5. Article

Institūcija, kuras pilnvarotais pārstāvis parakstījis Stambulas konvenciju, - Ministru kabinets - uzskata, ka Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkts, 4. panta 3. punkts un 12. panta 1. punkts atbilst Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts atbilst Satversmes 91. pantam, bet Stambulas konvencijas 14. pants - Satversmes 112. pantam. 5.1. Satversmes ievadā minētās kristīgās un ģimeniskās vērtības neesot saprotamas tā, ka tās būtu pretējas vai neatbilstu demokrātiskas tiesiskas valsts centieniem novērst un izskaust cilvēktiesību pārkāpumus, kas konkrētajā gadījumā izpaužas kā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, un ka tās jebkādā veidā pieļautu sieviešu cieņas un dzīvības apdraudējumu, sieviešu pazemošanu un diskrimināciju. Valsts pienākums veikt vispārīgus pasākumus sabiedrībā pastāvošo uzvedības modeļu grozīšanai esot attiecināms vienīgi uz Stambulas konvencijas ievadā definētajiem mērķiem un to īstenošanu, proti, vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu, nevis kādas konkrētas ideoloģijas vai stereotipu uzspiešanu. Jebkādi pasākumi vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē kā cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai esot definējami vienīgi kā valsts pozitīvo pienākumu īstenošana, kas izrietot citstarp no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normām, nevis no kādas uzspiestas ideoloģijas. Stambulas konvencijas mērķis neesot regulēt laulības institūtu vai grozīt no nacionālā regulējuma izrietošo laulības institūta izpratni. Tā nedefinējot jēdzienus "laulība" un "ģimene" un neprasot pieņemt vai ieviest noteiktu laulības vai ģimenes formu. Dalībvalstīm vajagot aizsargāt vardarbības upurus, kuri tiek pakļauti riskam savā mājvietā, laulībā vai ģimenē vai kurus apdraud ģimenes locekļi, laulātie vai partneri. Vienīgais, kas patiesi apdraud ģimeni un laulību, esot pati vardarbība - gan fiziska, gan emocionāla -, nevis pasākumi, kas vērsti uz vardarbības upuru aizsardzību un atbalstu. 5.2. Vienlīdzīga vai neitrāla attieksme pret sievietēm un vīriešiem esot uzskatāma par diskrimināciju pret sievietēm, ja šādas attieksmes rezultātā sievietēm tiek liegtas tiesību īstenošanas iespējas tāpēc, ka netiek atzīts iepriekšējas ar dzimumu saistītas sievietēm nelabvēlīgas situācijas pastāvēšanas fakts un tas, ka sievietes joprojām saskaras ar nevienlīdzību. Šādos apstākļos īpašu pasākumu īstenošana esot pieļaujama. Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts neprasot veikt speciālus pasākumus, kas attiecas vienīgi uz sievietēm, bet gan nosakot, ka tad, ja valsts īsteno īpašus pasākumus sieviešu aizsardzībai no vardarbības, citstarp no vardarbības ģimenē, šādi pasākumi nav uzskatāmi par diskriminējošiem. Šīs normas piemērošanas rezultātā tikšot panākta faktiskās sieviešu un vīriešu nevienlīdzības novēršana, bet nekādā gadījumā netikšot atcelta vienlīdzība likuma priekšā, leģitimējot vīriešu diskrimināciju uz dzimuma pamata. Ministru kabinets vērš uzmanību arī uz to, ka konkrētajā gadījumā nepieciešamie pasākumi esot īstenojami līdz Stambulas konvencijas mērķu sasniegšanai, jo no tā brīža zūdot gan faktiskais, gan tiesiskais pamats turpmāku pasākumu veikšanai. 5.3. Stambulas konvencijas 14. pantā paredzētie pasākumi atbilstot Satversmes 112. pantā ietvertajām tiesībām uz izglītību. Proti, Stambulas konvencijas 14. panta mērķis esot panākt to, ka ar izglītības sistēmas palīdzību tiek veicināta izpratne par vīriešu un sieviešu līdztiesību, savstarpējo cieņu, no vardarbības brīvām savstarpējām attiecībām, par dzimtes lomām, kas nav padarītas par stereotipiem, tiesībām uz personīgo integritāti, vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē un nepieciešamību to izskaust. Turklāt šī norma neierobežojot vecāku tiesības izglītot viņu bērnus atbilstoši savai reliģiskajai vai filozofiskajai pārliecībai. Bērnu uzvedības modeļi veidojoties jau agrā bērnībā un tiekot nodoti no paaudzes paaudzē. Tomēr dažkārt sabiedrībā pastāvošās tradīcijas, paražas un ieradumi esot pretrunā ar meiteņu un sieviešu interesēm un tiesībām un pakļaujot viņas vardarbības riskam. Izglītība, ko bērni saņem skolā, būtiski ietekmējot to, kā viņi domā un uztver paši sevi un kā viņi uzvedas attiecībās ar cita dzimuma cilvēkiem. Tāpēc neesot pieļaujama izglītības satura papildināšana ar jebko, kas varētu novest pie tā, ka bērni sāktu pret sievietēm vērstu diskrimināciju un vardarbību uzskatīt par pieņemamu.