7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atzīst, ka dienestā esošām amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir izvirzāmi ļoti augsti uzvedības un rīcības kritēriji un ka apstrīdētajai normai ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības drošības aizsardzība -, tomēr uzskata, ka citu personu un visas sabiedrības interešu apdraudējums gadījumā, ja dienestu pilda iepriekš krimināli sodīta persona, esot iespējamība, nevis neapgāžams fakts. Ja tiktu prezumēts, ka krimināli sodītai personai nav iespējams mainīties, tad zustu jebkāda resocializācijas pasākumu jēga. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pilnībā piekrīt Pieteikuma iesniedzēja norādītajiem apsvērumiem par to, ka ierobežojuma leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar cilvēka pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, veicot personas individuālu izvērtējumu. Ņemot vērā kriminālprocesu ilgumu, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība uzskata par reāli iespējamu tādu situāciju, ka persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, faktiski ilgstoši turpina dienestu Valsts policijā un tās darba izpildījums tiek pieņemts un novērtēts pozitīvi. Līdz ar to esot secināms, ka arī šādas personas spēj pilnvērtīgi veikt dienesta pienākumus un ka dienests pilnībā pieļauj un veicina šādu personu atrašanos tajā. Aplūkojot citās Eiropas valstīs spēkā esošo tiesisko regulējumu, varot konstatēt pietiekamu likuma daudzveidību. Piemēram, Polijas un Čehijas likumos esot noteikts, ka dienestā nevar būt persona ar kriminālu pagātni, savukārt atbilstoši Igaunijas likumam persona pēc sodāmības dzēšanas var atkal kandidēt uz amatu dienestā, izņemot gadījumu, kad izdarītais noziegums bijis vērsts pret valsti. Pēc Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības ieskata, būtu jāņem vērā tas, ka Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēti vairāk nekā 300 noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tātad iespējamie noziedzīgie nodarījumi var būt ļoti dažādi un saistīti ar dažādu interešu apdraudējumu. Neiedziļinoties katras noziedzīgo nodarījumu grupas būtībā, varot apgalvot, ka ne visi tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērtējami pilnīgi vienādi attiecībā uz personas atrašanos dienestā. Esot iespējami arī tādi gadījumi, kad agrāk izdarītais noziedzīgais nodarījums nekādi neietekmē dienesta pienākumu pildīšanu. Taču šobrīd neesot tādas institūcijas, kas šo jautājumu varētu izvērtēt.