9. Article

Pieaicinātā persona - bijušais Eiropas Komisijas speciālais padomnieks enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš - norāda, ka līdz 2010. gadam valsts politika attiecībā uz atbalstu tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, esot bijusi mērķēta, prognozējama un pārdomāta. Taču pēc tam parlaments nemitīgi radījis jaunas vai grozījis spēkā esošās tiesību normas, aizvien vairāk ierobežojot elektroenerģijas ražotājus. Tādējādi tiesiskajam regulējumam šajā jomā esot kļuvis aizvien grūtāk garantēt tiesisko stabilitāti un līdz ar to esot apdraudēta arī Latvijas mērķu sasniegšana attiecībā uz videi draudzīgas elektroenerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā. Lai gan mazās hidroelektrostacijas saražojot tikai ļoti nelielu daļu, proti, 1,2 procentus no patērētās elektrības, tomēr Latvijai saistošo mērķu sasniegšanai nozīmīgs esot katrs elektroenerģijas ražotājs. Apstrīdētais regulējums ne tikai apdraudot mazo hidroelektrostaciju ekonomisko dzīvotspēju, bet arī radot sabiedrībā negatīvu viedokli par šīm stacijām. Pieņemtajam regulējumam vajadzētu būt tādam, lai atbalsts nodrošinātu elektrostaciju ekonomisko dzīvotspēju visā stacijas dzīves periodā, kas parasti esot 25 līdz 40 gadus ilgs.
aselectricityenergyjoint-stocktax-authorityvid
Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-52-01, 9. Article · AI Martins