mācību satura ieviešanas nodrošinājums, ieguvēji no tā ir visi izglītojamie un pedagogi, kuriem uzlabosies mācību un darba vide, kā arī tiks nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, sekmējot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto rādītāju par izglītojamo ar zemiem mācību sasniegumiem īpatsvara samazināšanu un ar augstiem mācību sasniegumiem īpatsvara palielināšanu līdz 2027.gadā plānotajām mērķa vērtībām, samazinot zemo sasniegumu īpatsvaru līdz 14% visās PISA pētījumā iekļautajās kompetences, savukārt augsto sasniegumu īpatsvaru kāpinot līdz OECD vidējam līmenim visās kompetences (saskaņā ar PISA2018). (645) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu. Teritoriāli lielāku pašvaldību izveide administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radīs labvēlīgāku vidi skolu tīkla reformai, t.sk. efektivizējot skolēnu pārvadājumus, izmantojot videi draudzīgus transportlīdzekļus. Lai vecinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, kas saitīti ar pašvaldībām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā jauno administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, nepieciešams sniegt atbalstu pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai paredzēto bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, aizstājot esošos, neefektīvos transportlīdzekļus ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi arī virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu un SEG emisiju samazināšanu. (896) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam (897) Galvenie izaicinājumi: (898) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018.gadā) atvēlētais izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas valstīm.84 2018.gadā ES28 vidējais rādītājs bija 27,9% no IKP. EK dienesti vairākkārt kā būtisku izaicinājumu Latvijai ir norādījuši zemos sociālās aizsardzības izdevumus85, kas liegs veiksmīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi - izskaust nabadzību un veicināt neaizsargāto grupu aktīvu iekļaušanu un sociālo integrāciju, kas ietver atbalstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu šīm grupām. EK dienestu vērtējumā, bez ievērojamiem ieguldījumiem sociālai aizsardzībai nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji, kā arī ienākumu nevienlīdzības līmenis būtiski nesamazināsies. (899) Zemie sociālās aizsardzības izdevumi negatīvi ietekmē sistēmas efektivitāti, ko uzskatāmi atspoguļo sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to ietekme Latvijā ir būtiski zemāka nekā ES vidēji. 2018.gadā sociālie transferti (neiekļaujot pensijas) nabadzības risku Latvijā samazināja par 19,10 procentiem, kamēr ES28 - par 32,94 procentiem. (900) Atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem sniedz sociālā palīdzība. Pašvaldību administratīvie dati par trūcīgo personu skaitu valstī liecina par stabilu tendenci samazināties trūcīgo personu statusu ieguvušo iedzīvotāju īpatsvaram. Ja 2014.gadā trūcīgu personu īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem bija 5,2%, tad 2019.gadā tas bija 2,2%. 2019.gadā lielāko īpatsvaru GMI pabalsta saņēmēju skaitā veido nestrādājošas darbspējīga vecuma personas (31%), bērni (18%) un pilngadīgas personas ar invaliditāti (18%), no tiem 53.24% vīriešu un 46.76% sieviešu. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju kopskaitā lielāko īpatsvaru sastāda pensijas vecuma cilvēki (44%) un bērni (17%) un pilngadīgas personas ar invaliditāti (16%), no tiem 38.67 % vīriešu un 61.34% sieviešu. Lielais bezdarbnieku īpatsvars GMI pabalsta saņēmēju vidū apstiprina šai mērķa grupai sniegtā materiālā atbalsta nepietiekamību un personas aktivizēšanas pasākumu un iekļaušanas darba tirgū nozīmi. Līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs Latvijā pastāv prasība pašvaldību sociālās palīdzības saņēmējiem sadarboties ar NVA, reģistrēties, aktīvi meklēt darbu un piedalīties nodarbinātību veicinošos pasākumos. (901) Laika posmā kopš 2014.gada īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt darbspējīga vecuma sociālās palīdzības saņēmēju iekļaušanos darba tirgū. Viens no būtiskākajiem - sociālās palīdzības saņēmējam, kurš sācis gūt ienākumus no algota darba, vienu reizi kalendārā gada ietvaros trīs mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram, izvērtējot personas/mājsaimniecības atbilstību trūcīgas personas statusam. Tādējādi persona, uzsākot darba gaitas, joprojām turpina saņemt arī sociālo palīdzību. (902) Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada būtiski palielināti vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem. Pabalstu minimālie apmēri vai to sliekšņi noteikti, pamatojoties uz metodiski pamatotiem un sociālekonomiskai realitātei atbilstošiem kritērijiem. Minimālo ienākumu reforma sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu noteikto - novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu. Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem reformas īstenošanai nākotnē būs saistīts ar regulāru minimālo ienākumu sliekšņu apmēra pārskatīšanas un to noteikšanas metodikas nostiprināšanu tiesību aktos, kā arī minimālo ienākumu palielināšana de facto un pilnā apmērā visām mērķa grupām. (903) Minimālo ienākumu palielināšanas reforma ir saistīta ar ienākumu atbalstu iedzīvotājiem, taču tās ieviešana ir jāpapildina arī ar citu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuri saņem pabalstus vai pensijas minimālā apmērā. Šādi pakalpojumi ir sociālie pakalpojumi, kas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālie pakalpojumi risina ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā sociāli nozīmīgas problēmas (vardarbība, atkarības problēmas u.c.) un ļauj nodrošināt sociālo stabilitāti un drošību. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principi, kas tiek integrēti Eiropas Savienības politikās un tiesiskajā ietvarā, cita starpā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīviem un cenas ziņā pieņemamiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, īpaši aprūpes mājās un citiem sociālās aprūpes pakalpojumiem kopienās. (904) Sabiedrība ir vienota, droša un atvērta, ja tajā tiek stiprināta sociālā iekļaušana. Sociālā iekļaušana tiek īstenota caur dažādiem pakalpojumiem praktiski visās nozarēs, lai nodrošinātu optimālu dzīves kvalitāti mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Būtiska nozīme ir iedzīvotāju individuālajām vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība ir pilnveidojami, cita starpā paplašinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši novecojošas sabiedrības vajadzībām. Par sociālo pakalpojumu nepietiekamo pārklājumu un kvalitāti liecina vairāki rādītāji, tostarp Latvijā ir salīdzinoši augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aprūpes pienākumu dēļ ir ekonomiski neaktīvi. (905) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir 37,6% (ES - 21,4%)86, t.sk. sievietēm tas ir 40,7%, vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti, t.sk. 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes87, no kurām 35 480 personām, t.sk. 22 593 sievietēm un 12 887 vīriešiemir kustību traucējumi. Zems ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis - tikai 26% jeb nodarbinātas ir 52 228 personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes. (906) Kopš Latvija ratificēja ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām 2010.gadā un ir kļuvusi par konvencijas dalībvalsti, tai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. No vienādu iespēju trūkuma attiecībā uz publisko pakalpojumu un mājokļu infrastruktūras pieejamību, izriet arī nevienlīdzīga pieeja pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai, kas rada arī lielāku ienākumu nevienlīdzību. (907) Plānā pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.g.88 paredzēts uzsākt valsts un pašvaldību ēku un ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, infrastruktūras pielāgošanu, nodrošinot atbilstošu piekļuvi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. (908) Vērtējot dažādu valsts un pašvaldību iestāžu infrastruktūras pieejamību Latvijā, personas ar kustību traucējumiem atzīst89, ka tikai 12% iestāžu ir pilnībā pielāgotas un 74% ir daļēji pielāgotas. Attiecīgi tikai 9% no aptaujātajām personām ar redzes invaliditāti uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādes ir pielāgotas, 57% uzskata, ka tās ir daļēji pielāgotas, bet 34% uzskata, ka iestādes nav pielāgotas. Savukārt personas ar dzirdes invaliditāti 50% gadījumu uzskata, ka iestādes nav pieejamas. (909) 2020.gadā veiktajā vides pieejamības pašnovērtējumā90 atklājas, ka labklājības nozares iestādēs vides pieejamības novērtējums vidēji ir 5.6 punkti (punktu skalā augstākais vērtējums ir 10 punkti). Tas nozīmē, ka ēkās nav ievērotas vai ievērotas nelielā apjomā vides un informācijas pieejamības prasības, nav nodrošināta vides pieejamība personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar maziem bērniem bez citu cilvēku palīdzības iekļūšana ēkā un pārvietošanās tajā ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Lai cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem, darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, šajās ēkās ir nepieciešams veikt būtiskus vides un informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumus. (910) 2020.gada pētījumā91 ir noskaidrots, ka salīdzinot ar 2015.gadu, 53% aptaujāto personu ar invaliditāti skatījumā nav mainījusies situācija viņu mājokļa pieejamības jomā (vides pieejamības kontekstā). Savukārt LM apkopotie dati par valsts atbalstu personai ar invaliditāti mājokļa pielāgošanai92 liecina, ka laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam šo pakalpojumu ir saņēmušas tikai četras personas. Šis pakalpojums personām ar invaliditāti nav pieejams un nav efektīvs, lai gan ir ļoti nepieciešams, jo, lai valsts sniegto materiālo atbalstu izmantotu, personai jāņem kredīts kredītiestādē, kas ne vienmēr personām ar invaliditāti, īpaši nenodarbinātām vai tādām, kuru ienākumu līmenis ir zems, ir iespējams. Arī pašvaldību finansēts mājokļa pielāgošanas atbalsts nav plaši izmantots, un tā iemesls ir gan šāda atbalsta pasākuma neesamība, gan nepietiekams pabalsta apmērs, gan administratīvā procedūra pabalsta saņemšanai, kas personai ar invaliditāti, īpaši, ja tā dzīvo viena, nav īstenojama pašas spēkiem. (911) Lai nodrošinātu gan to, ka personas ar invaliditāti saņem sev piemērotu un mūsdienīgu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, gan to, lai personas, kuras nesen ir saskārušās ar nopietnu slimību un ārstēšanu, bet kurām īsi pēc ārstēšanās kursa beigām ir saglabājies augsts rehabilitācijas potenciāls un kurām ir iespēja pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū tādējādi turpinot uzturēt sevi, savu ģimeni, kā arī pilnveidot un attīstīt sevi profesionāli, saņemtu ne tikai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet arī tajā integrētu atbalstu reintegrācijai darba tirgū, LM plāno reformēt gan sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas kritērijus, gan šī pakalpojuma saturu un ilgumu. (912) Sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM izmanto sadarbībā ar PB ekspertiem vairāk kā pirms 20 gadiem izveidoto ilgtermiņa prognozēšanas Makrosimulācijas modeli, ar kuru veiktās prognozes ļauj detalizēti monitorēt sociālās apdrošināšanas/pensiju sistēmas attīstību, savlaicīgi atklājot un novēršot riskus tās stabilitātei un ilgtspējai, veidojot priekšnoteikumus sistēmas pastāvēšanai ilgtermiņā. Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis. Līdz ar to prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un demogrāfijā. (913) Minimālā ienākuma reformas stiprināšanā būtiska loma ir darba tirgus potenciāla pilnīgākai izmantošanai, aktivizējot bez darba palikušos un ekonomiski aktīvos, un, sniedzot iespējas papildināt prasmes un zināšanas, tādējādi uzlabojot darba tirgus iznākumus un produktivitāti tautsaimniecībā kopumā. (914) Pirms-pandēmijas periodā turpināja samazināties gan reģistrētā bezdarba līmenis, gan bezdarbnieku skaits, samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū, kā arī vidējā bezdarba ilgums. Tomēr turpināja arī saglabāties būtiskas reģionālās atšķirības, kamēr Rīgas reģionā bezdarba līmenis 2019.gadā bija 5,7% un Pierīgas reģionā 3,9%, tikmēr Latgales reģionā tas bija 10,7% un Vidzemes reģionā 7,8%, kas norāda gan uz atšķirībām ekonomiskajā aktivitātē dažādos Latvijas reģionos, gan arī uz reģionālās mobilitātes būtisko lomu. Tai pašā laikā pieauga brīvo darba vietu skaits, jo īpaši ekonomiski aktīvākajos reģionos, kā arī bija vērojama stabila darbā iekārtošanās tendence. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6.4% 2020.gada martā (58 tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78 tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20 tūkstošiem. Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 7,6% 2020.gada nogalē un tie ir 69 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku (55% sievietes un 45% vīrieši, tāpat no kpējā bezdarbnieku skaita 8 583 personas bija ar invaliditāti - no tiem 4 341 sievietes un 4 242 vīrieši), tas ir salīdzinoši augsts, ir pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā. (915) Covid-19 pandēmijas ietekmē notiekošajam ekonomiskās aktivitātes samazinājumam ir būtiska ietekme arī uz darba tirgu, jo pieauga reģistrētā bezdarba līmenis, ilgstošā bezdarba risks un prasmju pilnveides nepieciešamība. Tas, savukārt, nosaka nepieciešamību sniegt nepieciešamo atbalstu prasmju apguvei bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuriem iesaiste pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, arī digitālo prasmju apguvē, ir visvairāk nepieciešama, tai skaitā, personām, kas zaudējušas darbu tautsaimniecības transformācijas rezultātā, personām ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, sociālās atstumtības riskam pakļautām personām u.c. Darba tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Taču vienlaikus, nozīmīgākai kļūstot klimata un vides mērķu lomai, pieaug pieprasījums arī pēc zināšanām un prasmēm, kā panākt šo mērķu praktisku īstenošanu gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan citās nozarēs. Bezdarba periods sniedz iespēju pilnībā pievērsties prasmju uzlabošanai, tajā skaitā jaunas profesijas apguvei, pārkvalifikācijai. Prasmju pilnveides pasākumi ne tikai aktivizē bez darba palikušos un sniedz iespējas papildināt prasmes un zināšanas, bet arī mazina nevienlīdzību, jo iegūtās prasmes un kvalifikācija uzlabo personas iespējas atkal iekļauties darba tirgū, uzlabo darba tirgus iznākumus un noturību darba tirgū, kā arī prasmju pielietojums uzlabo produktivitāti tautsaimniecībā kopumā. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumi sniedz iespēju labāk izmantot Latvijas darba tirgus potenciālu, pieejams kvalificēts darbaspēks veicina investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī industriālo teritoriju attīstību. (916) Vienlaikus bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju mērķēta iesaiste prasmju pilnveides pasākumos sniegs atbalstu tautsaimniecības transformācijai tajās jomās, kuras ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kurās nepieciešams veicināt darbaspēka pāreju starp nozarēm un profesijām. Tāpat iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. (917) Plānotie ieguldījumi pastarpināti vērsti uz ES Padomes 2020.gada rekomendācijas izpildi: paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu. (918) Mērķi: (919) Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamības minimālo ienākumu reformas atbalstam komponentes mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti resursi un vienlaikus, kuriem ir augsts sociālās atstumtības risks, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem. ES Padomes gan 2019.gada, gan arī 2020.gada rekomendācijas Latvijai aicina novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu un paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām, un stiprināt sociālās drošības tīklu. Ienākumu atbalsta jautājumi tiek risināti ārpus ES fondu ieguldījumu programmām, savukārt sociālās drošības tīkla stiprināšanai nepieciešami ieguldījumi no dažādiem resursiem. Ieguldījumi ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu un sociālās drošības tīkla stiprināšanu. Kā norādīts rekomendācijas apsvēruma daļā - sociālo pakalpojumu nodrošinājuma līmenis joprojām ir zems. Ieguldījumi profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma attīstībā un vides pieejamībā nākotnē vērsti uz personu ar invaliditāti aktīvāku iesaisti dažādos sabiedrības procesos, tostarp izglītībā un darba tirgū. Savukārt korekts sociālās apdrošināšanas sistēmas prognozēšanas rīks ļaus veikt prognozes līdz nepieciešamajai detalizācijas pakāpei, kā arī ļaus lietotājam viegli veikt nepieciešamās izmaiņas, atbilstoši sociālās apdrošināšanas/pensiju sistēmas korekcijām un izmaiņām, tostarp savlaicīgāk novēršot riskus sistēmas ilgtspēju. Atbalsts bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanai darba tirgū nepieciešams, lai darbspējīgiem cilvēkiem primāri būtu iespējams gūt ienākumus no nodarbinātības un būt aktīviem sabiedrības locekļiem. Plānotie ieguldījumi šajā komponentē balstīti Sociālās aizsardzības un darba tirgus attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajos attīstības virzienos un ir cieši saistīti ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp aktīvs atbalsts nodarbinātībai, ilgtermiņa aprūpe un personu ar invaliditāti iekļaušana. (920) Sociālo pakalpojumu attīstība. Mērķis ir saglabāt personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem. (921) Lai veicinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu noturību un nepārtrauktību, izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību pašvaldībās. (922) Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība. Mērķis ir uz esošās SIVA bāzes attīstīt sociālās integrācijas kompetenču centru, uzlabot SIVA infrastruktūru ēkās un apkārtējā vidē, kurā notiek pakalpojumu sniegšana, kā arī, apvienojot šobrīd piedāvātos valsts finansētos sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, sinerģiski tos pilnveidot un attīstīt, lai tos daudz mērķtiecīgāk un ātrāk sniegtu personām, kurām ir potenciāls atgriezties darba tirgū, nepieļaujot to, ka personām tiek piešķirta pastāvīga invaliditāte. Vienlaikus SIVA izveidos prasmju apmācības programmas personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālajiem aprūpētājiem (galvenokārt ģimenes locekļiem, bet arī citiem - kaimiņiem, draugiem, ja nepieciešams), asistentiem un citiem sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, lai apmācītu pamatprasmēs aprūpēt personu ar funcionāliem traucējumiem, kā ar viņu komunicēt, ievērot viņa vajadzības. (923) Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamība. Mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī atbalstīt personas ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Vides pieejamība vienlaikus dos ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām. (924) Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozes. Mērķis ir nodrošināt jaunu, kvalitatīvu prognozēšanas rīku sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, īpaši ņemot vērā COVID - 19 krīzes izraisītās straujās izmaiņas sociālās drošības sistēmas pakalpojumos un minimālo garantiju pilnveidošanu. (925) Iekļaušanās darba tirgū. Mērķis ir atbalstīt bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju pilnveides, tai skaitā, digitālo prasmju jomā, pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajām prioritātēm attiecībā uz iesaisti pieaugušo izglītībā un līdzdalības pieaugušo izglītībā mērķa sasniegšanu, vienlaikus prasmju pilnveides pasākumu ietvaros veicinot kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības principu piemērošanu. 3. Reformu un investīciju apraksts (926) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma (927) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm tās ir trešās augstākās. Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%). Būtisku ieguldījumu reģionālās politikas mērķa īstenošanā sniedz administratīvi teritoriālā reforma, apvienojot un efektivizējot pašvaldību esošos resursus, panākot rīcībspējīgu pašvaldību izveidi, kas spēj nodrošināt pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī darba iespējas iedzīvotājiem. Reformas īstenošanas uzsākšanai tika izstrādāts un Saeimā 2020.gada jūnijā atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Veiksmīgai reformas īstenošanai pašlaik tiek sniegts valsts budžeta atbalsts pašvaldībām attīstības plānošanas dokumentu un kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta izstrādei. Vienlaikus administratīvi teritoriālās reformas turpmākai norisei ir būtiski sniegt atbalstu valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai un pārbūvei pakalpojumu un darbavietu sasniedzamības uzlabošanai, uzņēmējdarbības vides attīstībai darba iespēju reģionos nodrošināšanai reģionos, kā arī pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. (928) Atbalsta sniegšanai valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai ir pietiekama valsts administratīvā kapacitāte darbu savlaicīgai veikšanai, pamatojoties uz atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstā iekļauto laika grafiku ceļu remontdarbu veikšanai atbilstoši to gatavībai un darbu veidam. Savukārt atbalsts uzņēmējdarbības vides attīstībai tiks sniegts pašvaldībām, kas veiks nepieciešamos priekšdarbus projektu veiksmīgai īstenošanai un plānoto rezultātu sasniegšanai. Atbalsts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai tiks sniegts, piesaistot plānošanas reģionus, kuriem ir pietiekama pieredze darbā ar pašvaldībām. (929) Nozaru pārstāvju un citu iesaistīto pušu (stakeholders) iesaiste tika nodrošināta administratīvi teritoriālās reformas virzības laikā, kā arī izstrādājot un saskaņojot Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas kalpo par pamatu plānotajām investīcijām93. (930) Informāciju par reformas 3.1.1.r. investīciju ietvaros plānoto valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām. (931) Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts un reģionālās nozīmes autoceļu tīkla uzlabošana jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai. (932) Plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana (indikatīvi 234 km garumā), lai nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Pasākums paredz to valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu pārbūvi un atjaunošanu, kuri identificēti sadarbībā ar plānošanas reģioniem, izmantojot autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas. ANM iekļauti tikai kritiski reformas īstenošanai nepieciešamie ceļu posmi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu novadu administratīvo centru un tajos pieejamo pakalpojumu un darbavietu drošu sasniedzamību un jauno pašvaldību pilnvērtīgu funkcionēšanu. (933) Autoceļu stāvoklis ietekmē pakalpojumu un darbavietu drošas sasniedzamības iespējas, kas reģionu iedzīvotājiem ir būtiski administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ieguldījumus jāskata kompleksi ar plānotajām investīcijām uzņēmējdarbības atbalstam reģionos. Tāpat ieguldījumi valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā ir būtisks priekšnoteikums citu nozaru ministriju ieguldījumu sinerģijai un efektivitātei dažādu atbalsta instrumentu ietvaros pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai iedzīvotājiem reģionos sociālo pakalpojumu, veselības, izglītības, kultūras u.c. jomās, kuru infrastruktūra pamatā izvietota reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošana ļoti svarīga, lai pašvaldības un valsts varētu nodrošināt pakalpojumu pieejamību arī tajās teritorijās, kurās nav attiecīgās infrastruktūras (mobilais sociālais dienests, mobilās bibliotēkas, autoveikali, ātrā palīdzība, civilās aizsardzības pasākumi utml), kā arī, lai pašvaldība varētu noorganizēt atkritumu savākšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sekmēt uzņēmējdarbību visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ieskaitot ciemu un viensētu iedzīvotājus, kas raksturīgi Latvijai. (646) Investīcijas esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu saskaņā ar Transporta attīstības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto mērķi - integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Ievērojot principu "nenodarīt būtisku kaitējumu", valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanas pasākumam kā papildinošanas investīcijas, kas samazinās SEG emisijas, plānotas šādas bezemisiju transportlīdzekļu iegādes investīcijas, kurām ir paredzēts finansējums ANM plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un ilgtspēja" ietvaros: a. Pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai (investīcija 1.1.1.1.i); b. Rīgas pilsētas elektrotransporta (elektroautobusi, tramvaji) iegādei sabiedrisko pārvadājumu nodrošināšanai (investīcija 1.1.1.2.i). c. ANM pasākumi tiek plānoti arī sinerģijā ar citiem videi draudzīgiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas paredzēti darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam un citu atbalsta instrumentu ietvaros, nodrošinot demarkāciju, piemēram: • jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde starppilsētu satiksmē, esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem, multimodālo sabiedriskā transporta tīklu ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana (darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam SAM 2.3.1.) • taisnīgas pārkārtošanās pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitralitāti (Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam SAM 6.1.1.), kura ietvaros plānots atbalsts arī bezemisiju mobilitātes veicināšanai pašvaldībās, palielinot resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu; • emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plānoti pasākumi SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā, palielinot mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaitu; • Modernizācijas fonda ietvaros kā viens no galvenajiem virzieniem (prioritārajiem ieguldījumiem) ir energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. transporta nozarē. (647) Ņemot vērā, ka investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros paredzēta esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve (nevis jaunu autoceļu izbūve) un darbi tiks veikti galvenokārt esošajā ceļa nodalījuma joslā, ievērojot noramtīvajos aktos noteikto procedūru ANM plānā iekļautajam pasākumam nav paredzama būtiska ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu (ANM plānam pievienots 3.1.1.1.i. principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums). (934) Valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā un pārbūvē paredzēta sinerģija ar plānotajiem ieguldījumiem TEN-T tīkla attīstībā, kas tiek plānoti, ievērojot teritoriālo pieeju - DP 3.2.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" un 3.2.2.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti" ietvaros norādīts, ka ieguldījumus plānots veikt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (935) Investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā infrastruktūrā. (936) Investīcija 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. (937) Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu. (938) Investīcijas 3.1.1.2.i. ietvatos valsts atbalsts nav plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā sektorā. (939) Investīcija 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos (940) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) sniegtā informācija par investīciju piesaisti reģionos, apliecina, ka investīciju piesaistē ir būtiska publiskā infrastruktūra. Laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gada pirmajam ceturksnim, 31 pašvaldību piedāvājums investoriem ārpus Rīgas reģiona nav bijis veiksmīgs tieši infrastruktūras neatbilstības dēļ potenciālo investoru vajadzībām. Atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ (piem., esošo ēku nojaukšana/pārvienošana, ražotnes būvniecība, telpu veidošana, kanāla padziļināšana, teritorijas sakārtošana, stāvlaukumu izveide u.c.) 2019.-2020.gadā netika piesaistītas investīcijas indikatīvi 170 milj. EUR apmērā elektronikas, metālapstrādes, elektronikas, aviācijas u.c. jomās, kas varētu radīt indikatīvi 1 250 darba vietas, t.sk. reģionos, jo kā potenciālās lokācijas vietas tika izskatīta, piem., Ventspils pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta. LIAA sniegtā informācija par investīciju piesaisti apliecina, 2020.gadā 51 uzņēmums ir piesaistījis investīcijas indikatīvi 252,4 milj. EUR un radījis 2893 jaunas darba vietas. 27 no 51 investīciju projektiem 2020.gadā tika veikti ārpus Rīgas reģiona. 2020.gadā Zemgalē 3 investīciju projekti indikatīvi ir piesaistījuši 23,8 milj. EUR investīcijas un 83 jaunu darba vietu izveidi, Vidzemē 13 projekti - 97,5 milj. EUR investīcijas un 1005 jaunas darba vietas, 6 investīciju projekti Kurzemē - 81,5 milj. EUR investīcijas un 155 jaunas darba vietas, savukārt Latgalē 4 projekti - 39 milj. EUR investīcijas un 475 jaunu darba vietu izveidi. (941) Vienlaikus LIAA sniegtie nekustamo īpašumu pieprasījumu piemēri no 2020.gada un 2021.gada pirmā ceturkšņa potenciālajiem projektiem metālapstrādes, vieglās rūpniecības, IT, pārtikas ražošanas jomā norāda, ka reģionos investoriem ir nepieciešama ražošanas telpu noma vai iegāde, elektrības pieslēgumi, IT komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas u.c. (942) Ņemot vērā infrastruktūras nepilnības, ekonomika koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, padziļinot reģionālās attīstības atšķirības, kas nosaka nepieciešamību veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūrā investīciju ienākšanai reģionos, kā arī investīciju piesaistes potenciālu reģionos, plānota komersantu pieprasījumā balstītu industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos (ārpus Rīgas plānošanas reģiona), t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektrība), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana. Ievērojot, ka plānošanas reģioni un pašvaldības regulāri apkopo komersantu vajadzības to izaugsmei, sniedzot informāciju par pašvaldībām nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānotas saskaņā ar reģionu un pašvaldību noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā attīstībā. Pasākuma ietvaros plānots attīstīt konkursa kārtībā izvēlētu industriālos parkus un teritorijas (ārpus Rīgas plānošanas reģiona), organizējot atklātu konkursu pašvaldību starpā. (943) Lai nodrošinātu komersantu pieprasījumā balstītas investīcijas, pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai uz projekta iesniegšanas brīdi tiks izstrādāta industriālā parka attīstības stratēģija jeb "biznesa plāns" (tostarp nosakot konkrētus sasniedzamos rādītājus (KPI)), kas sagatavots saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu un sadarbībā ar LIAA, kā arī komersantu apliecinājums par interesi, kas pamato konkrētas izbūvējamās publiskās infrastruktūras nepieciešamību, vai sadarbības līgums ar komersantu, kurā noteikti plānotie komersanta ieguldījumi un sasniedzamie rezultāti. Pašvaldības, kas potenciāli kvalificējas atbalstam, jau šobrīd ir apzinājušas potenciālos komersantus, saņemot apliecinājumus par interesi, kuriem ir nepieciešama uzņēmējdarbības infrastruktūras izbūve darbības uzsākšanai vai paplašināšanai, t.sk. industriālā parka infrastruktūras, pievadceļu un dzelzceļa pievadu izbūve, ražotņu un noliktavu izbūve (piem., Liepājas pilsētas gadījumā - 66 tūkst. m2 platībā, Daugavpils pilsētas gadījumā - 25 tūkst. m2 platībā), elektroenerģijas pieslēgumu, teritorijas sanācija, attīrot to no piesārņojuma, inženierkomunikācijas (ūdenssaimniecības tīkli, siltumapgāde, kanalizācija u.c.) utml. Pamatojoties uz pašvaldību veikto sākotnējo priekšizpēti, veiktie ieguldījumi uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā potenciāli sekmēs investīciju piesaisti loģistikas, elektronikas, aviācijas, elektroenerģijas, pārtikas ražošanas, atjaunojamo energoresursu ražošanas jomās, veicinot nefinanšu investīciju piesaisti indikatīvi 410 milj. EUR apmērā un radot vismaz 1 180 augsti kvalificētās darba vietas. (944) Papildus tam, konkursa kritēriji pašvaldībām ietvers: (1) attiecīgajā pašvaldībā esošie cilvēkresursi jeb darba spēka pieejamība (augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai, kā arī pašvaldības instrumenti jaunu darbinieku piesaistei t.sk. mājokļa pieejamība,u.c. faktori)); (2) izglītības iespējas, vērtējot izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar RIS3 sektoriem, vai pašvaldību prioritārajiem IP attīstības sektoriem, kā arī iespējas nodrošināt darbinieku papildus apmācību iespējas; (3) sākotnējās pieejamās industriālo parku platības infrastruktūras raksturojums un paplašināšanas iespējas; (4) apkārtnē esošu uzņēmumu līdzšinējā attīstības aktivitātē, kas iekļauj jaunu darbības virzienu attīstību, uzņēmumu vēlmi paplašināties, uzņēmumu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei un esošo uzņēmumu attīstības tendences, kā arī sadarbība ar apkārt esošo novadu uzņēmumiem. (945) Nozīmīgas ir arī pašvaldībā plānoto industriālo parku un teritoriju darbības nodrošināšanas iespējas, kas iekļauj pašvaldību darba organizāciju šo projektu realizēšanā un sadarbības veicināšanā, projektu attīstības sasaiste ar pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentiem, kā arī industriālo parku un teritoriju izveides laika ietvars. Būtiski, ka projekta ietvaros ir plānoti arī šādi granta saņemšanas nosacījumi, kas nosaka to, ka 50% finansējuma daļas plānots saņemt kā avansu pēc līguma noslēgšanas ar pašvaldību, 20% pēc nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantiem, bet 30% pēc infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā un komersanta darbības uzsākšanas industriālā parkā, kas uzņēmies saistības sasniegt noteiktos KPI. (946) Lai noteiktu potenciālos komersantus, kas darbosies industriālajās teritorijās, tiks definēti šādi kritēriji: (1) darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību un esošo klientu portfelis, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjoms; (2) ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus - darbojas RIS3 nozarēs; (3) eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras lietošanas uzsākšanas pārsniedz 3-5 milj. eiro; (4) uzņēmumam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība un ir pieejams finanšu resurss; (5) būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi. (6) komersanta plānotais ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc investīciju projekta īstenošanas ir vismaz 250 000 eiro; (7) komersanta plānoto piesaistīto nefinanšu investīciju apjoms attiecībā pret publisko finansējuma apjomu vismaz 0.88:1; (8) darbinieku vidējā darba samaksa uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas, ārpus Rīgas 1,5 reizes virs vidējā valstī. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, industriālo parku un teritoriju operatori vai komersanti, kuri nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, tiks izvēli atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. (947) Industriālo parku un teritoriju attīstīšana reģionos sekmēs industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt augsti apmaksātas darba vietas savienojumā ar iespēju piesaistīt Latvijai starptautiski atzītus industriālos operatorus un privātās nefinanšu investīcijas, tādējādi sekmējot uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanu, palielinot reģionu IKP un veicinot reģionu līdzsvarotāku attīstību. (948) Industriālo parku un teritoriju izveide un industriālās infrastruktūras pielāgošana potenciālajiem nomniekiem reģionos stiprinās Latvijas ekonomiku, piesaistot augstas pievienotās vērtības produktu ražojošo uzņēmumu investīcijas un darbības pārcelšanu uz Latviju, tādējādi tiks radītas jaunas augsti apmaksātas darba vietas, kā arī veicināta starptautiskā konkurētspēja un eksports, tādējādi saimnieciskā darbība industriālajos parkos sāktos uzreiz pēc to izbūves. Plānots piesaistīt starptautiski atzītus industriālo parku operatorus, kuri sadarbojas ar uzņēmumiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību. Industriālo ražošanas telpu izveide industriālo parku un teritoriju ietvaros, izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā caur inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt augsti apmaksātas darba vietas. (949) Investīcijas 3.1.1.3.i. tiks veiktas, pamatojoties uz esošu valsts atbalsta shēmu - atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56.pantam. Valsts atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, bet de minimis - atbalsts saskaņā ar Regulu Nr. 1407/2013. (950) Investīcija 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveidei zemas īres mājokļu būvniecībai, veicinot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Aizdevumu atmaksātais finansējums, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas tiktu izmantota tam pašam reformas mērķim, proti, mājokļu pieejamības veicināšanai, tādejādi radot ilgtermiņa risinājumu finansējuma pieejamībai (revolving fund). (951) Eiropas Komisija savā 2019.gada ziņojumā par Latviju norāda, ka ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos reģionos. Iedzīvotāju zemā pirktspēja padara īres mājokļu komerciālu būvniecību dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē reģionālo izaugsmi un veicina emigrāciju. Valmieras pilsētas pieredze liecina, ka ir liels pieprasījums pēc īres mājokļiem par pieņemamu cenu un ka tas var būt spēcīgs politikas instruments, lai pilsētu padarītu cilvēkiem pievilcīgu, nodrošinot darba ņēmējus vietējiem uzņēmumiem. Tomēr tā arī norāda, ka mājokļu būvniecība ir dzīvotspējīga tikai tad, ja ir pieejams lēts ilgtermiņa finansējums. (952) Ņemot vērā izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu trūkumu valstī, plānotais mērķis ir ieviest atbalsta programmu, kas nodrošinātu ilgtermiņa finansēšanas modeļa ieviešanu mājokļu pieejamības pasākumu risināšanai - aizdevumus ar zemu procentu likmi ar granta elementu. (953) Lai nodrošinātu mājokļu pieejamības veicināšanu personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstoša mājokļa iegādi vai īri uz tirgus nosacījumiem, tiks izveidots Finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai, kas nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Kopējās investīcijas šāda finansēšanas fonda izveidei - 42 900 000 EUR, no kura indikatīvi 2,3 % sastādīs programmas administrēšanas un uzraudzības izmaksu daļa. Attiecīgi zemas īres mājokļu projektu finansēšanai būs indikatīvi 41 613 000 EUR. Šāds finansēšanas fonds tiktu izveidots un to pārvaldītu Attīstības finanšu institūcija "Altum". (954) Finansēšanas fonda izveide nodrošinātu ne tikai ANM plāna ieviešanas periodā paredzēto aizdevumu ar granta elementu izsniegšanu vismaz 700 zemas īres dzīvokļu būvniecībai, bet arī nodrošinātu mājokļu pieejamības projektu finansēšanu ilgtermiņā, jo finansējums no aizdevuma atmaksas, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas, tiks atgriezta finansēšanas fondā.Jāpiemin, ka finansēšanas fonda ietvaros apstiprinātajos projektos dzīvokļu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: (1) komercbanku iesaistes projektu līdzfinansēšanā. Bankai iesaistoties projektu līdzfinansēšanā reģionos, projektu ietvaros apstiprināto dzīvokļu skaits palielināsies no 700 līdz 1064 zemas īres mājokļiem; (2) projektā vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks pieprasījums. (955) Ņemot vērā, ka ANM plānā iezīmētais finansējums ir nepietiekams, lai risinātu mājokļu pieejamības problēmas ilgtermiņā, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību nākotnes īres mājokļu būvniecības projektiem, paredzam iespēju nākotnē Finansēšanas fondam piesaistīt citus finanšu resursus. (956) Finansēšanas fonda ietvaros finansētajiem mājokļiem tiks noteikta fiksēta īres maksa 4,4 EUR/m2, kas būs ievērojami zemāka par vidējo īres maksu komerciāli izbūvētajās ēkās, kur tiek izīrēti dzīvokļi. (957) Lai šāda programma atbilstu valsts atbalsta regulējumam par vispārīga tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma prasībām, Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiks noteikts ienākumu slieksnis šīs programmas ietvaros izbūvēto īres mājokļu īrniekiem, kas, sadarbībā ar Finanšu ministriju, tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. (958) Jāuzsver pašvaldību loma reformas īstenošanā, jo tieši pašvaldības būs tās, kas sniegs apliecinājumu nekustamo īpašumu attīstītājiem par gatavību slēgt sabiedriskā pakalpojuma pilnvarojuma līgumu, kā arī pašvaldības nodrošinās potenciālo īrnieku rindas reģistra uzturēšanu. (959) Zemas īres mājokļu būvniecībai tiks izveidots Finansēšanas fonds 42,9 miljonu EUR apmērā, kā ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājiem (publiskām, privātām kapitālsabiedrībām un kooperatīviem) tiks sniegti aizdevumi ar granta elementu zemas īres mājokļu būvniecībai un izīrēšanai noteiktam mājsaimniecību lokam. Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu un nodrošinātu pēc iespējas lielāku skaitu mājokļu būvniecību, finansējuma piešķiršana nekustamā īpašuma attīstītājiem paredzēs konkursa elementu. Proti, gadījumā, ja tiks saņemti aizdevumu un grantu pieteikumi no vairākiem nekustamā īpašuma attīstītājiem par projektu realizēšanu vienā teritorijā, tad atbalstīts tiks projekts, kas paredzēs mazāku neatmaksājamo publisko finansējumu uz m2 lietderīgo platību. (960) Lai veicinātu lielāku finansējuma pieejamību zemas īres mājokļu būvniecībai, paredzēts, ka aizdevums ar granta elementu tiks strukturēts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības aizdevumu, un Finansēšanas fonda ietvaros sniegtais aizdevums būs subordinēts attiecībā pret kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības sniegto kredītu. Finansēšanas fonda ietvaros sniegtais aizdevums paredzēts indikatīvi 32,5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, komercbankas aizdevums - indikatīvi 32,5%, grants - līdz 30% un pašu līdzfinansējums vismaz 5% apmērā. (961) Vienlaikus, apzinoties komercbanku piesardzīgo kreditēšanas politiku reģionos, ir paredzēts, ka gadījumos, kad nekustamā īpašuma attīstītājs saņems komercbankas atteikumu dzīvotspējīga un ekonomiski pamatota projekta īstenošanai, to izvērtējot finansēs Finansēšanas fonda ietvaros lielākā apmērā (indikatīvi līdz 65% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām Finansēšanas fonda aizdevuma daļa, līdz 30% grants un vismaz 5% pašu līdzfinansējums). (962) Finansēšanas fonda ietvaros sniegtā aizdevuma termiņš nepārsniegs 30 gadus un varēs tikt piemērota aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšana un pamatsummas atmaksas atliktais termiņš nepārsniegs komercbankas aizdevuma termiņu, kas ir indikatīvi 15 gadi. Finansēšanas fonda aizdevumu pamatsummas atmaksa nonāks atpakaļ fondā un varēs tikt izmantota turpmāku zemas īres mājokļu būvniecībai. (963) Finansēšanas fonda ietvaros attiecināmās izmaksas paredzētas 1200 EUR/m2, tajā skaitā būvniecības izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar dzīvojamās īres mājas būvniecības saistītās infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi vai izbūvi, saistītās teritorijas labiekārtošanu. (964) Būvniecības izmaksu pamatotību nepārsniegt minētos ierobežojumus pamato tipveida daudzdzīvokļu ēkas projekts. Ekonomikas ministrija 2020.gadā iepirka tipveida būvprojekta daudzdzīvokļu ēkas izstrādi, ņemot vērā visas aktuālās energoefektivitātes prasības. Būvprojekts sagatavots atbilstoši būvniecības regulējumam, tai skaitā sagatavota būvprojekta tāme. Viens no nosacījumiem tipveida būvprojekta izstrādei bija noteikts, lai kopējās daudzdzīvokļu mājas būvniecības izmaksas, tai skaitā izstrādājot piesaistes projektu, nepārsniedz 1200 EUR/m2 ar PVN. Iepirkuma rezultātā izstrādātā tipveida būvprojektā noteiktās kopējās objekta būvprojekta izmaksas ir 964,38 EUR/m2 ar PVN un tās aprēķinātas bez pamatiem, iekšējās apdares, teritorijas labiekārtošanas, kas attiecīgi kopā ar piesaistes projektu nepārsniedz 1200 EUR/m2. Lai nodrošinātu Finansēšanas fonda resursu efektīvu izlietošanu un nodrošinātu, ka finansējums rada tiešu ietekmi uz mājokļu pieejamības problemātikas risināšanu, paredzam, ka īres mājas būvniecības projekti attīstāmi teritorijās, kas jau ir piemērotas īres māju būvniecībai. (965) Finansēšanas fonda ietvaros ir paredzēts apstiprināt projektus par kopā vismaz 700 dzīvokļu būvniecību, un minētais skaits ir noteikts, Finansēšanas fonda apmēru 42,9 miljoni EUR, samazinot par programmas administrēšanas un uzraudzības izmaksu daļu (indikatīvi 2,3% no Finansēšanas fonda apmēra). Vienlaikus jānorāda, ka apstiprināto projektu ietvaros īres dzīvokļu skaits atkarīgs no vairākiem faktoriem, tā piemēram, (1) komercbanku iesaistes projektu līdzfinansēšanā, un komercbankai iesaistoties projektu līdzfinansēšanā reģionos, apstiprināto projektu ietvaros dzīvokļu skaits palielināsies līdz 1064 dzīvokļiem; (2) projektā vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks pieprasījums. Vienlaikus, nosakot īres dzīvokļu skaitu, ir ņemti vērā pieņēmumi par īres mājas indikatīvo dzīvokļu skaitu (60 dzīvokļu māja ar vidējo izmēru 52 m2). (966) Augstāk minēti pieņēmumi, un attiecināmo izmaksu apmērs noteikts, lai nodrošinātu zemu īri 4.4 EUR/m2. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes prasības mājokļiem, paredzēts, ka nekustamā īpašuma attīstītājiem būs jāizpilda šādi nosacījumi: (1) ēkai jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai; (2) nododot māju ekspluatācijā, ir jāveic kvalitātes atbilstības testi (akustiskie mērījumi, ēkas gaiscaurlaidības tests). Jāizpilda arī noteiktas ēku uzturēšanas prasības: (1) jāizstrādā ēkas uzturēšanas plāns ēkas dzīves ciklam; (2) atbilstoši ēkas uzturēšanas plānam jāveic regulāri maksājumi ēkas uzturēšanai. (967) Augstāk minētās administratīvās un uzraudzības izmaksas ir noteiktas indikatīvi 2,3% apmērā no Finansēšanas fonda apmēra, un ir noteiktas atbilstoši indikatīvajām izmaksām šādu funkciju veikšanai. Izstrādājot noteikumu projektu par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, tai skaitā jau definējot konkrētas uzraudzības funkcijas un atbildīgās institūcijas, administrēšanas un uzraudzības izmaksas var mainīties. (968) Altum aizdevumu un grantu administrēšanas izmaksas tiks noteiktas atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta 3.daļai, saskaņā ar kuru Altum veic programmas rādītāju novērtējumu, tostarp aprēķina programmas ieviešanas izmaksas, pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā, kur noteikti precīzi gan Altum uzdevumi, gan programmas nosacījumi. Ņemot vērā minēto, uz doto brīdi nav iespējams precīzi noteikt Altum administrēšanas izmaksu apmēru un tā finansēšanas avotus, un izmaksu apmērs var mainīties saskaņā ar programmas nosacījumiem. Tabula Nr.7. Indikatīvi noteiktās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Altum aizdevumu un grantu administrēšanu Uzraudzības uzdevums Uzraudzības regularitāte Nodrošināt izsniegto aizdevumu un grantu izlietošanas un aizdevumu atmaksas uzraudzību līdz aizdevuma atmaksai atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem un veikt pietiekamus, saprātīgus un samērīgus pasākumus to atgūšanai Patstāvīgi Finanšu instrumentiem Altum šī ir standarta ieviešanas funkcija, kuru pārsvarā gadījumu finansē no aizdevumu procentu ieņēmumiem. Ņemot vērā, ka īres māju būvniecības programma ir jauna programma un nav pieredze administrēšanas izmaksu noteikšanā konkrēti šādai programmai, tad grantu daļas administrēšanai tiek piemērota līdzšinējā Altum administrētā daudzīvokļu māju eneroefektivitātes programma, kurā grantu ieviešanas izmaksas ir 6%-7% no kopējā grantu finansējuma. Savukārt, pieņemot, ka īres māju projekti būs finansiāli ietilpīgāki nekā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekti, tad administratīvās izmaksas šobrīd tiek plānotas indikatīvi apmērā no 3,5%-4,5%. Sniegt informāciju EM par finanšu instrumenta īstenošanas gaitu atbilstoši kārtībai, kāda ietverta Aizdevuma fonda līgumā, kā arī nepieciešamajiem uzlabojumiem pasākuma īstenošanā Reizi ceturksnī Altum struktūrā informācijas sniegšana par finanšu instrumentu ieviešanas gaitu ir standarta funkcija, un tā pārsvarā tiek finansēta no aizdevumu procentu ieņēmumiem. Finansēšanas fonda pārvaldība, tai skaitā aizdevumu turpmāka finansēšana no īres daļējiem ieņēmumiem pēc aizdevumu atmaksas Patstāvīgi, tai skaitā pēc 30.gada Ņemot vērā, ka šī ir jaunu aizdevumu izsniegšana no atmaksātā finansējuma, tad šajā gadījumā izmaksas finansējamas no izsniegto aizdevumu procentu ieņēmumiem un līdz ar to neattiecas uz RRF finansējuma izlietojumu. Tabula Nr.8. Indikatīvi noteiktās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu Uzraudzības uzdevums Uzraudzības regularitāte Pārbaude projekta īstenošanas vietā (pārbauda, vai ir nodrošināts sabiedriskais pakalpojums atbilstoši MK noteikumā definētajam - īres mājas būvniecība izīrēšanai). Pārbaudes projekta īstenošanas vietā ikgadēji (100% apmērā no īstenotajiem projektiem) Uzraudzība pār īres līgumiem un to atbilstību MK noteikumiem un VTNP Pie ēkas pirmreizējās izīrēšanas pārbauda 100% īres līgumu apmēru Katru gadu, reizi gadā pārbauda vai visi jaunie līgumi izpilda MK noteikumu nosacījumus (tā piemēram, par reģistrāciju Zemesgrāmatā, īres maksas un ienākumu sliekšņu atbilstību, apakšīres ierobežojumiem, deklarēšanos) Uzrauga, ka tiek veikts ēkas apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums noteiktajā termiņā Pārbauda apsaimniekotāja iepirkšanu pirmreizēji un ik pēc 5 gadiem Uzrauga, ka pie ēkas nodošanas ekspluatācijā tiek izstrādāts ēkas uzturēšanas plāns visam ēkas dzīves ciklam, tas tiek ievērots un veikta tam atbilstoša uzturēšanas maksas iekasēšana Pārbauda pirmreizēji pēc apsaimniekotāja iepirkšanas un katru gadu Pārbauda projektu īstenotāju sniegtās atskaites un iespējamu pārmērīgu kompensāciju Pārbauda katru gadu visus sabiedriskā pakalpojuma sniedzējus (nekustamā īpašuma attīstītājus) (969) Papildinoši Finansēšanas fonda izveidei zemas īres mājokļu būvniecībai tiek plānots īstenot regulējuma izmaiņas, tādēļ tiek noteikti šādi starpmērķi. (970) Jauns īres tiesiskais regulējums taisnīga līdzsvara nodrošināšanai starp īrnieka un izīrētāja interesēm un ātrākai strīdu risināšanai par īres termiņu un īres maksas norēķiniem, kas ir īpaši būtiski, lai veicinātu aktivitātes īres namu būvniecībā un attiecīgi sekmētu mājokļu pieejamību. Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā un pēc tā izsludināšanas tam jāstājas spēkā 2021.gada 1.maijā. Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas īres līguma termiņa nosacījumos - turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums vai pagarināts iepriekšējais. Līguma termiņa kontekstā jānorāda, ka arī turpmāk īrnieks bez īpaša pamata varēs atkāpties no līguma, iepriekš brīdinot izīrētāju; savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos. (971) Tāpat jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Līdz šim likums paredzēja visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu Saeima tuvākajā laikā pabeigs darbu pie grozījumiem Civilprocesa likumā, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, vai ja būs izveidots īres maksas parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā. Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumā noteikta īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Svarīgi uzsvērt, ka īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā. Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses likumā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana. (972) Mājokļu pieejamības pamatnostādnes, ko saskaņā ar Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Mājokļu pieejamības pamatnostādnes radīs kopēju ietvaru mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai Latvijā, ietverot rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu mājokļu pieejamības veicināšanai, paredzot risinājumus tam, lai atbalstu mājokļu pieejamības nodrošināšanai saņem dažādu veidu un ienākumu līmeņu mājsaimniecības, lai atbalsta mehānismi un regulējums veicina gan esošā dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan jauna dzīvojamā fonda attīstīšanos. (973) Papildinoši augstāk minētajiem starpmērķiem, no ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam līdzekļiem tiks finansēta atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai, kas veicinās kvalitatīvu mājokļu pieejamību vismazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem. Šīs atbalsta programmas ietvaros pašvaldībām tiktu piešķirti granti 85% apmērā no attiecināmajām izmaksām, programmai kopā sastādot 60 900 000 EUR. Paredzams, ka šīs programmas ietvaros kvalitatīvs un cilvēka dzīves cienīgiem apstākļiem atbilstošs mājoklis tiks nodrošināts vismaz 1800 vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām. Paredzēts, ka uz šo atbalstu varēs pretendēt pašvaldības, kurās ir rindas uz sociālajiem un pašvaldības īres mājokļiem, un pašvaldības teritorijā tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. (974) Papildu nosacījums noteikts jaunu sociālo vai pašvaldības īres māju būvniecības gadījumā - to varēs veikt tikai pašvaldības, kuru teritorijā notiek vai tiek plānota uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu projektu īstenošana. Šāds papildu kritērijs noteikts ar mērķi, lai veicinātu vismazāk aizsargātās sabiedrības daļas iespējas iesaistīties darba tirgū, tā vietā, lai piesaistītu šīs personas teritorijām, kur tām nav darba iespēju un līdz ar to iespēju uzlabot savu sociālo situāciju. Papildinoši minētajiem staprmērķiem un atbalstam pašvaldības un sociālo mājokļu būvniecībai un atjaunošanai, lai nodrošinātu veiksmīgu ilgtermiņa finansēšanas fonda darbību, izmantojot Eiropas Komisijas tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu, sadarbībā ar OECD 2021./2022.gadā tiks īstenots projekts "Support for investment in affordable housing in Latvia through the establishment of a revolving fund" 450 000 EUR apmērā. Plānots, ka projekta ietvaros OECD sagatavos: (1) Apskatu par labās prakses piemēriem citās valstīs mājokļu pieejamības finansēšanas fondu izveidē, piemēram, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē; (2) Ziņojumu ar svarīgākajiem aspektiem finansēšanas fonda izveidē, regulēšanā, uzraudzībā, finansēšanā un izmantošanā, ieteikumiem šāda fonda pilnvērtīgai ieviešanai Latvijā un ieviešanas ceļvedi; (3) Iesaistīto pušu (komercbankas, nekustamo īpašumu attīstītāji, ministrijas, pašvaldības u.c.) aptauju, par potenciālajām iespējām un šķēršļiem fonda izveidei; (4) Pieredzes apmaiņas semināri vietējiem un citu valstu ekspertiem par šādu fondu izveidi un darbību; (5) Noslēguma prezentācijas pasākumu, prezentējot projekta rezultātus, rekomendācijas un ceļvedi. (975) Investīcijas 3.1.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Valsts atbalsta shēma saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam. (976) Investīcija 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana (977) Ieviešana: (978) Kopumā vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, ir jāturpina pašvaldībām kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātājiem. Pilnveidotā mācību satura standarts paredz, ka pašvaldību kā dibinātāja atbildība, par administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu attīstību, pielāgošanu esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības pakalpojuma nodrošināšanu, pieaugs. Līdz ar to ir jāveido atbalsta instrumenti pašvaldībām kvalitatīva un racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai. (979) Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi veikt grozījumus normatīvajos aktos par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē, precizējot vidējās vispārējās izglītības iestādēm noteiktos kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus. Kā arī paredzētas izmaiņas deleģējumā un atbilstošajā regulējumā Izglītības likumā attiecībā uz kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, nosakot, ka izglītības iestādei jāatbilst gan Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, gan prasībām par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, lai turpmāk saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. Ikgadēji vērtējot izglītības iestādes atbilstību kvalitātes kritērijiem un prasībām par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, izglītības iestādēm neatbilstot vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem, plānots pakāpeniski samazināt valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē. (980) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 15-20 vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu) administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības apguvi reģionos. (981) Ievērojot, ka līdzšinēji ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā finansējums investēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un Pierīgas reģiona pašvaldībās, pasākuma īstenošana paredzēta ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem, kas izveidoti pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas, tādejādi veicinot nevienlīdzības un reģionālo atšķirību mazināšanu, nodrošinot arī reģionos dzīvojošajiem izglītojamiem mūsdienīgu un ergonomisku mācību vidi, kas nepieciešama pilnveidotā mācību satura īstenošanai. Lai nodrošinātu vienmērīgu reģionālo pārklājumu ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz atbalstāmo izglītības iestāžu skaitu pašvaldībā un plānošanas reģionā. (982) Pasākuma investīcijas var tikt paredzētas ēkas fiziskās vides uzlabojumu veikšanai - higiēnas prasībām atbilstošu mācību telpu izveidei, inženiertīklu (tai skaitā ventilācijas sistēmu) pārbūvei, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma izveidei, un citiem ergonomiskas un modernas mācību vides izveides risinājumiem. Investīcijas var tikt plānotas arī IKT aprīkojuma un STEM mācību priekšmetu apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegādei, tostarp attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai. (983) Investīcijas var kombinēt ar pašvaldību līdzfinansējumu un Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Pasākums tiks īstenots sinerģijā ar REACT-EU (13.1.2.pasākums "Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē" (ERAF)) un ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam līdzekļiem (SAM 4.2.1.), kuru ietvaros plānots atbalsts izglītības iestāžu nodrošinājumam ar nepieciešamo aprīkojumu pilnveidotā satura kvalitīvai īstenošanai, t.sk. IKT, attiecīgi novēršot pārklāšanos riskus ar pasākuma ietvaros veiktajām investīcijām. (984) Nozares iesaiste un riski: (985) Optimāls vidusskolu tīkls ir kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas priekšnoteikums, šis jautājums ir īpaši aktualizēts jau kopš 2019.gada, kad tuvojās noslēgumam pilnveidotā vispārējās izglītības satura izstrādes process. Apzinot pieejamos resursus un vērtējot izstrādātā vispārējās vidējās izglītības modeļa ieviešanas iespējas esošajā vispārējās vidējās izglītības tīklā, 2019.-2020.gadā tika veiktas sarunas ar visām Latvijas pašvaldībām par skolu tīkla attīstības jautājumiem un kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas iespējām, t.sk. vērtējot vairāku pašvaldību sadarbības iespējas. Šī procesa rezultātā atsevišķas pašvaldības ir radušas iespēju savu izglītības iestāžu tīklu pārskatīt, tomēr pārsvarā vidusskolu tīkla tālākas attīstības jautājumi ir saistāmi ar notiekošo administratīvi teritoriālo reformu un skolu tīkla plānošanu jaunajās pašvaldību teritorijās, kas ļautu sasniegt ievērojami labāku rezultātu attiecībā uz mērķtiecīgu resursu koncentrāciju un izmantošanu kvalitatīvas vispārējās izglītības īstenošanai. (986) Būtiskākie iespējamie reformas riski saistāmi ar nepieciešamību jaunajās administratīvajās teritorijās īsā laika posmā pēc jaunu pašvaldību domju ievēlēšanas pieņemt domes lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā (līdz 2022.gada 31.martam), lai ANM laika ietvarā saņemtu atbalstu reformu īstenošanai. Plānots, ka līdz 2023.gada 1.aprīlim tiks pieņemti pašvaldību domju lēmumi par vismaz 30 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju un tīkla sakārtošanu novadā (indikatīvi 15 lēmumi līdz 2022.gada 1.aprīlim un 15 lēmumi līdz 2023.gada 1.aprīlim, kopā vismaz 30). (987) Īstenošanas laika ietvars: (988) Līdz 2021.gada IV ceturkšņa beigām - Veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem vispārējās vidējās izglītības iestāžu darbībai. Apstiprināti pašvaldību projektu atlases kritēriji. (989) Līdz 2022.gada I ceturkšņa beigām - Pašvaldības pieņēmušas lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējas izglītības iestāžu tīklā. (990) Līdz 2022.gada III ceturkšņa beigām - Atlases procesā apstiprināti pašvaldību projekti atbalsta saņemšanai. (991) Līdz 2026.gada IV ceturkšņa beigām - 15-20 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs veikta aprīkojuma un infrastruktūras pilnveide. (992) Atbalsts minēto darbību veikšanai tiks sniegts, atlases procesā izvērtējot pašvaldību pieteikumus, tostarp visaptverošu pašvaldības izglītības iestāžu kartējumu, un to atbilstību apstiprinātiem projektu atlases kritērijiem. Indikatīvais atbalsta saņēmēju skaits - 15-20 pašvaldības, kas attiecīgi arī veikušas visaptverošas izmaiņas to vispārējās izglītības iestāžu tīklā, nodrošinot, ka visas vispārējās vidējās izglītības iestādes attiecīgajā pašvaldībā atbilst normatīvajā regulējumā apstiprinātajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem. (993) Investīciju programmas ieviešanas nosacījumus plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gada 4.ceturksnī, lai nodrošinātu, ka pašvaldībām ir zināmi nosacījumi lēmumu pieņemšanai par vidusskolu tīkla veidošanu un atbilstošo investīciju plānošanai. (994) Programmu plānots īstenot no 2022.-2026.gadam. Investīcijas 3.1.1.5.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros un investīciju ieviešanas rezultātā tiek modernizēta pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu mācību vide. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 32.panta pirmajai daļai pamatizglītības ieguve ir obligāta. Savukārt Pašvaldību likuma 15.panta ceturtā daļa nosaka prasību pašvaldībām gādāt par iedzīvotāju izglītību, tai skaitā iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšanā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanai. (995) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde. (996) Investīcijas 3.1.1.6.i. ietvaros plānots atbasts bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami pašvaldību funkciju īstenošanai (fokuss uz skolēnu autobusiem), veicinot ne tikai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet arī klimata mērķu sasniegšanu, sniedzot atbalstu "tīrākam"94 transportam saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam noteikto, un NEKP ilgtermiņa mērķu par ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu transportā sasniegšanu. (997) Plānotais atbalsts videi draudzīgu autobusu, kas darbināmi ar ūdeņradi, vai elektroautobusu un to apkalpošanai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras iegādei sniegs ieguldījumu pašvaldību pakalpojumu sniegšanai, kas ir būtiski administratīvi teritoriālās reformas mērķu īstenošanai, lai pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, kā arī iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi. Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu. (998) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizimešu transportlīdzekļu iegāde" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Transports tiks izmantots tikai pašvaldību funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, paredzot iegādāties bezizmešu autobusus skolēnu pārvadāšanai. (999) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimāli ienākumu reformas atbalstam (1000) Izaicinājumi (1001) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018. gadā) atvēlētais izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas valstīm. 2020. un 2021. gadā tika īstenota Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam ieviešana, paaugstinot dažādus minimālā apmēra pabalstus, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldības. Minimālo ienākumu palielinājums ietekmēs sociālo transfertu adekvātumu un to ietekmi uz nabadzības riska mazināšanu. Taču pilnvērtīgai sociālās iekļaušanas politikas īstenošanai, cilvēkiem ir nepieciešams arī sociālo un nodarbinātības pakalpojumu atbalsts. (1002) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir 37,6% (ES - 21,4%)95. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), sievietēm - 40,7% un vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti96, no kurām t.sk., 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes. Nepietiekams ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis - 26% no personām ar invaliditāti strādā. No visām personām ar invaliditāti strādāja 52 228 personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes. No darbspējas vecuma (15-63g.v.) personām ar invaliditāti strādāja 43229 personas, t.sk., 20 631 vīrieši un 22 598 sievietes. Ir nepieciešams mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai novērstu jebkādus šķēršļus cilvēka ar invaliditāti aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, darba tirgū, izglītībā, tostarp tādus šķēršļus, kas saistīti ar nepieejamu vidi un atbilstošu sociālo pakalpojumu trūkumu. Kā viens no izaicinājumiem minams savstarpēji integrētu atbalsta pakalpojumu trūkums, piemēram, integrētu profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība. (1003) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un senioriem ar funkcionāliem traucējumiem. (1004) Sociālo pakalpojumu attīstībā primārā prioritāte ir veidot pieejamu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu un pamazām atteikties vai pēc iespējas minimizēt institucionālo aprūpi. Taču jārēķinās, ka Latvijā joprojām ir samērā augsts institucionālās aprūpes mantojums, savukārt sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība notiek lēni. Pašvaldībās samērā lēni notiek pāreja no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi senioriem, tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu pašvaldību organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami ieguldījumi, lai pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi un pēc iespējas uzturētu personu pašaprūpes iespējas. (1005) Līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6,4% 2020.gada martā (58 tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78 tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20 tūkstošiem. 2021.gada februāra beigās bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki (8,2% bezdarba īpatsvars), no kuriem 39 967 jeb 54% bija sievietes un 34 527 jeb 46% vīrieši. Tāpat no kopējā bezdarbnieku skaita 10 008 personas bija ar invaliditāti (no tiem 4 957 sievietes un 5 051 vīrieši). Ir pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā. (1006) Mērķis: (1007) Reformas kopīgais mērķis ir novērst augstāk minētos izaicinājumus. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Ar 2021.gadu plāna pasākumi tiek īstenoti, valdībai un likumdevējam pieņemot lēmumu par vairāku minimālo ienākumu un līmeņu palielināšanu, tostarp garantētais minimālais ienākumu līmenis, minimālie vecuma pensijas apmēri, minimālie invaliditātes pensijas apmēri un citi apmēri. Attiecībā uz minimālo ienākumu palielināšanu, izstrādājot Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes, LM ir definējusi, ka vēlas 7 gadu periodā palielināt sociālo transfertu ietekmi uz nabadzības riska mazināšanu, samazināt nabadzības risku, kā arī palielināt izdevumus sociālajai aizsardzībai. Līdzīgi rādītāji definēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Lai gan minētos rādītājus lielā mērā ietekmē arī ekonomisko procesu attīstība, tomēr tos ir iespējams ietekmēt, palielinot finansiālo atbalstu iedzīvotājiem noteiktās dzīves situācijās. Minimālo ienākumu adekvātuma jautājums vēl būs aktuāls arī turpmākajos gados. (1008) Ieviešana: (1009) Pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam" likumdevējs noteica, ka Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.jūlijam jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, budžeta likumprojektu paketē jāiesniedz attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. (1010) Lai izpildītu Ministru kabinetam doto uzdevumu, LM, iesaistot dažādus partnerus, izstrādās priekšlikumus turpmāk veicamajiem uzdevumiem minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kā arī sniegs priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos. (1011) Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem, kuri saņem atbalstu minimālo ienākumu veidā, ir nepieciešami arī citi atbalsta pasākumi, LM plāno pabeigt darbu pie Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnēm, kā arī definēt vidēja termiņa attīstības virzienus un uzdevumus nodarbinātības veicināšanas sociālo pakalpojumu jomā un personu ar invaliditāti atbalsta jomā. (1012) Mērķauditorija: (1013) Pasākumi mērķēti uz jebkuru iedzīvotāju, kuram nepieciešms minimālo ienākumu un individuālām vajadzībām piemērotu sociālo un nodarbinātības pakalpojumu atbalsts (1014) Laika ietvars: (1015) Izstrādāts un līdz 2021.gada 4.ceturksnim Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver vismaz: (1016) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam; (1017) Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; (1018) Sociālo pakalpojumu attīstības plāns 2021.-2023.gadam; (1019) Plāns personu ar invaliditātes politikas invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2023.gadam. (1020) Tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas sevī ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) (regulāru un obligātu) pārskatīšanas mehānismu, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem - 2021.gada 4.ceturksnis. (1021) Informāciju par valsts atbalstu reformas 3.1.2.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām. (1022) Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi: (1023) Izaicinājumi: (1024) Lai cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem, darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, valsts un pašvaldību iestādēs, kurās tiek sniegti labklājības nozares pakalpojumi, ēkās jāveic būtiski vides un informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumi. (1025) Atbilstoši Plāna pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam 2.uzdevumā noteiktajam, LM 2020.gadā organizēja vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību ēkās un ēkās, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem. No 311 labklājības nozares iestādēm, kuras piedalījās vides pieejamības pašnovērtējumā, 70 iestādēm vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem97 (vērtēšanas skalā no 0-10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. (1026) Investīciju rezultātā plānots nodrošināt vides pieejamību sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kurās sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Plānots, ka vides pieejamību pilnveidos 63 ēkās. (1027) Valstī pavisam ir 35 480 personas, t.sk. 22 593 sievietes un 12 887 vīrieši, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas. No tām145 personas, t.sk. 42 sievietes un 103 vīrieši, ir nodarbinātas personas ar kustību traucējumiem, kurām ir noteikta 1.invaliditātes grupa. Savukārt 1623 personas, t.sk. 739 sievietes un 884 vīrieši, ir nodarbinātas personas ar kustību traucējumiem, kurām noteikta 2.invaliditātes grupa98. Tiek lēsts, ka 53% no šīm personām (izvērtējuma dati) ir nepieciešami mājokļa pielāgojumi. Lai uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūšanai darba tirgum un pakalpojumiem, plānots sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai. (1028) Mērķis: (1029) Mērķis ir palielināt to sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Ieguldījumi vides pieejamības pilnveidošanā sekmēs cilvēktiesības un uzlabos personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti Latvijā, tostarp sekmēs ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamību, lai personas ar invaliditāti spētu izmantot visas tiesības un brīvības un varētu sevi realizēt visās dzīves jomās. Vienlaikus paredzētie ieguldījumi dos ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām. (1030) Ieviešana: (1031) 2020.gada 4.ceturksnī uzsāktas un 2021.gada 1.un 2.cetruksnī turpinātas mērķtiecīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm (EM, ALTUM, VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses), lai sagatavotu atbilstošu pasākumu īstenošanas normatīvo regulējumu. (1032) Pasākumu ieviešanai tiks izstrādāti atlases kritēriji un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka valsts un pašvaldību vides pieejamības pasākuma īstenošanai tiks izsludināts ierobežots projektu iesniegumu konkurss, kur labklājības nozares valsts un valsts un pašvaldību iestādes pieteiks savus projektus vides pieejamības nodrošināšanai. Noteikumos detalizēti tiks aprakstīti kritēriji finansējuma saņemšanai, tostarp vides pieejamības pašnovērtējuma rezultātu uzlabošana pret 2020.gadā veikto pašnovērtējumu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Īstenojot pasākumu, tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 2.1.1.SAM, kura ietvaros ir plānotas investīcijas valsts un pašvaldību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu. (1033) Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar invaliditāti pasākuma īstenošanai tiks izsludināts aicinājums pašvaldībām iesniegt priekšlikumus par mērķa grupas atbalsta saņēmēju pretendentu atlasi. Tiks izstrādāti kritēriji, kas noteiks personas atbilstību noteikumu nosacījumiem. Īstenojot pasākumu, tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 4.3.1.SAM, kura ietvaros ir paredzētas investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem, kā arī ANM plāna pasākumiem, kas skar mājokļu infrastruktūras attīstību. Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar invaliditāti pasākuma atbalstam papildinošs būs ESF pasākums "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana", kura ietvaros plānots veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, atbalstot subsidētās nodarbinātības pasākumus un sniedzot konsultatīvo atbalstu darba devējiem personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai, un darba vides pielāgošanai. ESF pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" ietvaros plānoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves sekmēšanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. Savukārt ESF pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" ietvaros t.sk. plānoti pasākumi un pakalpojumi personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. (1034) Lai novērtētu projektu iesniegumus, tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija, kurā tiks iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses. Projektos būs jāiekļauj strukturālie uzraudzības un novērtēšanas mehānismi. (1035) Nozīmīgus sociālos pakalpojumus, tai skaitā, pārvaldes deleģētus uzdevumus, veic arī biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi. Lai paaugstinātu efektīvu sociālās nevienlīdzības mazināšanu, investīcijas pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumiem būs pieejamas arī partneriem. (1036) "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem), tostarp īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. darbības. (1037) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros paredzēta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm u.c. Individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. (1038) Mērķauditorija: (1039) Personas ar invaliditāti un personas, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, seniori, grūtnieces vai personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām. (1040) Laika ietvars: (1041) 2021.gada 1.-2.cetursknī notika mērķtiecīgas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. (1042) (1043) 2021.gada 3.-4.ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" un "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanai. (1044) 2022.gada 1.-2.ceturksnī tiks izsludināta projektu iesniegumu iesniegšana. (1045) 2022.gada 3.ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu vērtēšana, un 4.ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un uzsākta projektu īstenošana. (1046) 2022.gada 4.ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros plānošanas reģioni uzsāks mērķa grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem un pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības uzsāks līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem. (1047) 2024.gada 4.ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji - pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi un 2024.gada 4.ceturksnī - 63 valsts un pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība. (1048) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta īstenošanā tiks ievērots dažādības vadības princips, kas balstīts uz uzņēmuma vērtībām, tādu saziņas un vadības procesu, kas pieņem un izmanto noteiktas dažādības un atšķirības kā organizācijas potenciālu. (1049) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts fiziskām personām. Valsts un pašvaldībās ēku vides pieejamības nodrošīnāšans pasakumus plānots īstenot institūcijās, kur sniedz valsts deleģētos sociālos pakalpojumus (finansējuma saņēmēji būs valts preogatīvu funkciju viecēji, nevis saimnieciskās darbības veicēji). Savukārt atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai tiks īstenoti, sniedzot atbalstu fiziskai personai, nevis saimnieciskās darbības veicējiem. (1050) 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde. Jaunais prognozēšanas rīks, ko izmantos sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, tiks izstrādāts un izmantots publiskās pārvaldes līmenī (LM, piesaistot VSAA). (1051) Izaicinājumi: (1052) Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis. Modelis nav elastīgs lietotājam veikt moduļos nozīmīgas korekcijas, kā arī modelī ietverto datu un rezultātu specifika un detalizācija nav pietiekama un atbilstoša. Tā ir novecojusi, lai kvalitatīvi veiktu EK dotos uzdevumus dalībvalstu pensiju prognožu jomā un veiktu specifisko rādītāju izmaiņu ietekmes kvalitatīvu detalizētu ilgtermiņa prognozi un tās analīzi. Prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un demogrāfijā. (1053) Mērķis: (1054) Investīcijas mērķis ir detalizētāk un efektīvāk izvērtēt sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas stabilitāti un finanšu ilgtspēju. Jaunais prognozēšanas rīks ļaus efektīvākā veidā prognozēs izmantot un atspoguļot demogrāfijas aspektu, un panākot ātrāku un precīzāku rezultātu, kā arī stiprinās administratīvo kapacitāti sociālās drošības jomā. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, kļūs pieejama iespēja ievadīt detalizētāku pieņēmumu masīvu, kā arī iespēja modelēšanā izmantot jau citviet (piem. EUROSTAT) esošos rezultātus, demogrāfijas un darba tirgus rādītājus Šāda rīka izstrādei nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus ar pieredzi izstrādājot pensiju prognozēšanas rīku, vēlams NDC pensiju sistēmai. (1055) Ieviešana: (1056) Prognozēšanas rīks tiks izstrādāts un izmantots publiskās pārvaldes līmenī (LM, piesaistot VSAA). Modeli ilgtermiņa prognozēm pamatā izmanto LM Sociālās apdrošināšanas departaments sistēmas monitoringa vajadzībām, kā arī, lai veiktu ilgtermiņa prognozes regulāru EK pensiju ilgtspējas ziņojumu kontekstā. LM Sociālās apdrošināšanas departaments paredz pilnveidot sadarbību ar VSAA, vairāk iesaistot ekspertus prognozēšanas procesā, nodrošinot izsvērtāku pieeju pieņēmumiem un datiem. Jau modeļa specifikāciju sagatavošanas stadijā ir iesaistāmi starptautiski eksperti ar pieredzi darbā ar NDC sistēmām, jo LM un Latvijas publiskajai pārvaldei trūkst šādu specifisku zināšanu. (1057) Mērķauditorija: (1058) Publiskā pārvalde, EK, sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki un atbalsta saņēmēji. (1059) Laika ietvars: (1060) 2022.-2024.gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā: (1061) 2021.gads - nacionālās darba grupas izveide, kas definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes: tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem, to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un gala akcepttestēšanu. (1062) 2022.gads - 2023.gada 2.ceturksnis atbilstošu ekspertu piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi. (1063) 2023.gada 3.ceturksnis - 2024.gada 4.ceturksnis - līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata. (1064) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu. (1065) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Prognozēšanas rīks nepieciešams Ministru kabineta 27.01.2004. noteikumu Nr.49 "Labklājības ministrijas nolikums" 5.2.1.apakšpunktā noteikto Labklājības ministrijas funkciju nodrošināšanai, kas ir valsts prerogatīva funkcija politikas izstrādē. (1066) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: (1067) Sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēts veicināt kvalitatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību, atbalstot pāreju uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu. (1068) Izaicinājumi: (1069) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 2023.gada beigām turpināsies šobrīd īstenojamo deinstitucionalizācijas projektu ietvaros. Ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā visu vecumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. bērniem tiks turpināti DP 21-27 atbalstāmo darbību ietvaros. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiks veidotas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas un visu vecuma personām ar funkconāliem traucējumiem - pakalpojumi, kas sekmē neatkarīgu dzīvi un iespēju turpināt dzīvot savās mājās vai ģimenē. (1070) Pašvaldībās samērā lēni notiek pāreja no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi senioriem, tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu pašvaldību organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami ieguldījumi, lai aprūpes pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi un pēc iespējas ilgāk uzturētu personu pašaprūpes iespējas. Ja DP 21-27 plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, papildus atbalsts ir nepieciešams ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Vienlaikus tiks fundamentāli mainīta pieeja ilgstošas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, novēršot instiucionālās pazīmes pakalpojuma sniegšanā (izolācija no plašākas sabiedrības, kontroles trūkums pār savu dzīvi u.c.). Investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidē pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem būs papildinošas DP 21-27 paredzētajām investīcijām. (1071) Mērķis: (1072) Mērķis ir saglabāt personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem. Izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma pieejamība pašvaldībās pensijas vecuma personām. (1073) Ieviešana: (1074) Tas ietvers jaunu, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi (jaunu ēku būvniecība un aprīkošana, digitālo risinājumu ieviešana, teritorijas labiekārtošana). (1075) Pasākumu ieviešanai sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tiks izstrādāti projektu atlases kritēriji un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka tiks izsludināti atklātu projektu iesniegumu konkurss. Konkursā pieteikumus varēs iesniegt pašvaldības, kā arī izvēwrtētas iespējas par investīciju pieejamību biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem. (1076) Lai novērtētu projektu iesniegumus un atlasītu kvalitatīvākos, tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija. (1077) Mērķauditorija: (1078) Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās. (1079) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma personām. (1080) Laika ietvars: (1081) Līdz 2021.gada 3.cetursknim tiks iztrādātas prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam, saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. (1082) Līdz 2022.gada 3.ceturksnim tiks izstrādāts tipveida būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietai. (1083) Līdz 2023.gada 2.ceturksnim tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu. (1084) Līdz 2024.gada 4.ceturksnim tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji - 71 ēkas izbūve ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 850 pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās. (1085) Investīcijas 3.1.2.3.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu; paplašinot pakalpojumu klāstu ar ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu, pasākums mazinās pienākuma slogu sievietēm un vīriešiem, kuriem ir jāaprūpē tuvinieki. (1086) Investīcijas 3.1.2.3.i." Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Ģimeniskai videi pietuvinātas sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas plānots izveidot pašvaldību veidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju ietvaros, kur pakalpojumus sniedz atbilstoši likuma "Par pašvaldībām 15.panta 7.punkta un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta 1.daļā noteiktajai pašvaldības deleģētajai funkcijai (pakalpojumus nodrošinās vietējiem iedzīvotajiem). Investīcijas ietvaros netiks atbalstīti projekti, kas kvalificējami kā valsts atbalsts. (1087) Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionēšanas traucējumiem drošumspējas veicināšanai. (1088) Izaicinājumi: (1089) Izveidot modernu, pieejamu centru, kurā sev nepieciešamo atbalstu var saņemt personas ar visplašāko funkcionēšanas traucējumu loku, kā arī profesionāļi un šo personu ģimenes locekļi. Ņemot vērā to, ka katrai no šīm personu grupām ir savas vajadzības, topošā centra izveidē jāiesaista pārstāvji no visām šo personu grupām. (1090) Pakalpojumiem, kas tiek sniegti centrā, ir jābūt efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar funkcionēšanas traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un sabiedrībā. (1091) Centrā tiks sniegti gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, han profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan atbalsta pakalpojumi profesionāļiem un citiem interesentiem. (1092) Mērķis: (1093) Nodrošināt, ka sev nepieciešamo atbalstu saņem gan personas, kuru funkcionēšanas traucējumi tām liedz vai varētu liegt iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, gan arī sociālās nozares, izglītības un citi speciālisti, kā arī ģimenes locekļi, kuri ikdienā rūpējas, nodarbojas ar vai izglīto personas ar funkcionēšanas traucējumiem. (1094) Piedāvātajam atbalstam gan kvalitātes, gan apjoma ziņā ir jāsasniedz mērķa grupas un tās atbalsta personu vajadzības. (1095) Mērķa grupa ir personas ar funkcionēšanas traucējumiem, sociālās jomas profesionāļi, izglītības darbinieki un personu ar funkcionēšanas traucējumiem ģimenes locekļi. (1096) Ieviešana: (1097) Paredzēts sinerģiski pilnveidot profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspēju, t.sk. apmācot atbalsta speciālistus darbam ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālos aprūpētājus, piemēram, ģimenes locekļus, asistentus un tos sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekus, kuriem rodas nepieciešamība pēc šādām prasmēm paredzēts apmācīt pamatprasmēs rūpēties par personām ar funkcionāliem traucējumiem, komunicēt, cieņpilni izprast šo personu vajadzības), un izveidojot jaunu pakalpojumu - arodrehabilitācijas pakalpojumu - tajā ietverot komponentes no esošā sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ar mērķi atgriezt personas darba tirgū. Pasākuma ietvaros paredzēta moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra izveide, t.sk. nodrošinot vides pieejamību un pilnveidota profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tiks uzlabota tehnoloģiju un materiāltehniskā bāze mūsdienīgu un uz dažādu funkcionālu traucējumu un kompensāciju vērstu funkcionēšanas spēju attīstības programmu īstenošanai. Vienlaikus tiks ieviesta integrēta pakalpojuma pieeja, iekļaujot Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojumā būtiskas komponentes no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma, lai nodrošinātu savlaicīgu un mērķētu atbalstu cilvēkam ar nesen iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, tādējādi mazinot viņa izolēšanos no sabiedrības un veicinot viņa palikšanu vai atgriešanos darba tirgū. (1098) Plānots, ka viens no virzieniem, kuros tiks attīstīta SIVA darbība, būs nodrošināt profesionālās piemērotības pakalpojumu visām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pēc tā būs nepieciešamība. Šī pakalpojuma pilnveidošanā būtiska loma līdz šim ir bijusi ESF projektam Nr.9.1.4.1/16/I/001 "Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā", kura ietvaros SIVA iegādājās funkcionēšanas spēju novērtēšanas metodi Melba&Ida un SIVA speciālisti apguva, kā šo metodi vislabāk izmantot SIVA darbā. Kopš metodes ieviešanas ir secināts, ka tā ir izmantojama ne tikai tām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras varētu kļūt par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem, bet arī citām personām ar funkcionāliem traucējumiem, lai veidotu ieteikumus, kādus pakalpojumus šīm personām turpmāk vajadzētu saņemt. 2021.-2027.gada plānošanas periodā nav plānots īstenot citus ES fondu ieguldījumus sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personu ar funkcionāliem traucējumiem atgriešanai darba dzīvē. (1099) Investīcija tiks īstenota SIVA sadarbībā ar Labklājības ministriju un, ja nepieciešams, citiem sociālās un veselības nozares pārstāvjiem (piemēram, NVA, VDEĀVK, VSIA NRC Vaivari u.c.). (1100) Laika ietvars: (1101) 2021.gada laikā plānots izveidot ekspertu komandu, kas pārskatīs SIVA sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu, noskaidros potenciālās mērķa grupas personu vajadzības, sagatavos un virzīs grozījumus normatīvajos aktos par kompetenču centra uzdevumiem un plānoto pakalpojumu; (1102) 2022.gads - komanda izstrādā jaunas metodikas, apgūst citu valstu labākās prakses attiecībā uz kompetenču centru; paralēli tiek organizēti iepirkumi infrastruktūras uzlabošanai SIVA; (1103) 2023.gads - noris infrastruktūras uzlabošanas darbi, turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un materiāli tehnisko bāzi; (1104) 2024.gads - tiek noslēgta programmu izstrāde un aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2025.gada 2.ceturksnim. (1105) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu. (1106) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas SIVA tiks veiktas jau esošo (Sociālo pakalpojumu un socālās paīdzības likuma 15.1 pantā) valsts deleģēto funkciju pilnveidei sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Pēc investīciju veikšanas pilnveidotā funkcija tiks veikta par valsts budžeta līdzekļiem un noteikta ārējā normatīvā regulējumā. (1107) Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū (1108) Izaicinājumi: (1109) Līdz ar pandēmijas ietekmi ir pieaudzis reģistrētā bezdarba līmenis, tādējādi 2020.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% (aptuveni 70 tūkstoši reģistrētu bezdarbnieku), saglabājoties būtiskām reģionālajām atšķirībām gan bezdarba, gan ilgstošā bezdarba rādītājos. Saglabājas arī nozīmīgi izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, kā arī salīdzinoši augsts mazkvalificēto īpatsvars darba tirgū. Vienlaikus līdz ar pandēmijas ietekmi bezdarbnieku profils ir kļuvis mazāk homogēns, un bezdarbnieku reģistrā ilgāku laika periodu ir arī augstākas kvalifikācijas darbinieki. Ekonomikas transformācijai un produktivitātes izaugsmei ir būtiski veikt ieguldījumus pārkvalifikācijā un prasmju apguvē, jo īpaši atbalstot tos, kuri ar dalību dažāda veida prasmju pilnveides pasākumos var būtiski kāpināt savu produktivitāti darba tirgū, tādējādi arī saņemot augstāku algu. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk kvalificētajiem un tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst arvien mainīgajām darba tirgus prasībām. Līdz ar ekonomikas transformāciju uzņēmumi pastiprināti veic dažādu procesu automatizāciju un digitalizāciju, kas rada riskus, ka mazāk kvalificēto iespējas darba tirgū arvien sašaurināsies, kā arī vienlaikus arvien vairāk pieaug digitālo prasmju loma. Bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām grupām ir nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus. Lai efektīvi nodrošinātu šadu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu ir svarīga bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu profilēšana, ietverot arī pašreizējo un papildus apgūt nepieciešamo prasmju noteikšanu. (1110) Mērķis: (1111) Veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labākas kvalitātes darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, tādējādi sekmējot arī kopējā pieaugušo prasmju attīstības stratēģiskā ievara uzdevumu īstenošanu. (1112) Bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas rīku pilnveide, tajā skaitā efektīvu instrumentu izstrāde bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju un kompetenču izvērtēšanai pirms bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistes piemērotākajās pārkvalifikācijas un prasmju apguves programmās, ar sekojošu "mācību portfeļu" komplektēšanu atbilstošāka piedāvājuma veidošanai atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa; (1113) Starptautiski atzīta digitālo prasmju vērtēšanas rīka pielāgošana un ieviešana Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju līmeņa noteikšanai, lai piedāvātu atbilstošākos digitālo prasmju pilnveides pasākumus; (1114) Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansiālā atbalsta mehānismu - stipendiju mehānismu (nosacījumi, apmērs), pārskatīšana un pilnveide, lai veicinātu efektīvākas darba tirgus pārejas un lielāku nelabvēlīgākā situācijā esošo darba tirgus dalībnieku iesaisti apmācību pasākumos, tajā skaitā jaunas profesijas apguvē, pārkvalifikācijā. (1115) Atbalsts bezdarbnieku prasmju attīstībai 2021.-2027.gada periodā tiek plānots ESF pasākumā "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana", kā arī ESF pasākumā "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana". ANM ietvaros plānotajam atbalstam papildinošas investīcijas dos iespēju atbalstīt pasākumus, lai veicinātu piekļuvi nodarbinātībai un iekļaujošu nodarbinātību, turpinot atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām. (1116) Ieviešana: (1117) Bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāti šādi pasākumi: (1118) atbalsts pārkvalifikācijai vidējās kvalifikācijas profesiju apguvē (apstrādes rūpniecība u.c.), kurās vērojams darba tirgus pieprasījums, trūkst darbaspēka saskaņā ar darba devēju aptaujām, kā arī jomās un profesijās, kurās darbaspēks noveco un iziet no darba tirgus/pensionējas un nepieciešams to savlaicīgi aizvietot, apmācību piedāvājuma izstrādē ņemot vērā gan digitalizācijas, gan ilgtspējības tendences, tajā skaitā attiecībā uz "zaļāku" ekonomiku; (1119) praktiskās apmācības pie darba devēja un pēc darba devēja pieprasījuma, lai atbalstītu uzņēmumus tiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstoši uzņēmumu specifikai atkarībā no apgūstamās kvalifikācijas; (1120) saskaņā ar darba devēju aptaujām darba tirgū nepieciešamo papildus prasmju (digitālās prasmes, valodas) apguve, lai bezdarbnieki apgūst papildus profesijai nepieciešamās prasmes, lai veiksmīgi darbotos profesijā; (1121) bezdarbniekiem un darba meklētājiem ar konkurētpējīgāku profilu atbalsta dažādošana, līdzfinansējot mācības starptautiskajās tiešsaistes kursu platformās, lai varētu papildināt zināšanas un apgūt prasmes starptautiski pieprasītos kursos ar sertifikāta ieguvi, kurus atzinīgi novērtē darba devēji. (1122) Pasākumi tiks īstenoti, piesaistot pakalpojumu sniedzējus, tajā skaitā izglītības iestādes, kā arī darba devējus. Pasākumu īstenošana tiks balstīta uz iepriekš šāda veida īstenoto pasākumu ietekmes novērtējumu rezultātiem, kā arī darba tirgus analīzi, tajā skaitā darba tirgus prognozēšanas rezultātiem, darba devēju aptaujām, un bezdarbnieku situācijas individuālu izvērtējumu. Dalība aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, tajā skaitā mācībās, ir priekšnoteikums bezdarbnieka pabalsta un pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu (GMI) saņemšanai darbspējīgām personām. Vienlaikus pasākumi tiks īstenoti ar Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu starpniecību, kas, vietējā līmenī veidojot partnerības ar darba devējiem un sociālajiem dienestiem, kā arī izmantojot darba tirgus prognozēšanas rīku rezultātus, jau pašreiz sniedz bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām atbalstu informētāku lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā karjeras konsultācijas. (1123) Mērķauditorija: (1124) Bezdarbnieki, darba meklētāji un bezdarba riskam pakļautas personas (1125) Iesaiste: (1126) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo prasmju pilnveidē tiks īstenota sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī citiem ekspertiem no dažādām institūcijām LM Apmācību komisijā, kas nosaka mācību piedāvājumu. (1127) Laika ietvars: (1128) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumu plānots īstenot ANMP darbības ietvarā, aktivitātes indikatīvi sagatavot sākot ar 2021.gadu, bet tās īstenojot periodā no 2023.-2025.gadam. (1129) 2023.gada 4.ceturksnī tiks pielāgotas un pilnveidotas profilēšanas un prasmju noteikšanas sistēmas. (1130) Vismaz reizi gadā (atbilstoši nepieciešamībai pat vairākkārt) tiks aktualizēti darba tirgū pieprasīto profesiju un prasmju saraksti; (1131) No 2023.gada 2.ceturkšņa līdz 2026.gada 1.ceturksnim tiks īstenoti bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumi un to īstenošanas monitorings. (1132) Investīcijas 3.1.2.5.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām grupām, tostarp etniskajām minoritātēm, tiks sniegts komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus; dalībai mācībās īpaši tiks motivēti un atbalstīti bezdarbnieki ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm, kā arī personas pirmspensijas vecumā; organizējot apmācības, pakalpojumu sniedzējiem tiks izvirzīta prasīta attiecībā uz vides un mācību materiālu piekļustamību; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu. (1133) Investīciju 3.1.2.5.i. ietvaros plānots de minimis atbalsts. Mācības pie darba devējiem tiks nodrošinātas atbilstoši 2014.-2020.gada plānošanas perioda struktūrfondu ietvaros izmantotajam modelim. 4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi (1134) Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kas balstītas uz viedu un energoefektīvu risinājumu ieviešanu, sekmēs arī uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā veicinot Latvijas un Eiropas Savienības noturību un autonomiju. Tāpat investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo telpu operatorus tiks veicināta uzņēmumu produktivitāte, kas stiprinās to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs. 5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti (1135) Reformu un investīciju ietvaros nav plānots īstenot pārrobežu un daudzvalstu projektus. 6. Komponentes zaļā dimensija (1136) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros paredzētās infrastruktūras investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi" un "014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā. Atbilstoši reformu un investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai" aprakstā norādītajam, ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu (indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī radītais vides piesārņojums. Autoceļu būvniecības procesa ietvaros autoceļu sarkanajās līnijāstiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu Savukārt kā enerģiju taupošu risinājumu plānots izmantot videi draudzīgu apgaismojumu. (1137) Projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem, kā arī noteikt minimālo būvniecības atkritumu pārstrādi un izmantošanu būvniecībā. Investīcijas ceļu infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu. (1138) Investīcijas 3.1.1.3.i. "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānota industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos, t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektrība,), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana. Plānota ne tikai tādu industriālo parku izveidošana, kas ietver jaunas infrastruktūras veidošanu, kas potenciāli varētu radīt SEG emisiju pieaugumu, bet arī tiks attīstītas esošās industriālās teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un notiek šo teritoriju degradācija. Savukārt pēc investīciju veikšanas, turpmāka vides degradācija tiks novērsta. Vienlaikus industriālajos parkos un teritorijās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, AER risinājumus. Kā arī plānots atbalstīt viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī vērtēt citu jaunu un progresīvu risinājumu ieviešanu ēku būvniecībā. Turklāt, projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem. Tajā pašā laikā industriālajos parkos varētu būt iespēja attīstīt tieši uzņēmumus, kam būtu potenciāls veidot jaunas zaļās darba vietas, produktus un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, tādā veidā sabalansējot potenciāli radītās palielinātās SEG emisijas. (1139) Investīcijas 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. Izvēli pamato plānotie pasākumi: atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotajās pašvaldībās, kas nav specifiski vērsti uz klimata jautājumu risināšanu. (1140) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana piemēroti kodi: 086 - infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai un 112 - atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru). Zaļo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju, jo netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo dimensiju. (1141) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde" īstenošanai ir plānota pozitīva klimata ietekme, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas ir saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi (galvenokārt autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu vajadzībām). Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas sniedz 100% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. (1142) Reformas 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimāli ienākumu reformas atbalstam ietvaros plānotās investīcijas nerada tiešu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu. (1143) Investīcijas 3.1.2.1.i. "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" sekmēs cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo ieklaušanu, attiecīgi minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "115 - pasākumi vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai". (1144) Investīcijas 3.1.2.2.i. "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" paredz atbalstu, lai detalizētāk un efektīvāk izvērtētu sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem un atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas stabilitāti un finanšu ilgtspēju, līdz ar to minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "125 - pasākumi sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai, tostarp sociālās aizsardzības pieejamības veicināšanai". (1145) Investīciju 3.1.2.3.i. "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" rezultātā tiks attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumipašvaldībās pensijas vecuma personām. Savukārt investīcijas "3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" rezultātā tiks izveidoti un attīstīti sinerģiski sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas tiks aprobēti ēkās, kurās tiks veikta infrastruktūras un materiāltehniskā aprīkojuma pilnveidošana. Attiecīgi abām minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "091 - cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo integrāciju kopienā". (648) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" veicinās piekļuvi nodarbinātībai, iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Atbilstoši izglītības programmu standartiem zaļās prasmes var tikt integrētas nacionālā līmeņa profesijās (profesiju standartos un mācību programmās). Zaļo prasmju komponentes izglītības programmu saturā var papildināt jau esošo atbalstu bezdarbnieku darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvē. Minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "097 - pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai. 7. Komponentes digitālā dimensija (1146) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros paredzētās investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi", "014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)" un "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", paredzot 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā. (1147) Atbilstoši investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai" aprakstā norādītajam, ANM ietvaros plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana. Atbilstoši investīcijas 3.1.1.2.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" aprakstā norādītajam, ANM ietavaros plānots atbalsts publiskajai infrastruktūrai, kas nepieciešama industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. iLai gan netiek plānota tieša ietekme, tomēr sagaidāms, ka industriālo ražošanas telpu izveide,, izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā caur inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt produktus ar augsu pievienoto vērtību. (1148) Pašvaldību infrastruktūras attīstīšana plānota integrēti ar komersantu plānotajiem ieguldījumiem, kur pašvaldība varētu radīt vidi arī viedu risinājumu piemērošanai un inovācijas attīstībai (pašvaldības varētu būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai, gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs). Lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus, kā arī ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas mērķus un uztādījumus, ANM ietavaros paredzēts ieviest investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai". Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu, ņemot vērā, ka atbalstu plānots sniegt pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotajās pašvaldībās. Plānotie pasākumi nav specifiski vērsti uz digitālo komponenšu attīstīšanu. (1149) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana kodi: 086 - infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai, 112 - atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru). Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 0% apmērā, vienlaikus plānots, ka investīcijas pastarpināti sekmēs digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu, bet šobrīd tos nav iespējams precīzi noteikt. Ar 2020.gada 1.septembri ir stājušies spēkā valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina rosinātās pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgās kompetences. Minēto standartu saturu veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai. (1150) Investīcijai 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde" nav tiešas ietekmes uz digitālo dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas galvenokārt ir saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi (galvenokārt autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu vajadzībām). Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. (1151) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" ietvaros atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveidei plānots t.sk. jomās, kurās tautsaimniecībā notiek pārstrukturēšanās, kā arī, lai iegūtās prasmes atbalstītu automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos, tādējādi, bezdarbniekiem apgūstot un uzlabojot digitālās prasmes, tiks sniegts ieguldījums digitalizācijas mērķu sasniegšanā. Attiecīgi minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "016 - Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām" (40%). KOMPONENTE 4: VESELĪBA 1. Komponentes apraksts (1152) Kopsavilkums: Veselība (1153) Politikas joma: Veselības aprūpes politika (1154) Mērķis: Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, īstenojot kompleksus pasākumus integrētā veselības sistēmā. (1155) Reformas un/vai investīcijas99 (1156) Reformu un investīciju virziens 4.1. Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs (1157) Plānotās reformas: (1158) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība (1159) Plānotās investīcijas: (1160) 4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai; (1161) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā; (1162) 4.1.1.3.i.: Atbalst sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā. (1163) Reformu un investīciju virziens 4.2. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide (1164) Plānotās reformas: (1165) Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide (1166) Plānotās investīcijas: (1167) 4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai (1168) Reformu un investīciju virziens 4.3. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana (1169) Plānotās reformas: (1170) Reforma 4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums (1171) Plānotās investīcijas: (1172) 4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai (1173) Plānotās izmaksas: (1174) ANM ietvaros veselības komponentei plānots novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 milj. EUR. 2. Galvenie izaicinājumi un mērķi (1175) Galvenie izaicinājumi (1176) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas noteiktas atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem sabiedrības veselības jomā un saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam100 (turpmāk - pamatnostādnes) noteiktajiem Latvijas sabiedrības veselības politikas 2021.-2027.gadam rīcību virzieniem: • veselīgs un aktīvs dzīvesveids, • infekciju izplatības mazināšana, • uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe, • cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide, • veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana. I Pamatnostādņu rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" (1177) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta iniciatīvas, gan ES fondu finansējumu piesaiste 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros ar mērķi nodrošināt Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu ilgtspējīgu īstenošanu, turpinot gan ES fondu, gan valsts budžeta ieguldījumusveselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, efektīvāk uzrunājot mērķgrupas ar dažādu nevalstisko organizāciju (NVO) un nozares partneru organizāciju starpniecību un iesaistot darba devējus, līdz pat 2029.gadam nodrošinot gan nacionāla līmeņa, gan vietēja līmeņa veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus visiem Latvijas iedzīvotājiem visās pašvaldībās. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti konkrēti pasākumi, kas nodrošinās konkrētu sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, un kas, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta un citu finanšu instrumentu investīciju avotus, kā arī ņemot vērā uzsāktās nozares iniciatīvas, ir īstenojami rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" ietvaros līdz 2027.gadam. Attiecīgi ANM plānā paredzētas investīcijas šajā rīcības virzienā noteiktu jomu pētījumu veikšanai, savukārt pārējie identificētie izaicinājumi veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem tiek risināti valsts budžeta un ES fondu finansējuma ietvaros. (1178) Tā kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, t.sk. izmantojot ES fondu atbalstu tika ieveidots vērienīgs un visaptverošs ietvars veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai dažādos līmeņos (vietējais, centralizētais, uz specifiskām grupām mērķēts), tad šajā jomā nav plānots veikt jaunas reformas, bet stiprināt jau iesāktās reformas, veicot papildu investīcijas no ES fondiem un valsts budžeta. II Pamatnostādņu rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana" (1179) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta iniciatīvas vakcinācijas aptveres palielināšanai, infekciju izplatības risku mazināšanai, epidemioloģiskās uzraudzības stiprināšanai, AMR risku mazināšanai, gan papildinoši ES fondu SAM 4.1.2. ietvaros paredzētie slimību profilakses pasākumi vakcināciju aptveres paplašināšanai. III Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" (1180) Rīcības virzienā ir iekļauti rīcības risinājumi attiecībā uz cilvēku centrētas integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, ietverot gan zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšanu un pēctecību un pacienta un viņa ģimenes iesaisti veselības aprūpē.101 (1181) Lai uzlabotu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2020.gadā tika pabeigta slimnīcu līmeņu 1. vērtēšanas kārta. 26 slimnīcās notika pārbaudes un tika izvērtēta to sniegto pakalpojumu atbilstība noteiktajam slimnīcu līmenim. Pēc slimnīcu līmeņu izvērtēšanas sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums "Par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim". (1182) No 2020.gada 1.aprīļa ieviesta jauna zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē jānorāda zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums, un aptiekā pacientam tiek izsniegts zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Ieviestā kārtība veicinājusi arī racionālu zāļu lietošanu, jo pacientiem, ja vien nav medicīniska rakstura pamatojums, aptiekā tiek izsniegtas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko cenu. Jaunās kārtības ieviešanas rezultātā no 2020.gada aprīļa līdz novembrim pacientu kopējais līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2019. gadā, ir samazinājies par 28,3% jeb par 8,25 milj. EUR, bet lētāku līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes kompensējamo zāļu skaits Kompensējamo zāļu sarakstā palielinājies par 17%. (1183) 2021.gadā ir plānots pārskatīt slimnīcas līmeņu definējumus pēc sniegto pakalpojumu apjoma un tajos noteiktos veselības aprūpes profilus, t.sk. ārstu speciālistu skaitu uzņemšanas nodaļā. Ir plānots rast risinājumu speciālistu piesaistei darbam reģionu slimnīcās. Tāpat plānots izstrādāt ķirurģisko operāciju klasifikāciju, nosakot kādas operācijas turpmāk veiks slimnīcas atbilstoši slimnīcu līmenim un vērtēt dzemdību palīdzības saglabāšanu slimnīcās, kurās dzemdību skaits saglabājas zem 500 gadā. (1184) Paredzēts izstrādāt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024.gadam. (1185) Lai radītu visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus MK apstiprināts konceptuālais ziņojums. Ziņojumā ietverts detalizēts skaidrojums par paliatīvajā aprūpē aktuālajiem jautājumiem, kā arī iezīmētas konstatētās problēmas un sniegti iespējamie risinājumi, lai uzlabotu paliatīvo aprūpi pieaugušajiem, sociālo aprūpi, paliatīvo aprūpi bērniem, kā arī attīstītu paliatīvo aprūpi katrā veselības aprūpes līmenī un nodrošinātu materiālo atbalstu paliatīvās aprūpes pacientiem. (1186) Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura aprūpes pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu. (1187) Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietver gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti, sadarbības spējas, lēmumu pacienta parūpē pieņemšanā, integrēta aprūpes modeļa plāna ieviešanā dzīvē. Attiecīgi gan no valsts budžeta, gan no normatīvo aktu regulējuma izmaiņām, gan dažādām iniciatīvām, kas atbalstītas no ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējuma tiek atbalstīti darbību un iniciatīvu kopumi integrētās veselības aprūpes ieviešanā. (1188) Pasaules Veselības organizācija (turpmāk - PVO) jau ilgstoši izceļ ambulatoro veselības aprūpi, kā būtisku veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu, kuras attīstība var ievērojami uzlabot sistēmas kopējo darbību102. PVO ieskatā, iespējams uzlabot veselības aprūpes resursu pielietošanas efektivitāti, attīstot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus un iespēju robežās aizstājot pacientu aprūpi stacionāros ar ambulatoriem pakalpojumiem103. Arī OECD izceļ primāro un sekundāro ambulatoro pacientu aprūpi kā būtiskas efektīvas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļas104, kā arī norāda uz nepieciešamību attīstīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, ņemot vērā tādas demogrāfijas tendences kā iedzīvotāju novecošanās un hronisku slimnieku skaita pieaugums.105 Gan PVO, gan OECD norāda arī uz nepieciešamību veidot veselības aprūpes sistēmu, kas centrēta ap pacienta vajadzībām. (1189) Veselības aprūpes nepārtrauktībā būtiska loma ir sadarbībai starp speciālistiem, kā arī primārajai veselības aprūpei, kas nodrošina pastāvīgu indivīda veselības aprūpi un tās koordinēšanu visa mūža garumā. Tādēļ Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz attīstīt primāro veselības aprūpes līmeni, nodrošinot atbalstu ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzējiem, veicot sistēmiskas pārmaiņas, normatīvā regulējuma izmaiņas, prakses darba organizācijas izmaiņas, izmantojot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu. (1190) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam106 minēta nepieciešamība attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus, veicinot pakalpojumu savlaicīgu pieejamību un kvalitāti. Stratēģijā minēta nepieciešamība veidot attīstības (zināšanu, ekselences) centrus, t.sk. veselības jomā, iespēju robežās ievērojot principu "vienas pieturas aģentūra". Norādīts, ka nepieciešams sekmēt šo centru savstarpējo mijiedarbību un sadarbību ar citām sistēmas institūcijām. (1191) Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam (turpmāk - NAP)107 uzsvērta nepieciešamība attīstīt "uz cilvēku centrētu veselības" aprūpi, tajā skaitā palielinot savlaicīgas veselības aprūpes pieejamību pacientiem un uzlabojot tās kvalitāti - samazinot medicīnas speciālistu trūkumu un palielinot speciālistu kvalifikāciju. NAP uzsvērts mērķis attīstīt multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, tajā skaitā infekcijas slimībām. Jāatzīmē arī NAP stratēģiskais virziens zinātnes attīstībai, kas paredz palielināt zinātnes un pētniecības kapacitāti. (1192) Papildus pēdējos gados sabiedrība ir saskārusies ar jaunām vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, kuru profilaksei un ārstēšanai nav bijuši pieejami efektīvi līdzekļi (vakcīnas un zāles), un tādēļ tās ir strauji izplatījušās, izraisot epidēmijas vai pandēmijas. SARS-CoV-2 vīrusa izraisītā pandēmija (Covid-19), kas sākās 2020.gada sākumā, vēlreiz pierādīja, ka infekcijas slimības var radīt globālu apdraudējumu, jo to izplatība strauji var pāriet valstu un kontinentu robežas.108 (1193) Covid-19 izraisītā pandēmija pastiprināti ir izgaismojusi virkni vājo posmu veselības aprūpes pieejamībā un organizācijā - infrastruktūras neatbilstību un trūkumu, kas veselības jomu ietekmējošu krīžu situācijās apdraud savlaicīgu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību. (1194) Lai īstenotu investīcijas infrastruktūras pielāgošanai epidemioloģiskajām prasībām, sākotnēji nepieciešams izstrādātas rekomendācijas epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas varētu būt balstītas gan uz Veselības inspekcijas izvērtējumu 2020.gadā par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu ar Covid- 19, gan veicot atsevišķu trūkstošo veselības aprūpes posmu ārstniecības iestāžu gatavību sniegt pakalpojumus Covid-19 apstākļos izvērtējumu. (1195) Ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas pamatprincipus109 un cilvēkresursu nodrošināšanas nepieciešamību kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūru nepieciešams attīstīt un pakalpojumu līmeņus savstarpēji integrēt tajās pakalpojumu sniegšanas vietās, kur ir pieejami un tiek koncentrēti cilvēkresursi, atbilstoši ir nepieciešami ieguldījumi, gan primārās aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju infrastruktūrā, gan ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, gan visu līmeņu stacionāro iestāžu, kas vienlaikus, nodrošina gan ambulatoro, gan stacionāro palīdzību un neatliekamo palīdzību, infrastruktūrā. (1196) Vēsturiski investīcijas infrastruktūrā primāri ir tikušas virzītas tikai caur ES fondu investīcijām. Ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas infrastruktūras stāvokli, tās nekad nav bijušas pietiekamā apjomā, lai apmierinātu visas prasības, vienlīdz sabalansēti attīstītu visu aprūpes līmeņu ārstniecības iestāžu infrastruktūru. Saskaroties ar Covid19 izaicinājumu jau 2020.gada arī no valsts budžeta tika saņemts zīmīgs atbalsts nepieciešamai infrastruktūras attīstībai ārstniecības iestādēm, kas apkalpoja Covid-19 pacientus. Galvenās valsts budžeta investīcijas tika novirzītas stacionārajām iestādēm, kas sniedz gan stacionārus, gan ambulatoros pakalpojumus. Arī ANM apjomīgāka investīciju daļa infrastruktūras uzlabošanai visaptverošu integrētu pakalpojumu sniegšanai epidemioloģijas prasību ievērošanai tiek virzītas 3 klīniskajām universitātes slimnīcām un 7 reģionālajām slimnīcām. Šo desmit slimnīcu infrastruktūras uzlabošana paralēli stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai uzlabos arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, jo šajās iestādēs tiek nodrošināta gandrīz puse (43%) no visu valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro pakalpojumu apjoma Latvijā110. Un trīs klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā 50% apkalpotie pacienti nāk no reģioniem. Attiecīgi investīcijas sasniedz gan ambulatoro pakalpojumu attīstību, gan ir vērstas uz teritoriālo atstumto iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Attiecīgi ANM plāna ietvaros attīstot trīs klīnisko universitātes slimnīcu, kuras atrodas Rīgā, infrastruktūru, tostarp visaptverošu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, ieguvēji būs visas Latvijas un it īpaši reģionu iedzīvotāji, jo tiem būs pieejami terciārā visaugstākā līmeņa ambulatorie pakalpojumi, kurus nodrošina, veic, konsultē klīniskajās universitātes slimnīcās esošie vadošie eksperti konkrētajā profilā, un kuri cilvēkresursu trūkuma pēc nav tiem pieejami reģionos. (1197) Tāpat zīmīga ANM investīciju daļa infrastruktūras uzlabošanai visaptverošu integrētu pakalpojumu sniegšanai un īpaši telpu atbilstībai epidemioloģijas prasību ievērošanai, nodrošinot sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus arī Covid-19 pandēmijas laikā, tiek virzītas sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, proti ~ 48 ārstniecības iestādēm, kurām noslēgts līgums par valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu (par 10 un vairāk SAVA programmām), kas ir valsts un pašvaldību vai privātas poliklīnikas, veselības centri un I līdz III līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras nodrošina sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus ārpus 10 IV un V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm. (1198) Arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmas noturības un ilgtspējas nodrošināšanai, tādejādi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF investīciju ietvaros rasts risinājums palielināt atbalsta summu ģimenes ārstu infrastruktūras uzlabošanai tieši epidemioloģijas prasību nodrošināšanai, pacientu plūsmas nodalei, kā arī pacientu un ārstniecības personu drošas vides nodrošināšanai. IV Pamatnostādņu virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide" (1199) Cilvēkresursu trūkums veselības nozarē šobrīd Latvijā ir viena no akūtākajām veselības aprūpes sistēmas problēmām. Līdz ar to, lai to risinātu, nepieciešami visaptveroši pasākumi, kas nodrošinātu resursus un priekšnosacījumus jauno mediķu izglītošanai un noturēšanai nozarē darbam veselības aprūpes iestādes Latvijā valsts apmaksāto pakalpojumu sektorā. Turpinot 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto un 2017.gada konceptuālajā ziņojumā Par veselības aprūpes sistēmas reformu noteikto un jau īstenošanā esošo cilvēkresursu attīstības virzienu, cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un ANM plāna līdzekļus, kā arī DR Reform tehniskā atbalsta instrumenta projekta cilvēkresursu stratēģijas izstrādei, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai. (1200) 2019.gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu "Cilvēkresursi veselības aprūpē", sniedzot detalizētu pārskatu par situāciju veselības aprūpes personāla nodrošinājumā, tajā skaitā vērtējot situāciju ārstniecības personu izglītības sistēmā. Tāpat Latvija ilgstoši saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem ES valstīs (2017.gadā - 43 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 85 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (34 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Latvijas reģionu griezumā ārstu relatīvais skaits visos reģionos, izņemot Rīgu, ir būtiski zemāks nekā ES vidējais. (1201) Pamats ilgtspējīgai cilvēkresursu attīstībai nozarē ir caurredzams, saprotams un konkurētspējīgs atalgojuma modelis kas jau šobrīd Latvijā ir saskaņots ar nozares dalībniekiem un kura īstenošana ir plānota līdz 2027.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. (1202) Šobrīd panākts būtisks progress attiecībā uz ārstniecības personu atalgojumu - 2020.gadā vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tika palielināta par 10%, bet rezidentiem par 20%, salīdzinot ar 2019.gadu. Minimālā darba samaksa ārstiem 2020. gadā tika palielināta par 108 EUR (no 1079 EUR uz 1187 EUR) un medicīnas māsām par 71 EUR (no 714 EUR uz 785 EUR). Atalgojuma pieaugums tiek nodrošināts arī 2021.gadā - vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tiek palielināta vidēji par 25,4%, tas ir, minimālā darba samaksa ārstiem palielināta par 302 EUR (no 1187 EUR uz 1489 EUR), bet medicīnas māsām par 200 EUR (no 785 EUR uz 985 EUR). (1203) Jau 2019.gadā tika pieteikta māsu profesijas reforma, kas paredz māsu kompetenču un praktisko iemaņu paplašināšanu, kā arī profesionālās pilnveides procesa uzlabošanu, lai jau šobrīd praktizējošām māsām nodrošinātu atbilstošu kompetenču līmeni. Lai pilnībā ieviestu māsas profesijas un specialitāšu konceptu, 2021.gadā tiks turpināts darbs pie noteikumu projekta izstrādes, kas paredz izmaiņas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumos, kā arī atteikties no sertifikācijas procesa māsu praksē. (1204) 2020.gadā tika turpināti atbalsta pasākumi ārstniecības personu piesaistei darbam reģionos ārpus Rīgas. Projekta ietvaros 2020. gada beigās bija piesaistīti jau 77 ārsti, 143 ārsta palīgi, 5 ergoterapeiti, 13 fizioterapeiti, 352 māsas palīgi, 148 medicīnas māsas, 10 vecmātes, ka arī nodotas 13 ģimenes ārstu prakses, kuras pārņēmuši 14 ģimenes ārsti. V Pamatnostādņu virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana" (1205) Tā kā joprojām liela daļa pacienta veselības datu nav pieejami pacienta elektroniskajā veselības kartē valsts uzturētajā e-veselības sistēmā, bet ir pieejami papīra formātā, kā arī glabājas dažādās privāto pakalpojumu sniedzēju izveidotās un uzturētās informācijas sistēmās, šo pamatnostādņu darbības periodā jāveicina pacienta ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes datu (piemēram, zobārstniecības, izmeklējumu, vakcinācijas) digitalizēšana un to centralizēta pieejamība pacienta elektroniskajā veselības kartē e-veselības sistēmā, tai skaitā jāveicina datu apmaiņa starp e-veselības sistēmu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, kā arī nepieciešams rast risinājumu datu apmaiņai ar sociālās jomas informācijas sistēmām, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības piešķiršanai nepieciešamo datu pieejamību pašvaldību sociālajos dienestos, kā arī informāciju veselības aprūpes speciālistiem par piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Papildus jānodrošina iespēja pacientam viņa elektroniskajā veselības kartē e-veselības sistēmā uzkrāt veselības un dzīvesveida datus no mobilajām aplikācijām. Būtisks priekšnoteikums pacienta elektroniskās veselības kartes attīstīšanai e-veselības sistēmā ir e-veselības sistēmas modernizēšana, attīstot ērti savietojamu, tai skaitā ar mobilajām aplikācijām arhitektūru. Savukārt, lai, ceļojot ES teritorijā Latvijas iedzīvotāju veselības dati nepieciešamības gadījumā būtu pieejami citas ES dalībvalsts ārstniecības iestādei, savukārt, citu ES valstu iedzīvotāju, kuri ceļo Latvijā, veselības dati nepieciešamības gadījumā būtu pieejamai Latvijas ārstniecības iestādēm, jāizveido pacientu veselības datu pārrobežu apmaiņa ar citām ES dalībvalstīm. (1206) Iepriekšējos gados veselības aprūpes sistēmas efektivizācijai ir īstenoti vairāki digitalizācijas projekti, tomēr veselības nozarē uzkrāto veselības datu potenciāls gan pacienta veselības aprūpē, gan valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu nodrošināšanai, kā arī pētniecībā joprojām ir nepietiekami izmantots. (1207) 2020.gadā tika pieņemts lēmums par e-veselības sistēmas attīstīšanu, vispirms modernizējot novecojušo sistēmu un tad attīstīt tajā jaunas funkcionalitātes. Attiecīgi NVD 2020.gada 4.ceturksnī izsludinājis atklātu konkursu, kura ietvaros paredzēta gan e-veselības sistēmas, gan NVD veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmas tehniskā izpēte un nākotnes arhitektūras izstrāde. Sistēmu nākotnes arhitektūru iecerēts izstrādāt līdz 2021.gada beigām, pēc tam secīgi veikt sistēmu modernizāciju un jaunu funkcionalitāšu attīstīšanu. E-veselības sistēmas modernizēšanai MK 2020.gada oktobrī piešķīra papildu valsts budžeta finansējumu (līdz 2023.gadam kopā 2 milj. EUR). Veselības nozares digitalizācijas projektiem, tai skaitā e-veselības sistēmas attīstīšanai 2021.-2027.gadā paredzēts arī ES fondu finansējums. (1208) Mērķi (1209) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas sasniedz trīs pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus. Pamatnostādnēs noteikto politikas mērķu sasniegšana norit īstenojot reformas, investīcijas un prioritātes, izmantojot gan valsts budžeta finansējumu, gan Eiropas Savienības (turpmāk - ES ) fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodu investīcijas, DG Reform tehnisko atbalstu, citu finanšu instrumentu, kā arī ANM finansējumu. (1210) Galvenais uzdevums - sabalansējot valsts budžeta palielinājumu veselības aprūpes nozarei un izmantojot investīciju iespējas, nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, mazināt rindas uz pakalpojumiem un nodrošināt pamatpakalpojumus augstā kvalitātē tuvāk pacienta dzīvesvietai, mazināt iedzīvotāju privātos izdevumus veselības aprūpei, kā arī integrēt pakalpojumus, orientējot tos uz pacienta vajadzību konkrētā laikā un vietā. Ņemot vērā pakalpojumu un pacientu ģeogrāfiskā izvietojuma specifiku111, ieguldījumus veicot integrētu pakalpojumu attīstībai universitāšu slimnīcās, reģionu slimnīcās un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādēs tiks sniegts atbalsts visiem Latvijas iedzīvotājiem. (1211) ANM reformas un investīcijas tieši reflektē uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju - stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežoto fiskālo telpu un kopējo valsts budžeta apjomu veselības aprūpei, kā arī valsts budžeta nākotnes iespējas to palielināt uz nodokļu celšanas sloga rēķina, kas varētu tikt balstīts tikai uz kopējo valsts politisko lēmumu pieņemšanu nodokļu jautājumos, ANM plāns risina daļu no EK semestra rekomendācijām. Tāpat jāatzīmē, jau līdz šim paveiktais rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši - kopš 2010.gada par 45% ir audzis veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju, sākot ar 2021.gadu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam ir piešķirti papilu 183 milj. EUR katru turpmāko gadu, vispārējās valdības budžeta izdevumi veselībai no kopējiem valsts budžeta izdevumiem 2021.gadā sastāda 14%, kas ir bijis vislielākais valsts budžeta pieaugums pēdējos 6 gados (salīdzinājumam 2015.gadā veselībai tika paredzēti tikai 9.6%), kā arī 2020.gadā izdevumi veselības aprūpei sastādīja 4,75% no IKP. (1212) ANM plāna ietvaros paredzētās reformas un investīcijas pamatā ir vērstas uz investīciju ieguldījumiem, kas papildina no ES fondiem (piemēram, veselības veicināšanas pasākumi, primārās aprūpes attīstība, t.sk. Primāro aprūpes centru, sadarbības teritoriju attīstība, ārstniecības personu piesaiste, tālākizglītība, kvalitātes vadības sistēma u.c.) un valsts budžeta īstenojamos pasākumus (piemēram, ārstniecības personu atalgojuma reformu, papildu finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem u.c.). II Pamatnostādņu rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana" (1213) Attiecībā uz šo pamatnostādņu rīcības virzienu ANM plānā investīcijas paredzētas gan pētījumu veikšanai (piemēram, par AMR jautājumiem), gan arī ieguldījumiem infrastruktūrā, paredzot ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstību epidemioloģisko krīžu gatavības nodrošināšanai. III Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" (1214) ANM plāns paredz attīstīt integrētus pakalpojumus atbilstoši veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa mērķiem, kas noteikti nozares plānošanas dokumentos, t.sk. mazinot krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, veicinot digitālo transformāciju un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaicīgi veicinot visaptverošas strukturālās izmaiņas institūcijās un nozares politikā - koncentrējot specializētos pakalpojumus un tuvinot pacientam ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, īstenojot nozares reformas un sistēmiskas izmaiņas. (1215) ANM plāna reformas tieši sasaucas arī ar vairākiem Veselības ministrijas izstrādāto "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam" projektā112 iekļautajiem mērķiem. Pamatnostādņu projekts ietver tādus mērķus kā: • pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti; • uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību, t.sk. palielināt ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu diagnostiskajiem izmeklējumiem, terapijas pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām kā arī palielināt dienas stacionāra pakalpojumu apjomu; • attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru, t.sk. attīstīt infrastruktūru, optimizējot uzturēšanas izmaksas, palielinot vides pieejamību, kā arī nodrošinot izcilības centru izveidi zināšanu pārnesei; • attīstīt uz cilvēku vērstu, integrētu pakalpojumu pieejamību personām, kurām ir augsts risks inficēties ar dažādām infekcijas (t.sk. plaušu infekcijas) slimībām, tajā skaitā HIV, vīrusu hepatītiem un tuberkulozi; • mazināt saslimstību ar akūtām infekcijas (t.sk. plaušu infekcijas) slimībām; • mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus; • uzlabot infekcijas slimību agrīnu diagnostiku un veicināt labākus ārstēšanas rezultātus; • uzlabot cilvēkresursu pieejamību un nodrošināt, ka ārstniecības personu prasmes un zināšanas ir atbilstošas veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai u.c. (1216) Iepriekšminētos mērķus ir paredzēts sasniegt, izmantojot ES fondu, ANM plāna un valsts budžeta finansējumu. (1217) No ANM atbalsta sabalansēti attīstot arī gan universitātes slimnīcu, gan reģionālo slimnīcu (IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes), kas nodrošina gan primāro, gan sekundāro, gan terciāro ambulatoro palīdzību, gan stacionāro palīdzību un neatliekamo palīdzību, infrastruktūru, kā arī atbalstot infrastruktūras uzlabošanu sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai poliklīnikās, veselības centros un I līdz III līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādes, telemedicīnu un integrētas veselības aprūpes vienas aģentūras principa ieviešanu praksē, tiešais ieguvējs būs pacients jebkurā Latvijas vietā, kur būs pieejams veselības aprūpes pakalpojumus. Integrētas veselības aprūpes modelis ir kā pacienta ceļš no universitātes slimnīcu līmeņa ekspertiem kā ekselences satelīts līdz pat veselības aprūpes pakalpojumam tuvāk pacienta dzīves vietai. (1218) ANM investīcijas un mērķi nenosedz visu veselības aprūpes līmeņu attīstības un investīciju vajadzības, tādējādi ir jāņem vērā arī citi valsts budžeta un ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumi ERAF tipa infrastruktūras investīcijās kopā ~ 635 milj. EUR, kas līdz 2029.gadam nodrošinās visaptveroša investīciju ieguldījumus Visiem Latvijas iedzīvotājiem uzlabojot infrastruktūra t.sk: a. primārajā veselības aprūpē - ģimenes ārsti, primārie veselības aprūpes centri, valsts apmaksātā zobārstniecība; b. sekundārajā ambulatorajā aprūpē (t.sk. poliklīnikas, t.sk. privātie publisko pakalpojumu sniedzēji); c. stacionārajā aprūpē (caur sadarbības prizmu); d. terciārajā aprūpē; e. augsto tehnoloģiju iekārtu iegādes; f. psihiatrijas un specializētās ārstniecības iestādes, ilgstošās veselības aprūpes iestādes (paliatīvā aprūpe) g. investīcijas hronisko pacientu aprūpei visos aprūpes līmeņos, t.sk. hospiss, rehabilitācija. (1219) Lai minētās investīcijas būtu visaptverošas, no valsts budžeta līdzekļiem līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāta Investīciju stratēģija, kura iekļaus visus investīciju avotus, tiks veikta vājo vietu analīze attiecībā uz investīciju nepieciešamību, vienlaikus nosakot prioritātes ieguldījumiem. (1220) Attiecīgi ārstniecības iestādēm atbalsts infrastruktūras attīstībai to atbilstībai integrētu uz pacientu orientētu pakalpojumu sniegšanai, tostarp krīzes situācijās un nākotnes ilgtspējīgu pakalpojuma nodrošināšanā, tiek nodrošinātas izmantojot gan ANM, gan VB, gan ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas. (1221) Ņemot vērā EK rekomendāciju - palielināt veselības aprūpei pieejamo valsts budžeta finansējumu un ierobežotās iespējas to īstenot, ir būtiski ar esošo pieejamo finansējumu īstenot modernus, efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Attiecīgi jau šobrīd NVD pārrēķina pakalpojumu tarifus, bet nepieejamo papildus valsts budžeta līdzekļu dēļ, pārrēķinātie pakalpojumu tarifi, inovatīvi pakalpojumi, netiek iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. (1222) Paralēli šīs visaptverošas pakalpojumu efektivitātes sistēmas izveidei un pakalpojumu modeļu pilotēšanai no valsts budžeta līdzekļiem NVD kapacitātes ietvaros ar nozares dalībnieku atbalstu un iniciatīvu auditē un pārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, attiecīgi pētot tarifu atbilstību reālajai tirgus situācijai, kas valsts budžeta iespēju robežās tiek arī īstenots, pilnveidojot tarifus un uzlabojot apmaksas sistēmu. (1223) Kā daļa no integrēta pakalpojuma - onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm, tās ietvaros ir nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīvas pārvaldības sistēmas izveide, nodrošinot metodisko vadību un kompetenču centra izveidi. Būtiski ir veikt visaptveroša vēža pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu, Latvijas vēža centra sertifikāciju un nodrošināt infrastruktūras uzlabošanas metodisko vadību. Šobrīd nav vienotu pamatprincipu onkoloģijas jomas attīstībai, nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz nacionālam redzējumam Latvijas vēža centra sertifikācijai un attīstībai, ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, attiecīgi nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Latvijas universitāte (LU) DG Reform Tehniskā atbalsta instrumenta (SRSS) ietvaros ir pieteikusi projektu onkoloģijas jomas attīstībai, kas tiks īstenots iesaistot Veselības ministriju un onkoloģijas jomas partnerus, kas būs par pamatu ANM plānā paredzēto pasākumu onkoloģijas jomā attīstīšanai. LU projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Komisijas ekspertu iesaisti, tiks iegūti nepieciešamie pierādījumi, lai plānveidīgi un zinātniski pamatoti veiktu onkoloģijas jomas attīstību. LU projektā paredzēta: • ar skrīningu saistīto datu izvērtējuma veikšana un rekomendācijas to papildināšanai; • visaptverošas vēža infrastruktūras / tīklu stratēģiska plānošana, rekomendācijas tīkla izveidei; • vēža skrīninga stratēģiska plānošana, tostarp rekomendācijas; • vēža reģistra pilnveidojumu rekomendāciju izstrāde. (1224) ANM plāna ietvaros kā papildinājums LU projektā paredzētajām aktivitātēm, paredzēts izstrādāt rekomendāciju kopumu onkoloģijas nozares pilnveidei un ārstniecības procesa uzlabošanai. (1225) Līdz ar citām 22 Eiropas valstīm Latvija ir pievienojusies 1+ miljons genomu deklarācijai (turpmāk - 1+MG), kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai), pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju. Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību. Šim mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes ietvars, kas aptver, piemēram, ētiskos, juridiskos un sociālos aspektus, standartus un minimālos iekļaujamos datus un ģenētisko analīžu kvalitātes kritērijus. Paredzēts izveidot federālu datu infrastruktūru, lai nodrošinātu nacionālo genoma datu kolekciju drošu uzglabāšanu attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām, nevis uzglabāšanu centrālā Eiropas repozitorijā. 1+MG iniciatīvas ietvaros plānots īstenot Eiropas Genoma projektu (The Genome of Europe Project) (turpmāk - GoE projekts), lai izveidotu reprezentatīvu 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma kohortu, kas veidos pusi no Eiropas 1+MG iniciatīvas. (1226) Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide plānota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes ietvaros. Būtiska šo investīciju daļa ir nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem nacionālas un Eiropas mēroga sadarbības ietvaros diagnostikai, veselības aprūpes inovāciju attīstīšanai, pētniecībai un tehnoloģiju attīstīšanai. (1227) Šīs investīcijas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas rezultātus un palīdzēs cīņā ar dažādām slimībām kā arī labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē. Šī projekta ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām slimībām, lai uzlabotu dažādu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Papildus tam šīs investīcijas var veicināt Latvijas ekonomiku, stiprinot Latvijas inovāciju potenciālu veselības aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā. Investīcijas dzīvības zinātnes nozarē padarīs mūsu valsti par konkurētspējīgāku starptautiskā līmenī un piesaistīs inovatīvus uzņēmumus un talantus. (1228) Iepriekšminētās investīcijas ANM plānā ir noteiktas Reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" investīciju ietvaros. IV Pamatnostādņu virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide" (1229) Lai uzlabotu cilvēkresursu pieejamību ilgtermiņā plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar RRF investīcijām), kā arī plānots attīstīt izcilības jeb kompetenču centrus zināšanu pārnesei, ieviest mentoringa programmas u.c. Vienlaikus ieviešot simulāciju apmācības visu līmeņu izglītības posmos (pamatstudijas, rezidentūra, tālākizglītība), tiek nodrošināta augstas kvalitātes izglītība esošajām un topošajām ārstniecības personām, rūpējoties par pacientu drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinot mācīšanās iespējas, situācijās, kad praktiskās mācības ārstniecības iestādēs ir ierobežotas. (1230) Tāpat piesaistot ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu tiks nodrošināta ārstniecības personu piesaiste darbam veselības aprūpē, kā arī atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros. V Pamatnostādņu virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana" (1231) Lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldības stiprināšanu un efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu pamatnostādnēs paredzēti pasākumi veselības nozares digitālo risinājumu ieviešanai. Veselības ministrija izstrādā Veselības nozares digitalizācijas stratēģiju, kas attieksies uz laika periodu līdz 2027.gadam, kura visām iesaistītajām pusēm kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares un tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo risinājumu attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē ar mērķi veicināt integrētu un uz pacientu centrētu veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un veicināt efektīvu resursu izlietošanu. Stratēģijas projekta izstrāde (iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, tai skaitā rīcības virzienu un uzdevumu definēšanu) paredzēta sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju. Stratēģiju plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Tajā paredzēts iekļaut tādus jautājumus, kā piemēram e-veselības sistēmas, nozares reģistru un pacienta elektroniskās veselības kartes ekosistēmas attīstība, pārvaldība, nozares pakalpojumu un procesu digitalizācija, telemedicīnas pakalpojumu attīstīšana, nozares datu pieejamības un analīzes iespēju attīstīšana, iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā, tai skaitā pārrobežu e-veselības pakalpojumu attīstība, IKT izmantošanas pratība, kiberdrošība. (1232) Pamatnostādnēs plānotos pasākumus paredzēts ieviest piesaistot valsts budžeta, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un ANM plāna finansējumu. (1233) ANM plāna ietvaros ir paredzēts attīstīt ārstniecības iestāžu centralizētu informācijas sistēmu un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumus, kas ir iekļauti ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" ietvaros īstenojot investīciju 2.1.1.1.i. (1234) Ārstniecības iestāžu centralizētā informācijas sistēma. Slimnīcu darba un pakalpojumu digitalizācijas ietvaros, nepieciešams pārskatīt un digitalizēt esošos darba procesus un pakalpojumus, digitalizējot un apkopojot pacientu informāciju, uzlabot medicīnisko izmeklējumu un ārstniecības procesa kvalitāti, uzlabot medicīnas personāla darba efektivitāti un pacienta iesaistes intensitāti ārstniecības procesā, samazināt administratīvā darba slogu ārstniecības personām. Investīciju ietvaros tiktu izveidota valsts centralizēta slimnīcu vadības sistēma, nodrošinot pilnu integrāciju ar e-veselību u.c. valsts informācijas sistēmām. Izveidojot jaunu informācijas sistēmu tiktu nodrošināta esošo sadrumstaloto sistēmu konsolidācija, tiktu izveidota procesu un resursu efektīvas pārvaldības sistēma, pacientu plūsmas pārvaldības sistēma un ārstniecības personu un gultu noslodzes plānošanas sistēma. Tāpat tiktu nodrošināta noteiktu datu nodošana uz citām sistēmām, uzlabojot informācijas apstrādes efektivitāti sektorā. Kā arī tiktu papildināta nozares statistikas informācijas sistēma ar jauniem datu avotiem un sasaistē ar turpmākās attīstības projektu, dati tiktu padoti vairākām lietotāju grupām, nodrošinot nozares datu un finansējuma izlietojuma caurskatāmību. (1235) Ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumi. Investīciju mērķis ir nozares datu pieejamības un analīzes iespēju pilnveidošana un attīstība veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Attīstot nozares statistikas informācijas sistēmu (NSIS) tiktu veidots nozares datu analīzes risinājums, kā federētu risinājumu kopums, kas ir semantiski savietojams un standartizētā veidā nodrošina iespēju ne tikai datus apvienot/šķelt/analizēt, bet arī pilnveidot datu apkopošanu. Potenciālie datu avoti nozarē ietver ārstniecības iestāžu ģenerētos datus (sasaistē ar Ārstniecības iestāžu centralizētās informācijas sistēmas izstrādi), Nacionālā veselības dienesta un citus ar valsts apmaksājamiem pakalpojumiem saistītos datus, nozares statistiskos datus, citu nozares valsts iestāžu biznesa sistēmu datus un nozares valsts iestāžu administratīvo sistēmu datus. Sistēmas izmantošanu plānots attīstīt, nodrošinot datu kopu pieejamību vairākām lietotāju grupām: • Veselības ministrijai un padotības iestādēm veselības nozares politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai; • nozares iestādēm un citām valsts iestādēm pamatdarbības nodrošināšanai; • ārstniecības iestādēm (benchmark on-line režīmā, operatīvā pakalpojumu informācija) • ārstniecības profesionāļiem, pētniekiem, zinātniekiem; • sabiedrībai (t.sk. studentiem, žurnālistiem) atvērto datu veidā. (1236) Tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumus veselības nozares datu mūsdienīgai un daudz efektīvākai izmantošana, pielietojot gan mākslīgā intelekta, gan mašīnmācīšanās metodes. (1237) Ar datu analīzes rīku, integrējot to ar Ārstniecības iestāžu centralizētās informācijas sistēmu, tiktu izveidots un uzturēts arī stacionāro ārstniecības iestāžu resursu nodrošinājuma operatīvo datu panelis (piemēram, gultu noslodze, cilvēkresursu pieejamība), lai nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un stacionārajām ārstniecības iestādēm ārkārtas situācijās, novērtējot veselības sistēmas noturību un tādejādi spētu pieņemt izsvērtus un operatīvus lēmumus par tālāko rīcību un spēju nodrošināt veselības aprūpi savlaicīgi un kvalitatīvi, t.sk. kritiskās situācijās (piem., ja strauji pieaug saslimušo skaits), būtiski ir zināt, vai veselības aizsardzības sistēma var sniegt atbilstošu veselības aprūpi hospitalizētajiem pacientiem ar pieejamajiem resursiem (piemēram, NMPD izsaukumu nodrošināšana, ņemot vērā gultu noslodzi slimnīcās). (1238) Ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumi ietver investīcijas arī nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveidei, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem par ko informācija iekļauta 4.1.1.reformā. 3. Reformu un investīciju apraksts (1239) Reformu un investīciju virziens: (1240) 4.1. Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs. (1241) Plānotās reformas: (1242) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība (1243) Reformas mērķis ir attīstīt uz cilvēku centrētu, visaptverošu, integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošinātu tās ilgtspēju un noturību, veicot investīcijas sistēmiskās izmaiņās. Ņemot vērā izmaiņas veselības jomā, jo īpaši COVID19 pandēmijas ietekmē, ANM plāna ietvaros investīcijas paredzētas kritiski svarīgo jautājumu risināšanai, kas ļautu nosegt nozares vajadzības attiecībā uz integrētas aprūpes rekomendāciju un epidemioloģiskās drošības sistēmas ietvara izveidi, kā arī vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā un genoma references izveidei. Minētā reforma aptver virkni iepriekšminēto pamatnostādņu virzienos identificēto izaicinājumu un mērķu - efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības aprūpes līmeņos (gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe) sniegšanas modeļu izstrādi. (1244) Ņemot vērā minēto, 4.1.1.reformas ietvaros plānoti ieguldījumi sistēmisku izmaiņu veikšanai un investīcijām infrastruktūrā laika posmā no 2021.gada līdz 2026.gadam. (1245) 4.1.1.reformas īstenošana norit paralēli saskaņā ar Reformu ziņojumā minētajām jau nozarē uzsāktajām iniciatīvām (reformām) par slimnīcu līmeņu ikgadējo pārvērtējumu, regulāri periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, attiecīgi situāciju izvērtējot un precizējot stacionāro pakalpojumu kartējumu (MK noteikumi Nr.555). Tāpat ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība nodrošināma caur slimnīcu sadarbības tīkliem, attīstot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību reģionos un nodrošinot universitātes līmeņa pakalpojumus reģionos caur slimnīcu sadarbības tīklu, nodrošinot izmaksu efektīvus, kvalitatīvus pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem. (1246) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai ilgtspējīgu pakalpojumu nodrošināšanai tieši saistītas ar infrastruktūras atbilstību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saskaņā ar veselības aprūpes nozares pasūtījumu un konkrētā pakalpojumu nepieciešamību ilgtermiņā. Attiecīgi investīcijas infrastruktūras attīstībai - telpu atjaunošana, pārbūve, būvniecība un medicīnas tehnoloģiju iegādes nākotnē nodrošinās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši MK noteikumos Nr.555 noteiktajam pakalpojumu kartējumam, nodrošinot integrētu visaptverošu veselības aprūpes pakalpojumu iedzīvotājiem. (1247) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai tiek īstenotas saskaņā ar veselības aprūpes nozares plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un nozares vajadzībām. Investīcijas infrastruktūrā tiks īstenotas saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024.gadam, kā arī saskaņā ar onkoloģijas pacientu ārstēšanas pakalpojumu kartējumu, kurš noteikts MK noteikumos Nr.555. (1248) Ar mērķi veicināt integrētu un uz pacientu centrētu veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un veicināt efektīvu resursu izlietošanu sadarbībā ar Pasaules veselības organizāciju tiks izstrādāta Veselības nozares digitalizācijas stratēģija, kura visām iesaistītajām pusēm kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares un tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo risinājumu attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē. (1249) Izaicinājumi: (1250) Galvenie izaicinājumi integrētās aprūpes attīstības un epidemioloģiskās drošības stiprināšanas jomā tieši sasaistāmi ar EK semestra ziņojumā minētajiem izaicinājumiem un izteiktajām rekomendācijām - nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmaksu efektivitāti, jo ieviešot integrētās veselības aprūpes pakalpojumu principus - pakalpojumam ir jābūt savlaicīgam, viegli saprotamam un izsekojamam, tostarp sarežģītus pakalpojumus nepieciešams koncentrēt augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs, kur koncentrējas kompetences un cilvēkresursi, savukārt pamatpakalpojumus organizēt tuvāk pacienta dzīvesvietai. (1251) COVID19 pandēmija ir izgaismojusi problēmas veselības aprūpē, kuru risināšana nepieciešama steidzami, ņemot vērā esošās pandēmijas izplatību, kā arī dažādu citu sabiedrības veselības krīžu riskus. Infrastruktūras neatbilstība epidemioloģiskajām prasībām rada riskus, ka infekciju slimību izplatības apstākļos tiek pārslogota gan veselības aprūpes infrastruktūra, kas tieši nepieciešama noteiktās infekciju slimības apkarošanai, bet arī tieši nesaistītā infrastruktūra, ko daudzviet šobrīd nav iespējams tehniski nošķirt tā, lai netiktu radīti papildu infekcijas izplatības riski. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt rekomendāciju kopumu, kas detalizēti definētu tehniskās prasības ārstniecības iestādēm, epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai. (1252) Lai risinātu veselības aprūpes vajadzības, nepieciešams risināt integrētas veselības aprūpes izaicinājumus sākotnēji izvērtējot un nosakot, kas ir efektīvs integrēts veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības aprūpes līmeņos (gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe) sniegšanas modelis. Secīgi, izveidojot visu nozares interesentu pārstāvētu komandu, kas izstrādā šādu rekomendāciju kopumu un attiecīgi integrēto pakalpojumu princips jāiestrādā un jāievieš veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. (1253) Primārās aprūpes pakalpojumu kartējums noteikts saskaņā ar MK Noteikumos Nr.555 noteiktajiem pamatprincipiem. 4.1.1.reformas īstenošana ir pastarpināti vērsta uz primārās veselības aprūpes attīstību. Primārās veselības aprūpes attīstība notiek paralēli izmantojot ES fondu 2014.-2020.plānošanas perioda investīcijas kā izmaiņu atbalsta mehānismu, šobrīd pilotējot primāro aprūpes centru pilotprojektus. Balstoties uz pilotprojektu rezultātiem, nākamā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas paredz atbalstu primārās veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, turpinot infrastruktūras attīstību primārās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, īstenojot izmaiņas primārās veselības aprūpes pakalpojumu kartējumā. Secīgi primārā aprūpes pakalpojumu izmaiņas kā reforma tiks īstenota vēlākos gados, attiecīgi ANM ietvaros tā nav iekļauta. (1254) Saskaņā ar Reformu ziņojumu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība paredz nodrošināt veselības aprūpes pamatpakalpojumus pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai, tādejādi primārā veselības aprūpes modeļa attīstība koordinējot primāro aprūpi un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību, nodrošinās šīs iniciatīvas attīstību. (1255) Šobrīd onkoloģijas jomā sistēma ir sadrumstalota, netiek nodrošināta integrēta pieeja, līdz ar to izgaismojas šādi izaicinājumi: • vienotu ārstniecības vadlīniju ieviešanu onkoloģijas jomā Latvijā - izveidojot un sertificējot Latvijas vēža centru. kā arī nodrošinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpe, sadarbības tīkla izveidi; • paredzēts izstrādāt vadlīnijas onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs. Kā finansējuma saņēmēju paredzēts piesaistīt onkoloģijas jomas partneri, piesaistot Veselības ministriju, u.c. nozarē iesaistītās kompetentās iestādes. (1256) Tāpat būtisks izaicinājums ir genoma references izveide Latvijā. (1257) Būtiski ir izstrādāt investīciju stratēģiju ieguldījumiem infrastruktūrā, definējot esošās attīstības vajadzības, sasaisti ar valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina pārklājumu visā Latvijā, kā arī identificējot ieguldījumu avotus plānošanas posmam līdz 2027.gadam: (1258) Mērķi: (1259) Rekomendāciju izstrāde ļaus esošo resursu ietvaros uzlabot pieejamību un kvalitāti veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk. nodrošinot ietvaru dažādu līmeņu pēctecīgu pakalpojumu pieejamībai ārstniecības iestādēs. (1260) Genoma projekta investīciju mērķis ir saskaņā ar 1+MG iniciatīvu izveidot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu kolekciju, apkopojot tajā brīvprātīgi informētas piekrišanas ietvaros Latvijas iedzīvotāju (līdz 3500) ziedotus ģenētisko datu paraugus, un stiprināt Latvijas ģenētiskās izpētes un digitālo jaudu (infrastruktūru un prasmes), lai veicinātu drošu šo datu savietošanu un analīzi Eiropas 1+MG infrastruktūras ietvaros. Latvijas nacionālā genoma datu kolekcija dos ieguldījumu veselības aprūpē, pētniecībā un inovācijās nacionālā un Eiropas mērogā un uzlabos mūsu valsts izturību pret nākotnes veselības apdraudējumiem. (1261) Ieviešana: (1262) Reformas ieviešanai plānoti šādi pasākumi: (1263) 1) Rekomendācijas integrētās aprūpes ieviešanai (1264) Pasākumu ieviešana plānota, piesaistot īstenošanā universitāšu un sekundāro ambulatoru veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm - Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu - kas sagatavos rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā sagatavoto informāciju un izmaiņas, tiks īstenotas investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu attīstību "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Lai to īstenotu, nepieciešams izstrādāt koordinācijas mehānismu, kā arī veikt atbilstoši situācijas izvērtējumu vai pētījumu. Attiecīgi pēc situācijas izvērtējuma un "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai rekomendāciju izstrādes tiks īstenoti infrastruktūras attīstības projekti. (1265) 2) Rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai (1266) Atbalsts rekomendāciju kopumam epidemioloģisko prasību nodrošināšanai ārstniecības iestādēs, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības nepārtrauktību, t.sk. sabiedrības veselības krīžu situācijās. Minētās rekomendācijas ārstniecības procesa pilnveidošanai tiks izmantotas visu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbībā. (1267) Valsts pārvaldes iestādes - Veselības ministrija un Veselības inspekcija sadarbībā ar nozares iestādēm / institūcijām izvērtēs aktuālo situāciju par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu ārstniecības iestādēs, attiecīgu uz kuru pamata tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. (1268) Balstoties uz rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, ārstniecības iestādēs tiks īstenotas investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem. Rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un investīcijas infrastruktūras attīstībai tieši izriet no EK semestra ziņojumā izteiktajām rekomendācijām veselības sistēmas noturība un ilgtspējīga attīstība. (1269) Lai nodrošinātu nepieciešamo investīciju stratēģiju ieguldījumiem infrastruktūrā, Veselības ministrija līdz 2021.gada beigām izstrādās attiecīgo dokumentu, kas kalpos par pamatu tālāko investīciju veikšanai infrastruktūrā veselības jomā. (1270) 3) Reformas ietvaros tiks izveidots ietvars vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā. (1271) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīta vadošā iestāde onkoloģijas jomā, kas, izmantojot starptautisku ekspertu iesaisti, nodrošinās sekojošas darbības: ‒ onkoloģijas nozares metodisko vadību - nepieciešamās procedūras, pārvaldības modeli, kā arī veiks nepieciešamās izmaiņas un pārkārtojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē visā valstī tādā veidā, lai nostiprinātu vadošās iestādes statusu onkoloģijas jomā, kā arī izvērtētu un izpildītu vēža centra sertifikācijai nepieciešamos nosacījumus; ‒ izvērtēs Latvijas vēža centra izveides (t.sk. sertifikāciju / akreditāciju) nepieciešamību; (1272) onkoloģijas jomas partneris (kompetenču centrs) sagatavos vadlīnijas vēža infrastruktūras objektu attīstībai, tai skaitā nodrošinās starpinstitucionālas komisijas izveidi, arī iesaistot sociālos partnerus. (1273) 4) Reformas 4.1.1.r. ietvaros tiks izveidota Latvijas iedzīvotāju genoma reference (Latvijas dalība Genome for Europe projektā - GoLatvia projekts): (1274) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kurš ir Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs. (1275) Investīciju ietvaros plānota donoru iesaistīšana, bioloģisko paraugu ieguve un loģistika, bioloģisko materiālu apstrāde, pilna genoma sekvencēšana (līdz 3500 paraugiem) un datu apstrādes un uzglabāšanas IKT infrastruktūras izveide. (1276) Nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem ir paredzēta ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" ietvaros īstenojot investīciju 2.1.1.1.i. (1277) (1278) Valsts atbalsts 4.1.1.r. ietvaros nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs. (1279) Laika ietvars: (1280) Reformas pasākumu ieviešana plānota laika posmā no 2021.gada līdz 2026.gadam. Lai nodrošinātu reformas pamatu, t.sk. vadlīnijas investīciju veikšanai reformas virzienam, līdz 2022.gada beigām tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas aprūpes ieviešanai un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kā arī līdz 2022.gada sākumam tiks izstrādāta investīciju stratēģija infrastruktūras attīstībai. Lai nodrošinātu onkoloģijas sistēmas kvalitātes pilnveidošanu un genoma references ieviešanu Latvijā, līdz 2025.gada beigām tiks ieviests ietvars vienotu metodoloģisku principu ieviešanai onkoloģijas jomā Latvijā, kā arī ieviest genoma referenci GoLatvia projekta ietvaros. (1281) Plānotās investīcijas: (1282) 4.1.1.1.i. Atbalsts Sabiedrības veselības pētījumu veikšanai (1283) Izaicinājumi: (1284) Antibakteriālo līdzekļu pārtēriņš ārstniecības iestādēs Latvijā ir pakāpeniski samazinājies vairākas reizes kopš 2002.gada, kad rādītājs bija 6,2 dienas definētās devas (DDD), un 2018. gadā sasniedzis 1,88 DDD, kas vienlaikus ir arī vēsturiski zemākais rādītājs un ietver minimālas izmaiņas kopš 2012.gada. Tomēr rādītājs Latvijai par 2018.gadu ir nedaudz augstāks nekā vidējais EEZ (kas ir 1,79 DDD). Tāpat būtisks izaicinājums ir nepietiekama sabiedrības izpratne par antimikrobiālās rezistences problēmām, kā arī neatbilstoši antibiotiku lietošanas paradumi ārstniecības iestādēs, kas veicina antimikrobiālās rezistences izplatību Latvijā.113 Līdz ar to nepieciešami pasākumi situācijas izvērtēšanai, lai uzlabotu situāciju un lemtu par attiecīgiem pasākumiem, kuru īstenošana plānota, izmantojot ES fondu un valsts budžeta finansējumu. (1285) Mērķi: (1286) Attiecīgo izvērtējumu mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, t.sk. kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģisko drošību, attīstot uz pacientu vērstus ilgtspējīgus integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti sabiedrības veselības politikas pilnveidošanai. (1287) Ieviešana: (1288) Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzēts atbalsts trīs pētījumu veikšanai: (1289) 1) Pētījums antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes; 2) Pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju slimību izplatības riskus Latvijā • 3) Pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. (1290) Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācija process pilnveidē u.c. Par pētījumu veikšanu atbildīgā iestāde būs Slimību profilakses un kontroles centrs, kas, t.sk. izmantos publisko iepirkumu pētījumu veikšanai. (1291) Valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs. (1292) Laika ietvars: (1293) Pētījumu veikšana plānota laika posmā no 2021.gada līdz 2025.gadam, līdz 2022.gadam nodrošinot pētījumu metodoloģijas izstrādi un saskaņošanu, savukārt līdz 2025.gada tiks pabeigti visi trīs pētījumi, lai 2026.gadā lemtu par rezultātu izmantošanu politikas pilnveidošanā. (1294) Plānotās investīcijas: (1295) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā (1296) Atbalsts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, nodrošināšanu: (1297) Izaicinājumi: (1298) Integrētās un visaptverošās pakalpojumu nodrošināšanas un pakalpojumu pieejamības būtisks aspekts ir pakalpojumu sniedzēju - ārstniecības iestāžu infrastruktūra, kas ir nolietota, neatbilst mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības prasībām. Šādā tehniskajā stāvoklī nav iespējams plānot tās ilgtspējīgu izmantošanu pacientu veselības aprūpes un profilakses pasākumu nodrošināšanai. Ieguldījumi ārstniecības iestāžu infrastruktūrā ļaus uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību. Ieguldījumi nepieciešami gan telpu atjaunošanas, pārbūves un jaunas būvniecības īstenošanas pasākumiem. Būtisks faktors ir medicīnas tehnoloģiju, iekārtu un aprīkojuma esamība, saimnieciskais aprīkojums, mēbeles un inženiertehniskie, kā arī drošības risinājumi epidemioloģisko prasību ievērošanai. Tostarp integrēta pakalpojuma sniegšana attālinātā veidā. Būtiski ir samazinājusies stacionāro pakalpojumu sniegšanas apjomi uz tā rēķina, ka palielināta prasības telpu kvadrātmetru prasībām uz vienu gultu. (1299) Veselības inspekcijas veiktais izvērtējums 2020.gadā par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu ar Covid- 19 iezīmē virkni ar infrastruktūras neatbilstību saistītu problēmu, kas norāda uz nepieciešamību veikt tūlītējus un ilgtermiņa ieguldījumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību gan krīžu situācijas, gan ikdienā. Tai skaitā invertējuma norādīts, ka 5.līmeņa slimnīcās ir līdz 25 trūkumiem, savukārt 4.līmeņa slimnīcās tie ir 11-32. (1300) Fiziskā vides pieejamība joprojām ir izaicinājums daudzās ārstniecības iestādēs, kas ir būtiski, lai pacienti no dažādām sociālajā grupām varētu piekļūt pakalpojumam. Primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vides pieejamība ir liels izaicinājums pakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, t.sk. pakalpojuma nodrošināšanai epidemioloģisku krīžu situācijās, uz ko norāda arī Veselības inspekcijas 2020.gadā veiktais izvērtējums, kurā analizēta to ārstniecības iestāžu fiziskā pieejamība 2014.gadā, stājoties spēkā nosacījumiem par ārstniecības iestāžu vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. (1301) Atbilstoša infrastruktūra ir nepieciešama, lai nodalītu pacientu plūsmas primārajā aprūpē, piemēram kārtējā vizīte pie ģimenes ārsta vai vakcinācijas vizīte. Tāpat ambulatoro pakalpojumu sniedzēju vidū ir būtiski pielāgot ārstniecības iestādes infrastruktūru pacientu kustības drošībai un nodrošināt drošu vidi mediķiem. Ambulatoro un stacionārā pakalpojumu sniedzējiem ir būtiski nodalīt pacientu plūsmas (stacionārs / ambulators; infekciozs/ neinfekciozs; neatliekams / plānveida) un mazināt ārstniecības personu inficēšanās riskus. Tādēļ, uzlabojot infrastruktūras atbilstību epidemioloģijas prasību un plūsmu nodales nosacījumiem, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, jo īpaši dažādu krīžu situācijās. Attiecīgi investīcijas infrastruktūras attīstībā paredz arī ventilācijas sistēmu uzlabošanu, notekūdeņu sistēmu uzlabošanu, rezerves ģeneratoru nodrošinājumu, iestāžu pacientu loģistikas, pacientu / mediķu nošķiršanas risinājumus, un daudzas citas vajadzības, kuras izgaismo Covid-19, un kuras nākotnē būs standarta risinājums. (1302) Mērķis: (1303) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju pasākumi stiprinās veselības nozares noturību un pakalpojumu pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, nodrošinot nepārtrauktus ilgtspējīgus un kvalitatīvus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valstī noteiktajās pakalpojumu sniegšanas vietās. (1304) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīcijas, balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, tiks veiktas stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs (t.sk. universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kas sniedz valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros pakalpojumus gan Rīgas, gan visas Latvijas reģionu iedzīvotājiem), ņemot vērā šo iestāžu nozīmīgo lomu un intensīvo iesaisti epidemioloģisko situāciju vadīšanā, t.sk. ņemot vērā lielo COVID19 pacientu skaitu, ieguldījumi tiks veikti: • klīniskajās universitātes slimnīcās, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk MK Noteikumi - Nr.555) ir V līmeņa stacionārā ārstniecības iestādes, kuras sniedz sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību; • reģionālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.555 ir IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību. (1305) Ieviešana (1306) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju ieviesēji un atbalsta saņēmēji tiek noteikti - ārstniecības iestādes, kas realizēs infrastruktūras attīstības projektus, darbības īstenojot uz Publisko iepirkumu likuma pamata. (1307) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegto gan primāro, gan sekundāro, gan stacionāro ambulatoro un stacionāro valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.555). (1308) Lai nodrošinātu investīciju atbilstību integrēta, pieejama, efektīva un kvalitatīva valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai, investīcijas tiek plānotas saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģiju. (1309) Lai nodrošinātu izmaksu efektīvu tehnoloģiju plānošanas pamatprincipu ievērošanu un efektīvu valsts apmaksātā pakalpojuma plānošanu, paredzēts ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes saskaņot Augsto tehnoloģiju saskaņošanas komisijā, kuru pārstāv augsti kvalificēti nozares eksperti. (1310) ANM plānā reformas "Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs" ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos iekļautie attīstāmie profili, infrastruktūras attīstības struktūrvienības, augsto tehnoloģiju iegādes var tikt mainītas līdz 2022.gada sākumam, ja mainās valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma vajadzība saskaņā ar integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, ja Veselības ministrijas izstrādātajā Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģijā noteiktas citas prioritātes, vai ja eksperti neatbalsta dārgās tehnoloģijas iegādi konkrētajā ārstniecības iestādē. (1311) Valsts atbalsts (1312) ANM reformu un investīciju atbalsts kā publisks atbalsts var tikt sniegts tikai publisko pakalpojumu attīstībai jeb valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai neatkarīgi no publiskā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības īpašumtiesībām - valsts vai pašvaldības (publisks) uzņēmums vai iestāde vai privāts uzņēmums. (1313) Komercdarbības atbalsts infrastruktūras investīciju attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu ( 2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Investīciju ieviešanā tiks noteikta proporcija starp plānotajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pārējiem slimnīcas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka papildu publiska finansējuma piešķiršana nepārkāptu komercdarbības atbalsta regulējumu. (1314) Laika ietvars: (1315) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju laika grafiks paredzēts no 2021.gada sākuma līdz 2026.gada 3.ceturksnim. (1316) Līdz 2021.gada beigām tiek izstrādāta Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģija, kurā ietverti ANM plānā iekļauti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju mērķi. (1317) Līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāts atbalsta mehānisma nosacījumi (MK noteikumi) saskaņā ar kuriem 2022.gada sākumā tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu. (1318) Paralēli līdz 2022.gada vidum tiks izstrādātas integrētās aprūpes rekomendāciju kopums un rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas organiski papildinās uzsāktos infrastruktūras attīstības projektus. (1319) Līdz 2022.gada beigām Augsto tehnoloģiju saskaņošanas komisija ir saskaņojusi ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes. (1320) 2024.gada IV ceturkšņa beigās ir sasniegts ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektu progress ne mazāk kā 40%. (1321) Līdz 2026.gada 3.ceturkšņa beigām ir pabeigti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti.Apakšinvestīcijas: (1322) Investīcijas klīniskajās universitātes slimnīcās: (1323) 2020.gadā biedrība "Latvijas Lielo slimnīcu asociācija", kurā ietilpst trīs Latvijas lielākās slimnīcas - VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS) un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - BKUS), ir vienojusies un publiski informējusi par Integrētas veselības aprūpes pieejas ieviešanu klīniskajās universitātes slimnīcās. Turpmākā klīnisko universitātes slimnīcu darbība orientējama individualizēta, pēctecīga un visaptveroša ārstniecības pakalpojuma virzienā, kas sevī ietver terciāra līmeņa akūtu un hronisku slimību ārstēšanu un aprūpi, balstoties uz "vienas pieturas aģentūras" principu, ietverot būtiskus elementus: • individualizētu pieeju - atbilstoši vadlīnijām un ieviestajiem klīniskajiem ceļiem uz indivīdu orientēta terciāra līmeņa pakalpojuma sniegšana neatliekamiem un plānveida pacientiem; • pēctecības nodrošināšanu - pilnvērtīgs un iekļaujošs (t.sk. ģimenes iesaiste) pacienta ceļš starp dažādiem veselības aprūpes līmeņiem, sagatavojot un izglītojot pacientu un ģimeni ilgstošai aprūpei gan klīniskajās universitātes slimnīcās, gan ģimenes ārstu un sadarbības slimnīcu līmenī; • visaptveroša palīdzību - integrēta ārstniecības pakalpojuma sniegšana visplašākā klāstā vienā ārstniecības iestādē, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sadarbības partnerus no citām klīniskajām universitātes slimnīcām vai cita līmeņa ārstniecības iestādēm. (1324) Lai nodrošinātu Integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu RAKUS, nepieciešams īstenot vairākas nozīmīgas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan pakalpojumu sniegšanas pieejā. Pamats un pirmais solis integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanai: i. izveidot jaunu Infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centru jaunā ārstniecības korpusā Hipokrāta ielas kompleksā; ii. izveidojot vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu centru, kurā koncentrēti dažādu ārstniecības profilu ambulatorie pakalpojumi. iii. Aprūpes slimnīcas funkciju koncentrēšana vienā ārstniecības stacionārā "Biķernieki" (1325) Šobrīd tiek veikts ekonomiskais pamatojums, kas sniegs esošās situācijas izvērtējumu un nākotnes infrastruktūras attīstības alternatīvu izvērtējumu, gan no tehniskajiem, gan ekonomiskajiem un cilvēkresursu aspektiem un kalpos par pamatu veicamajiem ieguldījumiem. (1326) Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD) rekomendācijām, Eiropas Komisijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Nacionālajā attīstības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Veselības ministrijas stratēģijā un RAKUS stratēģijā minētajiem attīstības virzieniem, RAKUS plāno attīstīt sekundāros ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus, kā arī koncentrēt ambulatoros un stacionāra pakalpojumus Hipokrāta ielas kompleksā, veidojot Infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centru (turpmāk tekstā - Ekselences centrs) un vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu centru (turpmāk tekstā - Ambulatorais centrs). Tādejādi tiktu apvienoti un vienuviet koncentrēti LIC un TPSC stacionāros sniegtie ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī koncentrēti esošie Hipokrāta ielas kompleksā izvietotie ambulatorie pakalpojumi, efektīvi izmantojot arī šobrīd stacionārā "Gaiļezers" esošās funkcijas un infrastruktūru. Ambulatorais centrs tiktu veidots ar mērķi uzlabot ambulatoro un dienas pakalpojumu pieejamību pacientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ekselences centrs, savukārt, tiktu veidots ar mērķi uzlabot stacionārās palīdzības pieejamību pacientiem un pakalpojumu kvalitāti, kā arī centralizēt pieejamos tehnoloģiskos un personāla resursus un attīstīt medicīnas speciālistu kompetenci, tajā skaitā apmācot jaunos speciālistus un nododot informāciju citām ārstniecības iestādēm infektoloģijas un plaušu slimību specialitātēs. Ekselences centrs arī kalpotu par tehnoloģisko un klīnisko bāzi, lai veiktu zinātniskus pētījumus. Kā Ambulatoro centru, tā arī Ekselences centru nepieciešams veidot centralizēti, Hipokrāta ielas teritorijā, apvienojot kompetenci, speciālistus, tehnoloģijas un klīnisko bāzi, kas šobrīd izkaisīta decentralizēti vairākos RAKUS stacionāros un atrodas tehniski un tehnoloģiski novecojušā un pacientiem un speciālistiem grūti sasniedzamā infrastruktūrā. (1327) Zemāk sniegts galveno jauni veidojamā Ekselences centra un Ambulatorā centra funkciju uzskaitījums, īss raksturojums un plānotā kopējā platība (skat. Tabula Nr.9). Tabula Nr.9. Infrastruktūras funkcionālā sastāva indikatīvais raksturojums Nr. p.k. Funkcija/nodaļa Raksturojums 1. Atbalsta funkcijas Ēkas pagrabstāvā izvietotas saimnieciskās funkcijas: tehniskās telpas, personāla ģērbtuves, tehniskie pakalpojumi, atkritumu centrs un gultu un inventāra dezinfekcijas telpas, datu centrs, arhīvs. 2. Intensīvā terapija Intensīvās terapijas nodaļa plaušu slimību un infekciju slimību pacientiem. Novietota pašā ēkas galā, jo nav nepieciešama pastāvīga pacientu plūsma caur šo nodaļu un šī nodaļa personāla un medicīnas tehnoloģiju optimizācijas nolūkos savienota ar stacionārā "Gaiļezers" izvietotajām intensīvās terapijas struktūrvienībām. 3. Plaušu slimību dienas stacionārs Nodrošinās plaušu slimību ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti. Novietots blakus infekciju slimību dienas stacionāram un savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni. 4. Infekcijas slimību dienas stacionārs Nodrošinās infekcijas slimību ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti. Novietots blakus plaušu slimību dienas stacionāram un savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni. Katrai palātai paredzēta atsevišķa ieeja no ārpuses. 5. Plaušu slimību ambulatorā