2. Article

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 2.1. Nebanka (rezidents), veicot ārējo maksājumu, par katru izejošo ārējo maksājumu, kura apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniedz Latvijas Bankas padomes noteikto apjomu, uzrāda bankai šādus valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamus rekvizītus: 2.1.1. ārējā maksājuma summu; 2.1.2. valūtas kodu; 2.1.3. nerezidenta valsts kodu; 2.1.4. ārējā maksājuma kodu, kas ļauj noteikt ārējā maksājuma mērķi. 2.2. Nebanka (rezidents), uzrādot nepieciešamos rekvizītus, izmanto šādus kodu klasifikatorus: 2.2.1. Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217; 2.2.2. Standartizētos valstu un teritoriju kodus ISO 3166; 2.2.3. Ārējo maksājumu klasifikatora ĀMK 1.0 redakciju. 2.3. Izejošā ārējā maksājuma veikšanai banka var izstrādāt maksājuma uzdevumu saskaņā ar veidlapas "Maksājuma uzdevums" paraugu (1. pielikums). 2.4. Par statistiskās informācijas kodēšanas pareizību atbild nebanka (rezidents). 2.5. Gadījumos, kad nav iespējams konstatēt, vai maksājumā iesaistītā otrā puse, t.i., maksātājs, kurš pārved naudas līdzekļus, vai saņēmējs, kuram tie pārvesti, ir rezidents vai nerezidents, par ārējo maksājumu uzskata maksājumu, kurš veikts uz banku vai no bankas, kas atrodas ārvalstīs. 2.6. Latvijas Bankas Statistikas pārvalde konsultē bankas par nebanku ārējo maksājumu pārskata (tālāk tekstā - pārskats) sagatavošanu un nebankas (rezidentus) - par paziņojuma par ienākošajiem ārējiem maksājumiem (tālāk tekstā - paziņojums) sagatavošanu. 2.7. Latvijas Banka valsts maksājumu bilances vajadzībām vāktos individuālos datus par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem izmanto kopsavilkumu sagatavošanai un nepublicē vai citādi neizpauž tādā veidā, kas tieši vai netieši ļautu identificēt kādu fizisko vai juridisko personu.