8. Article

Pieaicinātā persona - Lundas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Dzimtes studiju departamenta vecākā lektore PhD Irina Šmita (Irina Schmitt) - norāda, ka vardarbība ir globāla problēma, kas saistīta ar varu, nevienlīdzību, veselību, kapitālu, noziedzību un drošību, un būtisks dzimumu līdztiesības šķērslis. 8.1. "Dzimums", "dzimte" un "dzimtes identitāte" esot savstarpēji nošķirami, bet mijiedarbīgi jēdzieni. Jēdziens "dzimums" attiecoties uz personas fizioloģiskajām iezīmēm, proti, hromosomālo un endokrinoloģisko uzbūvi, kā arī ķermeņa izskatu. Parastā atbilde uz jautājumu par dzimumu esot vai nu "sieviete", vai "vīrietis", taču vēstures, medicīnas, tiesību zinātnes un citās sociālo zinātņu jomās veiktie pētījumi norādot uz to, ka pastāv vairākas nepatoloģiskas cilvēka ķermeņa variācijas, kuras tiek dēvētas par starpdzimumu. Dzimtes identitāte attiecoties uz sevis kā noteiktas dzimtes cilvēka apzināšanos, un šajā ziņā varot izšķirt, piemēram, sievietes, vīriešus un arī ārpus binārās identitātes esošas personas. Dzimtes identitāte veidojoties konkrētos sociālajos ietvaros, kas varot ietekmēt, piemēram, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, līdzdalību apmaksātā darba tirgū, reproduktīvo darbu. Personas dzimtes identitāte varot nebūt saistīta ar šīs personas dzimumu tādā veidā, kā to sagaida sabiedrība, un fizioloģiskās īpašības nenosakot personas dzimtes identitāti. Dzimte esot veids, kādā cilvēki izpauž savu dzimtes patību, dzimtes identitāti, un šādas izpausmes citstarp esot, piemēram, apģērbs, matu sakārtojums, uzvedība, balss modulācija. Dzimtes izpausmes izrietot no vietējās un reģionālās kultūras. Tas, kas vienā sociālajā kontekstā vai vēstures brīdī tiek uzskatīts par vīrišķīgu, citā laikā var tikt uztverts atšķirīgi. Diferencēšana pēc dzimuma, dzimtes un dzimtes identitātes esot būtiska, jo ļaujot plašāk paraudzīties uz normatīvo dzimtes izpratni, kas daudzās sabiedrībās tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Uzskats par šo pašsaprotamību bieži vien esot balstīts uz hierarhisku modeli, kurā privilēģijas tiek piešķirtas vīriešiem un tādējādi tiek iesakņota problemātiskā izpratne par to, ka vīriešu dominēšana pār sievietēm un vīriešu iesaistīšanās dažādu veidu vardarbības aktos esot dabiska. Turklāt šā uzskata dēļ sabiedrība varot atstāt novārtā tos cilvēkus, kuri veido attiecības ārpus heteronormatīvā ietvara, un ignorēt cilvēku ar dzimtes variācijām, tostarp starpdzimuma un transdzimtes cilvēku, eksistenci. 8.2. Ar piederību pie kādas grupas saistītas vardarbības, piemēram, dzimtē balstītas vardarbības, cēloņi esot meklējami kādā no sociālajām hierarhijām, kurās atsevišķas cilvēku grupas tiek pozicionētas kā mazāk vērtīgas salīdzinājumā ar citām. Par šādām hierarhijām esot uzskatāma citstarp homofobija, transfobija, rasisms, vecuma, tostarp bērnu, diskriminācija, kā arī cilvēku ar nenormatīvām spējām, tostarp personu ar invaliditāti, diskriminācija. Dzimtē balstītas vardarbības gadījumā šādas hierarhijas veidojot sociāli konstruēta, bet empīriski nekorekta vīrišķības un sievišķības izpratne, atbilstoši kurai vīrieši esot spēcīgi, emocionāli neatkarīgi un intelektuāli pārāki par sievietēm, bet sievietes esot fiziski un intelektuāli vājas, gādīgas būtnes, kas prioritizē citu, nevis savas vajadzības. Dzimtē balstīta vardarbība esot sastopama visās sabiedrības grupās un daļās, tomēr grūti mērāma un salīdzināma ar citiem sabiedrībā pastāvošiem vardarbības veidiem. Tas, kā cietušie atklāj savu vardarbības pieredzi, esot saistīts ar vardarbības konceptualizēšanu, piemēram, ar to, vai izvarošana laulībā vai bērnu fiziska sodīšana tiek uzskatīta par vardarbību, kā arī ar uzticēšanos valsts iestādēm un reālajām iespējām izkļūt no vardarbīgas situācijas, pamest darbavietu vai izbeigt attiecības. To ietekmējot arī sabiedrībā pastāvošie strukturālie stereotipi, piemēram, fiziskās vardarbības uzskatīšana par vīrišķības pazīmi. 8.3. Izglītība nevarot atrisināt visas problēmas, kas saistītas ar diskrimināciju un dzimtē balstītu vardarbību, tomēr tai varot būt svarīga loma, izskaidrojot sabiedrības centienus novērst diskrimināciju un ar dzimti un dzimtes identitāti saistītu vardarbību. Bērniem un jauniešiem vajagot zināt, ka viņiem ir tiesības netikt diskriminētiem un tiesības uz personas neaizskaramību, un iemācīties saskarsmē ar citiem cilvēkiem ievērot arī tiem piemītošās cilvēktiesības, neaizskaramību un cieņu, kā arī risināt konfliktus nevardarbīgā veidā. 8.4. Vardarbība pret sievietēm un dzimtē balstīta vardarbība ietekmējot valsts ilgtspēju. Proti, cilvēku savstarpējā vardarbība esot saistīta ar augstām personiskām un sociālajām izmaksām, ko prasa, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, slimības atvaļinājumi, kā arī ilgtermiņa traumas un darbspēju zudumi. Vardarbības novēršanai veicamie pasākumi, protams, visupirms esot vērsti pret smagu cilvēktiesību pārkāpumu, bet sociālajā aspektā - arī pret minētajām izmaksām. Turklāt sociālajās zinātnēs pastāvot viedoklis, ka pasākumi, kas vērsti uz dzimumu līdztiesības nostiprināšanu, var stabilizēt dzimstību.