1. Article

Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi 1.1. Situācijas apraksts (1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās, nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības, reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā - ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 % ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8 %) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1. Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017. gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018. gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā - 16,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9 %).2 (2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %, bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7 %, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018. gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 % 2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019. gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2. Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, 2018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā - 17,7 %. 3 (3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019. gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4 %).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3 %)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā "Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6 secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019. gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija 8,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu7. (4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. 2019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522 personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6512 bērniem (14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010 ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578. 1.2. Ieguldījumu nepieciešamības pamatojums (5) EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par Latviju9 (2019 Country Report - Latvia) secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai, nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem. (6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un finansiālajām iespējām. (7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem - pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem uzdevumiem: ‒ vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri un nosacījumi nav ilgstoši mainīti; ‒ ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji papildinoša. (8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus rādītājus: ‒ valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības risku vismaz par 20 %; ‒ līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa; ‒ jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav mazāks kā 40 %. (9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē (skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo atbalsta shēmu atšifrējums"). (10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai. (11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena "Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.10 Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju, atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei. 1.3. Iepriekšējo gadu pieredze (12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma rezultāti liecina, ka: ‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes situācijā; ‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta slogu; ‒ EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste tajos ir pamatā apmierinoša; ‒ Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju vajadzībām; ‒ EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta; ‒ EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa grupas ir pamatā atbilstošas situācijai. 1.4. Plānotie risinājumi, plānotā atbalsta pamatojums (13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu: • nenodrošinātība ar pārtiku; • pamata materiālā nenodrošinātība. Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai organizēšanu. (14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram, 2020. gadā Covid-19 infekcijas izplatības laikā. (15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3. sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda, kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos materiālus. (16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti, ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2 gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces, piemēram, autiņbiksītes. (17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls, kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai (piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā. (18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020. gada pavasarī Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā 65+ bija tikai 2 %) Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts ir ļoti būtisks. (19) Programmai piešķirtā kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu indikatīvi 59 tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā: ‒ 34 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ilgstošie bezdarbnieki u.c.; ‒ 25 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar bērniem. Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk. gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm un mācību piederumiem - 25 %. 1.5. Programmas īstenošanas pamatprincipi (20) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi: informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, dzimumorientācijas dēļ. Programmas īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana. (21) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura nosacījumiem. (22) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no atbalsta veidošanos. (23) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu nosacījumos iekļaujot prasības: 1) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai izmantošanai; 2) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes samazināšanu u.c. (24) Preču iepirkšanā priekšroku dodot: 1) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām; 2) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi draudzīgas u.c. 1.6. Programmas nosacījumu elastība (25) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta veidi un to apjoms var tikt pārskatīts. (26) Mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai ir iespējamas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta sniegšanas organizācijā. 1.7. Papildināmība ar citām aktivitātēm (27) ESF+ līdzfinansētā "Darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa, piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju". (28) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī plānotais "Darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai, piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveides mācību programmu. (29) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta citas darbības programmas. (30) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par "Darbības programmas Latvijai 2021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta gala saņēmējus. 1.8. Cita informācija (31) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c. Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām. Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.