21. Article

Pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību, kā arī tās priekšlikumi un iebildumi nav izvērtēti pēc būtības. 21.1. Tukumā 2019. gada 19. jūlijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tajās piedalījās Engures, Jaunpils, Kandavas, Tukuma novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Kandavas novadu jaunajā Tukuma novadā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 47.-54. lp.). Kandavas novada domes deputāti par piedāvāto novadu apvienošanu izteicās kritiski. Kandavas novada dome 2019. gada 27. jūnijā nolēma organizēt novada iedzīvotāju aptauju par reformu. Aptaujā piedalījās 348 iedzīvotāji, un 83 procenti no tiem norādīja, ka vēlas, lai Kandavas novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 7. sēj. 136.-138. lp.). 2019. gada sākumā Kandavas novadā bija 8265 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē Ministrijai norādīja, ka nepiekrīt piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Kandavas novada teritoriju, un informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Kandavas novada dome šajā vēstulē piedāvāja citu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu - veidot pašvaldību Abavas senlejā ietilpstošo teritoriju robežās, Kandavas novadam apvienojoties ar līdzšinējā Talsu novada Sabiles pilsētu un Abavas pagastu, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu pagastu un Pūres pagastu. Savukārt Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta lēmums par to, ka šā novada administratīvā teritorija reformas ietvaros saglabājama nemainīga, tika nosūtīts Ministrijai, Ministru prezidentam, Saeimai, tās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Valsts prezidentam (sk. lietas materiālu 7. sēj. 129.-131. lp. un 136.-138. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 16. decembra lēmumu par to, ka dome neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas risinājumu attiecībā uz Kandavas novadu. Šajā lēmumā norādīts, ka Kandavas novada dome ir gatava iesaistīties diskusijās, ja līdzšinējam novadam tiktu pievienotas citas administratīvās teritorijas, piemēram, Abavas senlejas teritorija (sk. lietas materiālu 7. sēj. 146.-148. lp.). 2020. gada 4. martā Kandavas novada dome visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem nosūtīja vēstuli, darot zināmu savu viedokli par Likumprojektu un to, ka Kandavas novadam jāpaliek kā patstāvīgai pašvaldībai. Iebildumi pret reformu izteikti arī Kandavas novada domes 2020. gada 24. marta vēstulē Pašvaldību savienībai, Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie tām nepiederošajiem deputātiem. Savukārt līdz ar Kandavas novada domes 2020. gada 22. maija vēstuli Saeimai tika nosūtīti domes lēmumi, kas pieņemti saistībā ar reformu, kā arī vēstulē izteikts lūgums ņemt tos vērā, izskatot Likumprojektu (sk. lietas materiālu 7. sēj. 150.-152. lp. un 8. sēj. 8. lp). Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē Kandavas novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka dome neatbalsta līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā. Komisijas 2020. gada 5. maija sēdē Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta sakarā ar priekšlikumu saglabāt līdzšinējo Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Kandavas novada domes priekšsēdētāja atkārtoti norādīja, ka Kandavas novads var palikt patstāvīgs (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 21.2. Kandavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Kandavas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Tukuma novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūlijā Tukumā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Kandavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 45.-46. lp.). Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē bija informējusi Ministriju par savu negatīvo viedokli attiecībā uz reformas piedāvājumu. Tāpat Ministrija saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta lēmumu, kurā dome atkārtoti pauda noraidošu viedokli par apvienošanos ar Tukuma novadu un piedāvāja alternatīvu risinājumu - Kandavas novada teritorijas paplašināšanu Abavas senlejas teritorijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 59.-66. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta un 2019. gada 16. decembra lēmumus un 2020. gada 4. marta vēstuli (sk. lietas materiālu 8. sēj. 20.-26. lp.). Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta divās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Kandavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz šo novadu. 21.3. Ministrija norāda, ka tā Kandavas novada domei sūtījusi vairākas atbildes vēstules un tajās bija izvērtēti domes priekšlikumi. Kandavas novads tā līdzšinējās robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru, tā iedzīvotāju skaits neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tāpēc neesot bijis iespējams saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Reformas mērķim neatbilstot arī domes priekšlikumi par Kandavas novada administratīvās teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai teritoriālā iedalījuma vienības no citiem novadiem (sk. lietas materiālu 8. sēj. 59.-66. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Kandavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra un 5. maija sēdēs. 2020. gada 18. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Tukuma novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, to, ka apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas un tūrisma jomā, kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunais Tukuma novads spētu izpildīt visus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt Kandavas novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka neatbalsta līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā, jo Kandavas novads spēj pats sevi ekonomiski nodrošināt un arī potenciālās attīstības ziņā ir līdzvērtīgs līdzšinējam Tukuma novadam. Diskusijā par jaunā Tukuma novada veidošanas pamatojumu piedalījās Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvis, pašvaldību domju priekšsēdētāji un Komisijas locekļi. Priekšlikumi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23, pieejami: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Kandavas novadu, tika atsaukti. Savukārt par jaunā Tukuma novada izveidi un Kandavas novada saglabāšanu tika debatēts Saeimas sēdē 2020. gada 10. jūnijā, izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc būtu veidojams tāds Tukuma novads, kurā ietilptu Kandavas novads, gan par to, kāpēc būtu saglabājams patstāvīgs Kandavas novads. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Kandavas novada saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Kandavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 39.22. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Kandavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.