2. Article

1. 1)) Sagatavojot finanšu piedāvājumu komersants pakalpojuma cenā ierēķina produkta tirgus cenas svārstību risku. Tas tiek aprēķināts pamatojoties uz tirgus datiem, kādi tie ir piedāvājuma sniegšanas dienā, bet ja iepirkuma rezultāts tiek paziņots pēc ilgāka laika, tirgus cenas ir izmainījušās un pastāv liela varbūtība, ka cenu svārstību riska izmaksas pieaugs. Esošās iepirkuma procedūras piedāvājumu izvērtēšanas ilgums, ņemot vērā saistības, ko komersants ir uzņēmies izsakot piedāvājumu, apgrūtina komersanta spēju ilgtermiņā plānot savu uzglabāšanas kapacitāti un pārvaldīt savus finanšu līdzekļus, kurus ieguldīt pakalpojuma sniegšanā.
2. 2)) Komersantam jānodrošina naftas produktu esamība piedāvājuma izteikšanas brīdī, lai gan komersants nevar būt pārliecināts, vai tiks atzīts par iepirkuma uzvarētāju. Komersants rezervē naftas produktus un iesaldē finanšu līdzekļus un tvertņu kapacitāti, kas sadārdzina uzglabāšanas pakalpojuma cenu. Lai arī teorētiski komersants var apliecināt savas spēja iegādāties naftas produktus arī pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas, praksē šis laiks līdz līguma slēgšanai ir nepietiekams, lai komersants varētu ieplānots naftas produktu piegādi.
3. 3)) Ņemot vērā nenoteiktību par iepirkuma rezultātiem, kredītiestādes ir skeptiskas un kritiski vērtē iespēju finansēt šādu komersanta darbību. Kā arī kopumā ilgā un sarežģītā procedūra, komersantos nerada pietiekamu interesi.
4. a)) Valsts modelis – Valsts modelis paredz, ka drošības rezerves pieder valstij, un tos pārvalda un finansē no valsts budžeta.
5. b)) Aģentūras modelis – Aģentūras modelis paredz ka ir noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru neatkarīga aģentūra bezpeļņas orientētas organizatoriskas vienības veidā, pārvalda drošības rezervju krājumus un ir šo krājumu īpašniece.
6. c)) Industrijas modelis – Industrijas modelis paredz vienošanās, ar kuru atbildība par drošības rezervju krājumu izveidošanu un aizsardzību, kā arī finansiālais slogs tiek pilnībā nodots naftas nozarei.