8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore Mg. iur. Evija Vīnkalna - uzskata, ka apstrīdētā norma attiecībā uz Valsts policijas dienestā esošām personām atbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, tostarp Valsts policijas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevumu nodrošināt būtiskas valsts funkcijas sabiedrības drošības un labklājības aizsardzības jomā, kā arī katras attiecīgās amatpersonas darbības nozīmi noteikto uzdevumu izpildē, vajagot atzīt, ka noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, kas ietver ne tikai citu cilvēku tiesību, sabiedrības drošības un labklājības aizsardzību, bet arī demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību. Apstrīdētā norma ietverot absolūtu aizliegumu atrasties dienestā tikai tādām personām, kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, esot ņēmis vērā vainas formu nozīmi un neesot ierobežojumu attiecinājis uz noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Ņemot vērā Valsts policijai noteiktos uzdevumus, valsts varas pārstāvju lomu tiesiskuma stiprināšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā, esot jāatzīst, ka attiecībā uz Valsts policijas amatpersonām apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi. Diferencētas pieejas vai individuāla izvērtējuma noteikšana nebūtu pieņemama. Tāpat nebūtu pamatota arī ierobežojuma tvēruma sašaurināšana, piemēram, ierobežojuma attiecināšana tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju, noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai saistīšana tikai ar sodāmības laiku.