25. Article

Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 38. punktu. Atbilstoši tam Jaunjelgavas novadu veido Jaunjelgavas pilsēta, kā arī Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunktu līdzšinējais Jaunjelgavas novads tiek iekļauts Aizkraukles novadā. Jaunjelgavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā izteikusi viedokli, ka Jaunjelgavas novads būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība vai tam jāapvienojas ar citām Sēlijā esošajām pašvaldībām. Jaunjelgavas novads spējot pildīt savas autonomās funkcijas, un reforma pasliktināšot pakalpojumu pieejamību tā iedzīvotājiem. Ministrija norāda, ka Jaunjelgavas novads Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī neatbilda 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, proti, Jaunjelgavas pilsētā 2018. gadā bijuši 1836 iedzīvotāji. Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pievienošana jaunajam Aizkraukles novadam atbilstot reformas mērķim, jo reģionālās nozīmes attīstības centrs - Aizkraukle - tiek sasaistīts ar lauku teritorijām, citstarp radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un pašvaldības spējai piesaistīt investīcijas. Turklāt Aizkraukles pilsēta esot Jaunjelgavas novadam kopumā tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs, un, analizējot iedzīvotāju paradumus un pašvaldību jau iedibinātās sadarbības saiknes, neesot gūts apliecinājums tam, ka Jaunjelgavas novads būtu iekļaujams citā, nevis Aizkraukles novadā. Lietas materiālos esošajos dokumentos arī uzsvērts, ka Jaunjelgavas novads un pārējās Aizkraukles novadā apvienojamās pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Neretas un Skrīveru novadi - jau šobrīd sadarbojas gan dažādu pakalpojumu nodrošināšanā, gan veidojot civilās aizsardzības sadarbības teritoriju, gan arī citās jomās (sk. lietas materiālu 15. sēj. 48.-50. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu). Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030) attīstības centrs ir teritorija, kurā ir resursu, tostarp cilvēkresursu, sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kura veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Reģionālās nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kuras ir nozīmīgi attiecīgā reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Šādi attīstības centri citstarp ir Aizkraukle, Balvi, Bauska, Dobele, Limbaži un Tukums. Savukārt nacionālās nozīmes attīstības centri ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra. Nacionālās nozīmes attīstības centra statuss citstarp ir Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij un Valmierai (sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 314., 321. un 328. punktu). Līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā Jaunjelgavas novada dome arī izteica atbalstu jauna - Sēlijas - novada izveidei, kurā tiktu apvienoti vairāki vēsturiskās Sēlijas teritorijā ietilpstošie novadi. Priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedza partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku savienība" frakcija, bet pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā - deputāts Viktors Valainis. Jautājums par iespējamo Sēlijas novada izveidi tika apspriests Komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un 25. februāra sēdēs. Uzmanība tika pievērsta gan tam, ka šajā novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu attīstības centra, gan arī priekšlikumiem par to, kura apdzīvotā vieta varētu kļūt par Sēlijas novada administratīvo centru. Komisija un vēlāk arī Saeima ne otrajā, ne trešajā lasījumā priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi neatbalstīja (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9, Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv, kā arī apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Nevienā no Sēlijas novadā potenciāli apvienojamiem novadiem Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nebija reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Sēlijas novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā netika sniegti tādi racionāli apsvērumi, kas pamatotu atkāpšanos no reformas mērķa un minētā kritērija. Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējs piederību latviešu vēsturiskajām zemēm nebija noteicis par administratīvi teritoriālās reformas kritēriju. Tādējādi norādes uz šo piederību nav saistāmas ar reformas rezultātā izveidoto pašvaldību teritorijām (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.2. punktu). Likumdevējs ir iecerējis iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību regulēt ar atsevišķu likumu (sk. Administratīvo teritoriju likuma 3. panta otro daļu). Saeima Latviešu vēsturisko zemju likumu pieņēma 2021. gada 16. jūnijā (sk. Saeimas 2021. gada četrdesmit pirmās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 16. jūnijā stenogrammu, kā arī likumprojektu Nr. 788/Lp13 "Latviešu vēsturisko zemju likums" un apkopotos priekšlikumus tā izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Jaunais Aizkraukles novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs - Aizkraukle. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Jaunjelgavas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Jaunjelgavas novada iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.