20. Article

Pēc Babītes novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību, turklāt uz Ministrijas organizētajām konsultācijām aicināti tikai novadu domju deputāti. 20.1. Mārupē 2019. gada 14. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija paredzēts apvienot Mārupes novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Babītes un Mārupes novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Babītes novadu Mārupes novadā (sk. lietas materiālu 22. sēj. 24.-27. lp.). Babītes novada dome ar 2019. gada 7. augusta lēmumu apstiprināja informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka Babītes novads spēj būt patstāvīga pašvaldība. Ziņojums nosūtīts Ministrijai, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (sk. lietas materiālu 21. sēj. 112.-131. lp.). Babītes novada dome 2019. gada 15. oktobrī atkārtoti pieņēma lēmumu par reformu, tajā norādot, ka Ministrija nav pienācīgi konsultējusies ar pašvaldībām un nemaz nav konsultējusies ar iedzīvotājiem. Tāpat lēmumā secināts, ka, beidzot pastāvēt Babītes novadam, tā iedzīvotājiem tiks liegtas iespējas ievēlēt savu vietējo pārvaldi, kura nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi un iedzīvotāju ierosinātas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas (sk. lietas materiālu 21. sēj. 134.-135. lp.). Minētie lēmumi tika nosūtīti arī Komisijai. Savā 2019. gada 12. decembra lēmumā Babītes novada dome norādījusi, ka pēc Babītes un Mārupes novadu apvienošanas netiks izpildīts reformas kritērijs, kas attiecas uz savienojoša sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana no viena apvienojamā novada otrā esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos Rīgā. Šajā lēmumā Babītes novada dome darījusi zināmu, ka neatbalsta Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto Likumprojekta redakciju. Lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas materiālu 22. sēj. 15.-21. lp.). Babītes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē un norādīja, ka novads spēj funkcionēt atsevišķi un tā iekļaušanai Mārupes novadā nav saskatāmi nekādi ieguvumi. Citstarp ģeogrāfisko īpatnību - starp novadiem esoša meža un purva - dēļ neesot iespēju, piemēram, savienot komunālo pakalpojumu tīklu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv). Babītes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju par Babītes un Mārupes novadu apvienošanu vienā novadā. Tomēr 2019. gada 9. augustā Babītes novada pašvaldības tīmekļvietnē iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par šo piedāvājumu un uzdot jautājumus par plānoto administratīvi teritoriālo reformu, zvanot uz Ministrijas izveidoto Reformas zvanu centra tālruņa numuru vai nosūtot savu viedokli e-pastā (sk. informāciju "Par administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu Babītes novadam", pieejama www.babite.lv). Tātad novada iedzīvotājiem bija citas iespējas izteikt savu viedokli par Babītes un Mārupes novadu apvienošanu. Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 20.2. Babītes novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Babītes novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Mārupes novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 14. jūnijā Mārupē rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Babītes novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu 22. sēj. 22.-23. lp.). Ministrijai bija zināms Babītes novada domes viedoklis par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, jo 2019. gada 14. jūnijā notikušajās konsultācijās Babītes novada domes deputāti bija pauduši negatīvu viedokli par apvienošanos ar Mārupes novadu. Dome Ministrijai bija nosūtījusi arī savu 2019. gada 7. augusta lēmumu. Ministrija e-pastā saņēma arī vairākus noraidošus Babītes novada iedzīvotāju viedokļus un viena iedzīvotāja atbalstošu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz līdzšinējo Babītes novadu (sk. lietas materiālu 22. sēj. 28.-36. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Babītes novada domes 2019. gada 7. augusta, 15. oktobra un 12. decembra lēmumus. Šajos lēmumos norādīts, ka Babītes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 22. sēj. 15.-21. lp.). Babītes novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Babītes novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji bija piedāvājusi Ministrija. Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Babītes novadu. 20.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Babītes novada domes priekšlikumus, kā arī atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs. Babītes novada domes priekšlikumi neesot bijuši atbilstoši reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem. Babītes novadā, proti, Pierīgas novadā, tā līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai (sk. lietas materiālu 22. sēj. 28.-36. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Babītes novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par Mārupes novada izveidi. Sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza šāda novada izveides pamatojumu, norādot, ka tādējādi tiks samazinātas administratīvās izmaksas, tiks nodrošināta efektīvāka finanšu līdzekļu izmantošana un funkciju izpilde, kā arī tiks sakārtots skolu tīkls un nākotnē šāds novads pavērs lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Savukārt Babītes novada domes priekšsēdētājs norādīja uz iemesliem, kuru dēļ Babītes novadam būtu jāpaliek atsevišķi. Citstarp viņš uzsvēra, ka Babītes novads ir augošs novads gan finansiālā, gan iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc apvienot to ar Mārupes novadu nebūtu pamatoti. Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs iebilda pret abu novadu apvienošanu, norādot, ka, visticamāk, finansiālais ieguvums no novadu apvienošanas būs niecīgs. Ministrijas pārstāvis, pamatojot apvienošanas nepieciešamību, atzina, ka abi novadi ir pašpietiekami, taču norādīja, ka jādomā arī par valsts kopējo attīstību. Lai rīcība ar valsts līdzekļiem būtu racionālāka, valsts pārvalde jāpadara efektīvāka, un tas var tikt nodrošināts arī tādējādi, ka pakalpojumi tiek sniegti plašākas teritorijas ietvaros. Diskusijā par Mārupes un Babītes novadu apvienošanu piedalījās arī Komisijas locekļi un Pašvaldību savienības pārstāvis. Komisija atbalstīja Likumprojektā ietverto variantu - veidot jaunu Mārupes novadu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Babītes un Mārupes novadi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Babītes novadu, tika izskatīti 2020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates, kurās izskanēja viedokļi, kāpēc Babītes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība. Minētie priekšlikumi tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par priekšlikumiem, kas attiecās uz šo novadu, tika balsots 2020. gada 9. jūnijā. Saeima noraidīja visus priekšlikumus, kas atšķīrās no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma apvienot Babītes un Mārupes novadus (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Babītes novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Babītes novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Babītes novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.