23. Article

Lai izskatāmajā lietā pārbaudītu, vai Latvijā pastāv tādi apstākļi, kas prasa īpašu pasākumu īstenošanu, Satversmes tiesa pārliecināsies par to, vai sabiedrībā pastāv tādi stereotipi, kas atspoguļo varas un resursu nevienlīdzīgu sadalījumu sieviešu un vīriešu starpā, nostādot sievietes pakārtotā stāvoklī un pakļaujot viņas dzimtē balstītas vardarbības riskam. Šai nolūkā izskatāmajā lietā ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības izpratnes vēsturiskais konteksts. Līdz 20. gadsimta sākumam lielākajā daļā pasaules valstu sievietes netika uzskatītas par pilntiesīgām sabiedrības loceklēm un sabiedrība kopumā bija patriarhāla. Gan par vīriešu, gan par sieviešu lomu sabiedrībā bija iesakņojušies noteikti stereotipi. Sieviešu loma tradicionāli tika saistīta ar bērnu audzināšanu un ģimenes aprūpi. Sievietēm bija mazāk iespēju īstenot savas tiesības nekā vīriešiem. Citstarp sabiedrībā valdošās izpratnes maiņu par sieviešu faktisku līdztiesību ilustrē arī cīņa par vēlēšanu tiesību piešķiršanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 22.1. punktu). Dzimumu politiskā līdztiesība Latvijā tika atzīta jau valsts dibināšanas laikā. 1918. gada 17. novembrī Tautas padomes pieņemtajā tās politiskajā platformā bija paredzēts, ka Satversmes sapulces ievēlēšana notiks, "piedaloties abiem dzimumiem". Šis princips tika nostiprināts arī Latvijas Republikas Tautas padomes pieņemtajā 1919. gada 19. augusta Satversmes sapulces vēlēšanu likumā. Tomēr atsevišķi stereotipi par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā ir saglabājušies līdz pat mūsdienām, tātad sieviešu formālā līdztiesība tomēr nav bijusi pietiekama vīriešu un sieviešu faktiskas līdztiesības nodrošināšanai Latvijas sabiedrībā. Vēl jo vairāk - Latvijā ir viens no visaugstākajiem vardarbības pret sievietēm rādītājiem Eiropā (sk.: Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā. Situācijas pārskats par statistiku un publiski pieejamajiem kvantitatīvajiem datiem,