11. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Dr. oec. Raita Karnīte - norāda, ka elektroenerģijas ražošanai komersanti izmanto dažādus atjaunojamos energoresursus: biomasu, biogāzi, saules, vēja un ūdens enerģiju. Biomasu un biogāzi izmantojošās elektrostacijas esot ekonomiski spēcīgākas nekā hidroelektrostacijas. Tieši mazās hidroelektrostacijas esot vismazāk aizsargātas, tāpēc tām valsts atbalsts esot ļoti nozīmīgs. Atbalsts "dubultā tarifa" ietvaros un obligātā iepirkuma sistēma esot atšķirīgas atbalsta sistēmas, kuru mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tomēr labas likumdošanas principam neatbilstot tas, ka vēsturiskais atbalsts tiek iekļauts atbalsta perioda jēdzienā, tādējādi samazinot atbalsta ilgumu tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās jau bija saņēmuši valsts atbalstu. Vēsturisko atbalstu varot atbalsta perioda jēdzienā iekļaut vienīgi analītiskos nolūkos, piemēram, lai noteiktu sniegtā atbalsta efektivitāti ilgtermiņā. Atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros iekļaušana atbalsta perioda jēdzienā neesot saderīga arī ar Eiropas Komisijas lēmumu. Esot jāņem vērā, ka šis Komisijas lēmums attiecas uz atbalstu, kas piešķirts laika posmā no 2007. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim. Ar šo lēmumu citstarp esot apstiprināts tas Latvijas ieviestais mehānisms pārkompensācijas novēršanai, kas neparedzēja vēsturiskā atbalsta ņemšanu vērā. Apstrīdētais regulējums esot pieņemts nevis tādēļ, lai novērstu elektroenerģijas ražotāju pārkompensāciju, bet faktiski tādēļ, lai likvidētu obligātā iepirkuma sistēmu. Ja tā notiks, tad Latvija būšot viena no nedaudzajām, ja ne vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura nekādā veidā neatbalstīs elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Pateicoties tieši lielajām hidroelektrostacijām, Latvija viegli virzoties uz Eiropas Savienības mērķiem elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Mazās hidroelektrostacijas elektroenerģiju ražojot nelielos apjomos, un to ietekme uz sabiedrības labklājību un atjaunojamo energoresursu attīstību esot neliela. Tomēr arī mazo hidroelektrostaciju darbība esot sabiedriski nozīmīga. Ja to nāktos pārtraukt, tad Latvijā būtu par daudzām nesakārtotām vietām vairāk nekā tagad, netiktu saglabātas senās dzirnavu ēkas, vēsturiskās hidrobūves un dzirnavu iekārtas, kam ir arī kultūrvēsturiska vērtība. Mazo hidroelektrostaciju pastāvēšana esot svarīga arī no ekonomiskās attīstības viedokļa, jo tās nodrošinot darba vietas daudzos nomaļos apvidos. Satversmes tiesa secināja: