24. Article

Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Saeimas izšķiršanās par reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Tas paredz, ka reformas mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Satversmes tiesa atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26. un 27. punktu). Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas pēc būtības jaunus argumentus par reformas mērķi un tās pamatā esošajiem kritērijiem. Tāpēc Satversmes tiesa vēlreiz šos jautājumus nevērtēs. Līdz ar to Satversmes tiesai jāturpina vērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, pārbaudot, vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Lai to izvērtētu, Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus; 2) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.