13. Article

Iecavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkoto konsultāciju laikā atbildes uz Iecavas novada pašvaldības deputātu jautājumiem neesot sniegtas pēc būtības. 13.1. Iecavas novada dome 2019. gada 28. maijā pieņēma lēmumu no 2019. gada 3. jūnija līdz 1. jūlijam rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai novada iedzīvotāji atbalsta Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu. 2019. gada sākumā Iecavas novadā bija 8993 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Aptaujā piedalījās 1293 iedzīvotāji, no tiem 97,4 procenti atbalstīja Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 90.-93. lp.). Par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem tika informēta arī Ministrija, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un citas komisijas, frakcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Pašvaldību savienība (sk. lietas materiālu 5. sēj. 94.-95. lp.). Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Iecavas novadu Bauskas novadā (sk. lietas materiālu 6. sēj. 30.-37. lp. un 50.-61. lp.). 2019. gada 13. jūnijā Iecavā notika iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās arī Ministrijas pārstāvis (sk. lietas materiālu 5. sēj. 87. lp.). Iecavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē Ministrijai bija izteikusi divus priekšlikumus: saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību ar Iecavas pilsētu kā administratīvo centru vai apvienot Iecavas novadu ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Šādas apvienošanas rezultātā varot tikt izveidota ģeogrāfiski vienota teritorija, kuras iedzīvotāju skaits sasniegtu 15 000. Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumā norādīts, ka šā novada pievienošana Bauskas novadam ir nepamatota un neatbilst Iecavas novada iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principam. Lēmums nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam, Komisijai un citām valsts institūcijām un amatpersonām. Par šo viedokli dome informējusi vairākas valsts institūcijas un amatpersonas arī 2019. gada 5. decembra, 2020. gada 3. un 23. marta vēstulēs (sk. lietas materiālu 5. sēj. 99.-102. lp., 114.-116. lp. un 136.-138. lp.). Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdē, kurā tika diskutēts par priekšlikumu apvienot Iecavas novadu un Baldones novadu. Priekšsēdētājs informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja un vairākums iedzīvotāju vēlas Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, taču piekrīt arī tā apvienošanai ar Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu. Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās arī Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē, kurā tika diskutēti priekšlikumi par jauno Bauskas novadu. Viņš atkārtoti norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un uzsvēra, ka Iecavas novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra un 14. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 8 un Nr. 13, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 13.2. Iecavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu vēlmi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, kā arī par vairākiem priekšlikumiem apvienoties jaunā novadā, piemēram, ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Ministrija konsultējās ar Iecavas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Iecavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 6. sēj. 30.-31. lp.). Ministrijai bija zināms Iecavas novada domes viedoklis par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Ministrijas pārstāvis piedalījās arī 2019. gada 13. jūnija iedzīvotāju sapulcē, kurā savu viedokli pauda gan pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji. Ministrija bija saņēmusi gan Iecavas novada domes 2019. gada 31. jūlija vēstuli, gan arī 2019. gada 31. jūlija lēmumu, ar kuru apstiprināti iedzīvotāju aptaujas rezultāti (sk. lietas materiālu 6. sēj. 42.-49. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumu un domes priekšsēdētāja 2019. gada 5. decembra vēstuli. Šajos dokumentos atspoguļoti novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pašvaldības viedoklis par reformas piedāvājumu (sk. lietas materiālu 6. sēj. 3.-10. lp.). Iecavas novada domes priekšsēdētājs uzklausīts vairākās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Iecavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Iecavas novadu. 13.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Iecavas novada domes priekšlikumus un atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs. Taču Iecavas novada līdzšinējās robežās neesot attīstības centra un tam neesot tiešas robežas ar Rīgas pilsētu. Novadam robežas ar Rīgas pilsētu nebūtu arī tad, ja atbilstoši Iecavas novada domes priekšlikumam tas tiktu apvienots ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Tāpēc Ministrija neesot piedāvājusi iespēju saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 6. sēj. 42.-49. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Iecavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 28. janvāra un 14. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdē tika vērtēti priekšlikumi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī veidot jaunu novadu, kurā tiktu apvienots Iecavas novads un Baldones novads. Ministrijas pārstāvis norādīja, ka Iecavas novadam tuvākais attīstības centrs ir Bauska, ar kuru Iecavai ir arī vēsturiski ilgstoša sadarbība. Turklāt tādā gadījumā, ja pieņemtu Iecavas novada domes priekšlikumu par novadu apvienošanu, tiktu izveidots novads bez attīstības centra. Komisijas sēdē netika atbalstīts priekšlikums par tāda novada veidošanu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Iecavas un Baldones novadi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē tika skatīti jautājumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu jaunā Bauskas novada izveidei un informēja, ka šajā novadā apvienojamās pašvaldības jau tagad sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, civilās aizsardzības jomā, kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunā novada pašvaldība spēs izpildīt visas tai nodotās funkcijas. Iecavas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un ka novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Apspriežot šo iespēju, Ministrijas pārstāvis atzina: lai arī Iecavai ir lielas attīstības iespējas, šāda novada sastāvā nebūtu attīstības centra, bet novada attīstībai - pietiekamas ekonomiskās aktivitātes. Komisija atbalstīja Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, proti, līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu jaunajā Bauskas novadā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Iecavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Debatēs par šiem priekšlikumiem izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc jaunais Bauskas novads būtu veidojams, gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu veidojams patstāvīgs Iecavas novads. Trešajā lasījumā priekšlikumus, kas attiecās uz Iecavas novadu, Saeima izskatīja 2020. gada 2. jūnijā. Otrajā un trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Iecavas novada pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Iecavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Iecavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.