5. Article

No 13:00 16:00 notiek darbs trijās grupās, kas tiek organizēts divās daļās. • 1. grupa: moderators E.Šaicāns, dalībnieki I.Blumbergs, M.Āriņš, G.Grots, S.Semjonovs, K.Meinuzs; • 2. grupa: moderators M.Zjurikova, dalībnieki O.Karčevskis, I.Ligere, G.Gudzuks, L.Timma, S.Mjakuškina; • 3.grupa: moderators L.Rozentāle, J.Miezainis; dalībnieki M.Stirāns, G.Matrevics, A.Apinis, D.Iļjina. 6. 16:0 17:00 darba grupas prezentē rezultātus: 1.darba grupa "Jēlnafta" 6.1. Par I bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Enerģētiskās krīzes iestāšanās gadījumā pirmkārt nepieciešams sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centru. - Jāidentificē pieejamie naftas rezervju apjomi un lokācijas vietas informācijai jābūt viegli pieejamai. Tai sk. nepieciešams noteikt patēriņa apjomus (operatīvais transports, Nacionālie bruņotie spēki, kritiskā infrastruktūra) un piegādes vietas. - Transporta loģistikas jautājumi aktuāli piegādei kritiskajai infrastruktūra jābūt iepriekš izstrādātai kārtībai un zināmiem transporta pakalpojumu sniedzējiem. - Vairumtirgotāji un mazumtirgotāji transportēšanu spēs izpildīt saviem spēkiem. Bet ir jābūt skaidri zināmam, kur var paņemt produktu un kādā apjomā. - Nepieciešams regulējumā definēt krīzes līmeņus un attiecīgi paredzēt tiem dažādus ierobežojumus. Attiecībā uz dīzeļdegvielu ierobežojumi nebūtu nepieciešami, savukārt benzīns jāvērtē primāri kā nepieciešamība kritiskajai infrastruktūrai un operatīvajam transportam. Ja apjoms ir nepietiekošs, tad jāierobežo benzīna tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās. Apjoma ierobežojumus būtu jāorganizē caur IT rīku, piemēram, caur bankas kartēm, degvielas kartēm. 6.2. Par II bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Latvijai piemērotākais būtu aģentūras modelis, kas veidots uz Igaunijas aģentūras modeļa bāzes. Aģentūras modelim vairākas priekšrocības dod iespēju vairāk kontrolēt produkta izvietojumu pa Latvijas teritoriju, aģentūras modelis no finansējuma pieejamības viedokļa ir labāks, valsts var aizņemties ar labākiem nosacījumiem nekā uzņēmums. - Aģentūrai jāparedz tiesības "pelnīt" un nemaksāt dividendes jāapzinās, ka var būt arī zaudējumi, jo ir produkta cenu svārstības. - Produkts tiek glabāts jau valstī pieejamajos rezervuāros, bet svarīga plānveidīga produkta iegāde (nedrīkst pirkt vienā reizē lielu apjomu). - Lai veicināt konkurenci, nepieciešams noteikt skaidru atpirkšanas formulu ar cenas piesaisti nākošajā dienā (pagātni nevar fiksēt), sadalīt iepirkumus pa produktiem (benzīns, dīzelis, aviācijas degviela). Nepieciešamas efektivizēt lēmumu pieņemšanas procesu ātra lēmumu pieņemšana, iepirkuma izvērtēšanas procesa būtiska saīsināšana elastīgāka pieeja. - Šī brīža uzraudzības modelis par naftas rezervju esamību ir optimāls. - Militārais risks un liela rezervju koncentrācija vienā vietā, ja rezerves tiek glabātas tikai Latvijā. Informācijai par apjomiem un atrašanās vietām ir jābūt ierobežotas pieejamības. - Turpmākie galvenie soļi: nepieciešams virzīties pakāpeniski uz aģentūras modeli, saglabājot miksēto modeli (daļa valsts rezerves, daļa biļešu veidā), nepieciešams apstiprināt atbilstošo modeli, nepieciešams noteikt atbildīgo iestādi, jāapstiprina modeļa ieviešanas darba plānu (finansēšana, atskaitīšanās, administrēšana un kontrole). 2.darba grupa "Dīzeļdegviela" 6.3. Par I bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Ir skaidri jāatrunā, kurš uzņemas procesa koordinēšanu Valsts enerģētikas krīzes centrs, kurām ir pieejama visa informācija vai Operatīvās vadības centrs. - Svarīgi iepriekš definēt un aprakstīt, kas ir degvielas saņēmēji. Jāspēj pirms krīzes atbildēt uz jautājumiem: kur vedīsim, kur izkrausim, kurš būs piegādātājs. Tautsaimniecības mobilizācijas plānā ir apzināti kritiskās infrastruktūras objekti ar nepieciešamiem apjomiem (slimnīcas, VUGD, robežsardze utt.). Nepieciešams apzināt komersantus, kas veic transportēšanas pakalpojumus un noteikt efektīvāko transporta veidu atkarībā no reģiona. Piemēram, Ventspils-Rēzekne gadījumā vilciens. Jābūt zināmam operatīvo dienestu un NBS pašu transporta resursam. - Jādefinē cenas noteikšanas algoritms. Valstij jāspēj plānot un rēķināties ar to, kāda summa būs nepieciešama atpirkšanas brīdī. Valstij jāparedz līdzekļi šādam iepirkumam. Krīzes situācijā cenu nevar prognozēt finanšu riski gan valstij, gan komersantam. Piegādes cena var būt aktuāla tikai jautājumos, kas nav kritiski. - Dīzeļdegviela primāri vajadzīga dienestiem. Mazs benzīna īpatsvars krājumos risks privātiem lietotājiem. 6.4. Par II bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Esošā sistēma neveicinās Latvijā reģistrēto komersantu dalību iepirkumā. Komersantiem lielāka interese piedalīties konkursā uzglabāt rezerves, kas ir valsts īpašumā. Industrijas modelis nav atbalstāms Latvijas komersanti nespēs efektīvi nodrošināt 90 dienām. Esošais biļešu modelis valsts "dedzina naudu", aģentūras» modelis finansēšanas ziņu izmaksu ziņā efektīvāks. - Optimālākais risinājums valsts iegādājās rezerves savā īpašumā un slēdz līgumus ar komersantiem par uzglabāšanu. Pārvaldnieks aģentūra, kas veic iepirkšanu, uzglabāšanu, transportēšanu. Valstij sarežģīti gan veidot politiku, gan iesaistīties procesā, tāpēc aģentūras modelim vairākas priekšrocības. Pie efektīvas pārvaldības aģentūras modelis ļauj arī pelnīt. Sekundārs jautājums par to kas ir aģentūra - var būt esošā struktūra (SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" vai Būvniecības valsts kontroles birojs). Pāreja uz Aģentūras modeli jāveic 3 5 gadu periodā. - Nepieciešams regulējums, kas ļaus piemērot biržas cenu, noņemot smagnējo konkursa procedūru, bez iepirkuma procedūras piemērošanas. - Gadījumos, ja rezerves nav valsts īpašumā: ○ Var būt lielāka "biļešu" cena (mazāka konkurence); ○ Mazāks risks "netikt klāt" rezervēm. Vieglāk nogādāt uz Latviju, uzdevums tikai sadalīt un transportēt; ○ Svarīgi, lai ir noteikts līguma laušanas mehānisms, kas aizsargā valsti. - Pārdomājami jautājumi: vai ir droši visu glabāt vienā vietā, vai drošības apsvērumu dēļ nav vērts daļu uzglabāt ārzemēs. 3.darba grupa "Benzīns" 6.5. Par I bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Veicot drošības rezervju izpirkšanu, jāvērtē pēc tehniskajām un ekonomiskajām iespējām kopā. Labākais risinājums par lētāko cenu paņemt rezerves no turienes, kur visātrāk var piepildīt; - Par degvielas transportēšanas organizēšanu: ○ Jābūt operatīvajiem datiem pieejamiem un tas jādefinē normatīvajos aktos; ○ Operatīvajām un kritiskajām struktūrām jānodrošina tiešās piegādes, ko organizē Enerģētiskās krīzes centrs vai cita institūcija. ○ Degvielas uzpildes stacijas pašas sevi nodrošina, braucot pakaļ (pēc biļetēm, balstoties uz apgrozījumu (nepieciešama informācija no Valsts ieņēmuma dienesta); ○ Rezerves jāglabā reģionāli; - Par drošības rezervju sadalījumu starp vairumtirgotājiem: ○ Sadala balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par apgrozījumu; ○ Ja benzīns ir tik mazā apjomā kā šobrīd, tad jānodrošina tikai operatīvajam transportam un izdali kontrolē valsts; ○ Mazumtirgotājiem ieviešami ierobežojumi; ○ Nepieciešams apzināt informāciju iepriekš par to, cik operatīvais transports patērē dīzeļdegvielu/benzīnu. 6.6. Par II bloka jautājumiem galvenās atziņas: - Lai pēc pieciem gadiem Latvijas teritorijā nodrošinātu 100% no drošības rezervēm glabāšanu nepieciešama pakāpeniska pāreja uz aģentūras modeli. - Lai veicinātu Latvijā reģistrēto komersantu dalību iepirkumā nepieciešams ieviest nosacījumu par "rītdienas" cenu (nekontrolēts cenu kāpuma risks), lai nerodas situācija, kad lētāk ir samaksāt soda naudu kā piedalīties. - Esošais Būvniecības valsts kontroles biroja uzraudzības modelis ir optimāls. Bet jānodrošina, lai viens un tas pats apjoms netiek pārdots diviem saņēmējiem nepieciešama starpvalstu informācijas apmaiņa. - Ja 100% drošības rezerves tiek uzglabātas Latvijā pastāv risks, ka var sadārdzināties izmaksas gala patērētājam; tāpat risks, vai rezerves tiešām būs uz vietas krīzes brīdī un vai viens un tas pats rezervju apjoms nav rezervēts dažādiem saņēmējiem (dažādām valstīm), jo šobrīd ir civiltiesiskie līgumi, kas neuzliek sekas, ja komersants atdod rezerves citai valstij. - Rezervju uzglabāšanai valstij nepieciešams īrēt infrastruktūru nevis pirkt vai būvēt. Uzglabāšanas jaudas Latvijā ir pietiekamas. - Jānosaka, ka daļai komersantu un kritiskajai infrastruktūrai daļēji vai pilnībā uz komerciāliem pamatiem pašiem nepieciešams nodrošināt minimālo nodrošinājumu (centralizētās siltumapgādes sistēmas, slimnīcas, Latvijas dzelzceļš, AS "Latvenergo); - Aģentūras modeļa turpmākie galvenie apakšuzdevumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi: ○ Noteikt aģentūras funkcijas: 1) iepirkt un apmainīt degvielu 2) cieša sadarbība ar krīzes centru; ○ Nodrošināt benzīna uzglabāšanas proporcijas palielināšanu; ○ Paredzēt līgumus ar valsti (aģentūru), ka komersants krīzes stundā nodrošina savu transportu. Ja komersanti nav ieinteresēti, tad valsts nodrošina minimumu (piemēram, NBS iesaiste. Piezīme: Aizsardzības ministrija neatbalsta šādu risinājumu). Gala risinājums transporta trūkuma situācijā mobilizācijas pieprasījums; ○ Jāatrunā skaidra kārtība kā izsniedz naftas rezerves (līgumā/noteikumos). 7. 17:00 17:30 žūrija vērtē darba grupu piedāvājumus. Žūrijas sastāvs: J Miezainis, E.Šaicāns, S.Mjakuškina, A.Lapiņš, B.Bļodniece 8. 17:30 Rezultātu paziņošana. E.Šaicāns izsaka pateicību visiem hakatona dalībniekiem, atzīmējot, ka darba grupu rezultāti visām trijām grupām ir bijuši līdzīgi, bet 3. darba grupa "Benzīns" tiek atzīta par labāko, jo visprecīzāk tika atbildēts uz visiem jautājumiem. 9. 17:40 J.Miezainis izsaka pateicību naftas nozares speciālistiem par darbu un atklātu diskusiju. Noslēgumā tiek dots vārds tiem, kas papildus vēlas izteikties. Noslēgumā izteicās: B.Bļodience, S.Mjakuškina, A.Lapiņš, M.Stirāns, O.Karčevskis, I.Nakurts, G.Matrevics.