4. Article

Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit viens Saeimas deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz: 1) atzīt Stambulas konvencijas 3. panta "c" punktu, 4. panta 3. punktu un 12. panta 1. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) ievadam, 1., 99. un 110. pantam; 2) atzīt Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu par neatbilstošu Satversmes 91. pantam; 3) atzīt Stambulas konvencijas 14. pantu par neatbilstošu Satversmes 112. pantam. 4.1. Atbilstoši Stambulas konvencijas 12. panta 1. punktam dalībvalstīm esot pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē pret sabiedrībā pastāvošajiem sieviešu un vīriešu uzvedības modeļiem, lai izskaustu aizspriedumus, uz ideju par sieviešu nepilnvērtību balstītas paražas, tradīcijas un sieviešu un vīriešu lomu stereotipus. Turklāt dalībvalstīm, ievērojot Stambulas konvencijas 4. panta 3. punktu, vajagot veicināt izmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē, nediskriminējot cilvēkus pēc citstarp dzimtes, kuras definīcija sniegta šīs konvencijas 3. panta "c" punktā. No minētajām normām Stambulas konvencijas dalībvalstīm izrietot pienākums veicināt sabiedrības domāšanas un attieksmes izmaiņas arī attiecībā uz tādām personām, kurām dzimšanas brīdī noteikts konkrēts dzimums, bet kuras sevi ar šo dzimumu neidentificē, piemēram, tādām personām kā transdzimtes un transseksuālas personas, pretējā dzimuma apģērba nēsātāji, transvestīti un citas tādas personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā var būt izveidojies par to, kas pieklājas vīrietim vai sievietei. Latvijai esot pienākums aizsargāt tās konstitucionālo identitāti, kuru aptver Satversmes 1. pants un Satversmes kodols un kura ir negrozāma. Latvijas konstitucionālo identitāti veidojot citstarp Satversmes ievada piektajā rindkopā minētās kristīgās vērtības un ģimene kā vērtība. Atbilstoši kristīgajām vērtībām un tradicionālās ģimenes konceptam neesot iedomājams tas, ka persona sevi neidentificē ar tai dzimšanas brīdī noteikto dzimumu. Tā kā Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkts, 4. panta 3. punkts un 12. panta 1. punkts prasot domāšanas un attieksmes maiņu šajā jautājumā, minētajās Stambulas konvencijas normās ietverto pienākumu uzņemšanās pēc būtības nozīmētu Latvijas konstitucionālās identitātes un Satversmes kodola grozīšanu. No Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta izrietošais dalībvalstu pienākums veicināt domāšanas un attieksmes maiņu pārkāpjot arī Satversmes 99. pantu. Personai esot absolūtas tiesības uzturēt noteiktu pārliecību vai uzskatus, un valstij esot aizliegts uzspiest saviem iedzīvotājiem kādu noteiktu doktrīnu vai ideoloģiju. Turklāt minētajās Stambulas konvencijas normās paredzētais pienākums esot pretrunā ar Satversmes 110. pantu, no kura izriet valsts pienākums aizsargāt tradicionālo ģimeni, proti, tādu ģimeni, kuru veido bērns un viņa māte un tēvs, un nemazināt šādas ģimenes lomu. 4.2. Atbilstoši Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktam dalībvalstīm esot īpašs pienākums nodrošināt tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā jomā tieši sievietēm, jo pārsvarā tieši viņas esot dzimtē balstītas vardarbības upuri. Šī norma paredzot dzimtē balstītas vardarbības novēršanai veikt īpašus pasākumus, kuri attiecoties vienīgi uz sievietēm un tādējādi radot atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata. Šīs atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība - esot iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, paredzot šo pasākumu īstenošanu uz noteiktu laiku. 4.3. Stambulas konvencijas 14. pants uzliekot dalībvalstīm pienākumu modificēt izglītības saturu tādā veidā, lai tajā iekļautu mācību vielu par dzimumu līdztiesību un dzimtes lomām, kas nav padarītas par stereotipiem. Atbilstoši minētajai normai dalībvalstīm esot pienākums iekļaut izglītības programmās jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar tām dzimšanas brīdī noteikto dzimumu. Mācot bērniem, ka ir arī šādi cilvēki, netiekot nodrošināts pienācīgs izglītības process un tiekot ierobežotas Satversmes 112. pantā ietvertās bērnu un viņu vecāku tiesības, proti, tiekot apdraudētas bērna vislabākās intereses un vecāku tiesības uz viņu bērnu izglītošanu atbilstoši savai reliģiskajai vai filozofiskajai pārliecībai.