16. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu). Satversmes 101. panta pirmajā daļā un 106. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 16. un 17. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 15. punktu). Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18. punktu). 16.1. Saeima uzskata, ka likumdevēja pienākums ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, jo tā ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valstij un demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Ja Valsts policijas amatpersonas amatu varētu ieņemt persona, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, tad mazinātos sabiedrības uzticēšanās gan Valsts policijas amatpersonu darbībai, gan pašai valstij un demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis tiek saistīts arī ar demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzību. Dienesta gaitas likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu, lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu dienesta darbību. Persona, stājoties dienestā, dod zvērestu būt godīga un taisnīga, uzticīga Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm. Valsts policijas amatpersonas, pildot tām uzticētos uzdevumus, rīkojas valsts vārdā un pārstāv konkrētu demokrātisku un tiesisku valsts iekārtu. Valsts policijas dienestā esošās amatpersonas pieder pie tām amatpersonām, kas ikvienai personai rada priekšstatu par valsts darbību kopumā. Tādēļ katrai Valsts policijas amatpersonai ir jāpatur prātā, ka tā ar savu izturēšanos ir līdzatbildīga arī par sabiedrības priekšstatu jeb pārliecību par to, ka valsts vara tiek īstenota pienācīgi. Valsts policijas pamatuzdevums ir kontrolēt likumu ievērošanu sabiedrībā, nodrošināt, lai sabiedrība ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ja par Valsts policijas amatpersonu varētu kļūt persona, kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tiktu mazināta sabiedrības uzticēšanās Valsts policijas amatpersonām kā valsts varas īstenotājām un līdz ar to arī demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Turklāt persona, kas pati izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nesekmētu likumpaklausīgu attieksmi sabiedrībā. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība. 16.2. Saeima norāda, ka personas, kuras neatbilst minimālajiem profesionalitātes standartiem, tostarp personas, kuras pašas nespēj atturēties no tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nevar pienācīgi pildīt policijas pamatuzdevumu - nodrošināt personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzību. Apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai dienestā atrastos personas, kas, pašas būdamas citiem par paraugu, sekmētu personu tiesību ievērošanu un sabiedrības drošību, it sevišķi nodrošinot krimināltiesības regulējošu normatīvo aktu ievērošanu. Ja persona, kas izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu tiesīga pildīt dienestu, riskam būtu pakļautas citu personu tiesības un sabiedrības drošība. Arī Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viens no ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem ir citu personu tiesību aizsardzība. Tāpat arī Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi prettiesiska rīcība grauj ne tikai pašas amatpersonas, bet arī iestādes reputāciju, tādējādi mazinot arī sabiedrības uzticēšanos šai iestādei. Savukārt sabiedrības neuzticēšanās iestādēm, kuru pamatuzdevumi ir noziedzības apkarošana, operatīvās un kriminālprocesuālās darbības veikšana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumisko interešu aizsardzība, esot būtisks aspekts, kas negatīvi ietekmējot sabiedrības drošību. Demokrātiska tiesiska valsts iekārta nav iedomājama bez sakārtotas un pienācīgi aizsargātas valsts pārvaldes darbības, kas tādējādi garantē gan sabiedrības drošību, gan citu cilvēku tiesības (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 25. punktu). Saskaņā ar likuma "Par policiju" 5. un 9. pantu policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Ņemot vērā policijas uzdevumus un pilnvaras, kā arī to, ka policijas darbības joma kopumā ir saistīta ar personu tiesību un brīvību aizsardzību un sabiedrības drošības apdraudējumu novēršanu, likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanas labad policijas dienestā esošām personām tiek izvirzītas paaugstinātas prasības attiecībā uz atbilstību amatam. Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ir vērsts uz to, lai veicinātu sabiedrības drošības aizsardzību, garantējot to, ka par sabiedrības drošību valsts vārdā rūpējas personas, kuras pašas nav veikušas tādas darbības, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējamas. Valsts policija pilda tai deleģētās valsts funkcijas - aizsargā personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Rīcība, kas mazina uzticēšanos Valsts policijas amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, var kaitēt sabiedrības drošībai. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir vēl viens leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir šādi leģitīmie mērķi - demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība un sabiedrības drošības aizsardzība.