32. Article

Ozolnieku novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 69. punktu, kurš noteic, ka Ozolnieku novadu veido Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunktam līdzšinējais Ozolnieku novads tiek iekļauts jaunajā Jelgavas novadā. Ozolnieku novada dome norāda, ka reformas ietvaros novads būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Ozolnieki esot potenciāls attīstības centrs, šāds secinājums izrietot no reformas sagatavošanas laikā veiktajiem pētījumiem, tātad novads atbilstot visiem novadu veidošanas kritērijiem. Savukārt Jelgavas novads neatbilstot šiem kritērijiem, jo tā teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ministrija norāda, ka līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušana jaunajā Jelgavas novadā ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista nacionālās nozīmes attīstības centru - Jelgavu - ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai. Tādējādi tiekot nodrošināta pašvaldības spēja piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Attiecībā uz jauno Jelgavas novadu Administratīvo teritoriju likumā esot veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar Ministrijas piedāvāto ieceri. Proti, Jelgavas novadā nav iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss, bet kura noteikta par Jelgavas novada administratīvo centru. Esot ņemts vērā tas, ka Jelgavas novadā apvienojamās pašvaldības jau šobrīd sadarbojas vairākās jomās, piemēram, veidojot civilās aizsardzības sadarbības teritoriju. Ozolnieku novadā esot vidusskola, bet skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas kritērijiem - perspektīvas vidusskolas esība novadā. Ozolnieku novadā darbojoties arī divi Vienotie apkalpošanas centri (sk. lietas materiālu 13. sēj. 48.-53. lp.). Līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu. No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka Ministrija bija sagatavojusi jaunā Jelgavas novada pašvaldības profilu un saskaņā ar to Jelgavas pilsēta bija iekļauta Jelgavas novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 13. lp.). Arī Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka Jelgavas pilsēta ietilpst jaunā Jelgavas novada sastāvā (sk. ar Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma 12. punktu). Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums bija paredzēts arī Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai. Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputāti Viktors Valainis un Māris Kučinskis iesniedza priekšlikumus par republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, bet Viktors Valainis - arī priekšlikumu neiekļaut Jelgavas pilsētu Jelgavas novada sastāvā. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, un arī Saeima, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumus par republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai noraidīja. Savukārt priekšlikums par Jelgavas pilsētas neiekļaušanu Jelgavas novada sastāvā tika atsaukts (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv, kā arī Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā un tās turpinājuma 2020. gada 11. un 13. martā stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti vairāki priekšlikumi par valstspilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, citstarp šādu priekšlikumu iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisija un Saeima šos priekšlikumus atbalstīja. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi, saskaņā ar kuriem Jelgavas valstspilsētai tika noteikts atsevišķas pašvaldības statuss un tā netika ietverta Jelgavas novada sastāvā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 21. aprīļa sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 21, pieejams: www.saeima.lv; 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā un tās turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Gan Komisijā, izskatot Likumprojektu pirms otrā un pirms trešā lasījuma, gan Saeimā, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, notika debates, kurās tika izteikti viedokļi gan par to, ka Jelgavai jābūt atsevišķai pašvaldībai, gan par to, ka Jelgavas pilsēta būtu jāiekļauj jaunajā Jelgavas novadā. Apspriežot Likumprojektu otrajā lasījumā, deputāts Viktors Valainis izteica viedokli, ka Jelgavas un apkārtējo novadu darbība un vadība esot atšķirīga un tāpēc pilsēta nebūtu apvienojama ar šiem novadiem. Deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka pēc Jelgavas apvienošanas ar apkārtējiem novadiem tā vairs nespēšot tikpat veiksmīgi kā līdz šim piesaistīt finansējumu un veidot uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru. Savukārt deputāts Ilmārs Dūrītis vērsa uzmanību uz to, ka arī Jelgavas iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies un nepieciešama pakalpojumu un iestāžu tīkla optimizācija, bet tādā gadījumā, ja pilsēta un tai apkārtējie novadi būs atsevišķas pašvaldības, netikšot izveidots optimāls skolu un citu iestāžu tīkls, savukārt, apvienojot Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadus, izveidotos ekonomiski spēcīga pašvaldība (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). No Ministrijas izstrādātā apvienotā Jelgavas novada profila izriet, ka starp līdzšinējo Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadiem jau šobrīd ir attīstīta sadarbība vairākās jomās, tostarp izglītības un tūrisma jomā. No Likumprojekta izstrādes materiāliem neizriet racionāls pamatojums tam, ka Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā Jelgavas novadam un Jelgavas valstspilsētai noteiktais pienākums sadarboties atsevišķās jomās radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr. 631 4. punktu kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Jelgavas valstspilsēta un saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības, kādas nav paredzētas ar to saistītajai Jelgavas novada pašvaldībai. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.