7. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētie Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts nesamērīgi ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Savukārt tiesvedība lietā par apstrīdētā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma, kas attiecas uz kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu, satversmību esot izbeidzama. 7.1. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju par paaugstinātu cenu ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā. Ar apstrīdētajiem Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdiem "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmo un otro daļu un pārejas noteikumu 83. punktu šīs tiesības esot ierobežotas. Atjaunojamo energoresursu jomā kompetento ekspertu viedoklis apstiprinot to, ka, komersantiem nesaņemot atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, to iespējas turpināt savu darbību ir ierobežotas. Tas norādot uz risku, ka pēc atbalsta perioda beigām komersanti var pārtraukt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Apstrīdētajos Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdos "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmajā un otrajā daļā un pārejas noteikumu 83. punktā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis, tomēr šāds ierobežojums neesot nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Proti, mērķi ierobežot valsts atbalsta maksājumus gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta veidā saņēmis pārmērīgus līdzekļus, ļaujot sasniegt pārkompensācijas aprēķins. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otro teikumu šobrīd pārkompensācijas aprēķina formulā esot ietverts viss darbības atbalsts, kuru elektroenerģijas ražotājs saņēmis. 7.2. Ar apstrīdēto Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otro teikumu likumdevējs esot mainījis iepriekš noteikto pārkompensācijas aprēķinu, paredzot, ka tajā tiek ņemts vērā arī tas atbalsts, ko elektroenerģijas ražotāji saņēmuši pirms tam, kad ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Vienlaikus likumdevējs esot pilnvarojis Ministru kabinetu izstrādāt tādu matemātisku pārkompensācijas aprēķinu, kurā šis princips būtu ievērots. Tomēr šāds aprēķins vēl neesot izstrādāts un pārkompensācijas aprēķinā vēl joprojām tiekot piemērotas Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 262) normas, kas neliek iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt vērā līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim saņemto valsts atbalstu. Tādējādi šobrīd neesot iespējams apgalvot, ka ar apstrīdēto Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otro teikumu ir ierobežotas Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu.