19. Article

Pēc Alojas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt Ministrijas rīkotajās konsultācijās neesot sniegtas atbildes pēc būtības uz pašvaldības deputātu jautājumiem. 19.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar visu to pašvaldību domēm, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Alojas novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 134.-138. lp.). Alojas novada dome 2019. gada 1. augustā nosūtīja Ministrijai vēstuli, norādot uz to, ka konsultāciju process nav bijis kvalitatīvs, un uzdodot papildu jautājumus par reformas ietekmi uz novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu 16. sēj. 15.-21. lp.). No 2019. gada 31. oktobra līdz 14. novembrim Alojas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Alojas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī atbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vai citus iespējamos novadu apvienošanas variantus. Aptaujā piedalījās 235 iedzīvotāji, no tiem 65,2 procenti atbalstīja Alojas novada statusa saglabāšanu (sk. lietas materiālu 16. sēj. 50.-53. lp.). 2019. gada sākumā Alojas novadā bija 4973 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Alojas novada dome 2019. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. lietas materiālu 16. sēj. 50.-53. lp.). Savukārt 2019. gada 11. decembrī dome pieņēma lēmumu, kurā pauda viedokli par Likumprojektu un ierosināja tajā izdarīt vairākus grozījumus (sk. lietas materiālu 16. sēj. 54.-59. lp.). 2020. gada 3. martā Alojas novada dome visām Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli, kurā norādīts, ka ne par vienu priekšlikumu, kas attiecas uz Alojas novadu un Limbažu novadu, Ministrija nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai Komisijas locekļi varētu pieņemt izvērtētus un pamatotus lēmumus. Tāpat arī pašvaldības deputātiem neesot dota iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības (sk. lietas materiālu 16. sēj. 65.-69. lp.). Komisijā pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika izskatīti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar jauno Limbažu novadu un tātad arī ar Alojas novadu. Alojas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs un informēja klātesošos par pašvaldības iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, uzsverot, ka Limbažu novada izveidošana joprojām nav pienācīgi pamatota. Komisijas 2020. gada 21. aprīļa un 6. maija sēdēs Alojas novada domes priekšsēdētājs atkārtoti norādīja, ka joprojām nav pamatojuma nevienam priekšlikumam, kas attiecas uz Limbažu novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra, 21. aprīļa un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj., kā arī protokolus Nr. 12, Nr. 16, Nr. 21 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 19.2. Alojas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu. Ministrija norādījusi, ka Alojas novada dome līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija tai rakstveidā sniegusi savu viedokli par Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai esot bijis zināms Alojas novada domes viedoklis, jo 2019. gada 25. jūlijā Limbažos tika rīkotas konsultācijas citstarp arī ar Alojas novada pašvaldību. Uzaicinājums uz konsultācijām nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 132.-133. lp.). Konsultāciju laikā Alojas novada domes deputāti par Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli pauduši negatīvu viedokli, bet viens deputāts tomēr attiecīgo piedāvājumu atbalstījis, norādot, ka arī lielu teritoriju ir iespējams labi pārvaldīt un daudz kas atkarīgs no pašvaldības vadītājiem. Alojas novada dome esot Ministrijai nosūtījusi arī savu 2019. gada 1. augusta vēstuli ar vairākiem jautājumiem par reformas ietvaros piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu (sk. lietas materiālu 16. sēj. 92.-100. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Alojas novada domes 2019. gada 11. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 28. novembra un 11. decembra lēmumi. Tajos sniegta informācija par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteikts viedoklis par reformu un pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu 16. sēj. 80.-87. lp.). Alojas novada domes priekšsēdētājs uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Limbažu novada sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā Alojas novada atrašanos Limbažu novada sastāvā netika veiktas. Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Alojas novadu. 19.3. Ministrija norāda, ka nav saņēmusi alternatīvus priekšlikumus no Alojas novada pašvaldības. No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Alojas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu jaunā Limbažu novada izveidei. Alojas novada domes priekšsēdētājs, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju, informēja, ka novada dome pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Pēc Komisijā notikušajām diskusijām priekšlikumi par Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu netika atbalstīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Alojas novada kā uz patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, tika noraidīti vai atsaukti. Savukārt trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Alojas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un 23.16. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Alojas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.