5. Article

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - uzskata, ka ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējām netiek ierobežotas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu. Arī pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas Pieteikumu iesniedzējām esot tiesības turpināt elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. 5.1. Elektroenerģijas ražotājiem jau sākotnēji vajadzējis saprast to, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem var tikt sniegts tikai noteiktu laiku un atbalsta apmēram jābūt samērīgam. Ievērojot to, ka obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, sabiedrības interesei par valsts līdzekļu saprātīgu izlietojumu un komersantu pārkompensācijas novēršanu esot dodama priekšroka iepretim komersantu interesei pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Elektroenerģijas ražotājiem neesot varējusi veidoties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka regulējums valsts atbalsta jomā netiks pārskatīts nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību. Turklāt likumdevējs esot noteicis pietiekami ilgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzējas un citi elektroenerģijas ražotāji varētu pienācīgi plānot savu turpmāko darbību atbilstoši apstrīdētajam regulējumam. 5.2. Vēsturiskais atbalsts, ko komersanti saņēmuši pirms tam, kad ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, neesot uzskatāms par valsts atbalstu Eiropas Savienības tiesību normu izpratnē. Tomēr šis atbalsts esot bijis veidots pēc tādiem pašiem principiem kā obligātais iepirkums, un tā mērķis esot bijis sekmēt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Obligātais iepirkums pēc būtības esot vēsturiskā atbalsta turpinājums. Vēsturiskā atbalsta iekļaušana atbalsta jēdzienā un pārkompensācijas aprēķinā esot saderīga ar Eiropas Komisijas lēmumu. Ņemot vērā ilgo atbalsta sistēmas darbības periodu, valstij esot tiesības periodiski izvērtēt, vai tas nav pārmērīgs atbalsta mērķu sasniegšanai, un, ja nepieciešams, to pielāgot tādējādi, lai nodrošinātu atbalsta sistēmas ilgtspēju un izmaksu samērīgumu. Neesot pamata uzskatīt, ka apstrīdētā regulējuma pieņemšanas sekas ir pielīdzināmas tai ekonomiskajai situācijai, kāda varētu rasties tad, ja obligātā iepirkuma sistēma tiktu pilnībā atcelta. Ar apstrīdētā regulējuma pieņemšanu obligātais iepirkums netiekot atcelts. Turklāt šis regulējums attiecoties tikai uz tām elektrostacijām, kuras pirms tam, kad ieguvušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, saņēma citu atbalstu. Tādēļ neesot pamata uzskatīt, ka apstrīdētais regulējums var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas un siltumenerģijas cenām vai valsts atbalsta mērķu sasniegšanu attiecībā uz videi draudzīgas elektroenerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā. Esot jāņem vērā arī tas, ka valsts kopējā atjaunojamās elektroenerģijas politika ir daudz plašāka un neaprobežojas tikai un vienīgi ar atbalstu elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros.