26. Article

Līdzšinējā Ilūkstes novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 36. punktu, un saskaņā ar to Ilūkstes novadu veido Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunktam līdzšinējais Ilūkstes novads tiek iekļauts Augšdaugavas novadā. Šā novada administratīvais centrs ir Daugavpils valstspilsēta, bet tā ir atsevišķa pašvaldība. Ilūkstes novada dome reformas gaitā ir iestājusies par Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, norādot, ka novads atbilst visiem kritērijiem un spēj iedzīvotājiem sniegt visus pakalpojumus. Tāpat Ilūkstes novada dome izteikusi priekšlikumus par šā novada paplašināšanu vēsturiskajās robežās, to apvienojot ar Aknīstes novadu, kā arī līdzšinējā Jēkabpils novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai novada apvienošanu ar citām vēsturiskās Sēlijas teritorijā esošajām pašvaldībām. 26.1. Ministrija norāda, ka Ilūkstes novada pievienošana jaunajam Augšdaugavas novadam ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista nacionālās nozīmes attīstības centru - Daugavpili - ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Daugavpils pilsēta, kas Administratīvo teritoriju likumā noteikta par Augšdaugavas novada administratīvo centru, esot Ilūkstes novadam kopumā tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Ministrija esot ņēmusi vērā arī to, ka starp Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes novadiem vairākās jomās jau esot attīstīta sadarbība, tostarp civilās aizsardzības, veselības aprūpes un citās jomās. Ilūkstes novadā esot arī Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (turpmāk - Vienotais apkalpošanas centrs), kurā iedzīvotāji arī pēc reformas vienkopus varēšot pieteikt pakalpojumus. Sākotnēji Ministrija esot piedāvājusi veidot Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī Daugavpils pilsētu, taču pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimā nolemts Daugavpils pilsētu neiekļaut novadā, bet saglabāt kā atsevišķu pašvaldību (sk. lietas materiālu 20. sēj. 96.-99. lp.). Līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī tādā gadījumā, ja Ilūkstes novadam tiktu pievienots Aknīstes novads un Rubenes un Dunavas pagasti. Satversmes tiesa jau secināja, ka arī Sēlijas novadā, kura iespējamā izveide tika apspriesta Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra (sk. šā sprieduma 25. punktu). Tādējādi Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana un citi minētie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. 26.2. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pēc 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas vairāku novadu pašvaldību iestādes un uzņēmumi izvietoti republikas pilsētās, tostarp Daugavpils novada iestādes un uzņēmumi atrodas Daugavpilī. Tomēr lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrādot pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīga privāto investīciju piesaiste varot nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Būtiski esot teritorijas attīstību plānot kopsakarībās - tostarp ap nacionālās nozīmes attīstības centriem, kur veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Ziņojumā arī secināts, ka republikas pilsētas un ap tām esošie novadi neveido vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību un nesekmē šo teritoriju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Tāpat ikdienas svārstmigrācija lielākoties esot vērsta uz un no pilsētām, tādēļ arī iedzīvotājiem ērtāk būtu pakalpojumus saņemt vienas pašvaldības ietvaros. Turklāt iedzīvotāju skaits esot samazinājies arī republikas pilsētās, un tas liekot secināt, ka pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga. Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis, saskaņā ar kuru jaunajā Daugavpils novadā bija plānots apvienot līdzšinējo Daugavpils pilsētu, kā arī Daugavpils un Ilūkstes novadus (sk. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" 4., 5. un 51. lpp., pieejams http://tap.mk.gov.lv). No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka Ministrija bija sagatavojusi tādu apvienotā Daugavpils novada pašvaldības profilu, atbilstoši kuram šajā novadā bija iekļauta arī Daugavpils pilsēta (sk. lietas materiālu 19. sēj. 70.-93. lp.). Arī Ministru kabineta konceptuālajā ziņojumā "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" norādīts, ka Daugavpils pilsēta ietilpst jaunā Daugavpils novada sastāvā (sk. ar Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma 9. punktu). Taču Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdē, izskatot Likumprojektu, tika nolemts par republikas pilsētām noteikt arī Liepāju, Daugavpili un Rēzekni, savukārt attiecīgos novadus veidot bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra tajos (sk. Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdes protokolu Nr. 48 un videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv). Šādu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vēlāk atbalstīja arī Komisija un Saeima. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam ir pienākums reformas īstenošanas gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus lēmumus, tostarp, konstatējot kādu nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā, to novērst. Savukārt par reformas pamatā esošajiem kritērijiem neatbilstošu atzīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, saskaņā ar kuru novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Likumdevējs izņēmuma gadījumos var atkāpties no noteiktajiem reformas kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28. punktu). Augšdaugavas novada sastāvā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Likumprojekta izstrādes procesā tika apspriests jautājums par to, kāpēc dažām valstspilsētām (sākotnēji - republikas pilsētām), tostarp Daugavpilij, jānosaka atsevišķas pašvaldības statuss, tādējādi izveidojot novadu bez attīstības centra (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Lai atsvērtu Augšdaugavas novada neatbilstību reformas pamatā esošajiem kritērijiem, Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā Daugavpils pilsētai un Augšdaugavas novadam noteikts pienākums sadarboties civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās pēc 2021. gada 1. jūlija. Tomēr no Ministrijas izstrādātā apvienotā Daugavpils novada profila izriet, ka starp līdzšinējo Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes novadiem jau šobrīd notiek sadarbība gan civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas, gan arī citās jomās, piemēram, veselības aprūpes un tūrisma jomā (sk. lietas materiālu 19. sēj. 70.-93. lp.). No lietas materiāliem neizriet, ka Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā paredzētais Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas sadarbības pienākums atsevišķās jomās radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Turklāt Satversmes tiesa nevērtē to, kādas varētu būt atsevišķu pašvaldību sadarbības prognozes (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Tāpat Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punkts paredz Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas sadarbību arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē. Savukārt šo pārejas noteikumu 9. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. decembrim piešķirams līdzfinansējums kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei citstarp Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunajā Augšdaugavas novadā. Uz šīs normas pamata izdoto Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 631 "Jaunveidojamo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 631) 4. punkts noteic, ka kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Daugavpils valstspilsēta. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd Daugavpils valstspilsētai sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības, kādas nav paredzētas ar to saistītajai Augšdaugavas novada pašvaldībai. Valstspilsētas un ar to saistītā novada vienotība pati par sevi neapdraud vietējo pārstāvību un rada priekšnoteikumus tam, lai tiktu veicināta, nevis kavēta reģionu attīstība. Tieši tāds modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.