10. Article

Pēc Ilūkstes novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas. 10.1. Ilūkstes novada dome 2019. gada 25. aprīlī pieņēma lēmumu par novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu no 2019. gada 24. maija līdz 25. jūnijam. Aptaujā piedalījās 2509 iedzīvotāji, no tiem 98,96 procenti atbalstīja ideju par Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt vairāk nekā 95 procenti no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka Ilūkstes novadu identificē ar Sēliju (sk. lietas materiālu 18. sēj. 95.-96. lp.). Saskaņā ar statistikas datiem 2019. gada sākumā Ilūkstes novadā bija 7274 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Notika arī vairākas iedzīvotāju sapulces, kurās iedzīvotāji citstarp atzina, ka pašvaldība pilda savus uzdevumus un nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos pakalpojumus. Dome saņēma arī vairāk nekā 620 privātpersonu viedokļus, kuros aicināts nepievienot Ilūkstes novadu Daugavpils novadam. Ar domes 2019. gada 27. jūnija lēmumu iedzīvotāju aptaujas rezultāti apstiprināti, kā arī informācija par aptaujas rezultātiem un saņemtajiem privātpersonu viedokļiem nosūtīta Ministrijai (sk. lietas materiālu 19. sēj. 1.-65. lp.). Daugavpilī 2019. gada 2. augustā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Daugavpils novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Daugavpils pilsētas, Ilūkstes un Daugavpils novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Ilūkstes novadu Daugavpils novadā (sk. lietas materiālu 20. sēj. 75.-81. lp.), bet Ilūkstes novada domes deputāti, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteica negatīvu viedokli par šo administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Ilūkstes novada dome 2019. gada 31. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pauda atbalstu Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanai tā līdzšinējās robežās. Turklāt lēmumā norādīts, ka pašvaldība kā alternatīvus administratīvi teritoriālā iedalījuma variantus pieļauj Ilūkstes novada paplašināšanu tā vēsturiskajās robežās, apvienojot to ar Aknīstes novadu un līdzšinējā Jēkabpils novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai arī jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, apvienojot Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus (sk. lietas materiālu 19. sēj. 95.-96. lp.). Savā 2019. gada 17. decembra vēstulē Komisijai Ilūkstes novada dome norādīja, ka pašvaldība pilnībā veic visas savas funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilst Likumprojektā noteiktajiem pašvaldību izveidošanas kritērijiem, tādēļ var pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Līdz ar šo vēstuli dome nosūtīja Komisijai arī 2019. gada 27. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumus (sk. lietas materiālu 19. sēj. 99.-100. lp.). Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 31. janvāra un 14. februāra sēdēs. Viņš pauda viedokli, ka Ilūkstes novads atbilst visiem novadu veidošanas kritērijiem un ir pašpietiekams. Ilūkstes novads varot palikt esošajās robežās, vai arī tas esot jāapvieno ar citiem novadiem jaunā - Sēlijas - novadā. Pret Daugavpils novada izveidošanu iebilda arī līdzšinējā Daugavpils novada domes priekšsēdētājs (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un 14. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 13, pieejami: www.saeima.lv). Ilūkstes novada dome bija aicināta arī uz Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdi. Šajā sēdē domes priekšsēdētājs norādīja, ka Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots, trūkst vienīgi attīstības centra, taču neesot skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tāds tiek izraudzīts (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Diskusijas par priekšlikumiem attiecībā uz līdzšinējo Ilūkstes novadu Komisijā turpinājās arī pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, tomēr pašvaldības pārstāvji uz Komisijas 2020. gada 5. un 6. maija sēdēm netika uzaicināti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 5. un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 23 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 10.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Ilūkstes novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots. Ministrija konsultējās ar Ilūkstes novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Daugavpils novadā, kurš vēlāk tika pārdēvēts par Augšdaugavas novadu. Uzaicinājums uz 2019. gada 2. augustā Daugavpilī rīkotajām konsultācijām Ilūkstes novada domei nosūtīts 2019. gada 27. jūnijā (sk. lietas materiālu 20. sēj. 75.-76. lp.). Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Ilūkstes novada domes viedoklis par reformu, jo dome bija sniegusi savus priekšlikumus par novada saglabāšanu gan 2019. gada 16. aprīļa vēstulē, kas pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam, gan 2019. gada 2. augusta vēstulē Ministrijai (sk. lietas materiālu 20. sēj. 93.-101. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Ilūkstes novada domes 2019. gada 17. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 27. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumi. Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts viedoklis, ka Ilūkstes novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas materiālu 20. sēj. 66.-74. lp.). Sākotnēji Ministrija piedāvāja izveidot jaunu Daugavpils novadu, kurā būtu iekļauta Daugavpils pilsēta un līdzšinējie Daugavpils un Ilūkstes novadi. Taču Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai, Daugavpils pilsētai jau bija paredzēts atsevišķas pašvaldības statuss. Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tika apspriests arī vairākās Komisijas sēdēs ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja piedalīšanos. Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Ilūkstes novadu. 10.3. Ministrija norāda, ka tā vērtējusi Ilūkstes novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu Ministrija neesot atbalstījusi, jo līdzšinējā novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī tā iedzīvotāju skaits neliecina par spēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas (sk. lietas materiālu 20. sēj. 93.-101. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Ilūkstes novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un 25. februāra sēdēs. 2020. gada 31. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Daugavpils novada izveidi, Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienošanai jaunajā Daugavpils novadā. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīja, ka Ilūkstes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes novadu, Rubenes un Dunavas pagastiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums apvienot līdzšinējos Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus vienā jaunā - Sēlijas - novadā. Komisijā notika debates par priekšlikumiem, kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Satversmes tiesa jau aplūkojusi to, kā Komisija un Saeima vērtēja Sēlijas novada izveidošanas iespēju (sk. šā sprieduma 9.3. punktu). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Sēlijas novada izveidi vai Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Ilūkstes novadu, tika apspriesti 2020. gada 3. jūnijā. Saeimas sēdē notika diskusijas par līdzšinējo Ilūkstes novadu un jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, taču priekšlikumi, kas atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma modeļa, tika noraidīti. Atbalstu guva vienīgi priekšlikums pārdēvēt jauno Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Ilūkstes novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ilūkstes novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.