20. Article

Secinot, ka apstrīdētā norma rada atšķirīgu attieksmi pret vienādos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Lietas dalībnieki neapšauba to, ka ar Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu radītā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Tomēr Satversmes tiesas procesu raksturo objektīvās izmeklēšanas princips, atbilstoši kuram Satversmes tiesai ir pienākums pārliecināties par to, ka tās izskatāmajā lietā apstrīdētā norma atbilst tiesību normu kvalitātes kritērijiem. Tas nozīmē, ka izskatāmajā lietā Satversmes tiesai, īstenojot preventīvo konstitucionālo kontroli, ir jāpārliecinās par to: 1) vai Stambulas konvencija ir parakstīta atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" noteiktajām prasībām; 2) vai Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts ir pietiekami skaidri formulēts, lai būtu saprotams no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturs. Satversmes tiesa jau secināja, ka Latvija ir parakstījusi Stambulas konvenciju atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" noteiktajām prasībām (sk. šā sprieduma 13.1. punktu), tādēļ ir jāpārbauda, vai Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts ir pietiekami skaidrs. Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktā dalībvalstīm ietverto tiesību un pienākumu satura noskaidrošanai šī norma ir jāiztulko atbilstoši Vīnes konvencijas prasībām attiecībā uz starptautisku līgumu iztulkošanu, ņemot vērā Stambulas konvencijas objektu un mērķi (sk. arī šā sprieduma 13.1. punktu). No Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta var secināt: ja dalībvalstis nolemj īstenot īpašus pasākumus tieši sieviešu aizsardzībai no dzimtē balstītas vardarbības, tad šādi pasākumi nebūtu uzskatāmi par diskrimināciju Stambulas konvencijas izpratnē (sk. arī šā sprieduma 19. punktu). Šāda pieeja atbilst Stambulas konvencijas objektam un mērķim - aizsargāt sievietes no vardarbības. Satversmes tiesa secina, ka Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts ir pietiekami skaidrs un no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu ir iespējams izprast. Līdz ar to atšķirīga attieksme pret vienādos apstākļos esošām personu grupām ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.