23. Article

Tā kā konsultēšanās ar Pieteikumu iesniedzējām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, secināms, ka apstrīdētās normas atbilst Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi argumentus, kas attiecas uz Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu un tātad arī uz apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas procesu Saeimā. Minētajā spriedumā tiesa atzina, ka, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu, Saeima rīkojās atbilstoši tiesību normām. Saeimai bija tiesības izveidot Komisiju atbilstoši vienādas pārstāvības principam un noteikt, ka tā ir par Likumprojektu atbildīgā komisija. Turklāt normatīvie akti neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas vadītāja amatus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 24.1.1.-24.1.3. punktu). Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā notiek Saeimas sēdes platformā e-Saeima, bija noteikta un deputātiem zināma. Saeimas sēdē, kurā Likumprojekts tika izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības princips. Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, deputāti varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 24.2.2.-24.2.4. punktu). Vairākas Pieteikumu iesniedzējas, tostarp Jaunjelgavas novada dome, Rugāju novada dome un Salas novada dome, uzskata: izstrādājot un izskatot to apstrīdētās normas, nav ņemti vērā ekspertu atzinumi un izteiktās riska prognozes, bet šo jautājumu Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 nav vērtējusi. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā tika publiskoti dažādi viedokļi par reformu, tās nepieciešamību un norisi, citstarp apšaubot arī iepriekš Likumprojekta sagatavošanas laikā veikto pētījumu kvalitāti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs norādījis, ka reformas sagatavošanas laikā nav pietiekami vērtēti ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi un veikts to salīdzinājums ne ilgtermiņā, ne īstermiņā, kā arī nav vērtēta reformas ietekme uz sabiedrības attīstību. Lai gan veikti vairāki pētījumi, tomēr nevar apgalvot, ka reforma dos finansiālu ietaupījumu pašvaldību institūciju skaita un fiziskās un sociālās infrastruktūras samazināšanas rezultātā. Konsilijs arī paudis uzskatu, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju (sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilija 2019. gada 4. novembra ziņojuma "Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi" 7. lp.). Satversmes tiesa norāda, ka dažādu nozaru ekspertu iesaistīšana reformas sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi. Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas varbūtējo seku izvērtējumu un sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast pieņemamo lēmumu būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir būtiski, taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami lietderīgāko risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem. Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas tādus pēc būtības jaunus argumentus attiecībā uz apstrīdēto normu izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā, kuri nebūtu jau izvērtēti spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106. Tāpēc Satversmes tiesa jautājumu par to, vai apstrīdētās normas izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām, vēlreiz nevērtēs. Līdz ar to apstrīdētās normas tika izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālā kārtībā.