10. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Dr. phil. Valdis Tēraudkalns - uzskata, ka Stambulas konvencijā paredzētie dalībvalstu pienākumi nav pretrunā ar kristīgajām vērtībām. Pēc Latvijas valsts dibināšanas praksē esot ievērota norma, ka Latvijā neeksistē valsts baznīca. Mūsdienu demokrātijas pilnvērtīgai funkcionēšanai esot būtiski tas, lai visi cilvēki neatkarīgi no viņu reliģiskajiem un citiem uzskatiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vairākumā vai mazākumā, justos piederīgi savai valstij un netiktu diskriminēti. Valsts to varot panākt, nedodot priekšroku nevienai iedzīvotāju grupai un tās viedoklim. Praksē tas nozīmējot, ka valsts nejaucas reliģiju praktizējošu cilvēku privātajā dzīvē un reliģisko organizāciju darbībā, ciktāl tajā tiek ievērotas tiesību normas, un ka reliģisko organizāciju teoloģiskie pieņēmumi nevar būt obligāti visiem. Mūsdienās jēdziens "kristīgās vērtības" bieži tiekot ideoloģizēts, tās saistot ar vienu, proti, konservatīvu pozīciju, piemēram, verdzības, rasisma un dzimumu līdztiesības jautājumos, tomēr šī pozīcija esot tikai viena no daudzajām pozīcijām plašajā kristietības ietvaros sastopamo uzskatu spektrā. Turklāt specifiski kristīgu vērtību nemaz neesot, jo vērtības, kas ir nozīmīgas kristietībā, tostarp mīlestība, līdzcietība, cilvēka cieņa un taisnīgums, atbalstot arī sekulārie humānisti un citu reliģiju piekritēji. Tās, lai arī dažādos kontekstos atšķirīgi saprastas, esot daļa no vispārcilvēciskajām vērtībām. Atsauce uz kristīgajām vērtībām Satversmē apliecinot Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai. Cilvēka cieņa esot kristīgajā teoloģijā akcentēta vērtība. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē kristietībā netiekot atbalstīta. Mūsdienās pašas kristīgās konfesijas esot aktualizējušas jautājumu par vardarbību un noziegumiem pret citstarp nepilngadīgajiem ticīgo, arī garīdznieku, vidē. Stambulas konvencija neesot pretrunā ar šiem centieniem.