14. Article

Obligātā iepirkuma sistēma Latvijā tika ieviesta 2005. gada 8. jūnijā, kad stājās spēkā Elektroenerģijas tirgus likums (sk.: Informatīvais ziņojums "Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai", 2018. gada 14. augusts, 7. lp.). Tomēr līdz pat 2020. gada 15. februārim, kad stājās spēkā Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā nebija definēts nedz tas, kas saprotams ar atbalsta periodu, nedz kopējais šā perioda ilgums. Vienīgi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 198) 21.7. un 21.8. apakšpunktā ietvertajās mazajām hidroelektrostacijām paredzētajās cenas aprēķina formulās bija noteikts, ka obligātā iepirkuma cenu aprēķina diviem 10 gadu atbalsta periodiem, pirmajam to rēķinot no brīža, kad komersants ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šāds pats princips vēlāk bija ietverts arī noteikumus Nr. 198 aizstājušo noteikumu Nr. 262 37.11. un 37.12. apakšpunktā. Plānojot savu komercdarbību, Pieteikumu iesniedzējas rēķinājušās ar to, ka atbalsts obligātā iepirkuma ietvaros tām tiks sniegts 20 gadus no brīža, kad tās šādas tiesības ieguva. Proti, paļaujoties uz iepriekš spēkā bijušo regulējumu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS" rēķinājusies ar to, ka atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros saņems līdz 2029. gada 9. februārim, bet Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecība "DZIRNAVAS" - ar to, ka šo atbalstu saņems līdz 2027. gada 23. novembrim. Tas, ka saskaņā ar noteikumiem Nr. 262 elektroenerģija no hidroelektrostacijām tiks iepirkta 20 gadus no brīža, kad komersants ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, Pieteikumu iesniedzējām norādīts arī Ekonomikas ministrijas lēmumos par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 79. un 97. lp.). Taču apstrīdēto Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdu "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmās un otrās daļas un pārejas noteikumu 83. punkta dēļ kopējā atbalsta periodā, kurā Pieteikumu iesniedzējas var saņemt šo atbalstu, tiek ieskaitīts arī tas darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai, kuru Pieteikumu iesniedzējas saņēma atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros. Tādējādi tiek samazināts tā atbalsta apjoms, kādu Pieteikumu iesniedzējām ir tiesības saņemt obligātā iepirkuma ietvaros. Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka no apstrīdētajiem Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdiem "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmās un otrās daļas un pārejas noteikumu 83. punkta izrietošās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tās izjūt jau šobrīd. Atjaunojamo energoresursu nozarē īstenojamie projekti esot ilgtermiņa projekti un prasot būtiskus finanšu ieguldījumus. Tādēļ esot svarīgi, lai tiesiskais regulējums attiecībā uz atbalstu tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, būtu paredzams un skaidrs, kā arī pietiekami stabils, tā ka komersants varētu ne tikai pieņemt īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni. Pieteikumu iesniedzējas, plānojot savu komercdarbību, esot rēķinājušās ar to, ka atbalstu saņems 20 gadus no brīža, kad ieguvušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Taču obligātā iepirkuma ietvaros sniegtā atbalsta samazinājuma dēļ, ko rada apstrīdētie Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts, Pieteikumu iesniedzējas esot spiestas izvērtēt savas darbības ilgtspējīgumu, izsverot, vai un kāda veida ieguldījumus veikt savās elektrostacijās. Tātad Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts aizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā.