27. Article

Carnikavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 20. punktu. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunktam līdzšinējais Carnikavas novads kā Carnikavas pagasts tiek iekļauts Ādažu novadā. Carnikavas novada dome reformas ietvaros izteikusi viedokli, ka novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tā iekļaušana Ādažu novadā neatbilstot reformas mērķim. Turklāt prasība par konkrētu iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados esot formāls kritērijs un likumdevējs neesot pamatojis tā nozīmi. Carnikavas novadā situācija neesot tāda pati kā citās Pierīgas pašvaldībās. Proti, kopš atdalīšanās no Ādažiem 1992. gadā Carnikavas novadā esot vērojama pastāvīga izaugsme un tas bijis finansiāli neatkarīgs. Tāpēc Saeimai attiecībā uz šo novadu vajadzējis atkāpties no Pierīgas pašvaldībām noteiktā iedzīvotāju skaita kritērija. Ministrija norāda, ka Carnikavas novada iekļaušana Ādažu novadā esot saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Carnikavas novada iedzīvotāju paradumi esot cieši saistīti ar Rīgu, proti, vairāk nekā 60 procenti novada nodarbināto iedzīvotāju strādājot Rīgā. Viens no izšķirošajiem novadu apvienošanas faktoriem bijis tas, ka Carnikavas novadā nav vidusskolas. Vispārējās izglītības jomā Carnikavas novadā deklarētajiem izglītojamiem Ādažu novada pašvaldības izglītības iestādes esot otra biežāk sastopamā izvēle pēc Rīgā esošajām izglītības iestādēm. Attālums no Carnikavas ciema līdz Ādažu ciemam esot 10 kilometri, abu novadu teritorijas vienojot arī autoceļš E67. Carnikavas novads un Ādažu novads kopīgi nodrošinot meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un uzturēšanu. Carnikavas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 4. sēj. 82.-83. lp.). Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pierīgas novadi ir no pašvaldību budžeta viedokļa vislabāk nodrošinātās pašvaldības un iemaksātāji pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju apjomu, arī Pierīgas novados vajadzētu būt vismaz 15 000 iedzīvotāju. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā esot iespējas radīt darba vietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas. Arī Ministrija norādījusi, ka Pierīgas pašvaldībām kā novada izveides kritērijs noteikts minimālais iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu to, ka pašvaldības visā valsts teritorijā tiek veidotas salīdzināmā mērogā un ar salīdzināmu budžeta un administratīvo kapacitāti. Savukārt par kritēriju šīm pašvaldībām neesot izvirzīta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra esība novada teritorijā, jo tām visciešākās ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar nacionālās nozīmes attīstības centru - Rīgu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 82. lp.). Tādējādi ir sniegts pamatojums minimālā iedzīvotāju skaita noteikšanai Pierīgas novados. Savukārt tas, vai kāda pašvaldība atrodas tik atšķirīgā situācijā, lai noteikts novadu veidošanas kritērijs uz to netiktu attiecināts, ir likumdevēja izšķiršanās jautājums, ciktāl atkāpi no šā kritērija iespējams pamatot ar racionāliem apsvērumiem. No lietas materiāliem izriet, ka Carnikavas novadā 2018. gada sākumā bija 8626 iedzīvotāji, bet 2020. gada sākumā - 9851 iedzīvotājs (sk. lietas materiālu 4. sēj. 5. lp un Iedzīvotāju reģistra statistiku 2020. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad līdzšinējais Carnikavas novads iedzīvotāju skaita ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par minimālo iedzīvotāju skaitu Pierīgas novadā. Savukārt jaunais Ādažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Citstarp jaunais Ādažu novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā kopā ar līdzšinējā Carnikavas novada iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju (sk. lietas materiālu 4. sēj. 4.-5. lp.). Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Carnikavas novada domes apstrīdētās normas izstrādes un izskatīšanas laikā likumdevējs nav saskatījis racionālus apsvērumus, kuru dēļ tam būtu jāatkāpjas no reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Pēc Carnikavas novada domes ieskata, Ādažu un Carnikavas novadu apvienotās finanšu komisijas pieņemtie lēmumi liecina par to, ka reformas rezultātā Carnikavas novada iedzīvotāju iespējas panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu un līdz ar to arī labklājība jaunajā Ādažu novadā samazināsies. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 20. punktu finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, bet to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Savukārt šīs komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Tādējādi, ņemot vērā apvienojamo novadu iedzīvotāju skaitu, nav izslēgta varbūtība, ka kādai pašvaldībai nav izdevies apvienojamo novadu finanšu komisijā panākt sev vēlamā lēmuma pieņemšanu. Tomēr jaunā novada dome pārstāvēs visus novada iedzīvotājus un tās uzdevums būs saskaņot viņu kopējās intereses un vajadzības, kā arī nodrošināt vienmērīgu visas novada teritorijas attīstību labākajā iespējamā veidā. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Carnikavas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz šo novadu ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.