11. Article

Carnikavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt likumdevēja pieņemtais risinājums ievērojami atšķiroties no tā, kas tika ietverts Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā. Sākotnēji Ministrija piedāvājusi izveidot Ādažu novadu, kurā būtu apvienoti Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu un Sējas novadi. Savukārt Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā esot atbalstīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kas paredzēja apvienot tikai līdzšinējos Ādažu un Carnikavas novadus. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada dome un tās iedzīvotāji bija iepazīstināti ar konkrētu plānoto grozījumu projektu. 11.1. Carnikavas novada dome 2019. gada 8. maijā nosūtīja vēstuli Ministrijai, aicinot tās pārstāvjus piedalīties domes organizētajā publiskajā apspriešanā par plānotajiem reformas risinājumiem. Ministrija priekšlikumu noraidīja. 2019. gada 31. maijā dome organizēja iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 897 iedzīvotāji, no tiem 84,62 procenti pauda negatīvu viedokli pret Carnikavas novada iespējamo pievienošanu kādam citam novadam (sk. lietas materiālu 3. sēj. 72.-75. lp.). 2019. gada sākumā Carnikavas novadā bija 9359 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). 2019. gada 24. jūlijā Carnikavas novada dome pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā piedāvātās administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Par šo lēmumu citstarp tika informēta Ministrija, Ministru kabinets, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (sk. lietas materiālu 3. sēj. 49. lp.). 2019. gada 25. jūlijā Ādažos notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Carnikavas novadu Ādažu novadā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 65.-74. lp.). Carnikavas novada domes deputāti tikšanās laikā pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Carnikavas novada dome 2019. gada 11. decembrī vērsās pie Komisijas, Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, norādot, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tas neatbilst reformas mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm, kā arī aicināja saglabāt šā novada patstāvību, jo pašvaldība spējot apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un pilnvērtīgi funkcionēt. 2019. gada 18. decembrī un 2020. gada 27. martā dome atkārtoti informēja Komisiju par to, ka neatbalsta Likumprojektā ietverto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu, pamatojot savu viedokli ar novada pašpietiekamību (sk. lietas materiālu 3. sēj. 109.-114. lp., 135. lp. un 146.-152. lp.). Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs, izskatot Likumprojektu pirms pieņemšanas otrajā lasījumā, tika uzklausīts Carnikavas novada domes priekšsēdētāja viedoklis. Viņš rosināja saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 11.2. Carnikavas novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Carnikavas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt šo novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Ādažu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 25. jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Carnikavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 65.-66. lp.). Ministrijai bija zināms Carnikavas novada domes viedoklis par reformu. Tas pausts vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēmusi Carnikavas novada domes 2019. gada 24. jūlija lēmumu par to, ka dome, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli (sk. lietas materiālu 4. sēj. 79.-85. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā aicināts saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes priekšsēdētājas 2020. gada 27. marta vēstuli, kurā argumentēta šā novada spēja būt patstāvīgam (sk. lietas materiālu 3. sēj. 146.-152. lp.). Domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī divās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Ādažu novada sastāvu atšķiras no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam netika veiktas. Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu. 11.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Carnikavas novada domes priekšlikumus un sniegusi domei atbildes vairākās vēstulēs. Ministrija neesot atbalstījusi Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, jo šajā Pierīgas novadā tā līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai. Turklāt šajā novadā neesot arī vidusskolas (sk. lietas materiālu 4. sēj. 79.-85. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Carnikavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē Carnikavas novada domes priekšsēdētāja izteica negatīvu viedokli par tāda Ādažu novada izveidi, kura sastāvā būtu arī līdzšinējais Carnikavas novads. Šajā sēdē tika diskutēts par to, kādam vajadzētu būt Ādažu novadam, piemēram, par to, vai Garkalnes pagasts pievienojams Ulbrokas novadam vai Ādažu novadam (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdē, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Ministrijas pārstāvis norādīja, ka novadā nav pietiekams iedzīvotāju skaits un nav arī vidusskolas, tāpēc Carnikavas un Ādažu novadi ir apvienojami vienā novadā. Komisijas sēdē tika noraidīti priekšlikumi par patstāvīga Carnikavas novada saglabāšanu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Carnikavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc Ādažu novads būtu veidojams, apvienojot Ādažu novadu un Carnikavas novadu, gan arī par to, kāpēc šāda novada veidošana nebūtu atbalstāma, bet būtu saglabājams patstāvīgs Carnikavas novads. Saeima ar balsojumu atbalstīja priekšlikumu veidot Ādažu novadu, to apvienojot ar Carnikavas novadu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Carnikavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Carnikavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.