15. Article

Lai izvērtētu, vai Satversmes 101. panta pirmajā daļā un 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 16. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 14. punktu). Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 19. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 14. punktu). Aizliegums par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai dienēt Valsts policijā tika noteikts jau 1991. gada 4. jūnija likuma "Par policiju" sākotnējā redakcijā. Vēlāk šī prasība tika ietverta Dienesta gaitas likumā, kas nosaka vienotu tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Šā likuma sākotnējā redakcijā 4. panta 4. punkts noteica, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Ar 2008. gada 4. decembra grozījumiem 4. panta 4. punkts tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Priekšlikumu par šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā pirms attiecīgā likumprojekta otrā lasījuma izteica Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2008. gada 17. septembra sēdē un Saeimas 2008. gada 6. novembra sēdē otrajā lasījumā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 53. un 83. lp.). Likumprojekts trešajā lasījumā tika pieņemts 2008. gada 4. decembrī. Likums tika izsludināts 2008. gada 19. decembrī un publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 198. Likums stājās spēkā 2008. gada 20. decembrī. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret apstrīdētās normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.