15. Article

Obligātā iepirkuma ietvaros darbojošos elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānisms tika ieviests 2016. gadā, izdarot grozījumus noteikumos Nr. 262 nolūkā ierobežot valsts atbalsta maksājumus gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta veidā saņēmis līdzekļus, kas ir pārmērīgi valsts atbalsta mērķu sasniegšanai. Pārkompensācijas aprēķins ir matemātisks aprēķins, kura mērķis ir noteikt, vai elektrostacija laikā, kad tai ir piešķirts valsts atbalsts, to saņēmusi saprātīgā apjomā, un nepieciešamības gadījumā novērst konstatēto pārkompensāciju. Ja tiek konstatēts, ka kopējais saņemtais atbalsts ir pārmērīgs, tiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients, kas samazina valsts atbalsta summu, kuru elektroenerģijas ražotājs ir tiesīgs saņemt par saražoto elektroenerģiju (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 15. punktu). Noteikumu Nr. 262 VI2 nodaļā bija iekļauti nosacījumi pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai, izmantojot elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu un cenas diferencēšanas koeficientu. Proti, saskaņā ar šo noteikumu 63.8 punktu pēc tam, kad elektroenerģijas ražotājs piecus pilnus kalendāra gadus izmantojis obligātā iepirkuma tiesības, tika veikts elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķins visam atbalsta periodam. Atbilstoši šo noteikumu 104. punktam aprēķins tika veikts arī tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros bija piešķirtas vismaz piecus pilnus kalendāra gadus pirms pārkompensācijas novēršanas mehānisma ieviešanas. Aprēķinu veica, izmantojot noteikumu Nr. 262 10. pielikumā ietverto formulu, par atbalsta perioda sākumu uzskatot brīdi, kad ražotājs sācis izmantot tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka noteikumu Nr. 262 normas, kas regulēja pārkompensācijas aprēķinu, nelika kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt vērā to atbalstu, ko komersanti bija saņēmuši līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 15. punktu). Ja tika konstatēts, ka elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam atbalsta periodam pārsniedz 9 procentus, tika veikts aprēķins par cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai. Noteiktais koeficients tiek izmantots, nosakot pārdošanas cenu elektroenerģijas apjomam (sk. noteikumu Nr. 262 37. un 63.10 punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Ekonomikas ministrija 2017. gadā Pieteikumu iesniedzējām veikusi kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas un cenas diferencēšanas koeficienta aprēķinu visam atbalsta periodam. Saskaņā ar noteikumu Nr. 262 10. pielikumu pārkompensācijas aprēķinā tika ņemti vērā vienīgi atbalsta maksājumi par elektrostaciju, kurus Pieteikumu iesniedzējas saņēmušas laikā, kad izmantoja tām saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma normām piešķirtās tiesības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 76.-91. un 94.- 103. lp.). Pieteikumu iesniedzējas paļāvušās uz to, ka pēc šādas formulas aprēķinātais kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas koeficients un cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tām tiks piemērots visu atbalsta periodu. Tomēr ar apstrīdēto Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otro teikumu tiek mainīts iepriekš noteiktais pārkompensācijas novēršanas mehānisms, paredzot, ka kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā jāņem vērā arī tas atbalsts, ko komersanti saņēmuši līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim. Noteikumu Nr. 262 10. pielikums paredzēja aprēķināt kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu pēc formulas, kurā tiek ņemtas vērā vairākas komponentes, tostarp līdz kalendāra gadam par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums, tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka komersantam piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai bija atkarīgs no vairākām komponentēm. Tomēr pirms apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma spēkā stāšanās Pieteikumu iesniedzējām cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai visam atbalsta periodam jau bija noteikts ar Ekonomikas ministrijas lēmumiem. Ievērojot to, bija aprēķināma arī pārdošanas cena elektroenerģijas apjomam. Apstrīdētais Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums paredz kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanu no jauna atbilstoši tajā ietvertajam principam, ka tiek ņemts vērā arī tas atbalsts, ko Pieteikumu iesniedzējas saņēmušas līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām tiek palielināts kopējā jau saņemtā atbalsta apmērs, ietekmēts tām piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients un samazināts valsts atbalsta apjoms. Pieteikumu iesniedzējas norādījušas, ka no apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma izrietošās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tās izjūtot jau šobrīd. Proti, neatkarīgi no Pieteikumu iesniedzēju rīcības nenovēršami esot tas, ka tām iepriekš noteiktais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tiks pārskatīts tādā veidā, ka samazināsies obligātā iepirkuma apjoms. Gluži tāpat kā likumdevēja pieņemtie Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri definē atbalsta perioda jēdzienu un nosaka šā perioda ilgumu, arī Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums jau šobrīd liekot Pieteikumu iesniedzējām pārvērtēt savas darbības ilgtspējīgumu, izsverot, vai un kāda veida ieguldījumus veikt savās elektrostacijās. Tātad Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums aizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā. Līdz ar to Saeimas apgalvojums, ka ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējām netiek aizskartas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, nav pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā.