9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Dr. sc. comm. Marita Zitmane - uzskata, ka vardarbība pret sievietēm Latvijā ir izplatīta problēma. 9.1. Nošķīrums starp jēdzieniem "dzimums" un "dzimte" esot būtisks, lai varētu pilnībā izprast pret sievietēm vērstas vardarbības cēloņus, kā arī tādēļ, lai veiksmīgi strādātu situācijas uzlabošanas virzienā. Jēdziens "dzimums" esot balstīts uz bioloģisku raksturojumu, bet jēdziens "dzimte" kā laika gaitā mainīga sociāla konstrukcija esot veidots kulturāli un simboliski. Dzimumi tiekot klasificēti pēc bioloģiskām pazīmēm. Dzimuma apzīmējums - vīrietis vai sieviete - tiekot noteikts pēc ārējām un iekšējām pazīmēm, piemēram, tādām kā dažādi orgāni un hromosomu raksturojums. Līdz triju gadu vecumam lielākā daļa bērnu jau apzinoties savu dzimumu. Savukārt dzimtes jēdziens tiekot apgūts socializācijas procesā, bērnam augot noteiktā sabiedrībā un kultūrā un apzinoties, kādas sociālās gaidas un prasības pret viņu kā konkrēta dzimuma pārstāvi tiek vērstas. Piemēram, jaunas meitenes, saprotot sabiedrības gaidas, nereti cenšoties būt nevis agresīvas, bet laipnas un pieklājīgas, turpretī zēnu savstarpējā agresija netiekot mazināta, piemēram, grūstīšanās un pat kaušanās tiekot uztverta kā daļa no rotaļas un spēlēšanās. Tā rezultātā gan zēni, gan meitenes iemācoties, ka būt agresīvam ir daļa no tā, ko nozīmē būt vīrietim. Sabiedrība pašos pamatos priekšstatu par sievišķību un vīrišķību veidojot, balstoties uz tradicionālajām dzimtes lomām. Tradicionālās dzimtes lomas nosakot sievietes dzimti kā sievas un mātes lomu, pakārtojot sievieti dzīvei mājās un rūpēm par bērniem. Savukārt tradicionālā vīrišķība tiekot konstruēta, uzsverot racionalitāti, sāncensību, atlētismu, finansiālos panākumus, agresiju, emociju kontroli, kā arī heteroseksualitāti kā vīrietim obligāti piemītošas īpašības. 9.2. Latvijas sabiedrībā dominējot dzimtē balstīti stereotipi par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē un publiskajā sfērā. Sabiedrības aptauju rezultātā atklātie vīrišķības un sievišķības vērtējumi norādot uz tradicionālo dzimtes lomu dominēšanu, kā arī saistot sievišķību ar emociju izrādīšanu, atkarību un pasivitāti, bet vīrišķību - ar dominēšanu, agresivitāti un emocionālo noslēgtību. Atbildot uz jautājumu, kāpēc sabiedrības izpratnē dominē tradicionālās dzimtes lomas, vajagot ņemt vērā vēsturisko kontekstu. Padomju varas gados dzimumu vienlīdzība esot nivelēta, paredzot vīriešiem un sievietēm vienāda darba veikšanu publiskajā sfērā, bet saglabājot sievietes kā mātes lomu privātajā sfērā. Deviņdesmito gadu sākums, kad Latvijā strauji attīstījās pārmaiņu procesi, bijis arī nacionālisma kulminācijas laiks. Nacionālisma ideoloģija ietvērusi arī konkrētu ideju par dzimtes lomām, tostarp par sievietes uzdevumu uzskatot nacionālās kultūras saglabāšanu un nodošanu bērniem, tādējādi noniecinot sieviešu dalību ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē un uzsverot šķietami dabisko mātes lomu nācijas dzīvē. Lai gan mūsdienās pieaugusi sabiedrības izpratne par to, ka vardarbība pret sievietēm nav pieļaujama, tomēr sabiedrības apziņā esot nostiprinājusies aizspriedumaina attieksme, piemēram, viedoklis par to, ka vardarbību pret sievietēm bieži vien provocējot pašas cietušās. Pašreizējo situāciju būtiski ietekmējot arī sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību. 9.3. Datus par to gadījumu skaitu, kad sievietes piedzīvojušas vardarbību, iegūt esot problemātiski, jo ne vienmēr par šādu vardarbību tiekot ziņots tiesību aizsardzības iestādēm un sociālo pakalpojumu vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Iemesli, kuru dēļ cietušās neziņo par pārdzīvoto, varot būt, pirmkārt, strukturālas dabas, piemēram, neuzticēšanās valsts institūcijām, neinformētība par palīdzības iespējām, kā arī palīdzības fiziskā un ģeogrāfiskā nepieejamība. Otrkārt, tie varot būt sabiedrībā valdošie priekšstati, piemēram, par to, ka vardarbību pret sievietēm bieži provocējot pašas cietušās, ka apgalvojumi par notikušu vardarbību vai izvarošanu bieži esot izdomāti vai pārspīlēti vai ka vardarbība ģimenē vispār esot privāta lieta, ar kuru vajagot tikt galā pašā ģimenē.