22. Article

Pēc Mazsalacas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem, turklāt Ministrijas rīkotajās konsultācijās deputāti uz saviem jautājumiem neesot saņēmuši atbildes pēc būtības. 22.1. Pamatojoties uz Mazsalacas novada domes 2019. gada 9. maija lēmumu, no 2019. gada 10. maija līdz 31. maijam novadā notika iedzīvotāju aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ministrijas piedāvāto reformas projektu. Aptaujā piedalījās 226 iedzīvotāji, un 85 procenti no viņiem atbalstīja Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 6. sēj. 123. lp.). 2019. gada sākumā Mazsalacas novadā bija 3194 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Valmierā 2019. gada 5. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Valmieras novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Mazsalacas novadu jaunajā Valmieras novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj. 51.-57. lp.). Mazsalacas novada dome 2019. gada 1. augusta un 4. septembra vēstulēs Ministrijai lūgusi to sniegt atbildes uz jautājumiem citstarp saistībā ar reformas procedūru un finansējumu, teritoriju pārdalīšanas metodi un valsts pārvaldes institūciju darbību piedāvātā modeļa ietvaros (sk. lietas materiālu 6. sēj. 133.-137. lp.). Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā norādīts, ka Likumprojektā paredzētā Mazsalacas novada pievienošana Valmieras novadam ir juridiski nekorekta un netaisnīga attiecībā uz Mazsalacas novada iedzīvotāju interesēm. Lēmumā norādīts, ka reformu nevar īstenot, ja nav zināms, kādas jaunajā novadā būs teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu sniedzēju struktūra un pakalpojumu izmaksas, nav skaidrības arī par pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākajām darba iespējām un kompensāciju mehānismiem. Turklāt reformas gaitā neesot analizēta nedz pakalpojumu pieejamība Mazsalacas novada iedzīvotājiem, nedz novadu apvienošanas rezultātā sagaidāmās izmaiņas. Neesot pamatojuma tam, ka šā novada apvienošana ar Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētu uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj. 19.-26. lp.). Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka dome reformu neatbalsta, jo nav pārliecības, ka novadu apvienošanas rezultātā uzlabosies novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tāpat nav noskaidrots arī tas, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un iedzīvotāju pārstāvības iespējas jaunā novada domē (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv). Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 22.2. Mazsalacas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt šo novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Mazsalacas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Valmieras novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 5. jūnijā Valmierā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Mazsalacas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 17. maijā (sk. lietas materiālu 7. sēj. 49.-50. lp.). Mazsalacas novada dome savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu bija sniegusi Pašvaldību savienībai, kas to pievienoja savam 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā un arī pēc tam Mazsalacas novada dome citu viedokli rakstveidā Ministrijai nav sniegusi. Tomēr Ministrija norāda, ka bija informēta par Mazsalacas novada domes nostāju un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem (sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.). Savukārt Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā pausts viedoklis par reformas piedāvājumu (sk. lietas materiālu 7. sēj. 19.-26. lp.). Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē. Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot tādu Valmieras novadu, kurā būtu apvienota Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas novadi. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts jaunajā Valmieras novadā iekļaut arī Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Valmieras novada sastāvu atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā Mazsalacas novada atrašanos Valmieras novada sastāvā netika veiktas. Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Mazsalacas novadu. 22.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi iespēju saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Tomēr šis priekšlikums neesot bijis atbilstošs reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem. Atbilstoši Ministrijas piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim pašvaldībā vajadzētu būt pietiekamam iedzīvotāju skaitam efektīva pakalpojumu tīkla, kā arī perspektīvas vidusskolas izveidei. Savukārt Mazsalacas novada iedzīvotāju skaits neesot bijis pietiekams minēto mērķu sasniegšanai un neliecinot par spēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novads tā līdzšinējās robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru (sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Mazsalacas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Valmieras novada izveidi. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā arī par to, ka apvienojamās pašvaldības jau šobrīd cieši sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta, civilās aizsardzības, tūrisma un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības un kapitālsabiedrības. Savukārt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, paskaidroja, ka dome neatbalsta piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi, Ministrijas pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji. Priekšlikumi saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika atsaukti. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par priekšlikumiem, kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika balsots 2020. gada 10. jūnijā. Priekšlikumi, kas paredzēja Mazsalacas novada saglabāšanu tā esošajās robežās, netika atbalstīti (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Mazsalacas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Mazsalacas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.