17. Article

Saskaņā ar Metodiku: 17.1. lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms ir vienāds ar trīs iepriekšējos kalendārajos gados vidējo gadā lietotājiem uz piederības robežas nodoto dabasgāzes apjomu (2.6.apakšpunkts); 17.2. regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators var lemt par regulatīvā perioda pagarināšanu (3.punkts); 17.3. ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Atļautie ieņēmumi regulatīvajā periodā nemainās, izņemot, ja mainās Metodikas 33.punktā norādītie lielumi (4.punkts); 17.4. atļautie ieņēmumi ir vienādi ar izmaksām (38.punkts) un sedz tarifu aprēķinā iekļautās izmaksas (9.punkts); 17.5. Regulators, ņemot vērā pamatotus, objektīvus rādītājus un sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz sadales sistēmas drošu darbību, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam (10.punkts); 17.6. sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā uzskaita starpības starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā, starpību starp plānotajām dabasgāzes zudumu izmaksām un faktiskajām dabasgāzes zudumu izmaksām, starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā (33.punkts). Izmaksu un ieņēmumu starpību attiecināšana uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem ietverta Metodikas 3.3.apakšnodaļā; 17.7. sistēmas operators aprēķina diferencētos tarifus atbilstoši Metodikas 4.nodaļā noteiktajām tarifu aprēķināšanas formulām; 17.8. sadales pakalpojuma tarifa mainīgo un fiksēto daļu var diferencēt atkarībā no lietotāju dabasgāzes patēriņa apjoma gadā, gazificēto objektu maksimālā dabasgāzes patēriņa stundā vai atkarībā no citiem pamatotiem diferencēšanas kritērijiem, lai sekmētu efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu (42.punkts); 17.9. sistēmas operators reizē ar tarifu projektu iesniedz tarifu projektā izmantoto diferencēšanas kritēriju ekonomisko pamatojumu (43.punkts); 17.10. kopējie atļautie ieņēmumi no sadales pakalpojuma tarifa fiksētās daļas nepārsniedz kopējās sadales sistēmas izmaksas (44.punkts); 17.11. tarifu projektu sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales pakalpojumu (45.punkts); 17.12. sistēmas operators vienlaikus ar tarifa projektu iesniedz pamatojumu, ja aprēķinātais lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms tiek koriģēts (8.punkts). Kopā ar tarifu projektu sadales sistēmas operators iesniedz tarifu projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu (45.punkts).