17. Article

Salas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. 17.1. Jēkabpilī 2019. gada 19. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jēkabpils novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Jēkabpils pilsētas, Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Salas novadu Jēkabpils novadā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 44.-52. lp.). Salas novada dome 2019. gada 25. jūlijā pieņēma lēmumu neatbalstīt Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam, citstarp norādot, ka līdz šim pašvaldība ir spējusi pildīt visas tai noteiktās funkcijas un Ministrijas apkopotie dati neliecina, ka reforma sasniegs tās mērķi. Arī domes 2019. gada 28. novembra lēmumā ietverts viedoklis, ka Salas novads saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem vai arī būtu veidojams jauns - Sēlijas - novads. Šis lēmums nosūtīts Saeimai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.-52. lp., 55. lp. un 57. lp.). Salas novada domes priekšsēdētāja Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē norādīja, ka ar novadu robežu grozīšanu nevar uzlabot valsts attīstību vai cilvēku labklājību, turklāt neviens Ministrijas pārstāvis pašvaldībā nav bijis un iedzīvotāju viedoklis nav uzklausīts. Domes priekšsēdētājas viedoklis par Jēkabpils valstspilsētu kā atsevišķu pašvaldību tika uzklausīts arī Komisijas 2020. gada 12. maija sēdē pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un 12. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv). Salas novada dome norāda, ka tā nav rīkojusi novada iedzīvotāju aptauju, jo bija informēta par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apturējis Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tādēļ neesot bijis zināms, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tieši pašvaldības domes kompetencē ir iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana reformas sagatavošanas laikā, lai darītu to zināmu valsts institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.3. punktu). Salas novada dome nenoskaidroja iedzīvotāju viedokli, tomēr novada iedzīvotāji to apkopoja paši. Proti, pret Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu tika savākti un domei iesniegti 584 iedzīvotāju paraksti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.-54. lp.). 2019. gada sākumā Salas novadā bija 3647 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad Salas novada domei iedzīvotāju viedoklis bija zināms un par to tika informēta arī Ministrija un Komisija. Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 17.2. Salas novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī apvienoties ar citām pašvaldībām Sēlijas novadā. Ministrijai bija zināms Salas novada pašvaldības viedoklis par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēma arī Salas novada domes 2019. gada 25. jūlija lēmumu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 57.-65. lp.). Ministrija konsultējās ar Salas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Jēkabpils novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Salas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 42.-43. lp.). Šo konsultāciju laikā Salas novada domes priekšsēdētāja pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Salas novada domes 2019. gada 2. decembra vēstuli, kurai pievienoti Salas novada domes 2019. gada 25. jūlija un 28. novembra lēmumi. Salas novada dome 2020. gada 3. martā nosūtīja Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vēstuli, kurā norādīts, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo nav ņemts vērā pašvaldības viedoklis un nav sniegtas atbildes uz būtiskiem jautājumiem par plānoto reformu. Arī domes 2020. gada 24. marta vēstulē jau minētajiem adresātiem un Pašvaldību savienībai norādīts, ka Salas novads saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem vai arī būtu izveidojams jauns - Sēlijas - novads (sk. lietas materiālu 2. sēj. 11.-17. lp.). Salas novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Salas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Salas novadu. 17.3. Ministrija norāda, ka tā, vērtējot Salas novada domes priekšlikumus, secinājusi, ka tie neatbilst reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp Salas novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru. Arī skolēnu skaits novadā neesot pietiekams, lai varētu tikt izveidota perspektīva vidusskola, un iedzīvotāju skaits kopumā neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas (sk. lietas materiālu 2. sēj. 57.-65. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Salas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē, izskatot jautājumu par Jēkabpils novada izveidi. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis informēja, ka tām pašvaldībām, kuras, kā paredzēts, veidos jauno Jēkabpils novada pašvaldību, jau ir iedibināta sadarbība izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta, civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, turklāt tās ir kopīgi dibinājušas biedrības. Tika norādīts arī tas, ka jaunā Jēkabpils novada pašvaldība spēs izpildīt visus tai noteiktos uzdevumus. Salas novada domes priekšsēdētāja pauda viedokli, ka novadu robežu mainīšana neatrisinās ekonomiskās attīstības problēmas, un vērsa uzmanību uz to, ka Salas novadam, atšķirībā no Jēkabpils pilsētas un novada, gandrīz nav parādsaistību. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz šo argumentu, norādīja, ka pilsētai, kura nav apvienota ar apkārtējiem novadiem, ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas, jo apkārtējo novadu iedzīvotāji izmanto pilsētas infrastruktūru un dodas uz pilsētu saņemt pakalpojumus. Tāpēc esot nepieciešams tas, lai pilsēta ar apkārtējiem novadiem veidotu vienotu ekonomisko telpu. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos gandrīz visos novados, vajagot racionalizēt pašvaldību līdzekļu izmantošanu un padarīt pārvaldi efektīvāku. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi, Pašvaldību savienības pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi saglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijas sēdēs tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un 12. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Salas novadu, tika atsaukti. Savukārt 2020. gada 3. jūnijā trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas attiecās uz Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, bet tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Salas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 19.18. un 19.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Salas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.