4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 14. panta piektajai daļai, Objekts celts luterāņu draudzei 1805. gadā un apliecina Kurzemes sakrālās arhitektūras tradīciju noturību Kurzemes - Sēlijas daļā, kur vēsturiski reliģiskā piederība dalījusies starp vairākām konfesijām. Objekts ir vēlīns Kurzemes baroka tradīcijās celts vientorņa dievnams ar raksturīgu luterāņu baznīcās sastopamu iekštelpu ansambļa risinājumu klasicisma stilā, kuru papildina altārī redzamās 17. gs. beigās/18. gs. sākumā veidotās kokā grieztas eņģeļu figūras un 17. gs. gleznojums uz koka "Kristus augšāmcelšanās". Objekta kultūrvēsturisko nozīmīgumu papildina mācītāju Stenderu ģimenes saistība ar Veclašu mācītājmuižu. Objektam ir ļoti augsta autentiskuma pakāpe un labs saglabātības stāvoklis, tas ir nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs un vietējo būvniecības tradīciju piemērs. Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums ainavā, būvmasu kārtojums, plānojums, konstruktīvā sistēma un elementi, fasāžu arhitektūra, torņa smaile, oriģinālie ailu aizpildījumi, interjeru dekoratīvā apdare, būvgaldniecības izstrādājumi.