16. Article

Pēc Ozolnieku novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Konsultācijās ar Ministriju neesot bijis iespējas tai uzdot jautājumus, turklāt novada iedzīvotāji uz šo tikšanos neesot aicināti. 16.1. Jelgavā 2019. gadā 12. jūnijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Ozolnieku novadu Jelgavas novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 35.-40. lp.). Ozolnieku novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, kas noslēdzās 2019. gada 15. septembrī. Aptaujā piedalījās 882 iedzīvotāji, un no tiem 95 procenti balsoja par to, lai saglabātu Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 13. sēj. 90.-94. lp.). 2019. gada sākumā Ozolnieku novadā bija 10 705 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Ozolnieku novada dome 2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu par to, ka neatbalsta Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, jo tā neatbilst iedzīvotāju interesēm. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ministrijas veiktās konsultācijas bija juridiski nekorektas un netaisnīgas. Dome šo lēmumu nosūtīja Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Ministrijai un Pašvaldību savienībai (sk. lietas materiālu 13. sēj. 81.-84. lp.). 2019. gada 16. decembrī dome pieņēma lēmumu, ar kuru vēlreiz apstiprināja, ka tā, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, neatbalsta Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novadā. Šo lēmumu dome nosūtīja Komisijai (sk. Ozolnieku novada domes 2019. gada 16. decembra ārkārtas sēdes lēmumu Nr. 1, pieejams Saeimas likumprojektu reģistrā). Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Viņš skaidroja, ka Ozolnieku novads pats spēj ekonomiski attīstīties, turklāt bez papildu finanšu līdzekļiem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tāpēc Ozolnieku novads esot jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv). Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 16.2. Ozolnieku novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Ozolnieku novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Jelgavas novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Ozolnieku novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 33.-34. lp.). Ministrijai bija zināms Ozolnieku novada domes viedoklis par reformas piedāvājumu, jo 2019. gada 17. oktobrī Ozolnieku novada dome Ministrijai iesniedza savu 2019. gada 26. septembra lēmumu. Jau pēc Likumprojekta iesniegšanas Saeimai, 2019. gada 22. un 24. oktobrī, Ministrija saņēma Ozolnieku novada domes vēstules, kurās Ministrija citstarp aicināta saglabāt šo novadu tā esošajās robežās. Ministrijas rīcībā bija arī informācija par Ozolnieku novadā veikto iedzīvotāju aptauju un tās rezultātiem (sk. lietas materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.). Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot jaunu Jelgavas novadu, tajā apvienojot Ozolnieku novadu, Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts Jelgavas novadā apvienot tikai Ozolnieku novadu un Jelgavas novadu. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī Komisijas sēdē. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Jelgavas novada sastāvu atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novada sastāvā netika veiktas. Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Ozolnieku novadu. 16.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Ozolnieku novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ņemot vērā to, ka Ozolnieku novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru, ka šā novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas un ka novadā nav arī perspektīvas vidusskolas, Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ozolnieku novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Ministrijas pārstāvis tajā sniedza informāciju par jaunā Jelgavas novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru. Tika norādīts arī uz jaunajā novadā iekļaujamo pašvaldību sadarbību izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības un tūrisma jomā. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novadā ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis un pašvaldība sniedz pakalpojumus saviem iedzīvotājiem par samērīgu maksu. Turklāt Ozolnieku novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecinot par to, ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijām, tāpēc Ozolnieku novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība arī pēc administratīvi teritoriālās reformas. Diskusijā par jaunā Jelgavas novada izveidi piedalījās Komisijas locekļi, Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie. Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka līdzšinējais Ozolnieku novads ir Jelgavas aglomerācijas daļa un Jelgavas pilsētai ir izteikta ekonomiskā ietekme uz Ozolnieku novadu. Komisija neatbalstīja priekšlikumu, kurš paredzēja saglabāt līdzšinējo Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Ozolnieku novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Ozolnieku novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ozolnieku novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.