10. Article

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar apstrīdēto normu tika atvaļināts no dienesta Valsts policijā. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma ierobežo gan viņa tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, proti, uz visu mūžu aizliedz pildīt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, gan arī tiesības saglabāt darbavietu, proti, Valsts policijas inspektora amatu. Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzējs tika atvaļināts no dienesta Valsts policijā un tāpēc arī atbildes rakstā apstrīdētās normas satversmība izvērtēta tiktāl, ciktāl šī norma liedz pildīt dienestu Valsts policijā, taču Saeimas sniegtie argumenti esot attiecināmi arī uz pārējām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Lai arī, izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, būtiska nozīme ir piešķirama tieši lietas faktiskajiem apstākļiem, kuros apstrīdētā norma ir aizskārusi pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, tomēr vienlaikus Satversmes tiesai ir jāvērtē arī visu to personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas ir vienādi un salīdzināmi ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēja apstākļiem. Turklāt Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 13. punktu). Līdz ar to izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama apstrīdētās normas satversmība. Dienesta gaitas likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs - Valsts policijā, Iekšējās drošības birojā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kā arī šo iestāžu padotībā esošajās koledžās - un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Dienesta gaitas likums pamatā regulē vispārīgus dienesta gaitas jautājumus - piemēram, obligātās prasības dienestam, pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, dienesta pakāpes un to piešķiršanas kārtību, atvaļināšanu no dienesta. Valsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm - Valsts policijai, Iekšējās drošības birojam, Valsts robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī šo iestāžu padotībā esošajām koledžām - un Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir deleģējusi atšķirīgu funkciju izpildi. Šo dienestu funkcijas, tiesības un pienākumi ir noteikti arī citos likumos - likumā "Par policiju", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, Valsts robežsardzes likumā u. c. Likums "Par policiju" nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, policijas finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli. Saskaņā ar likuma "Par policiju" 3. panta pirmo daļu policijas uzdevums citstarp ir garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Lai šie uzdevumi tiktu pildīti, policijas darbiniekiem likumā "Par policiju" ir noteiktas īpašas tiesības, veicot dienesta pienākumus, tostarp tiesības personas aizturēt, lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, kā arī dienesta vajadzībām lietot šaujamieroci. Personām izvirzāmās prasības ir pamatotas to spējā izpildīt noteiktus pienākumus un uzdevumus, tāpēc attiecībā uz konkrētu dienestu noteiktie ierobežojumi ir saistīti ar attiecīgā dienesta funkcijām. Apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam ir piemērota kā personai, kura dienēja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē - Valsts policijā. Tādējādi Satversmes tiesa izskatāmajā lietā izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tā liedz pildīt dienestu Valsts policijā.