28. Article

Rugāju novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 82. punktu, un atbilstoši tam Rugāju novadu veido Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunktu līdzšinējais Rugāju novads tiek iekļauts Balvu novadā. Rugāju novada dome izteikusi viedokli, ka reformas rezultātā Rugāju novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tās apstrīdētās normas neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Dome norāda, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav sniegts konkrēts, pētījumos balstīts pamatojums tam, ka jaunajā Balvu novadā būs iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un pašvaldība spēs piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt, salīdzinot jauno Saulkrastu novadu, kurš izveidots, neievērojot reformas pamatā esošos kritērijus, un Rugāju novadu, neesot pamata secināt, ka Saulkrastu novada pastāvēšana varētu, bet Rugāju novada pastāvēšana nevarētu būt attaisnojama. Tādējādi likumdevējs, pieņemot Rugāju novada domes apstrīdētās normas, esot rīkojies patvaļīgi. Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā Rugāju novads nebija atbilstošs 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Rugāju novada pievienošana jaunajam Balvu novadam esot saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošināšot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Balvu pilsēta esot Rugāju novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs. Tāpat esot ņemts vērā tas, ka jaunajā Balvu novadā apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas gan pakalpojumu sniegšanas, gan citās jomās, piemēram, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā. Rugāju novadā gan esot vidusskola, bet skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas kritērijiem, proti, perspektīvas vidusskolas esība novadā. Rugāju novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 12. sēj. 45.-49. lp.). Līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Rugāju novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Jaunais Balvu novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs - Balvi. Dažādu apstākļu dēļ, tostarp attāluma no Rīgas un iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ, jaunā Balvu novada attīstības iespējas patiesi ir zemākas salīdzinājumā ar citām jaunajām pašvaldībām. Šiem apstākļiem uzmanība pievērsta gan Ministrijas izstrādātajā apvienotā Balvu novada profilā, gan Saeimā, apspriežot priekšlikumus, kas attiecās uz jauno Balvu novadu (sk. lietas materiālu 11. sēj. 29.-38. lp.; Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv; Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Reformas pamatā esošie pētījumi liecina, ka iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi ir salīdzinoši augsti, tās bieži vien nespēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp izglītības un sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī piesaistīt investīcijas un pārvaldīt liela mēroga projektus. Turklāt, saglabājoties pašreizējām demogrāfijas tendencēm, turpmākajos divdesmit gados iedzīvotāju skaits pašvaldībās varētu samazināties pat par 15 procentiem (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26.3. punktu). Arī Rugāju novadā, tāpat kā pārējās apvienojamās pašvaldībās, tiek prognozēta turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās (sk. lietas materiālu 12. sēj. 47. lp.). Tādējādi reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta jaunā Balvu novada ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Turklāt pašvaldībai nav tiesību pieprasīt, lai likumdevējs atkāptos no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, pat ja attiecībā uz kādu citu pašvaldību šāda atkāpe ir pieļauta. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Rugāju novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.