18. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu). Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma veicina sabiedrības uzticēšanos Valsts policijas amatpersonu darbībai un valstij un tādējādi aizsargā demokrātisko tiesisko valsts iekārtu. Apstrīdētā norma esot vērsta uz citu personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzību. Dienesta gaitas likuma 4. pantā ir noteiktas obligātās prasības Valsts policijas dienestam, un viena no tām ir ietverta apstrīdētajā normā. Krimināllikums noteic, kāda cilvēku darbība vai bezdarbība ir noziedzīga. Savukārt apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums nodrošina to, ka persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nevar dienēt Valsts policijā, kuras darbības joma ir saistīta ar personu tiesību un brīvību aizsardzību un sabiedrības drošības apdraudējumu novēršanu. Demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieciešams, lai pilsoņi paļautos uz to, ka valsts pārvaldē strādājošie savus amata pienākumus veiks tiesiski valsts un sabiedrības interesēs (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-03-01 16.2. punktu). Tādas personas atrašanās Valsts policijas dienestā, kura pati ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, var radīt priekšstatu, ka valsts varas pārstāvji var neievērot normatīvajos aktos noteikto un rīkoties pretēji tām vērtībām, kuras aizsargāt ir šo amatpersonu pienākums. Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka apstrīdētā norma veicina sabiedrības uzticēšanos demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtai un amatpersonām, kas to pārstāv. Valsts policijas amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir īpašas tiesības, tostarp tiesības personu aizturēt, lietot pret to fizisku spēku, speciālos līdzekļus, kā arī dienesta vajadzībām lietot šaujamieroci. Ja sabiedrība neuzticētos Valsts policijas amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, kuru uzdevums ir personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība, tad tiktu apdraudēta šīm amatpersonām uzdoto funkciju izpilde. Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka apstrīdētā norma veicina arī sabiedrības drošības aizsardzību, jo nepieļauj tādu personu atrašanos Valsts policijas dienestā, kuras pašas izdarījušas tīšus noziedzīgus nodarījumus, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tātad likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.