15. Article

Pēc Auces novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Ministrijas organizēto konsultāciju laikā uz deputātu jautājumiem neesot sniegtas atbildes pēc būtības. 15.1. Dobelē 2019. gada 19. jūlijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Dobeles novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Auces, Dobeles, Tērvetes novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Auces novadu Dobeles novadā (sk. lietas materiālu 23. sēj. 28.-46. lp.). No 2019. gada 17. jūnija līdz 12. jūlijam Auces novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Aptaujā piedalījās 712 iedzīvotāji, no kuriem 97,98 procenti atbalstīja Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 22. sēj. 84.-87. lp.). 2019. gada sākumā Auces novadā bija 6980 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Auces novada dome 2019. gada 11. septembrī pieņēma lēmumu par to, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Lēmumā norādīts, ka reforma ir atrauta no reģionālās attīstības un citu nozaru reformu plāniem un nav ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija mazākā skaitā attīstības centru uzlabos kopējo ekonomisko un sociālo situāciju valstī (sk. lietas materiālu 22. sēj. 84.-87. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Auces novada dome nosūtīja Komisijai savus 2019. gada 11. septembra un 2019. gada 11. decembra lēmumus. 2019. gada 11. decembra lēmumā Komisija aicināta izvērtēt iespēju saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību un apsvērt priekšlikumu pievienot Auces novada administratīvajai teritorijai līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus, kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā (sk. lietas materiālu 22. sēj. 88.-94. lp.). Auces novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē, kurā tika vērtēti priekšlikumi par jaunā Dobeles novada izveidi. Priekšsēdētāja norādīja uz daudzām problēmām Auces novadā un apšaubīja to, ka ar apvienošanos lielākā novadā tās tiks atrisinātas un ka novadā šobrīd pieejamie pabalsti un pakalpojumi arī pēc apvienošanās būs iedzīvotājiem pieejami (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv). Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 15.2. Auces novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Auces novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Dobeles novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūlijā Dobelē rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Auces novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu 23. sēj. 7.-8. lp.). Auces novada domes viedoklis, proti, tas, ka dome neatbalsta reformas piedāvājumu un vēlas novada saglabāšanu tā līdzšinējā teritorijā, Ministrijai bija darīts zināms ar Auces novada domes 2019. gada 30. un 31. jūlija vēstulēm, kā arī domes 2019. gada 11. septembra lēmumu. Ministrijai bija zināmi arī Auces novada domes organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultāti (sk. lietas materiālu 23. sēj. 16.-25. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Auces novada domes 2019. gada 12. decembra vēstuli, kurai pievienoti Auces novada domes 2019. gada 11. septembra un 11. decembra lēmumi. Šajos dokumentos izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un Auces novada pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu 23. sēj. 1.-6. lp.). Auces novada priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Auces novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Auces novadu. 15.3. Ministrija norāda, ka tā vairākās Auces novada domei nosūtītajās vēstulēs sniegusi izvērtējumu par domes priekšlikumiem. Ministrija nepiedāvāja saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību, jo novada līdzšinējās robežās nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novadā neesot iespējams izveidot perspektīvu vidusskolu (sk. lietas materiālu 23. sēj. 16.-25. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Auces novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Tajā Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunveidojamā novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā arī par sadarbību, kas jau izveidojusies starp jaunajā Dobeles novadā iekļaujamiem novadiem, tostarp izglītības, kultūras, sporta un civilās aizsardzības jomā. Auces novada domes priekšsēdētāja informēja, ka Auces novads esot izteikta pierobežas pašvaldība un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ investoriem par šo novadu neesot intereses. Proti, Auces novads esot tālu no Rīgas, neatrodoties blakus lielajām automaģistrālēm un dzelzceļam. Valsts un vietējā mēroga ceļu stāvoklis esot slikts. Vērojama darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana no novada, bet novadā esot ievērojams skaits trūcīgu pensionāru. Priekšlikumi saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā neguva atbalstu un tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Auces novadu, tika atsaukti. Trešajā lasījumā priekšlikumi, kas attiecās uz Auces novadu, tika izskatīti 2020. gada 3. jūnijā. Priekšlikumus, kas attiecās uz Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Saeima neatbalstīja (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Auces novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Auces novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.