8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. 8.1. Atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros sistēma un obligātā iepirkuma sistēma esot atšķirīgas un savstarpēji nesalīdzināmas atbalsta sistēmas, tādēļ neesot pamatoti atbalsta jēdzienā un pārkompensācijas aprēķinā iekļaut to darbības atbalstu, kuru elektroenerģijas ražotāji saņēma pirms tam, kad ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Neesot saprotams, kā, ņemot vērā vienīgi kādā atbalsta sistēmā pavadīto laiku, būtu iespējams objektīvi novērtēt kopumā saņemtā atbalsta samērīgumu vai pārmērīgumu. Gan atbalsts "dubultā tarifa" ietvaros, gan atbalsts obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros esot izmaksāts, balstoties uz hidroelektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu. Atkarībā no ūdens pieteces katrā konkrētajā gadā hidroelektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzums varot atšķirties pat vairāk nekā divas reizes. Turklāt atbalsts, kādu Pieteikumu iesniedzējas varēja saņemt atbilstoši atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros sistēmai, bijis ievērojami mazāks nekā atbalsts, kas saņemams obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros. Pieņemot, ka tiek vērtēts arī atbilstoši atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros sistēmai faktiski saņemtā atbalsta apmērs, vajagot atzīt, ka šobrīd šādu novērtējumu veikt nav iespējams, jo attiecīgā informācija nav saglabājusies. Savukārt veikt teorētisku saņemtā atbalsta apmēra matemātisku aprēķinu, tajā iekļaujot uz līmeņatzīmēm balstītus pieņēmumus par staciju vēsturiski saražotās elektroenerģijas daudzumu un citiem ieņēmumiem un izdevumiem, esot nekorekti, jo tas liedzot noskaidrot patiesi saņemtā atbalsta apmēru. Ikvienam atjaunojamo energoresursu nozarē noteiktam atbalstam, kura virsmērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, katrā laika posmā bijis savs specifiski tēmēts mērķis. Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros mērķis esot bijis veicināt hidroelektrostaciju izveidi, atjaunojot padomju laikā pamestos seno ūdensdzirnavu hidromezglus un būvējot jaunas stacijas. Savukārt obligātā iepirkuma sistēmas mērķis, ņemot vērā to apstākli, ka kopš 2002. gada jaunu hidroelektrostaciju būvniecība jaunās vietās ir aizliegta, esot jau funkcionējošo staciju modernizācija, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un palielinātu uzstādīto jaudu. Attiecībā uz vēsturiskā atbalsta iekļaušanu pārkompensācijas aprēķinā vajagot ņemt vērā, ka pirms 2007. gada 1. jūlija, kad tika atvērts Latvijas elektroenerģijas tirgus, valsts sniegtais atbalsts nebija atbilstošs komercdarbības atbalsta pazīmēm un nevarēja tikt uzskatīts par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta izpratnē. Tādējādi šāda atbalsta iekļaušana pārkompensācijas aprēķinā esot pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 4. punktā noteikto mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Arī Eiropas Komisija par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atzinusi tādu mehānismu atbalsta saņēmēju projektu pārkompensācijas konstatēšanai, kurā ņemts vērā vienīgi atbalsts, kas sniegts obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros. 8.2. Ieviešot obligātā iepirkuma sistēmu, elektroenerģijas ražotājiem esot skaidri un nepārprotami garantēts 20 gadu atbalsta periods, kas skaitāms tieši no obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas brīža. Pieņemot apstrīdēto regulējumu un tajā ar atpakaļvērstu spēku ieskaitot laika posmu, ko elektrostacija pavadījusi kādas citas atbalsta sistēmas ietvaros, esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Atjaunojamo energoresursu nozarē īstenojamie projekti vienmēr esot ilgtermiņa un finansiāli ietilpīgi, kas prasot ļoti skaidru nākotnes redzējumu attiecībā uz visu konkrētā projekta dzīves ciklu, lai komersants, kas apsver savas iespējas uzsākt vai turpināt darbību šajā nozarē, varētu pieņemt izsvērtu lēmumu veikt vai neveikt attiecīgus ieguldījumus. Apstrīdētais regulējums būtiski skarot tieši tos elektroenerģijas ražotājus, kuri obligātā iepirkuma atbalsta periodā ir modernizējuši un efektivizējuši savas jau funkcionējošās ražotnes, ieguldot tajās ievērojamus līdzekļus. 8.3. Direktīva 2018/2001 pieļaujot zināmu valsts rīcības brīvību attiecībā uz pastāvošo atbalsta mehānismu nosacījumiem, taču atbilstoši tās 6. panta 1. punktam Latvijai vajagot ievērot kritērijus, kas tās normatīvajos aktos bija ietverti pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas. Ar apstrīdēto regulējumu tiekot negatīvi ietekmētas Pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu turpmākā ekonomiskā dzīvotspēja. Esot diezgan droši prognozējams tas, ka apstrīdētā regulējuma dēļ obligātā iepirkuma tiesības tiks izbeigtas ne mazāk kā 95 procentiem no visām Latvijā strādājošajām mazajām hidroelektrostacijām, jo tās visas savulaik saņēmušas atbalstu "dubultā tarifa" ietvaros. Ja elektrostacijas nesaņems valsts atbalstu, tās, ļoti iespējams, savu darbību izbeigšot. Tas varot negatīvi ietekmēt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, liekot valstij vēl vairāk investēt jaunu atbalsta shēmu izveidē. Ieguvumi, ko Latvijas valstij un tās ekonomikai rada obligātā iepirkuma sistēma, un zaudējumi, ko var radīt šīs sistēmas atcelšana, neesot vērtēti.